Aptuveni pēdējā gada laikā Eiropas Savienība ir pieņēmusi virkni regulu un ierosinājusi noteikumus, kas ietekmē uzņēmumus, kuri atrodas vai darbojas šajā kontinentā, tostarp tūkstošiem ASV firmu. Tas ir galvu reibinošs un mulsinošs iniciatīvu bloks, nemaz nerunājot par akronīmiem, kas seko katrai no tām.
Vēl pavisam nesen Eiropas Parlaments pieņēma Direktīvu par korporatīvās ilgtspējas padziļinātu pārbaudi vai CSDDD (Corporate Sustainability Due Diligence Directive) – jaunāko apgrūtinošo iesauku iniciatīvu portfelī, kas pārvalda uzņēmumu ziņošanas un mārketinga apgalvojumus.
Tas ir galvu reibinošs un mulsinošs iniciatīvu bloks, nemaz nerunājot par akronīmiem, kas seko katrai no tām.
Tālāk sniegts neliels špikeris, kurā ir iespējams iepazīties ar jaunumiem.
Direktīvas par korporatīvās ilgtspējas padziļinātu pārbaudi (CSDDD) mērķis ir “izveidot Eiropas sistēmu atbildīgai un ilgtspējīgai pieejai pasaules vērtību ķēdēm, apzinoties, ka uzņēmumi ir galvenais balsts ilgtspējīgas sabiedrības un ekonomikas veidošanā”. Īsāk sakot, tā pieprasa, lai uzņēmumi uzņemas atbildību gan par savu, gan savu piegādātāju ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī par sociālo ietekmi.
Direktīva jāievēro ES uzņēmumiem, kuros strādā vairāk par 250 darbiniekiem un kuri gūst aptuveni 43 miljonus dolāru ieņēmumu vai tiem, kuru mātes uzņēmumā strādā vairāk par 500 darbiniekiem vai kuru gūtie ieņēmumi visā pasaulē sasniedz vismaz 61 miljonu dolāru. Uzņēmumiem, kas nav ES uzņēmumi un kas ES tirgū guvuši 43 miljonus dolāru ieņēmumu vai kuru mātes uzņēmumu gūtie ieņēmumi sasniedz vismaz 161 miljonu dolāru, no kuriem vismaz 43 miljoni dolāru gūti ES.
Direktīvas pilnvaras
Tā pieprasa uzņēmumiem veikt padziļinātas pārbaudes par potenciālo ietekmi, ko uzņēmumu darbība un piegādes ķēdes radījušas uz vidi un cilvēktiesībām; samazināt riskus un izveidot politiku un procedūras šo risku novēršanai; publiski ziņot par centieniem novērst videi un cilvēktiesībām radītos riskus; vismaz reizi 12 mēnešos novērtēt padziļināto pārbaužu efektivitāti; izveidot pārsūdzības mehānismus, kas darbiniekiem un ieinteresētajām pusēm dod iespēju paust savas bažas.
Statuss: direktīvas projektu apstiprinājuši Eiropas Parlaments un Padome; 2023. gadā tā jāizstrādā galīgajā variantā.
Direktīva par korporatīvās ilgtspējas ziņojumiem (Corporate Sustainability Reporting Directive (CSRD)) pieprasa uzņēmumiem atklāt ilgtspējas problēmas no “divkāršā būtiskuma” skatupunkta, proti, uzņēmumiem jāsniedz trešās personas auditēti pārskati, kuros aprakstīts, kā šīs problēmas ietekmē viņu uzņēmumus, kā arī kā viņu uzņēmums ietekmē cilvēkus un vidi. CSRD nomaina 2014. gadā ES pieņemto direktīvu par nefinanšu ziņošanas pienākumu, kurā uzņēmumiem pieprasīts nodrošināt nefinanšu informācijas sniegšanas dokumentus, kas vairākumam no mums pazīstami kā “ilgtspējas ziņojumi.”
Direktīva jāievēro Eiropas uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trim tālāk minētajiem nosacījumiem: 43 miljoni $ neto ieņēmumu, 22 miljoni dolāru aktīvu kopapjoma vai 250 vai vairāk darbinieku. Tas attiecas uz uzņēmumiem, kas nav ES uzņēmumi, ja tiem ir nozīmīga saimnieciskā darbība ES, tostarp fiziska klātbūtne, precīzāk, 161 miljons dolāru neto ieņēmumu ES katrā no pēdējiem diviem gadiem pēc kārtas un biržas sarakstā iekļauts ES meitasuzņēmums, kas iepriekšējā gadā radījis apgrozījumu, kas pārsniedzis 43 miljonus dolāru.
Direktīvas pilnvaras
Uzņēmumiem jāsniedz informācija par “ilgtspējas jautājumiem”, kas ietekmē uzņēmumu, tostarp tādiem kā uzņēmuma biznesa modeļa izturētspēja un stratēģija attiecībā uz ilgtspējas riskiem, kā arī par plāniem, kas atbilst saskaņā ar Parīzes vienošanos noteiktajam pusotra grāda pēc Celsija globālās sasilšanas mērķim.
Statuss: šo noteikumu sāks piemērot laikā no 2024. līdz 2028. gadam atkarībā no uzņēmuma lieluma 1. janvārī, sākot ar lielākajiem (vairāk par 500 darbiniekiem).
Eiropas ilgtspējas ziņojumu standartu (European Sustainability Reporting Standards (ESRS)) mērķis ir savietojamība ar dažādiem ziņojumu standartiem, lai izvairītos no uzņēmumu centieniem sniegt informāciju vairākkārt, piemēram, savietojamība ar Starptautiskās ilgtspējas standartu padomes standartiem, ar darba grupas par finanšu informācijas sniegšanu jautājumos, kas saistīti ar klimatu, standartiem un globālās ziņošanas iniciatīvas standartiem. Katras konkrētās nozares standartus plānots publicēt, sākot ar 2024. gadu.
Direktīvas pilnvaras
ESRS nosaka pamatnostādnes tām tēmām un rādītājiem, kas uzņēmumiem jāiekļauj savos ilgtspējas ziņojumos, tostarp par klimata izmaiņām, ūdens un resursu pārvaldību, bioloģisko daudzveidību, cilvēktiesībām, praksi nodarbinātības jomā, daudzveidību un pretkorupcijas pasākumiem. Tāpat ESRS ievieš divkāršā būtiskuma jēdzienu, paplašina uzņēmuma ziņojumu robežas, aptverot visu vērtību ķēdi, un nozīmīgi ietekmē sniedzamās informācijas sfēru, apjomu un detalizācijas pakāpi.
Direktīva jāievēro ES uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trim tālāk minētajiem kritērijiem: vairāk par 250 darbiniekiem, vairāk par 43 miljoniem dolāru ieņēmumu un vairāk par 22 miljoniem dolāru aktīvu kopapjoma. Uzņēmumiem, kas nav ES uzņēmumi un kuru vērtspapīri ir kotēti ES regulētos tirgos ar vairāk par 161 miljonu dolāru ES gūtiem ieņēmumiem.
Statuss: pārskati saskaņā ar ESRS uzņēmumiem būs jāsāk iesniegt laikā no 2024. līdz 2026. gadam atkarībā no uzņēmuma lieluma.
Ar to saīsinājumu kokteilis vēl nebeigsies. Piemēram, martā pieņemtās Direktīvas par “ekoloģiskajiem” apgalvojumiem mērķis ir izbeigt ekoloģiskuma falsifikāciju, nosakot sīki izstrādātus noteikumus par to, kā uzņēmumiem jāpozicionē tirgū radītā ietekme uz vidi un darbība vides jomā. Eiropas Komisijas nesen veiktajā pētījumā par 150 paziņojumiem par ietekmi uz vidi secināts, ka 53,3 procenti sniedza “neskaidru, maldinošu vai nepamatotu informāciju par produktu ekoloģiskajām īpašībām”. Tas attieksies gan uz ES uzņēmumiem, gan uz tiem uzņēmumiem, kas nav ES uzņēmumi, bet sniedz uz ES patērētājiem vērstas norādes par ietekmi uz vidi. Šis priekšlikums vēl atrodas ilgstošā procesā, lai saņemtu apstiprinājumu no Eiropas Parlamenta un ES Padomes; pēc tam tas būs jāpieņem dalībvalstīm.
Vēl ir Regula par tādu produktu aizliegumu Eiropas Savienības tirgū, kas ražoti, izmantojot piespiedu darbu (Prohibiting Products Made with Forced Labor on the Union Market Regulation, PPMFLR), kas papildus tam, ka ieguvusi balvu par visērmotāko akronīmu, varētu aizliegt ES tirgū ienākt produktiem, kas ražoti, izmantojot piespiedu darbu. Šo ierosināto regulu septembrī pieņēma ES Komisija, un tai vēl jāsaņem Eiropas Parlamenta un ES Padomes svētība.Protams, mēs vēl gaidām, kad ASV Vērtspapīru un biržu darījumu komisija publicēs savus noteikumus par informācijas sniegšanas pieprasījumu klimata pārmaiņu jomā valsts uzņēmumu gada pārskatos un reģistrācijas paziņojumos. Tie sagaidāmi šoruden, un nav šaubu, ka tiem sekos juridisku strīdu mēneši vai gadi ASV tiesās. Tāds nu ir amerikāņu piegājiens.
Avots: Greenbiz.com