Aprites ekonomika ir pieeja, kas veicina resursu efektīvu izmantošanu, saglabājot tos apritē iespējami ilgi un tādējādi samazinot atkritumu rašanos. Tomēr šo principu ieviešana savā ikdienas saimniekošanā nav izvirzīta kā prioritāte ne Latvijas uzņēmumos, ne valsts iestādēs. Tā secināts biedrības “CSR Latvia” sadarbībā ar vides pakalpojumu uzņēmumu “CleanR Grupa” un mazumtirgotāju “RIMI Baltic” veiktajā pētījumā. Lielākā daļa aptaujāto organizāciju rūpes par ilgtspēju saprot tikai kā CO2 samazināšanu.
2022. gadā Latvijā aprites materiālu izmantošanas rādītājs bija aptuveni 5,4%, kas ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Globālie apritīguma rādītāji saskaņā ar auditorkompānijas “Deloitte” 2025. gadā veiktā pētījuma datiem turpina kristies – otrreizējo materiālu īpatsvars ekonomikā 2023. gadā samazinājies no 7,2% līdz 6,9%.
“Šis ir spēcīgs signāls, kādēļ nepieciešama visaptveroša pieeja gudrākai un resursu efektīvākai saimniekošanai, kas pēc būtības arī ir aprites ekonomika. Mēs aizvien biežām dzirdam, ka daudzām organizācijām ilgtspēja ir mērķis. Tieši aprites ekonomika var būt labs veids, kā šo mērķi sasniegt,” norāda Agita Baltbārde, “CleanR” Grupas valdes locekle.
Tradicionālās jeb lineārās ekonomikas princips ir “ņem–ražo–izmet”, savukārt aprites ekonomika ir balstīta principā resursus “mazināt–atkārtoti izmantot–pārstrādāt”. Tas nozīmē, ka produkti tiek radīti ar mērķi kalpot ilgāk, lai tie būtu viegli salabojami, nepieciešamības gadījumā uzlabojami vai pielāgojami atkārtotai izmantošanai. Aprites ekonomikā viena procesa blakusprodukti kļūst par izejvielām citam procesam. Savukārt, kad produktus vairs nav iespējams izmantot, to materiāli tiek atgūti un atgriezti ražošanas ciklā, nevis nogādāti atkritumu poligonos. Aprites ekonomikā biznesa modeļi tiek veidoti, lai veicinātu koplietošanu, nomu un pakalpojumos balstītu pieeju, nevis preču tiešu īpašumtiesību iegūšanu.
Daži aprites ekonomikas piemēri – uzņēmumi, kas pieņem atpakaļ nolietotu elektrotehniku, lai iegūtu materiālus jaunu ierīču ražošanai. Arī modes zīmoli, kas izmanto pārstrādātus apģērbus, lai radītu jaunus audumus. Un automašīnu koplietošanas pakalpojumi, kas samazina nepieciešamību pēc automašīnas individuāli autobraucēja īpašumā. Starp citu, jau ir kļuvusi par ikdienas normu. Īpaši, pilsētvidē. Eiropas Komisija lēš, ka aprites ekonomika varētu radīt aptuveni 700 000 jaunu darbavietu līdz 2030. gadam.
“Atkritumi ir potencāli izmesta nauda. Līdz ar to aprites principu un iespēju izmantošanai uzņēmējdarbībā ir skaidrs biznesa pamatojums. Uzņēmējiem nemitīgi jāraugās, kā mazināt nevajadzīgas izmaksas, lai varētu investēt pievilcīgā cenu piedāvājumā produktu pircējiem. Aprites ekonomika var dot idejas, kā mazināt izmestās naudas apjomu, ja atkritumi tomēr rodas,” uzsver Zanda Šadre, Rimi Baltic Korporatīvās atbildības direktore.
Biedrības “CSR Latvia” sadarbībā ar vides pakalpojumu uzņēmumu “CleanR Grupa” un mazumtirgotāju “RIMI Baltic” veiktajā pētījumā noskaidrots, ka tikai 24 % uzņēmumu un 11 % valsts iestāžu savās organizāciju stratēģijās ir integrējuši aprites ekonomikas principus. Respondenti norāda, ka trūkst gan zināšanas, gan finanšu līdzekļi, un tieši tas šobrīd ir galvenais šķērslis aprites ekonomikas ieviešanai. Tāpat nav skaidrs valsts regulējums un vīzija attiecībā uz aprites ekonomikas attīstību – trūkst tiesību aktu, kā arī informācija par pašreizējo politiku un politikas attīstību tostarp ES līmenī.
“Aprites ekonomikas pieeja vairs nav tikai ilgtspējas vai reputācijas jautājums. Tā kļūst par konkurētspējas, resursu pieejamības un drošības pamatu. Pētījuma dati rāda — zināšanu un sistēmiska atbalsta trūkums šobrīd kavē šīs pieejas attīstību Latvijā. Taču pārmaiņas ir neizbēgamas. Eiropas un globālie tirgi arvien vairāk pieprasa ilgtspējīgus un gudrus resursu izmantošanas risinājumus. Jo ātrāk uzņēmumi un publiskais sektors gādās par to, lai produkta izstrādē tiktu izmantoti iespējami maz resursu, tādējādi neradot liekus atkritumus, jo vieglāk pašam uzņēmumam būs pielāgoties jaunajiem tirgus un politikas nosacījumiem. Mums ir jāveido kopīga izpratne un atbalsta sistēma, lai aprites ekonomika un tās elementi kļūtu par Latvijas ekonomikas attīstības priekšrocību,” norāda Agnese Alksne-Bensone, CSR Latvia valdes priekšsēdētāja.
Agnese ir arī Baltijas Aprites ekonomikas kontaktppunkta iniciatīvas virzītāja. 2024. gada nogalē vadošie aprites ekonomikas pārstāvji no visām trim Baltijas valstīm un Norvēģijas parakstīja Saprašanās memorandu, lai veicinātu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību aprites ekonomikas jomā. Memorandu līdz šim parakstījuši dibinātāji Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma (“CSR Latvia”), organizācija “Sustainable Business Estonia” (iepriekš – “CSR Estonia”), Rīgas Tehniskā universitāte, Kauņas Tehnoloģiju universitāte, Tallinas Tehnoloģiju universitāte. Līdzdibinātāji – organizācija “Nordic Circular Hotspot”, organizācija “Natural State”, Banku augstskola, “CleanR Grupa” un “Rimi Baltic”. Dalībnieka statusā pievienojies Baltijas Ilgtspējas forums.
📢 Noskaties semināra ierakstu, kurā tika prezentēts arī pētījums “Ieinteresēto personu pētījums pārejai uz aprites ekonomiku” un notika diskusija “Kā paātrināt biznesa un nozaru pāreju uz resursefektīvu un gudru saimniekošanu – apritīguma pieeju?”.
👉 Ieraksts pieejams CSR Latvia Youtube kanālā: https://youtu.be/SkqbZ9vM7SQ
👉 Pētījums pieejams: CSR Latvija resursu sadaļā