Sveicināti!

Aizvadītais gads ilgtspējas jomā ir bijis vētrains. Nemitīgie Eiropas Savienības (ES) ilgtspējas regulējuma izmaiņu priekšlikumi daudziem uzņēmumiem lika pacietībā ievilkt elpu un izelpot. Eiropas Komisijas (EK) lēmums samazināt ilgtspējas ziņošanas prasības un pieņemt Omnibusa priekšlikumu ir radījis būtiskas izmaiņas uzņēmumu ziņošanas pienākumos 🤷‍♀️ Tomēr pat situācijā, kad daļai uzņēmumu obligātā ziņošana vairs nav prasība, ilgtspējas ziņojuma sagatavošana arvien skaidrāk iezīmējas kā reputācijas, uzticamības un konkurētspējas jautājums.

Arī Latvijā pieņemtās normatīvo aktu izmaiņas apliecina, ka ilgtspēja netiek noņemta no dienaskārtības, bet tiek nostiprināta pamata tiesību aktos. Saeima konferencē “Ilgtspēja ekonomikas noturībai” tika ielikti pamati šajā gadā veicamajiem darbiem, īpaši uzsverot nozaru sadarbības nozīmi 👏 Šī pieeja ir skaidri definēta arī vienā no Saeimā pieņemtās rezolūcijas punktiem. “CSR Latvia” šo jautājumu uzskata par prioritāru un sekos līdzi rezolūcijas punktu praktiskai ieviešanai.

Iesākot jauno gadu, vēl atskatāmies uz paveikto 2025. gadā: 

• biedru pulkam pievienojušies 7 uzņēmumi un 3 individuālie biedri; 
• kopējais biedru skaits – 54;
• saskaņā ar 2024. gada uzņēmumu finanšu datiem “CSR Latvia” biedri apgrozījuši 1,2 miljardus eiro un nopelnījuši 50 miljonus eiro. Biedru uzņēmumos kopā strādā 14 500 darbinieki. Līdz ar to jāsaka – esam nopietns spēlētājs ar ievērības cienīgu balsi;
• uzsākta stratēģiskā sadarbība ar Ārvalstu investoru padomi un Saeimu;
• pirmā kopīgā konference “Ilgtspēja ekonomikas noturībai”;
• rezolūcija par ilgtspējas jautājumu iekļaušanu Latvijas stratēģiskajos dokumentos un tiesību aktos;
• ieinteresēto pušu pētījums pārejai uz aprites ekonomiku (paldies par atbalstu “Rimi Baltic Group” un “CleanR Grupa”);
• kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem panākts nozīmīgs progress Baltijas aprites ekonomikas kontaktpunkta izveidē, vienojoties par turpmāko sadarbības modeli;
• un daudz semināru, diskusiju, dažāda līmeņa tikšanos ar biedriem un piesaistītajiem ekspertiem, ko turpināsim arī šogad.

Un tas, kas dod patiešām jaudīgu startu šogad, ir apziņa, ka darām vērtīgu un vajadzīgu darbu. “CSR Latvia” biedrs “Laflora” ir paaugstinājis savu biedra līmeni, kļūstot par Platīna līmeņa biedru. Savukārt “Lidl Latvija” nu ir zelta līmeņa biedrs.

Ar cieņu,
biedrības “CSR Latvia” valde – Agnese Alksne Bensone, Linda Austere, Arturs Evarts

“CSR Latvia” ziņas

❗️ Atvērta pieteikšanās Atbildīga biznesa vēstnešu programmai. Pieteikšanās līdz 6. februārim, starts 19. februārī. Atbildīga biznesa vēstneši – tā ir unikāla un visaptveroša programma, kas sniedz dalībniekiem praktisku un aktuālu sagatavotību darbam ar korporatīvās ilgtspējas un atbildības principiem. Programma ir piemērota uzņēmumuma ilgtspējas profesionāļiem un vadības pārstāvjiem, lai tie spētu orientēties regulējuma prasībās, piegādes un vērtību ķēdēs, uzlabotu iekšējos uzņēmuma procesus un stiprinātu reputāciju, neatkarīgi no tā, vai uzņēmumam ir obligātas ziņošanas prasības vai nē. Plašāka informācija ir mājaslapā šeit. Nekavējies, piesakies, jo vietu skaits ir ierobežots.

✅ Aicinām uzņēmumus piedalīties aptaujā par to, kā šodien tiek uztverta korporatīvā ilgtspēja un kāda ir tās loma uzņēmuma vadībā. Jaunāko pētījumu, kurus veicām šajā nozarē, dati publicēti 2015. un 2020. gadā. Kopš tā laika uzņēmējdarbības vide ir būtiski mainījusies. Tāpēc šogad vēlamies noskaidrot, kā šīs izmaiņas ir ietekmējušas uzņēmumu prioritātes? Kā mainījusies uzņēmumu prakse un ilgtspējas pārvaldība? Kā uzņēmēji skatās uz ilgtspējas tēmu 2025. gadā? Katrs viedoklis ir svarīgs neatkarīgi no uzņēmuma lieluma, nozares vai pieredzes. Saite uz aptaujas anketu ir šeit.

🇺🇬 Četras dienas “CSR Latvia” pievienojās Ārlietu ministrijas organizētai priekšizpētes vizītei Āfrikas valstī Ugandā. Vienojāmies, ka Latvija varētu nodrošināt atbalstu tieši atkritumu apsaimniekošanas jomā, kur tai ir būtiska pieredze. Savukārt Ugandai ir ambīcijas un apņēmība. Kopā tas veido ļoti perspektīvu sadarbības virzienu, kas var nodrošināt reālas pārmaiņas gan kopienām, gan videi. Pētījumi rāda, ka Ugandā tiek pārstrādāti tikai 10–15% atkritumu. Aptuveni 60% no tiem ir organiski, bet lielākā daļa diemžēl netiek kompostēti. Problēma kļuva īpaši aktuāla pēc traģiska negadījuma, kad ilgstošu lietu rezultātā Ugandas galvaspilsētā nogruva Kiteezi atkritumu poligons. Šajā traģēdijā dzīvību zaudēja vismaz 35 cilvēki. Aktuāla ir arī atkritumu izmešana grāvjos, kas rada gan vides piesārņojumu, gan arī aizsprosto kanalizācijas un drenāžas sistēmas. Īpaši intensīva lietus laikā tas var novest pie applūšanas. Atkritumu apsaimniekošana nav tikai šķirošana. Tā ir arī bioatkritumu pārstrāde, metāna emisiju samazināšana, depozītsistēmas, datu uzraudzība, infrastruktūras veidošana un kopējā sistēmas pārvaldību. Sarunā ar ministri Ruth Nankabirwa radās skaidrs virziens — veidot pilotprojektu kādā no Ugandas lielākajām pilsētām, lai tas kļūtu par paraugu arī citām, tostarp galvaspilsētai Kampalai. Ministre uzdeva turpināt darbu ar MEMD komisāriem Dr. Brian E. Isabirye un Agnes Alaba.

🏆 Viens no lielākajiem biedrības “CSR Latvia” panākumiem 2025. gadā pilnīgi noteikti bija dialogs ar politiķiem, kas nu ir vainagojies ar atbalstu organizācijas izstrādātajai rezolūcijai. 31. oktobrī Saeimā notika konference “Ilgtspēja ekonomikas noturībai”, kur eksperti un organizācijas, kas iestājas par ilgtspēju, uz sarunu aicināja Saeimas deputātus. Pēc pasākuma Saeimas Ilgtspējas komisijai tika iesniegta rezolūcija, ko vēlāk tā apstiprināja un nosūtīja izpildei Ministru prezidentei Evikai Siliņai. 2026. gadā sekosim līdzi, kā veicas rezolūcijas izpildi. Visa informācija – konferences prezentācijas, rezolūcijas priekšlikumi un konferences ieraksts – pieejams “CSR Latvia” mājaslapā šeit.

🇬🇱 Pērnā gada nogalē “CleanR Grupa” pārstāvēja Baltijas aprites ekonomikas kontaktpunktu (“Baltic Circular Hotspot”) Skandināvijas vadošajā aprites ekonomikas forumā. Samita ietvaros tika prezentēta Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbības pieredze aprites ekonomikas ieviešanā reģionā, kas arvien biežāk tiek raksturots kā “Nordic + Baltic = New Nordic”. Samits norisinājās Grenlandē – reģionā, kur aprites ekonomikas risinājumi tiek skatīti kā būtisks instruments vietējās ekonomikas stiprināšanai, vienlaikus risinot gan ekonomiskos, gan pārvaldības izaicinājumus. Īpaši tas attiecas uz zvejniecības un amatniecības nozarēm. Samita laikā “CleanR Group” prezentēja Aprites ekonomikas indeksu, kas analizē pašvaldību progresu apritīguma ieviešanā. Ņemot vērā, ka Ziemeļvalstīs līdz šim aprites ekonomikas rādītāji pārsvarā tikuši vērtēti nacionālā līmenī, indeksa pieeja, kas ļauj veikt mērījumus pilsētu griezumā, izraisīja būtisku interesi par detalizētāku datu izmantošanu politikas un pārvaldības lēmumos.

Biedru ziņas

🥳 AS “CleanR Grupa”, kas pārvalda vadošos vides pakalpojumu jomas uzņēmumus Latvijā, par Grupas konsolidēto 2024. gada ilgtspējas pārskatu saņēmusi augstāko izcilības novērtējumu ilgtspējas ziņošanas pārredzamības novērtējumā – “ESG Transparency Awards 2025”. Novērtējums tiek veikts atbilstoši zinātniski pamatotam standartam, kurā tiek ņemtas vērā Eiropas un starptautiskās vadlīnijas, tajās noteiktie kritēriji, kā arī labākā prakse dažādās nozarēs. Standarts ir strukturēts piecās daļās: pārredzamība, vide, sociālā joma, pārvaldība un normatīvā vide. Novērtējumā galvenā uzmanība tiek pievērsta ilgtspējas ziņojumos atklātās informācijas kvalitātei, detalizācijai un izsekojamībai. Vairāk informācijas uzņēmuma mājaslapā šeit.

🎙️ “NP Properties” ir uzsācis veidot video raidierastu “Izaugsmes M²”. Tā ir atklāta saruna un aizkulišu stāsti par cilvēkiem un uzņēmumiem, kas Latvijā rada īstu industriālo izaugsmi. “Izaugsmes M²” parāda, kā ilgtspēja, ambīcijas un sadarbība pārvērš kvadrātmetrus par izaugsmes dzinējspēku. Dodamies iekšā ražotnēs, darbnīcās un idejās, kas veido mūsu ekonomiku un kopienas, un iepazīstam “īstos darītājus” — dibinātājus, inženierus un ražotājus, kuri NP Properties industriālajos parkos pārvērš potenciālu reālā darbībā. Skaties raidierakstu YouTube: NP Properties – YouTube, lasi intervijas: Newsroom — NP Properties.

Vērtīgi resursi

🌱 Apkopojums par zaļā finansējuma iespējām uzņēmējdarbībai no ALTUM. 

📺 Semināra “Auditējamais vs auditors – ilgtspējas pārskatu auditēšanas pieredze” ieraksts.

🔎 Globālais korporatīvais ilgtspējas pārskats par 2025. gadu (Global Corporate Sustainability Report).

☘️ Ķīnas klimata pārejas prognoze (China’s Climate Transition Outlook 2025).

🌍 Ilgtspējas līderu aptaujas rezultāti, kas publicēti 2025. gada decembrī. Piedalījās 400 respondenti no 60 valstīm.

Likumdošana Latvijā

☀️ Klimatnoturības un Ekonomiskās ilgtspējas likums stājies spēkā 2025. gada 12 decembrī. Likuma mērķis ir veicināt  valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un valsts, kā arī pašvaldību spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.  Tas nosaka principus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimata finansējuma izmantošanai, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu efektīvai apguvei. Likums nodrošina skaidru sistēmu, kā valsts un uzņēmumi var saņemt atbalstu energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu ieviešanai un citiem ilgtspējīgiem risinājumiem, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti. 

🚗 Transporta enerģijas likums stājiess spēkā 2026. gada 1. janvārī un ievieš jaunas transporta enerģijas kvalitātes prasības, paredz attīstīt alternatīvo degvielu ražošanu un infrastruktūru, kā arī nosaka siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķi – 16% no 2030. gada. paredz būtisku soli Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā un vietējās zaļās degvielas ražošanā, tādējādi mazinot atkarību no importētās fosilās degvielas, paziņojumā medijiem uzsvērusi likumprojekta izstrādātāja.

Eiropā

🏠 Datu centri, mākslīgā intelekta gigafabrikas un plašai sabiedrības daļai pieejamie mājokļi turpmāk Eiropas Savienībā (ES) varētu tikt atbrīvoti no obligātajiem ietekmes uz vidi novērtējumiem. Tas ir viens no vairākiem pasākumu kopumiem birokrātijas mazināšanai, kas paredz paātrināt atļauju izsniegšanas procesus kritiski svarīgiem projektiem un samazināt vides pārskatu sniegšanas noteikumu apjomu uzņēmumiem. Datu centri šajā sarakstā ir iekļauti, jo ES ir ambīcijas kļūt par globālu līderi MI. Kas attiecas uz pieejamajiem mājokļiem – atvieglojumi ir nepieciešami, lai uzlabotu darbaspēka mobilitāti. Dalībvalstis varētu tad pašas lemt, vai uz šādiem projektiem būtu jāattiecina ietekmes uz vidi novērtējumi.

🌊 Neparasti silto ūdeņu ietekmē viesuļvētra Melisa šoruden kļuva par vienu no spēcīgākajām vētrām, kādas jebkad reģistrētas Atlantijas okeānā.

🚿 Gēteborgā bāzētais tīro tehnoloģiju (cleantech) uzņēmums “Mimbly” ir piesaistījis 3 miljonus eiro finansējuma, lai attīstītu savu veļas mazgāšanas tehnoloģiju – ūdens atkārtotu izmantošanu veļas mazgāšanas sistēmās. Uzņēmuma galvenā sistēma ar nosaukumu “Mimbox” ir patentēta un darbojas kā ārējā iekārta, kas tiek pieslēgta veļas mazgājami mašīnai. Tā savāc notekūdeņus un filtrē tos, izņemot ārā daļiņas, kas lielākas par 50 mikroniem. Pēc tam ūdens tiek testēts, lai noteiktu, vai tas atbilst atkārtotas izmantošanas standartiem. Pēc apstiprināšanas tas tiek dezinficēts un uzglabāts līdz 24 stundām, pirms tiek atkārtoti izmantots nākamajos mazgāšanas ciklos.

🔋 “Baltic Storage Platform (BSP)” ir nodrošinājis  86,5 miljonu eiro finansējumu diviem liela mēroga akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu (BESS) projektiem Igaunijā ar kopējo jaudu 200 MW / 400 MWh. Uzņēmums apgalvo, ka tas ir pirmais šāda veida projekts. BSP ir neatkarīga elektroenerģijas ražotāja “Corsica Sole”, attīstītāja “Evecon” un aktīvu pārvaldītāja “Mirova” kopuzņēmums. Finansējumu nodrošina Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, “Edmond de Rothschild Asset Management” un Ziemeļu Investīciju banka.

⛽️ Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi savu paziņojumu par Ilgtspējīga transporta investīciju plānu (STIP). Tas ir reakcija uz steidzamo nepieciešamību stimulēt ieguldījumus un palielināt atjaunojamo un zema oglekļa satura degvielu ražošanu. Lai sasniegtu “ReFuelEU Aviation” un “FuelEU Maritime” regulās noteiktos degvielas ražošanas mērķus, līdz 2035. gadam būs nepieciešams ievērojams apjoms — aptuveni 20 miljoni tonnu – ilgtspējīgas alternatīvās degvielas (13,2 miljoni tonnu biodegvielas un 6,8 miljoni tonnu e-degvielas. Tas prasa būtiskus tirgus ieguldījumus, un tiek lēsts, ka līdz 2035. gadam ražošanas veicināšanai būs nepieciešami aptuveni 100 miljardi eiro. STIP iniciatīva pirmo reizi nodrošinās vienotu pieeju investīciju veicināšanai atjaunojamajos un zema oglekļa satura degvielu risinājumos.

🚘 Vācijas autobūves gigants BMW ir oficiāli saņēmis 273 miljonus eiro finansējumu no Vācijas valsts, lai izstrādātu ūdeņraža degvielas elementu vieglo automašīnu piedziņas sistēmām. Tas ļaus uzņēmumam ražot ar ūdeņradi darbināmus transportlīdzekļus tajās pašās ražošanas līnijās, kurās tiek izgatavoti akumulatoru elektrotransportlīdzekļi, tādējādi paverot iespējas būtiski samazināt ražošanas izmaksas.

🔴 Dānijas biotehnoloģiju uzņēmums “Chromologics”, kas izstrādā fermentācijas ceļā iegūtas dabīgās krāsvielas, ir piesaistījis 7 miljonus eiro. Šis finansējums ļaus uzņēmumam pabeigt regulatīvo dokumentu iesniegšanu par savu dabīgo pārtikas krāsvielu “Natu.Red®” Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē un ASV Pārtikas un zāļu pārvaldē.

🧂 Norvēģijas zemūdens atsāļošanas uzņēmums “Flocean”, kas nesen žurnālā “TIME” tika atzīts par vienu no 2025. gada labākajiem izgudrojumiem, ir piesaistījis 22,5 miljonus ASV dolāru. Investīcija tiks izmantota “Flocean One” projekta īstenošanai. Tā būs pasaulē pirmā komerciālā zemūdens atsāļošanas sistēma. Darbu tā varētu uzsākt jau 2026. gadā. Rūpnīca ražos 1 000 kubikmetru saldūdens dienā.

⚡️ Tallinā bāzētais uzņēmums “PowerUP Energy Technologies” ir noslēdzis 10 miljonu eiro investīciju piesaistes raundu, lai paātrinātu ar ūdeņradi darbināmu elektroģeneratoru ražošanu un komercializāciju. “PowerUP Energy Technologies” izstrādā un ražo modulāras ūdeņraža degvielas elementu sistēmas lietošanai aizsardzības un rūpniecības nozarē, kā arī ārpus tīkla (off-grid). 

🪨 Eiropas Investīciju banka piešķirs 500 miljonu eiro aizdevumu Zviedrijas Inženiertehniskajam uzņēmumam “Sandvik”, lai atbalstītu progresīvus pētniecības un izstrādes (R&D) darbus iežu ieguves jomā, tos automatizētu, padarītu digitālus un ilgtspējīgus.

🔥 Norvēģijas apkures risinājumu uzņēmums “Enerin SA” ir izstrādājis industriālu siltumsūkni, kas, kā tiek apgalvots, spēj nodrošināt siltumu līdz 250°C temperatūrai un pielāgoties dažādiem darbības apstākļiem. Tas jau ir izmēģināts vadošos farmācijas un dzīvnieku barības ražošanas nozares uzņēmumos. Pirmajā investīciju piesaistes raundā tam ir izdevies nodrošināt 17,7 miljonus ASV dolāru. 

🐖 Zviedrijas pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums “Melt&Marble” ir piesaistījis 8,5 miljonus ASV dolāru, lai palielinātu ražošanu un laistu tirgū savus precīzās fermentācijas ceļā radītos alternatīvos taukus, ko varētu izmantot pārtikas un personīgās higiēnas produktu ražošanā.

🔵 EP atbalstīja 2040. gada klimata mērķi un atlika ETS2 ieviešanu par vienu gadu. Mērķis paredz samazināt emisijas par 85 % līdz 2040. gadam, salīdzinot ar emisiju līmeni 1990. gadā. Papildu 5 % samazinājums būs jāsasniedz, iegādājoties starptautiskos oglekļa kredītus. Tāpat ES noteikusi emisiju samazināšanas trajektoriju, kas ir daļa no emisiju samazināšanas plāna līdz 2035. gadam (atbilstoši Parīzes nolīgumam) – tas ir 66.25-72.5 % SEG emisiju samazinājums, salīdzinot ar 1990. gadu. Trajektorija nav juridiski saistoša, tomēr nosaka ES politiku virzību. Šis mērķis vēl jāapstiprina ES Padomē.

Kļūsti par “CSR Latvia” biedru!

Ja Tu pārstāvi:

• uzņēmumu,
• nevalstisku organizāciju,
• izglītības iestādi,

šī ir Tava iespēja pievienoties augošai organizācijai, kas palīdzēs orientēties dažādos ilgtspējas aspektos!

Jaunumu vēstules autoru kolektīvs:

• Agnese Alksne – Bensone, biedrības “CSR Latvia” valdes priekšsēdētāja
• Ieva Treija, redaktore
• Tehniskais un satura atbalsts: Finday.lv