| Sveicināti! Kas ir noticis pēc Saeimas konferences “Ilgtspēja ekonomikas noturībai”? Konferenci organizēja Saeimas Ilgtspējas attīstības komisija pēc “CSR Latvia” un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) ierosinājuma, kā rezultātā tika sagatavota rezolūcijas vēstule nosūtīšanai Ministru Kabinetam ar jautājumu, kā plānots risināt konferencē izskanējušās vajadzības: 1. stratēģiskajā plānošanā par valsts ekonomikas un nozaru attīstību ir jāievieš ilgtspējas princips, apvienojot cilvēkresursu, dabas un finanšu resursu vajadzības ekonomikas transformācijai un noturībai; 2. lēmumiem ir jābūt balstītiem datos, kas ir precīzi un pieejami; 3. jārada iespējas finanšu pieejamībai, ne tikai, izmantojot Eiropas Savienības (ES) pieejamos finanšu instrumentus, bet arī radot jaunus, kas veicina ekonomikas transformāciju un virza to uz apritīgumu, ilgtspēju un noturību. Kopumā mūsu priekšlikumi ir atbildīga biznesa redzējums par Latvijas resursu noturību, drošību, piegādes ķēdēm, jauniem biznesiem un ekonomiku, kas atbalsta ilgtspējību. Esam saņēmuši arī atbildi no Valsts Kancelejas, norādot, ka jau esošajā plānošanas periodā ir veiktas darbības, kas daļēji atbalsta mūsu vajadzības. Taču pagaidām neesam saņēmuši atbildes par turpmāko virzību uz ilgtspējīgas un noturīgas ekonomikas stiprināšanu no politikas plānošanas dokumentu, tiesību aktu vai finanšu plānošanas ietvara. Esam turpinājuši dialogu ar Saeimas Ilgtspējas attīstības komisiju un piedalījušies arī “Latvijas attīstības stratēģijas 2050. gadam” apspriešanas procesā. Esam nonākuši pie secinājuma, ka saskaņā ar stratēģijas izstrādātāju piedāvāto risinājumu politiķiem būs jāizvēlas kāda no deviņām dilemmām un trīs scenārijiem tam, kā valsts attīstīsies. Mūsuprāt – ja neieviesīsim būtiskas izmaiņas tajā, kā izturamies pret cilvēkresursiem, dabas resursiem un finanšu resursiem, ekonomika virzīsies tajā scenārijā, kas ir pesimistiskākais. Un pesimisms šajā gadījumā ir ļoti cieši saistīts ar cilvēkresursu pieejamību Latvijā. Piemēram, ja šobrīd dzimst 12 000 bērni gadā, kas pēc 20 gadiem būs pieejami darba tirgū, tad pie līdzšinējās demogrāfijas attīstības 2050. gadā varētu piedzimt tikai 4000 bērni. Tātad ekonomika, infrastruktūra, pensiju sistēma – viss kļūs nesamērīgi dārgs. Līdz ar to galvenā ziņa, ko mēs kopā ar FICIL vēlamies nodot – ja mēs runājam par demogrāfijas politiku, tad jārunā arī par migrācijas politiku, bet tikai kontekstā ar spēcīgu un sakārtotu integrācijas politiku. Otrs būtisks izaicinājums ir stratēģijas ieviešana un uzraudzība. Latvijas nākotnes plānošanā ekspertiem būs izšķiroša loma, tādēļ šajā procesā ir jāiesaista ne tikai universitātes, bet arī eksperti, kas ir saskarsmē ar reālo vidi, kuriem ir vīzija un arī reāli priekšlikumiem stratēģijas realizācijai. Tie, kuri domā sistēmiski un ilgtermiņā – par kopējās ekonomikas ieguvumiem. “Latvijas attīstības stratēģija 2050” pieņemšana būs nākamās Saeimas darbs. Tādēļ ir būtiski savu balsi oktobrī atdot tādiem politiskajiem spēkiem, kas spēj pieņemt lēmumus un redz valsts attīstību ilgtermiņā, centrā paturot cilvēku un dabu. “CSR Latvia” plāno organizēt diskusijas ar politiķiem, lai noskaidrotu, kāds ir to redzējums par cilvēkresursu attīstību, dabas resursu pārvaldību un kā piesaistīsim finanses jaunajām pārmaiņām un izaicinājumiem. “CSR Latvia” turpinās sekot līdzi Publiskā iepirkuma likuma mērķa “ilgtspējīgi iepirkumi” ieviešanai. Tāpat turpināsim darbu pie ilgtspējas principu ieviešanas nozaru politikas plānošanā, panākot, ka ilgtspējas politika ir integrēta visos plānošanas dokumentos, stratēģijās un rīcībās. Šobrīd mums pietrūkst vienotas definīcijas par to, kas ir korporatīvā atbildība, kas ir korporatīvā ilgtspēja un kā bizness to īsteno. Šo diskusiju turpināsim ar Valsts kanceleju, Ekonomikas ministriju un citām iesaistītajām institūcijām. Ar cieņu, biedrības “CSR Latvia” valde – Agnese Alksne Bensone, Zanda Šadre, Arturs Evarts “CSR Latvia” ziņas ✅ Publicēts uzņēmumu ilgtspējas uztveres mērījums. Neskatoties uz izmaiņām Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos, kas samazina ziņošanas prasības par ilgtspēju, 92% aptaujāto uzņēmumu norāda, ka ilgtspēja joprojām ir svarīgs jautājums to dienaskārtībā. Tas apliecina šo uzņēmumu augsto izpratnes līmeni par jomu un integrāciju uzņēmuma ikdienas vadības procesos. Iepriekš šāds pētījums veikts pirms pieciem gadiem, tāpēc šobrīd ir iespēja gan izdarīt secinājumus, gan arī identificēt atšķirības. Prezentācijas video ieraksts ir šeit. Pētījuma rezultāti ir šeit. 🤝 Maija sākumā Tallinā notika “Baltic Circular Hotspot” partneru tikšanās, kurā pārrunāta tīkla attīstība, iekšējās sadarbības struktūra un darbības plāns. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta darbības plāna saskaņošanai un partneru iesaistei, kā arī organizācijas juridiskā ietvara pilnveidošanai. “Baltic Circular Hotspot” attīstība turpinās un šobrīd norit darbs pie vienotas komunikācijas pieejas un mājas lapas izstrādes, kā arī tīkla redzamības un atpazīstamības palielināšanas. ☝️ Būtiskas izmaiņas Publisko iepirkumu likumā (PIL), kas iezīmē pāreju no formālas pieejas uz tādu pieeju, kur ilgtspēja kļūst par vienu no iepirkumu sistēmas pamatprincipiem. “CSR Latvia” sadarbībā ar Saeimas pārstāvjiem ir panākusi, ka likuma mērķos tiek nostiprināta nepieciešamība veikt ilgtspējīgus iepirkumus, vienlaikus mainot līdzšinējo izpratni par to praktisko īstenošanu. Plānotās izmaiņas paredz atteikties no šauras “zaļā publiskā iepirkuma” pieejas, ko līdz šim regulēja Ministru Kabineta noteikumi Nr. 353, un virzīties uz integrētu modeli, kur ekonomiskie, sociālie, aprites ekonomikas un vides aspekti tiek vērtēti vienoti visos iepirkumos. Šī pieeja būtiski paaugstina prasības visām iesaistītajām pusēm un kļūst par pārbaudījumu institucionālajai izpratnei par ilgtspējīgu iepirkumu būtību. Vienlaikus tiek uzsvērta nepieciešamība stiprināt Iepirkumu uzraudzības biroja koordinējošo lomu kompetenču attīstībā un metodiskajā atbalstā. Eiropas Savienības kontekstā publiskais iepirkums tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem instrumentiem zaļās un ekonomiskās transformācijas virzīšanā. Īpaši situācijās, kur tiešs finansējums ir ierobežots. Līdz ar to Latvijas virzība šajā jomā ir stratēģiski nozīmīga, taču tās panākumi lielā mērā būs atkarīgi no pašvaldību un citu pasūtītāju spējas praktiski īstenot šo pieeju. Biedru ziņas 💧 “Rīgas ūdens” ir publicējis revidēto 2025. gada pārskatu. Tajā iekļauts pirmais uzņēmuma ilgtspējas ziņojums, kas sagatavots, ievērojot pilnu ESRS prasību apjomu, un kam veikta neatkarīga ierobežotas pārliecības pārbaude. Ziņojums ir pieejams šeit. Tāpat “Rīgas Ūdens” ir publicējis arī Eiropas Zaļo obligāciju ieņēmumu iedalīšanas pārskatu un saņēmis neatkarīgu apstiprinājumu atbilstībai EuGB regulējumam. Saskaņā ar “European Green Bond Allocation Report2025” līdz 2025. gada 31. decembrim ES Taksonomijai atbilstošu kapitālieguldījumu projektu finansēšanai piešķirti 17,14 miljoni eiro jeb 85,7% no sākotnējās emisijas apjoma. Kļūsti par “CSR Latvia” biedru!Ja Tu pārstāvi:uzņēmumu,nevalstisku organizāciju,izglītības iestādi,šī ir Tava iespēja pievienoties augošai organizācijai, kas palīdzēs orientēties dažādos ilgtspējas aspektos! Pieteikties Pasākumi 📕 5. jūnijā biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” tiešsaistes pasākums, kur interesenti tiks iepazīstināti ar atjaunoto rokasgrāmatu trauksmes cēlējiem un vadlīnijām trauksmes celšanas mehānismu ieviesējiem publiskajā un privātajā sektorā. 🌦️ 9. jūnijā notiks biedrības “Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma – CSR Latvia” un biedrības “Zaļā brīvība” izstrādātā Klimata risku digitālā pašnovērtējuma rīka prezentācija uzņēmumiem. Reģistrācija šeit. 🗣️ Vēl ir iespēja pieteikties supervīzijas grupām, kas fokusēsies uz tēmām par ilgtspējas vietu uzņēmumā. Supervīzija ir iespēja konfidenciālā vidē runāt par saviem izaicinājumiem un kopīgi meklēt risinājumu. Supervīziju par ilgtspējas jautājumiem vadīs Ainars Ozols. Grupas tikšanās paredzēta sešas reizes. Katra tikšanās ilgs trīs stundas. Vairāk informācijas ir šeit. 🤝 1. jūlijā notiks iniciatīvas “Nulles tolerance pret korupciju” jauno dalībnieku sveikšana. Iniciatīvai pievienojušies trīs jauni biedri. Ja arī Tavs uzņēmums vēlas apliecināt savu vēlmi ieviest un sekmēt atklātības principus, īstenot pretkorupcijas politikas un procedūru ieviešanu, to publiskošanu uzņēmumā un uzņēmējdarbības vidē kopumā, aicinām pievienoties iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”. Vairāk informācijas šeit. Latvijā 🍼 Jauns Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums prognozē, ka Latvijas iedzīvotāju skaits var samazināties no 1,86 miljoniem 2025. gadā līdz aptuveni 1,34 miljoniem 2060. gadā, savukārt pensionāru īpatsvars strauji pieaugs, palielinot slogu valsts pensiju sistēmai. 🚌 Enerģētiskās un transporta nabadzības mazināšanai Latvija pretendē uz 463 miljoniem eiro ES finansējuma. Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām ir pilnveidojusi Sociālā klimata fonda plānu 2026. – 2032. gadam, kas paredz izstrādāt atbalsta programmas transporta un enerģētikas nabadzības mazināšanai Latvijā. Ministru Kabinets ir atbalstījis pilnveidoto Sociālā klimata fonda plānu. Sagatavotais Plāna piedāvājums paredz iespēju Latvijai pretendēt uz ES finansējuma saņemšanu. Kopējais plānotais finansējums ir 617 miljoni eiro. No tiem 463 miljoni eiro ir pieejami no ES Sociālā klimata fonda līdzekļiem. 💬 Lai palīdzētu labāk izprast jauno zaļās norādes un ilgtspējas regulējumu, kā arī tā praktisko piemērošanu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir izstrādājis ChatGPT aģentu – “Zaļo norāžu komercprakses skaidrotājs”. Vērtīgi resursi 🐞 Latvijas Banka sadarbībā ar dabaszinātņu jomas zinātniekiem izstrādājusi “Vadlīnijas dabas daudzveidībai nelabvēlīgās un labvēlīgās saimnieciskās darbības identificēšanai.” Tās ir praktisks instruments, kas nodrošina iespēju kredītiestādēm sistēmiski novērtēt, vai klienta saimnieciskā darbība veicina vai apdraud dabas daudzveidības saglabāšanu Latvijā. Vadlīnijas ir pieejamas šeit. 📃 Lai gan investīciju temps ir palēninājies un prioritātes ir mainījušās, lielākā daļa lielo uzņēmumu turpina virzīt ilgtspējas iniciatīvas arī sarežģītos apstākļos, liecina Ilgtspējas profesionāļu aptauja 2026. “Trellis State of the Sustainability Profession” aptauja ir senākais un atzītākais šāda veida pētījums. Tajā piedalās vairāk nekā 1000 respondentus, no kuriem vairāk nekā 500 ieņem kvalificētus amatus uzņēmumos ar ieņēmumiem virs 1 miljarda ASV dolāru. Eiropā 🌳 Ir publicēts Eiropas Komisijas (EK) pārskats un priekšlikumu pakotne par ES Atmežošanas regulu (EUDR), kas ir viens no nozīmīgākajiem ES instrumentiem cīņā pret globālo atmežošanu un mežu degradāciju. EK vienlaikus uzsver, ka regula kopumā paliek spēkā un netiek pārskatīta tās pamatbūtība, signalizējot, ka uzņēmumiem jāturpina gatavoties regulas ieviešanai no 2026. gada decembra. Līdztekus EK ir publicējusi priekšlikumus par regulas tvēruma precizēšanu un vienkāršošanu, tostarp paredzot izslēgt noteiktas ādu un jēlādu kategorijas no EUDR piemērošanas jomas. Šie priekšlikumi vēl atrodas publiskās apspriešanas procesā, taču jau šobrīd tie raisa plašas diskusijas par iespējamu regulējuma vājināšanu un izņēmumu radīšanu nozarēm, kas saistītas ar atmežošanas riskiem. Jebkādi papildu izņēmumi ne tikai palielina atmežošanas riskus, bet arī rada sadrumstalotu un mazāk prognozējamu sistēmu uzņēmumiem, kuri jau šobrīd būtiski investē atbilstības nodrošināšanā un piegādes ķēžu pārskatīšanā. 🛀 Kāds ir zaļmaldināšanas direktīvas tvērums? Ir svarīgi saprast, ka tas nav tikai par tekstu. Direktīva īpaši attiecas arī uz audiovizuālo komunikāciju – tekstu, attēliem, grafikām un simboliem, kas ir vērsti uz patērētājiem un var tikt uzskatīti par maldinošiem. Tā attiecas arī uz mutiskiem apgalvojumiem, piemēram, reklāmās, ja organizācijas komunikācija tieši norāda vai netieši rada iespaidu par pozitīvu vai neto nulles ietekmi attiecībā uz vides, sociālajiem vai apritīguma aspektiem, uz to attiecas šie noteikumi. Noteikumu ievērošanas uzraudzība tiks īstenota valsts līmenī, kas nozīmē, ka sankcijas dažādās ES valstīs atšķirsies. Tomēr maksimālais sodu apmērs ir ievērojams — uzņēmumiem var draudēt naudas sods līdz pat 4% no to gada apgrozījuma. Šim LinkedIn ierakstam pievienotajā vizuālajā materiālā ir labi redzams, kāda veida apgalvojumi ir un nav ietverti zaļmaldināšanas direktīvas tvērumā. 😕 ES ir uzsākusi pārkāpuma procedūras pret 20 dalībvalstīm par to, ka tās nav pilnībā pārņēmušas un iestrādājušas Patērētāju pilnvarošanas direktīvas (Empowering Consumers Directive) — Eiropas vadošo tiesību aktu zaļmaldināšanas (greenwashing) apkarošanai – prasības nacionālajos tiesību aktos. Termiņš bija 27. marts. Tomēr Beļģija, Bulgārija, Čehija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovēnija, Somija un Zviedrija joprojām nav paziņojušas par pilnīgu direktīvas prasību pārņemšanu un iestrādāšanu. Uzņēmumiem galvenais atbilstības nodrošināšanas datums ir 2026. gada 27. septembris. Tomēr atbilstības prasību izpilde ir atkarīga no tā, vai direktīva ir pilnībā iekļauta valsts tiesību aktos. Dalībvalstīm tagad ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi. Ja tas netiks izdarīts, EK var pāriet uz nākamo pārkāpuma procedūras posmu. Kļūsti par “CSR Latvia” biedru!Ja Tu pārstāvi:uzņēmumu,nevalstisku organizāciju,izglītības iestādi,šī ir Tava iespēja pievienoties augošai organizācijai, kas palīdzēs orientēties dažādos ilgtspējas aspektos! Pieteikties Jaunumu vēstules autoru kolektīvs: Agnese Alksne – Bensone, biedrības “CSR Latvia” valdes locekle Ieva Treija, redaktore Tehniskais un satura atbalsts: Finday.lv |
