#13: Ilgtspējas un biznesa spēles noteikumi mainās – kā orientēties?

Sveiciens!

Uzņēmumu korporatīvās sociālās atbildības un ilgtspējas prakses regulējums ir mainījis uzņēmējdarbības pamatmērķi – no tīras peļņas gūšanas par katru cenu uz peļņas gūšanu, apzinoties biznesa modeļa “cenu”. Kas pirms vairākiem gadiem bija uzņēmuma brīvprātīga izvēle, šobrīd ir kļuvusi par konkurētspējas priekšrocību. Tā ir spēja paskaidrot gan investoriem, gan patērētājiem, gan darbiniekiem, kādā veidā rodas peļņa, kādu ietekmi tas atstāj uz sociālajiem, vides un labas pārvaldības jautājumiem, kā arī paskaidrot plānus attiecībā uz negatīvās ietekmes novēršanu.

Jaunais regulējums, kas sākotnēji attieksies uz Eiropas lielajiem uzņēmumiem un vēlāk arī uz vidējiem uzņēmumiem, paredz atklāt informāciju par ilgtspējas riskiem, potenciālajiem scenārijiem risku ietekmei uz uzņēmumu un informāciju, kā izvēlētais uzņēmuma biznesa modelis ietekmē sociālos un vides aspektus. Uzsākot šo iekšējo izvērtēšanas procesu, lai saprastu, cik godprātīgi un patiesi, kā arī datos balstīti uzņēmuma vadība var šo informāciju atklāt – tas prasīs lielu pašapziņu ne tikai no vadības, bet arī no darbniniekiem, kas būs iesaistīti šajā procesā. 

Viens no “CSR Latvia” biedrības mērķiem ir veidot dialogu ar publisko sektoru par šī un cita ilgtspējas regulējuma atbilstošu pārnešanu Latvijas tiesību aktos, neradot papildus šķēršļus uzņēmējdarbībai, kā arī neuzliekot papildus prasības, kas atšķirtos no tām, kas ir spēkā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Biedrības “CSR Latvia” biedri ir gatavi palīdzēt publiskajam sektoram izveidot “rāmi” ES ilgtspējas prakses regulējumam, balstot to uz tādiem principiem kā samērīgums, izsekojamība un integrācija.

Tāpat liela loma, mūsuprāt, ir medijiem un patērētājiem. Uzņēmēji zināmā mērā gaida pieprasījumu, lai varētu sniegt atbildes par ilgtspēju un lai viņu sagatavotā informācija būtu derīga un to varētu lietot. Redzam, ka šobrīd iztrūkst sargsuņa loma gan no mediju, gan patērētāju puses informācijas patiesības noskaidrošanai un apstiprināšanai attiecībā uz ilgtspēju. Tādēļ visām iesaistītajām pusēm ir jāspēj mācīties, lai izprastu jauno biznesa realitāti, un jāveido dialogs ar sabiedrību, lai Latvijas uzņēmumi daudz efektīvāk ieguldītu savus resursus Latvijas tautsaimniecības jautājumu risināšanā ar jauno biznesa modeļu palīdzību.

Rudenī atsāksim mācības “Atbildīga biznesa vēstnešiem”. Piesakies līdz 28.septembrim www.abv.lv un uzsāc mācības 5.oktobrī. Mācību programma dod ieskatu un praktiskas metodes ilgtspējas jomas jautājumos, kā uzņēmuma ilgtspējas stratēģija, ietekme uz sociālajiem jautājumiem, ietekme uz vidi, pretkorupcija, korporatīvā pārvaldība, piegādes ķēžu vadība un ilgtspējas pārskatu izveide. Tā ir iespēja uzzināt par aktālitātēm tiesību aktos, kā arī saņemt mentoru atbalstu ilgtspējas iniciatīvu izstrādei jau mācību laikā. 

Atvērtu prātu pārmaiņām un notikumiem vēlot,
“CSR Latvia” valde

Kļūsti par “CSR Latvia” biedru!

Ja Tu pārstāvi:

• uzņēmumu,
• nevalstisku organizāciju,
• izglītības iestādi,

šī ir Tava iespēja pievienoties augošai organizācijai, kas palīdzēs orientēties dažādos ilgtspējas aspektos!

“CSRLatvia” biedru rīta kafijas pasākumi kļuvuši par tradīciju

Biedrības “CSR Latvia” biedriem organizācijas valde reizi pusgadā izziņo rīta kafijas pasākumu tēmas. Biedri ir aktīvi šo pasākumu dalībnieki, tāpēc šī tradīcija tiks turpināta, un augustā tiks izziņotas nākamās pasākumu tēmas.

Līdz šim esam apsprieduši biedriem aktuālus ilgtspējas jautājumus un dalījušies pieredzē par aktuālajiem tiesību aktiem. Esam aicinājuši Tieslietu ministrijas pārsttāvjus pastāstīt par aktuālo direktīvu virzību Eiropas Komisijā. Esam pārrunājuši jautājumus par aprites ekonomiku, pretkorupcijas iniciatīvām uzņēmumos un arī par ilgtspēju kara un krīzes apstākļos, uzklausot Ukrainas CSR organizācijas pieredzi. 

Brokastīs piedalās jaunie biedri, esošie biedri un arī tie, kuri pagaidām vēl nav pieņēmuši lēmumu par iestāšanos. Nākamās brokastis plānotas septembrī. Visu iepriekšējo tikšanos ieraksti un prezentācijas ir pieejamas visiem biedriem.

12. Atbildīga biznesa vēstnešu mācību programma sāksies oktobrī

Atbildīga biznesa vēstnešu mācību programma ir atbilde pieaugošajam pieprasījumam pēc ilgtspējas speciālistiem. Šādu “gatavu” speciālistu ir ļoti maz, bet nepieciešamība pēc tiem aug saistībā ar prasībām pret uzņēmumiem šajā jomā. Atbildīga biznesa vēstnešu programmā ir jāmācās vien piecas dienas! Drīzumā tiks izziņoti jaunās programmas norises datumi. Apmācību programma sāksies oktobrī.

Ko iegūst mācību dalībnieki?

• zināšanas par korporatīvo sociālo atbildību un ilgtspēju;
• kā vienkārši, bet efektīvi veicināt uzņēmuma labklājību un peļņu ilgtermiņā, apzinoties un nenonākot pretrunā sociālajiem un vides aspektiem;
• praktiskus padomus un ievesmojošus piemērus no pieredzējušiem lektoriem;
• mentoru atbalstu, lai realizētu ilgtspējas un korporatīvās atbildības iniciatīvas savā organizācijā.

Programma ir īpaši piemērota profesionāļiem, kuri ikdienā savā organizācijā nodrošina personālvadības, komunikācijas, ilgtspējas, vides, juridiskās, darba drošības, risku vadības vai mārketinga funkcijas.Atbildīga biznesa vēstnešu programma tiek realizēta jau piecus gadus. Ir noslēgušās 12 programmas, kurās ir realizētas 70 ilgtspējas iniciatīvas. Programmā piedalījušies vairāk nekā 60 uzņēmumi, to absolvējuši vairāk nekā 110 profesionāļi. Tagad viņi visi darbojas Alumni programmā, turpinot komunikāciju par aktualitātēm ilgtspējas jomā. Pieteikšanās līdz 28.septembrim, mācību sākums 5.oktobrī: www.abv.lv.

“CSR Latvia” programmas Atbildīga biznesa vēstneši Alumni kopiena 

Kas notiek pēc tam, kad speciālisti absolvē “CSR Latvia”  Atbildīga biznesa vēstnešu programmu? Viņiem ir vēlme turpināt tikties, pārrunāt aktualitātes un uzzināt jaunumus. Tā radās ideja dibināt Alumni kopienu.Atbildīga biznesa vēstnešu Alumni kopiena četras reizes gadā organizē tikšanos pie kāda no absolventiem ar mērķi apmainīties ar pieredzi ilgtspējas stratēģiju ieviešanas jomā. Tāpat absolventi ir ierosinājuši iniciatīvu “Drauga plecs”, dodot iespēju dalībniekiem uzzināt viedokli un saņemt padomu par svarīgākajiem ilgtspējas jautājumiem. Iespējams, nākotnē taps jaunas kopīgas iniciatīvas. 

2023. gadā plānotās tikšanās:

• septembrī – “Reitan Convenience Latvia” (“Narvesen”, “Caffeine”);
• decembrī – “Amber Beverage Group”.

Foto no tikšanās maijā uzņēmumā “Schwenk Latvia” ir pieejamas šeit. 

Kļūsti par Atbildīga biznesa vēstnesi, kas pēc tam dod iespēju pievienoties absolventu kopienai! Vairāk uzzini Atbildīga biznesa vēstnešu programmas mājas lapā.

Savukārt, ja zini kādu uzņēmumu, nevalstisko organizāciju vai izglītības iestādi, kam būtu vērtīgi pievienoties “CSR Latvia”, aicini kļūt par biedru un pieteikties biedrības mājas lapā.

“CSR Latvia” biedri virzīs izmaiņas profesiju standartos un tiesību aktos

“CSR Latvia” tematiskās darba grupas “Izglītība” biedri ir vienojušies, ka nepieciešams jauns profesijas standarts. Tajā būtu jāiekļauj ilgtspējas vadītāja un ilgtpsējas speciālista amats, kā arī jāpapildina esošās augstskolu uzņēmējdarbības programmas ar ilgtspēju un korporatīvo sociālo atbildību saistītās tēmās. 

Darba tirgū arvien aktuālāks kļūst pieprasījums pēc speciālistiem, kuriem ir pieredze un/ vai kuri orientējas ilgtspējas tēmās – vides, sociālajos un pārvaldības jautājumos, arī piegādes ķēdēs. Pamats šai tendencei ir jaunās ES direktīvas. Uzņēmumos parādās jauna – ilgtspējas – funkcija. Lai paši spētu atbildēt, kādām zināšanām, kompetencēm un prasmēm jāpiemīt ilgtspējas speciālistam vai vadītājam, kā arī lai varētu palīdzēt uzņēmējiem, biedrība “CSR Latvia” izveidoja darba grupu. Tās sastāvā aktīvi darbojās seši biedri, kuri kopš 2023. gada janvāra tikās vismaz piecas reizes, pētīja, analizēja un apkopoja informāciju. Tad arī tapa skaidras atbildības jomas, kas būtu ilgtspējas speciālista vai vadītāja amata kompetencē. 

Lai ilgtspējas speciālistam nepieciešamās zināšanas, kompetences un prasmes varētu iedzīvināt praksē, darba grupa secināja, ka ir jāizstrādā priekšlikumi esošo profesiju standartu (uzņēmējdarbības, finanšu, grāmatvedības un administrēšanas nozares struktūrā iekļauto profesiju) papildināšanai. Faktiski ir jāpanāk ilgtspējas tēmu “pārcelšana” no profesiju standarta “vispārējo zināšanu” sadaļas uz “profesionālo zināšanu” sadaļu. Tāpat daba grupas priekšlikums ir izstrādāt jaunu profesijas standartu. 

Darba grupas dalībnieki vienojās par turpmākiem soļiem, kuri būtu jāveic, lai turpinātu reālu darbu pie profesiju standartu papildināšanas un jauna izstrādes. Vispirms jāveic ieinteresēto pušu – uzņēmumu, augtstākās izglītības iestāžu, ministriju – aptauja, lai noskaidrotu, vai šī “CSR Latvia” iniciatīva vispār ir nepieciešama un ko tieši katrai ieinteresētai pusei tā atrisina. Tā kā profesiju standarta iztsrāde ir resursietilpīgs process, ir nepieciešams piesaistīt partnerus tā izstrādē, piemēram, sadarboties ar Rīgas Tehnisko universitāti, kā arī piesaistīt finansējumu. 

Jāatgādina arī, ka tematiskās darba grupas “Jēgpilna ziņošana” biedri strādā pie tiesību aktu izveides un pilnveides, kas turpmāk regulēs ilgtspējas ziņošanas jomu, uzticamības pārbaužu ieviešanu piegādes ķēdēs un citus jautājumus. 

Mums ir jauni biedri! 

Organizācijai “CSR Latvia” pievienojies uzņēmums “CleanR Grupa”, “Miltton Latvia”, “Latflora” un individuālā biedre Ella Ancāne.

“Par biedrību “CSR Latvia” zinājām jau iepriekš, taču pēdējā laikā arvien vairāk redzējām biedrības aktīvo darbību, gan organizējot Atbildīgu Biznesa Vēstnešu programmu, gan dažādus seminārus un konferences. Uzzinājām arī par biedrības pārstāvju dalību ministriju darba grupās. Dalība biedrībā ir iespēja uzņēmumiem saņemt atbalstu no pieredzējušiem ilgtspējas ekspertiem, kā arī dalīties ar savu pieredzi ilgtspējas jomā. Ņemot vērā pieaugošās ilgtspējas ziņošanas regulējuma prasības, mūsuprāt, šobrīd uzņēmējdarbības vidē ir svarīgi apmainīties viedokļiem par regulējuma piemērošanas praksi, iespējām un izaicinājumiem. Un ir svarīgi mūsu viedokli virzīt plašākā sabiedrībā un arī definēt nacionālajā regulējumā. Domāt par ilgtspēju uzņēmumiem šobrīd vairs nav laika. Svarīgi ir rīkoties. Jo tikai tādi uzņēmumi, kas spēs vienlaicīgi vadīt savu ietekmi – gan vides, sociālajā, gan pārvaldības jomā -, veiksmīgi strādās un attīstīties ilgtermiņā,” saka “CleanR Grupa” Ilgtspējas vadītāja Inga Krieķe. 

Ja zini kādu uzņēmumu, nevalstisko organizāciju vai izglītības iestādi, kam būtu vērtīgi pievienoties “CSR Latvia”, aicini pieteikties biedrības mājas lapā.

“CSR Latvia” valde tiekas ar Klimata un enerģētikas ministrijas vadību 

Biedrības jaunā valde turpina aktīvu sadarbību ar publisko sektoru. Tiekoties ar Klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru un Valsts sekretāres vietnieku Klimata jautājumos Dagni Dubrovski, biedrības valde uzsvēra – ir jāatbalsta uzņēmēju atbildīga iesaiste Latvijas klimata mērķu sasniegšanā. Tam jābūt realizētam uzņēmumu ikdienas darbā un arī jāatspoguļojas biznesa izvēlēs. Tas ir iespējams, nodrošinot viņiem caurskatāmību un bieži arī praktiskus padomus.  

Valde uzsvēra vairākus praktiskus atbalsta punktus sadarbībai:

• ir nepieciešams definēt reālus klimata mērķus klimatam būtiskajās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, transportā, enerģētikā, mežsaimniecībā, kā arī citās jomās ar augstu resursu patēriņu un vides ietekmi. Šis ietver arī īstermiņa mērķus;
• jāpārskata un, ja nepieciešams, jākoriģē CO2 aprēķina metodika;
• jārada ērti pieejamas un izmantojamas datu kopas, kas nozīmīgas jauno uzņēmējiem noteikto pienākumu veikšanai un attīstības plānošanai;
• ierosinājām atbalsīt inovatīvus risinājums CO2 noglabāšanas tehnoloģijām un citiem risinājumiem, kas pozitīvi ietekmē klimatu, vienlaikus atbalstot ekonomiku. 

Veidojot ilgtspēju kā jaunu politikas nozari, iespējams radīt veiksmīgu piemēru tam, kā Eiropas Savienības kopīgo apjomīgo regulējumu un ietvarus samērot ar Latvijas uzņēmēju un uzņēmumu interesēm.

“CSR Latvia” biedri jau šajā pavasarī padziļināti pievērsa uzmanību vienam no efektīvākajiem risinājumiem, ko uzņēmums var veikt, lai virzītos uz draudzīgāku biznesa modeli klimatam. Tā ir aprites ekonomikas ieviešana biznesa modelī. 14. aprīlī konferencē “Apritīgs iepakojums – kam tas vajadzīgs?” uzņēmumi dalījās pieredzē attiecībā uz iepakojuma izvēli. Savukārt eksperti stāstīja par jaunāko regulējumu iepakojuma jomā. Konferences ierakstu iespējams noskatīties “CSR Latvia” Facebook lapā šeit.

Vai ilgtspēja nozīmē būt kailam?

No 100 lielākajiem un vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem tikai aptuveni 25% atklāj informāciju par ilgtspējas un korporatīvās sociālās atbildības jautājumiem. Un tikai ap 8% šo informāciju atklāj pilnvērtīgi un saprotami mērķauditorijām.

Diskusijā “Vai ilgtspēja nozīmē būt kailam?” sarunu festivālā LAMPA biedrība “CSR Latvija” aicināja uz sarunu par to, cik kailam (atklātam) jābūt uzņēmumam, lai tas būtu ilgtspējīgs? Kāds labums no “kailuma” to īpašniekiem? Vai šo atklātību sagaida patērētāji? 

Uzņēmumi parasti atklāj informāciju par to, kas, viņuprāt, ir pozitīvs, izdarīts un liecina par veiksmi. Taču jaunais regulējums, kas sākotnēji attieksies uz Eiropas lielajiem uzņēmumiem un vēlāk arī uz vidējiem uzņēmumiem, paredz – tiem būs jāatklāj gan riski, gan potenciālie scenāriji risku ietekmei uz uzņēmumu, gan arī informācija, kā izvēlētais uzņēmuma biznesa modelis ietekmē sociālos un vides aspektus. Uzsākot šo iekšējo izvērtēšanas procesu un apzinoties, ka tas būs arī jāatklāj plašākai sabiedrībai, ir skaidrs, ka tas būs atkailinošs.Kam un ko mēs komunicēsim? 250 lapaspušu garš ilgtspējas ziņojums varbūt der pētniekiem un investoriem, bet būtiski ir saprast, kam un par ko mēs gribam nodot ziņu. 

Vēl viens secinājums no diskusijas – publiskajam sektoram ir jāpalīdz izveidot rāmis atklātībai, kā arī jāspēj skaidrot un, iespējams, kādā brīdī kontrolēt, vai šī informācija ir vai nav patiesa. Lai to darītu, būs daudz jāmācās abām pusēm, lai izvairītos gan no reputācijas grušanas, gan no zaļmaldināšanas. 

Un šajā visā procesā nevajadzētu aizmirst par mediju un patērētāju lomu. Uzņēmēji zināmā mērā gaida pieprasījumu, lai varētu sniegt atbildes par ilgtspēju. Taču no medijiem šobrīd iztrūkst sargsuņa loma informācijas patiecības noskaidrošanai un apstiprināšanai attiecībā uz ilgtspēju.

Sarunā piedalījās Agnese Alksne-Bensone, Diana Kurpniece, Baiba Lielkalne, Juris Sīlis un Inga Latkovska.

“Rīgas Satiksme” stāsts: Atbildīga biznesa vēstnešu programma – visas zināšanas vienuviet 

Rita Strangate “Rīgas satiksme” Stratēģiskās vadības daļas vadītāja

Vairāki Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” darbinieki ir Atbildīga biznesa vēstnešu programmas absolventi. Ilgtspējas jautājumiem uzmanību sākām pievērst vēl pirms Rīgas domes noteikumi noteica šādu fokusu. Uzņēmumā pēdējos gados notikušas būtiskas pārmaiņas gan pārvaldībā, gan sadarbībā ar mūsu ieinteresētajām pusēm. Izdarīts ir ļoti daudz, tāpēc vēlējāmies koncentrēti sniegt informāciju par to kādi mēs esam, ko mēs darām, kādus rezultātus sasniedzam, kā arī, ar kādiem izaicinājumiem saskaramies. Uzsākot darbu pie Ilgtspējas pārskata gatavošanas, sapratām, ka nepieciešams iegūt papildus zināšanas, paplašināt redzesloku.

Kad es pati mācījos Atbildīga biznesa vēstnešu programmā, uzņēmumā pirms gada bija nomainījusies vadība. Lai nodrošinātu uzņēmuma darbību un attīstību, kā arī, lai uzlabotu Rīgas satiksmes reputāciju, tika un vēl joprojām tiek veikts milzīgs darbs. Par to, cik būtiski ir sakārtot procesus, kopā ar kolēģi rakstījām savā Ilgtspējas iniciatīvā – projektā, absolvējot Atbildīga biznesa vēstnešu programmu. Savukārt šogad Atbildīga biznesa vēstnešu programmu beigušās kolēģes mentores Agneses Alksnes vadībā izstrādāja iniciatīvu ilgtspējas aspektu iekļaušanas uzņēmuma vidēja termiņa darbības stratēģijā.

Organizācijas “CSR Latvia” Atbildīga biznesa vēstnešu programma attaisnoja uz sevi liktās cerības. Pirmām kārtām tā bija iespēja vienkopus iegūt zināšanas par normatīvajām prasībām. Otrām kārtām – iespēja iegūt plašāku redzējumu par vides un pārvaldības jautājumiem Latvijas un arī globālā līmenī. Noderēja arī praktiski ieteikumi, priekšlikumi un ievirzes, kādā veidā uzņēmumā ir jāraugās uz ilgtspējas jautājumiem. Kā viens no būtiskiem ieguvumiem jāmin jaunu kontaktu veidošana, jo pēc Atbildīga biznesa vēstnešu programmas ar citiem absolventiem komunicējām, apmainījāmies un vēl joprojām dalāmies ar pieredzi, jaunām idejām un gūstam iedvesmu turpmākajiem darbiem.

Biedru ziņas

Jauns studiju kurss “Aprites ekonomika”

Banku augstskola piedāvā izmēģināt jauno studiju kursu “Aprites ekonomika”, kas izstrādāts “ErasmusPlus” projektā “Inclusive Digital Education – a Tool to Understand Circular Economy” kopā ar kolēģiem no “ArtSmart” (Latvija), Albānijas, Lietuvas, Itālijas un Portugāles. Studiju kursa saturs ir pieci moduļi trīs grūtību līmeņos: 

1) Vispārīgi par aprites ekonomiku;
2) Patēriņš;
3) Ražošana;
4) Atkritumi;
5) Aprites ekonomikas biznesa modeļi, inovācijas un investīcijas.

Projekta vadītāja ir “CSR Latvia” biedre, Banku augstskolas profesore, Dr.oec. Dzintra Atstāja.

Augstskolām ir iespēja “Moodl” ievietot testa jautājumus, lai studenti var nokārtot studiju kursu divu kredītpunktu (3 ECTS) apjomā.

Kā rīkoties, ja tiek grauta uzņēmuma reputācija?

Uzņēmumu reputācijas graušana notiek diezgan bieži. No organizācijas “Sabiedrība par atklātību – Delna” aptaujātajiem uzņēmumiem gandrīz visi atbildēja, ka ir saskārušies ar reputācijas graušanu. Trešā daļa atzina, ka tā ir ļoti liela problēma. 

Lai aktualizētu tēmu un meklētu risinājumus izaicinājumiem, biedrība šopavasar aicināja uz diskusiju “Uzņēmuma reputācijas graušana. Ko darīt?”. “Delna” mājaslapā šeit ir iespēja iepazīties ar apspriestajiem jautājumiem un galvenajām atziņām.

Ziņas Latvijā un Pasaulē

Paziņoti Ilgtspējas indeksa 2023. gada rezultāti 

Apsveicam biedrības “CSR Latvia” biedrus – ATEA ar Zelta kategorijas novērtējumu, “CleanR Grupa” un “Reitan Convenience Latvia” ar platīna kategorijas novērtējumu, “RIMI Latvija” ar dimanta kategorijas novērtējumu Ilgtspējas indeksā. 

Sveicam arī Atbildīga biznesa vēstnešu (ABV) programmas absolventus “Schwnek Latvija”, kas ieguva balvu “Inovāciju līderis”. Sveicam arī uzņēmumu “Rīgas meži”, kas tika pie balvas par “Straujāko ilgtspējas izaugsmi”. 

Prieks arī par citiem ABV absolventiem – “ECO Getliņi”, “Latvijas Dzelzceļš”, “Linstrom”, “Latvijas Televīzija”, “Olainfarm”, “Orkla Latvija”, “Putnu Fabrika “Ķekava””, “Rīgas meži” un “Rīgas satiksme” – ar Zelta statusa iegūšanu Ilgtspējas indeksā. Un “Eco Baltica vide”, “Latvijas loto”, “Latvijas Autoceļu uzturētājs”, “Rīgas siltums” un “Valsts Nekustamie īpašumi” par Platīna statusa iegūšanu. Milzīgs gandarījums arī par absolventiem, kas šogad ieguvuši Dimanta kategoriju indeksa novērtējumā – “Schwenk Latvija”, “Sadales tīkls”, “Swedbank” un “Starptautiskā lidosta “Rīga””.

Platformā “YouTube” šeit skatāma apbalvošanas ceremonija.

Svarīgas ziņas! ES Parlaments nobalso par prasību uzņēmumiem ieviest klimata pārejas plānus un ievieš sodus tiem, kas tos neievēro

Eiropas Parlamenta likumdevēji nobalsoja par jaunajiem noteikumiem, kas liek uzņēmumiem apzināt un risināt savu darbību un vērtību ķēžu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi, kā arī jaunu prasību pieņemt un īstenot klimata pārejas plānus.

Jaunie noteikumi veido Parlamenta nostāju sarunās par ES Komisijas ierosināto korporatīvās ilgtspējas uzticamības pārbaudes direktīvu (CSDDD), kas tika publicēta 2022. gada februārī. ES Padome savu nostāju par direktīvu pieņēma 2022. gada decembrī.

Komisijas ierosinātajā direktīvā būtu noteikts, ka uzņēmumiem ir jāintegrē uzticamības pārbaude politikā, jānosaka faktiskā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz cilvēktiesībām un vidi, jānovērš vai jāmazina iespējamā ietekme un jāizbeidz vai jāsamazina faktiskā ietekme. Tā attiektos uz uzņēmumu darbību, meitasuzņēmumiem un vērtību ķēdēm.

Jaunie noteikumi sākotnēji attiecas uz uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem un vairāk nekā 150 miljonu eiro ieņēmumiem, bet vēlāk tos attiecina arī uz uzņēmumiem ar vairāk nekā 250 darbiniekiem un 40 miljonu eiro ieņēmumiem. Noteikumi būtu jāievēro arī uzņēmumiem ārpus ES, kuru ieņēmumi ES pārsniedz sliekšņus.

Viena no nozīmīgākajām izmaiņām, kas pieņemta ES Parlamenta nostājā salīdzinājumā ar sākotnējo priekšlikumu, ir prasība uzņēmumiem, uz kuriem attiecas direktīva, īstenot klimata pārejas plānus, kas saskaņoti ar Parīzes nolīguma mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5°C, ietverot gan 1., 2. un 3. emisiju tvērumu. Uzņēmumiem būs arī jāveic pienācīga izpēte par klimata ietekmi, kas arī atbilst Parīzes nolīguma mērķiem.

Papildus tam, ka tiek pieprasīti klimata pārejas plāni, noteikumos būtu arī noteikts, ka uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 1000 darbinieku, plāna mērķu izpilde jāsaista ar direktoru mainīgo atalgojumu.

Jaunajos noteikumos būtu iekļautas arī sankcijas un uzraudzības mehānismi uzņēmumiem, kas neievēro noteikumus. Tie varētu būt saistīti ar uzņēmuma preču izņemšanu no tirgus, naudas sodu uzlikšanu līdz 5% no uzņēmuma globālajiem ieņēmumiem vai – ārpus ES uzņēmumiem – aizliegumi piedalīties publiskajos iepirkumos ES.

CSRD, CSDDD, ESRS un citi: ES ilgtspējas regulējumu špikeris

Pēdējā gada laikā Eiropas Savienība ir pieņēmusi virkni regulu un ierosinājusi noteikumus, kas ietekmē uzņēmumus, kuri atrodas vai darbojas šajā kontinentā, tostarp tūkstošiem ASV firmu. Tas ir galvu reibinošs un mulsinošs iniciatīvu bloks, nemaz nerunājot par akronīmiem, kas seko katrai no tām. Šeit ir neliels špikeris, kurā varat iepazīties ar jaunumiem:

Direktīvas par korporatīvās ilgtspējas padziļinātu pārbaudi (CSDDD) mērķis ir “izveidot Eiropas sistēmu atbildīgai un ilgtspējīgai pieejai pasaules vērtību ķēdēm, apzinoties, ka uzņēmumi ir galvenais balsts ilgtspējīgas sabiedrības un ekonomikas veidošanā”. Īsāk sakot, tā pieprasa, lai uzņēmumi uzņemas atbildību gan par savu, gan savu piegādātāju ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī par sociālo ietekmi.

Direktīva jāievēro ES uzņēmumiem, kuros strādā vairāk par 250 darbiniekiem un kuri gūst aptuveni 43 miljonus dolāru ieņēmumu vai tiem, kuru mātes uzņēmumā strādā vairāk par 500 darbiniekiem vai kuru gūtie  ieņēmumi visā pasaulē sasniedz vismaz  61 miljonu dolāru. Uzņēmumiem, kas nav ES uzņēmumi un kas ES tirgū guvuši 43 miljonus dolāru ieņēmumu vai kuru mātes uzņēmumu gūtie ieņēmumi sasniedz vismaz 161 miljonu dolāru, no kuriem vismaz 43 miljoni $ gūti ES.

Statuss: direktīvas projektu apstiprinājuši Eiropas Parlaments un Padome; 2023. gadā tā jāizstrādā galīgajā variantā.

Direktīva par korporatīvās ilgtspējas ziņojumiem (Corporate Sustainability Reporting Directive (CSRD)) pieprasa uzņēmumiem atklāt ilgtspējas problēmas no “divkāršā būtiskuma” skatupunkta. Proti, uzņēmumiem jāsniedz trešās personas auditēti pārskati, kuros aprakstīts, kā šīs problēmas ietekmē viņu uzņēmumus, kā arī kā viņu uzņēmums ietekmē cilvēkus un vidi. CSRD nomaina 2014. gadā ES pieņemto direktīvu par nefinanšu ziņošanas pienākumu, kurā uzņēmumiem pieprasīts nodrošināt nefinanšu informācijas sniegšanas dokumentus, kas vairākumam no mums pazīstami kā “ilgtspējas ziņojumi.”

Direktīva jāievēro Eiropas uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trim tālāk minētajiem nosacījumiem: 43 miljoni dolāru neto ieņēmumu, 22 miljoni dolāru aktīvu kopapjoma vai 250 vai vairāk darbinieku. Tas attiecas uz uzņēmumiem, kas nav ES uzņēmumi, ja tiem ir nozīmīga saimnieciskā darbība ES, tostarp fiziska klātbūtne, precīzāk, 161 miljons dolāru neto ieņēmumu ES katrā no pēdējiem diviem gadiem pēc kārtas un biržas sarakstā iekļauts ES meitasuzņēmums, kas iepriekšējā gadā radījis apgrozījumu, kas pārsniedzis 43 miljonus dolāru.

Statuss: šo noteikumu sāks piemērot laikā no 2024. līdz 2028. gadam atkarībā no uzņēmuma lieluma 1. janvārī, sākot ar lielākajiem (vairāk par 500 darbiniekiem).

Eiropas ilgtspējas ziņojumu standartu (European Sustainability Reporting Standards (ESRS)) mērķis ir savietojamība ar dažādiem ziņojumu standartiem, lai izvairītos no uzņēmumu centieniem sniegt informāciju vairākkārt, piemēram, savietojamība ar Starptautiskās ilgtspējas standartu padomes standartiem, ar darba grupas par finanšu informācijas sniegšanu  jautājumos, kas saistīti ar klimatu, standartiem un globālās ziņošanas iniciatīvas standartiem. Katras konkrētās nozares standartus plānots publicēt, sākot ar 2024. gadu.

Direktīva jāievēro ES uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trim tālāk minētajiem kritērijiem: vairāk par 250 darbiniekiem, vairāk par 43 miljoniem dolāru ieņēmumu un vairāk par 22 miljoniem dolāru aktīvu kopapjoma. Uzņēmumiem, kas nav ES uzņēmumi un kuru vērtspapīri ir kotēti ES regulētos tirgos ar vairāk par 161 miljonu dolāru ES gūtiem ieņēmumiem.

Statuss: pārskati saskaņā ar ESRS uzņēmumiem būs jāsāk iesniegt laikā no 2024. līdz 2026. gadam atkarībā no uzņēmuma lieluma.

Avots: Greenbiz.com

Pilns raksta tulkojums latviešu valodā pieejams “CSR Latvia” mājaslapā šeit.

EFRAG apspriešanai publicējis jaunākos ar ilgtspējas direktīvas ziņošanu saistītos standartus 

Eiropas Komisija publicējusi deleģētā akta projektu par Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu (EIZS) pirmo kārtu. Tas ir vēl viens būtisks pavērsiena punkts ceļā uz pārredzamāku ziņošanu par ESG informāciju un uz jaunu un ilgtspējīgāku ekonomiku nākamajām paaudzēm!

Šobrīd šie deleģētie akti atrodas konsultāciju procesā. 

Papildus tam, ka atsevišķas informācijas sniegšana padarīta brīvprātīga, piemēram, bioloģiskās daudzveidības pārejas plāni un daži rādītāji par “nenodarbinātajiem” uzņēmuma pašu darbaspēka vidū, papildu elastīguma ieviešanai konkrētas informācijas sniegšanā, piemēram, finansiālajām sekām, kas rodas no ilgtspējas riskiem un būtiskuma novērtējuma procesā izmantotajā metodoloģijā, labākai saskanībai ar ES tiesisko regulējumu, savietojamībai ar globālo standartu noteicējām iniciatīvām (ISSB un GRI) un redakcionāliem un izklāsta labojumiem Komisija EFRAG iesniegtajiem standartu projektiem ir veikusi šādas norādītās galvenās izmaiņas:

• Būtiskums: uzņēmums katrā standartā veiks visu standartu un visas informācijas sniegšanas prasību un datu punktu vērtējumu, izņemot tās informācijas sniegšanas prasības, kas norādītas sadaļā “Vispārējā informācijas sniegšana”;
• Komisija ir ieviesusi papildu pakāpenisku īstenošanu:
  • uzņēmumi ar mazāk nekā 750 darbiniekiem var neuzrādīt:
    • pirmajā gadā, kad tie piemēro standartus – 3 SEG apjoma emisijas datus un informācijas sniegšanas prasības, kas noteiktas standartā par “pašu darbaspēku”;
    • pirmajos divos gados, ka tie piemēro standartus – informācijas sniegšanas prasības, kas noteiktas standartos par bioloģisko daudzveidību un par vērtību ķēdes darbiniekiem, ietekmētām kopienām, patērētājiem un galalietotājiem.
  • visi uzņēmumi pirmajā gadā, kad tie piemēro standartus, var neuzrādīt sagaidāmos finanšu rezultātus, kas saistīti ar tādām vides problēmām, kas neattiecas uz klimata izmaiņām (piesārņojums, ūdens, bioloģiskā daudzveidība un resursu izmantošana), un konkrētus datu punktus, kas saistīti ar pašu darbaspēku (sociālā aizsardzība, cilvēki ar invaliditāti, ar darbu saistīti veselības traucējumi un darba un privātās dzīves savietojamība).

Vēl viens interesants aspekts – Komisija ievieš interpretācijas mehānismu, kas nodrošinās standartu formālu interpretāciju. Turklāt Komisija ir lūgusi EFRAG publicēt papildu norādījumus un izglītojošus materiālus, kas aplūko būtiskuma vērtēšanas norisi un citus jautājumus.

EFRAG atzinīgi vērtē deleģētā akta par Eiropas Ilgtspējas pārskatu standartu (EIPS) pirmā kopuma pieņemšanu EK

EFRAG ir pilnīgi pārliecināta par EIPS panākumiem un strādā pie nākamajiem soļiem: īstenošanas norādījumiem, EIPS mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un nozarēm. 

2022. gada decembrī pieņemtajā Direktīvā par uzņēmumu ilgtspējas pārskatiem (DUIP – direktīva (ES) 2022/2464) EIPS pieņemšanu likumdevēji ir pilnvarojuši ar deleģētu aktu. EIPS pieņemšana ir jau 2020. gada septembrī sākta rūpīga darba rezultāts, uzsver EFRAG.

Divpadsmit EIPS proporcionāli un vispusīgi aptver no nozares neatkarīgus, vides, sociālos un pārvaldības jautājumus. EK veiktā EIPS pirmā kopuma pieņemšana ir pagrieziena punkts, kas sniedz iespēju būtiski un salīdzināmi sagatavot ilgtspējības ziņojumus par uzņēmumu ietekmi uz cilvēkiem un vidi, kā arī par uzņēmumu finanšu riskiem, kas saistīti ar ilgtspēju, arī par uzņēmumu iespējām.

Šobrīd EFRAG pieliek lielas pūles, lai izstrādātu MVU paredzētus standartus un sagatavotu norādījumus, kas veicinātu EIPS ieviešanu un savstarpēju savietojamību ar tiem ISSB standartiem, kas pārklājas, kā arī EIPS savietojamību ar citiem svarīgiem starptautiskajiem standartiem.

Vērtīga lasāmviela par piegādes ķēžu noturību krīzēs

Pārrāvumi piegādes ķēdēs izmaksā dārgi, tomēr tie notiek arvien biežāki. Vēl nesen mēs vispirms tos piedzīvojām saistībā ar “Covid-19” pandēmiju, bet notiek arī citi satricinājumi, tostarp enerģētikas krīze, ģeopolitiskā spriedze, klimata izmaiņas, finanšu krīze, kibernoziegumi. Tādēļ arī regulējamam šajā jautājumā ir pievērsta liela uzmanība.

Neskatoties uz to, ka šis “McKinsey & Company” ziņojums “Risk, resilience, and rebalancing in global value chains” ir izdots pirms diviem gadiem, tas joprojām ir laba lasāmviela. Ziņojums bez maksas ir lejupielādējams uzņēmuma mājaslapā šeit.

Nedaudz statistikas:

• Piegādes ķēžu pārrāvumi ir diezgan bieži sastopami. Vidēji reizi 2,8 gados uzņēmums piedzīvos piegādes ķēžu pārrāvumu, kas var ilgt pat līdz četrām nedēļām. Savukārt par mēnesi ilgāki piegādes ķēžu pārrāvumi notiks vidēji reizi 3,7 gados;
• pieaug šo pārrāvumu radītie finansiālie zaudējumi. Sagaidāms, ka pārrāvumu skartie uzņēmumi katru desmitgadi zaudēs 42 % no viena gada EBITDA.

Ziņojumā aplūkoti vēl šādi jautājumi:

• kā izprast piegādes ķēžu riskus, satricinājumus un sagaidāmo ietekmi?
• apraksts par neaizsargātību, kas valda starp uzņēmumiem un piegādes ķēdēm;
• skaitliski izteiktas pārrāvumu izmaksas;
• atspoguļota tirdzniecības plūsmas un ģeogrāfiskā līdzsvara ieviešana satricinājumu gaitā;
• sniegti ieteikumi piegādes ķēžu izturības palielināšanai.

ES Parlaments pieņem direktīvu par cilvēktiesību un vides padziļinātām pārbaudēm (DCVPP)

ES Parlaments ir pieņēmis Direktīvu par korporatīvās ilgtspējas padziļinātām pārbaudēm, ko nākamajos pāris gados paredzēts izmantot visā ES. Tā uzņēmumiem paredz korporatīvu pienākumu noteikt, samazināt un novērst negatīvu cilvēktiesību un vides ietekmi to darbībā un piegādes ķēdēs.

Neizpaliek arī kritika: direktīva varētu būt stingrāka, tajā nav iekļauti mazie un vidējie uzņēmumi, tajā vairs nav iekļauti direktoru pienākumi saukt viņus pie atbildības, tajā palaista garām iespēja efektīvi aizsargāt tiesību subjektus un mazo lauku saimniecību īpašniekus… Bet kas tad direktīvā ir pieprasīts?

Direktīvā uzņēmumiem būs noteikta prasība veikt savā darbībā un piegādes ķēdēs padziļinātas pārbaudes ar cilvēktiesībām un vidi saistītos jautājumos, kā arī:

• padziļinātu pārbaužu iekļaušana savā politikā un pārvaldības sistēmās;
• risku un ietekmes noteikšana un novērtēšana;
• riska pārvaldības veikšana;
• risku un ietekmes sanācija un mazināšana;
• sūdzību mehānisma esamība;
• padziļinātu pārbaužu pasākumu efektivitātes pārraudzība;
• tāda gada pārskata izveide, kurā atspoguļoti centieni veikt padziļinātas pārbaudes.

Uz ko tas attiecas?

• uz ES uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem un vairāk kā EUR 150 miljonu kopējo apgrozījumu
• uz uzņēmumiem, kas nav ES uzņēmumi un kas ES tirgū apgroza vairāk par EUR 150 miljoniem;
• ES uzņēmumiem ar vairāk nekā 250 darbiniekiem un vairāk kā EUR 40 miljonu kopējo apgrozījumu, no kuriem 50 % ir augsta riska nozarē;
• uzņēmumiem, kas nav ES uzņēmumi un kas ES tirgū sev nodrošinājuši vairāk kā EUR 40 miljonu apgrozījumu, no kuriem 50 % ir augsta riska nozarē.

Augsta riska nozares ir tās, kurās ražo vai tirgo vairumtirdzniecībā tekstilizstrādājumus, ādas izstrādājumus un saistītus produktus, tostarp pārtiku un dzērienus, kā arī lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, kā arī iegūstošās rūpniecības nozares.

Prasību neievērošana var radīt nozīmīgas finanšu un krimināltiesiskas sekas un civiltiesisko atbildību par kaitējumu, ko izraisījušas cilvēktiesību vai vides problēmas.

Ko tas nozīmē uzņēmumu darbībai? Šī direktīva piedāvā iespēju uzlabot darbību un piegādes ķēdes, risinot cilvēktiesību un iedarbības uz vidi jautājumus. Tā ietver paradigmas maiņu, uzņēmumu saukšanu pie atbildības par tā radīto ietekmi, kā arī savas lomas atzīšanu ilgtspējīgas nākotnes veidošanā. Šī tiesību akta ievērošana ne tikai nodrošina tiesisko noteiktību un riska pārvaldību, bet arī veicina klientu uzticību, darbinieku iesaistīšanos un piekļuvi finansēm, kā arī piesaista uz ilgtspēju orientētus investorus un jaunus talantīgus darbiniekus. Rezultāts ir ilgtermiņa panākumi un izturība uzņēmējdarbības vides attīstīšanā.

Publiskots pirmais Eiropas Savienības (ES) brīvprātīgais ziņojumus par Dienaskārtības 2030 īstenošanu

Ziņojums liecina, ka ES ir pilnībā apņēmusies sasniegt 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķus (#IAM), stingri izvirzījusi ilgtspējīgu attīstību savā darbības centrā un pieliek pūles, lai virzītu uz priekšu Dienaskārtību 2030 visā pasaulē, atbalstot partnervalstis IAM īstenošanas procesā.

Šis pārskats atjauno virzības sajūtu turpmākiem centieniem veidot ilgstošu mieru, nodrošināt labāku nākotni cilvēkiem un planētai, kā arī nodrošināt iekļaujošāku labklājību, izmantojot partnerības. Ziņojums papildina nacionālos pārskatus, ko pabeigušas visas ES dalībvalstis.

Saite uz ziņojumu: https://ej.uz/ESzinojums

Labas ziņas no ES Padomes attiecībā uz Ekodizaina regulu

Drīzumā tiks noteiktas vides ilgtspējas prasības gandrīz visām ES tirgū esošajām precēm, kā arī tiks ieviestas produktu digitālās pases. 

Ekodizaina regulas galvenā ideja ir nepieciešamība veicināt aproites ekonomiku, un tas ir paveicams jau produkta veidošanas jeb dizaina posmā. Jau tad iespējams izstrādāt produktus, kas ir ne tikai efektīvi enerģijas un resursu ziņā, bet arī izturīgāki, uzticamāki, vairākkārt lietojami, atjaunojami, salabojami, pārstrādājami un vieglāk saglabājami.

Šī regula spēs nodrošināt, ka ES tirgū pārdotie produkti ir piemēroti un gatavi pārejai uz saudzīgumu pret vidi.

ES Padomes mājas lapā ir publicēta preses relīze, kur ir vairāk informācijas par šo regulu.

Pārtikas ražošanas emisijas sekmējošie faktori

Pārtikas radītās SEG emisijas lielākoties rodas no 29 dažādiem pārtikas produktiem. Katram produktam redzams, kurā piegādes ķēdes posmā šīs emisijas veidojas. Šie dati ir no šobrīd lielākās globālās pārtikas sistēmas metaanalīzes, ko izdevumā “Science” publicējuši Džozefs Pūrs un Tomass Nemeceks (2018). Šajā pētījumā autori aplūkojuši vairāk nekā 38 000 komerciālo saimniecību datus 119 valstīs.

CO2 ir visnozīmīgākā emisija, bet ne vienīgā – lauksaimniecība ir milzīgs siltumnīcefekta gāzu metāna un slāpekļa oksīda avots. Lai aptvertu visas SEG emisijas, ko rada pārtikas ražošana, pētnieki tās izsaka “oglekļa dioksīda ekvivalentu” kilogramos. Šī metriskā pieeja ņem vērā ne tikai CO2, bet arī visas citas siltumnīcefekta gāzes.

Svarīgākais šajā pētījuma gūtais ieskats: starp dažādu pārtikas produktu radītajām SEG emisijām pastāv milzu atšķirības. Piemēram, iegūstot vienu kilogramu liellopu gaļas, izdalās 60 kilogramu siltumnīcefekta gāzu (CO2 ekvivalentu). Tajā pašā laikā viena kilograma zirņu iegūšanai izdalās tikai viens kilograms šo gāzu.

Kopumā dzīvnieku valsts izcelsmes pārtikai ir tendence atstāt lielākas ekoloģiskās sekas nekā augu valsts izcelsmes pārtikai. Gan aitas gaļas, gan siera ieguvei izdalās vairāk par 20 kilogramiem CO2 ekvivalentu uz vienu kilogramu pārtikas produkta. Putnu gaļai un cūkgaļai ir mazākas ekoloģiskās sekas, tomēr tās joprojām ir lielākas nekā augu valsts izcelsmes produktiem – attiecīgi 6 un 7 kg CO2 ekvivalentu.

Lielākajai daļai pārtikas produktu, jo īpaši lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju izraisītājiem, lielākā daļa SEG emisiju rodas no zemes izmantojuma izmaiņām (parādīts zaļā krāsā) un no procesiem, kas notiek lauku saimniecību posmā (brūnā krāsā). Tajās ietilpst tādas norises kā mēslojuma lietošana – gan organiskā (kūtsmēslu izmantošana), gan mākslīgā mēslojuma, kā arī zarnu fermentācija (metāna rašanās mājlopu kuņģī). Kopumā  zemes izmantojuma un lauku saimniecību posmā radītās emisijas veido vairāk par 80 % no lielākās daļas pārtikas produktu izraisītajām ekoloģiskām sekām.

Transportam ir neliela loma emisiju radīšanā. Lielākai daļai pārtikas produktu tas veido mazāk par 10 %, un lielākajiem SEG izdalītājiem – vēl mazāk. Visi procesi, kas norit piegādes ķēdē pēc tam, kad pārtikas produkti atstāj lauku saimniecību – apstrāde, transports, mazumtirdzniecība un iesaiņošana – visbiežāk veido mazu emisiju daļu.

Latvija 14. vietā!Latvija arī šogad ir godpilnā 14. vietā pasaulē attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību, atbilstoši publiskotajam Ilgtspējīgas attīstības indeksam.

Eksperti uzskata, ka Latvijai joprojām jāpiestrādā pie nevienlīdzības mazināšanas un īstas aprites ekonomikas pieejas ieviešanas. 

Jāņem vērā, ka ANO, SDSN, EUROSTAT un Latvija katra vērtē progresu atbilstoši izraudzītiem rādītājiem, tāpēc rezultāti atšķiras.

CSR Europe sadarbības platforma nodokļu atbildības un pārredzamības jautājumos uzņem savu pirmo mērķa grupu

Maijā Briselē “CSR Europe” uzņēma pirmo sadarbības platformas par nodokļu atbildību un pārredzamību mērķa grupu. Šajā pasākumā platformas partneri – tostarp “Enel”, “Fortum”, “Grundfos”, “Ørsted” un “Vattenfall” – iepazīstināja galvenās ieinteresētās personas no uzņēmumiem, Eiropas institūcijām, finanšu institūcijām, akadēmijām un pilsoniskās sabiedrības ar saviem plāniem nodokļu indeksa izveidē. 

Ar šo indeksu tiks novērtēts, kā uzņēmumiem no visām nozarēm veicas nodokļu pārredzamības un atbildīgas nodokļu prakses ziņā. Pasākumā partneri pārrunāja izšķirošus aspektus saistībā ar nodokļu pārredzamību un deklarēšanu, tostarp:

• nodokļu politika un stratēģiju – kā uzņēmumi publiski atklāj savu pieeju nodokļiem?
• nodokļu funkciju pārvaldību – vai uzņēmumi atklāj savus nodokļu pārvaldības un kontroles sistēmas?
• nodokļu pārvaldību – vai darbojas atbildīga pārvaldes struktūra, kas pārrauga uzņēmuma darbību nodokļu politikas un stratēģijas ieviešanas jautājumos?
• publisko pārredzamību – vai uzņēmumi publiski atklāj savus pilnos finanšu pārskatus, tostarp nodokļus?

Uzņēmumi, kas ir ieinteresēti uzzināt par platformu vairāk, var sazināties ar “CSR Europe”, rakstot uz e-pasta adresi ls@csreurope.org un izteikt savu interesi.

Trīs uzņēmējdarbības mācībstundas, kas palīdzēs izprast ar piederību darbavietai saistīto kultūru

Mūsdienu mainīgajā darba dzīvē uzņēmumiem nepieciešams pielāgot vadības un personāla vadības stratēģiju tādai darba videi, kas veicina apmierinātību, izaugsmi un jēgpilnu saziņu ar darbiniekiem. 

Pirmajā organizācijas “CSR Europe” organizētajā “People Atelier Series” sanāksmē 13 korporatīvie biedri iesaistījās diskusijā ar Eiropas Komisiju un dalījās ar kopīgām problēmām, prioritātēm un labāko pieredzi par tādu uzņēmējdarbības vadību, kas rūpējas par saviem darbiniekiem un paaugstina viņu potenciālu. Šīs pieredzes apmaiņas rezultātā iegūti  trīs vērtīgi ieskati.

1. Sociālā dialoga stiprināšana Eiropā ir būtiska prioritāte

Šajā vēsturiskajā brīdī, ko veido kultūras pārmaiņas, krīzes un jauni strādāšanas veidi, ļoti būtiskas kļūst daudzpusēju ieinteresēto personu alianses un uz cilvēku orientētu sociālo politiku pieņemšana. Šajā virzienā vērstas arī Eiropas Komisijas jaunākās iniciatīvas: 

• darba un privātās dzīves līdzsvars; 
• tiesības uz nošķiršanu; 
• likumdošanas iniciatīva par strādnieku pasargāšanu no riska, kas saistīts ar azbesta iedarbību darba vietā;
• atbalsts sociālo partneru nolīgumiem. 

2. Arvien paplašinās uzskatu atšķirība starp uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem

Makroekonomikas reālijas, kurās darbojas mūsdienu uzņēmumi, nepārtraukti mainās, radot nenoteiktību jau tā vētrainajā ekonomikā. Apvienojumā ar organizatoriskajām un ar talantīgu darbinieku piesaisti saistītajām problēmām tas kopumā radījis nenoteiktu uzņēmējdarbības vidi. Saskaņā ar “PwC Belgium” pētījumiem nozīmīgajai atšķirībai starp vadītāju un darbinieku vēlmēm un priekšstatiem ir negatīva ietekme uz organizācijas spēju paturēt un piesaistīt talantīgus darbiniekus.
 

3. Uzņēmumi maina vērtību piedāvājumu, iekļaujot “vispārēju labbūtību”

Lai nodrošinātu, ka uzņēmumi ne tikai gūst atdevi no atlīdzību ieguldījumiem, bet arī apkopo pareizo informāciju, sniedzot saviem darbiniekiem atbilstošu vērtību, vajadzīgs jauns darbinieku vērtību piedāvājums, kas ietver emocionālās, sociālās, karjeras, finansiālās un fiziskās vērtības. No visām dažādajām jomām tieši emocionālais un garīgais aspekts uzņēmumiem ir visgrūtāk risināms, jo tas attiecīgi ietver gan gādības un apzinātības kultūru un atzinības un atsauksmju sniegšanu darbiniekiem, gan darba un privātās dzīves līdzsvarošanu un drošas darba vides radīšanu. Un to visu ir sarežģīti īstenot.

Jaunumu vēstules autoru kolektīvs:

• Agnese Alksne – Bensone, biedrības “CSR Latvia” valdes locekle
• Ieva Treija, redaktore
• Tehniskais un satura atbalsts: Finday.lv