- Strukturēta valsts ilgtspējas stratēģija un cilvēkkapitāls
Valstij, sabiedrībai un privātajam sektoram ir jāzina konkrēti un reāli valsts īsa, vidēja un ilgāka termiņa ilgtspējas mērķi un prioritātes. No tiem atvasināmi uzdevumi un izpildāmie darbi katrā tautsaimniecības nozarē, kā arī izglītībā un zinātnē.
- noteikt skaidrus, Latvijas tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamus, tehniski un ekonomiski samērīgi īstenojamus īsa, vidēja un ilgāka termiņa nozaru ilgtspējas mērķus;
- izstrādāt Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju “Latvija 2050”, pēc tam integrēt to Nacionālajā attīstības plānā (NAP) un ņemt vērā, izstrādājot turpmāko normatīvo regulējumu attiecīgajās tautsaimniecības nozarēs;
- savstarpēji salāgot virkni dažādu tautsaimniecības nozaru, regulēto pakalpojumu, vides, klimata, valsts atbalsta, konkurences un publisko iepirkumu aspektus, lai šie risinājumi būtu praktiski īstenojami un paredzami pielietojami praksē;
- audzēt vispusīgi un kvalitatīvi izglītotu speciālistu skaitu praktiskajās STEM zinātnēs, vides un ilgtspējas nozarēs;
- ieviest plašāku zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbību, radot praktiski pielietojamus un inovatīvus risinājumus, lai pielāgotos mainīgiem klimatiskajiem apstākļiem, uzlabotu vides aizsardzību un padarītu uzņēmējdarbību ilgtspējīgāku;
- noteikt cilvēkkapitālu par vienu no prioritārajām valsts attīstības jomām, izstrādājot skaidru, mērķtiecīgu un vienotu stratēģiju tā pilnveidei un iekļaujot ilgtspējīgus risinājumus darbaspēka trūkuma mazināšanai, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi (piemēram, jāizvērtē un, ja pamatoti, jāievieš tālredzīgs un sabalansēts imigrācijas regulējums).
- Ilgtspējas dati, pārvaldība un koordinācija
Ilgtspēja un noturība ir līdzekļi, lai pielāgotos mainīgiem politiskiem, drošības, finanšu un klimatiskiem apstākļiem. Pielāgošanās ir jāīsteno pārdomāti un savlaicīgi, kam nepieciešama atbilstoša pārvaldība un koordinācija.
- savlaicīgi plānot un īstenot pielāgošanās pasākumus mainīgiem klimata
apstākļiem, mērķtiecīgi koordinējot un savstarpēji papildinot valsts, pašvaldību un privātā sektora īstenotos pasākumus, balstoties uz izstrādātajām nozaru ilgtspējas ceļa kartēm ilgtspējas ieviešanai;
- plānot un īstenot iekšējās un ārējās drošības, kā arī finanšu pasākumus, ņemot vērā ne tikai īsa un vidējā, bet arī ilgāka termiņa ilgtspējas un noturības apsvērumus;
- noteikt atbildīgo valsts pārvaldes iestādi ilgtspējas un noturības pasākumu izstrādes un īstenošanas pārvaldībai un koordinācijai ar pārējām valsts un pašvaldību iestādēm;
- ieviest vienotu ilgtspēju un noturību raksturojošo datu vākšanu, apstrādi un publiskošanu publiskā un privātā sektora lietošanai;
- pēc iespējas plaši pāriet uz datos, zinātnē un, kur iespējams, pierādījumos balstītu politikas veidošanu un lēmumu pieņemšanu, lai līdzsvaroti attīstītu valsti un tautsaimniecību, nezaudējot saikni ar ilgtermiņa redzējumu;
- agrīni (savlaicīgi) iesaistīt privāto sektoru un NVO Latvijas pozīciju saskaņošanā Eiropas Savienības līmenī; pilnveidot publiskās pārvaldes darbu Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanā un īstenošanā;
- skaidrot sabiedrībai ka ilgtspēja ir fundamentāla valsts drošības, attīstības un finanšu politikas plānošanas sastāvdaļa visos publiskā un privātā sektora aspektos, un ilgtspēja izšķirīgi ietekmē visas tautsaimniecības nozares, pilnveidojot un pielāgojot tās mainīgiem drošības, finanšu un klimatiskajiem apstākļiem. Būtiski uzsvērt, ka domāt ilgtspējīgi un rīkoties ilgtspējīgi ir ikviena iedzīvotāja iespēja izdzīvot šodien un nākotnē, spējot pielāgoties klimata, sociāli ekonomiskajām un ģeopolitiskajām pārmaiņām.
- Finanšu instrumenti un ieguldījumi ilgtspējai
Ilgtspējas un noturības pasākumu īstenošana ir plānojama un īstenojama tikai ciešā kopsakarā ar reāli pieejamu finansējumu no valsts budžeta, ES fondu, privātā sektora vai citiem līdzekļiem. Valsts un sabiedrības gaidas attiecībā pret konkrētu ilgtspējas un noturības pasākumu īstenošanu nevar tikt pakļautas šaubām vai neziņai par finansējuma pieejamību.
- turpināt veidot īstermiņa kompensācijās nebalstītus nacionālos finanšu un atbalsta instrumentus īsa, vidēja un ilgāka termiņa ieguldījumiem cilvēkkapitālā, klimata noturībā, ekonomikas ilgtspējā un konkurētspējā;
- novirzīt ES fondu un privātā sektora finansējumu praktiski pielietojamu ilgtspējas risinājumu izstrādei un īstenošanai, tai skaitā tiem uzņēmumiem, kas pakļauti Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma tvērumam un tiem, kam tiesību akti nosaka realizēt klimata pārejas plānu pasākumu ieviešanu;
- ieviest stimulus un priekšrocības ilgtspējas finansējuma saņemšanai un piesaistei (pensiju fondu un citu privāto fondu iesaiste finansēšanā, atzinības par ilgtspējas praksi, priekšnoteikumi nodokļu atvieglojumu saņemšanai u.tml.).