Sveicināti!

Biedrības “CSR Latvia” organizētajā diskusijā par politisko partiju programmām un solījumiem ilgtspējas jomā pirms vēlēšanām gribējām noskaidrot, kādu Latvijas ekonomikas nākotni piedāvā politiķi. Vai pārmaiņas enerģētikā, transportā, lauksaimniecībā un citās nozarēs viņi redz kā attīstības iespēju? Vai arī tās viņu uztverē ir prasības, no kurām jācenšas atteikties?

Mūsu veiktajā programmu izvērtējumā iezīmējās atšķirīgas pozīcijas. 

• Vismaz četri politiskie spēki atbalstīja Eiropas Zaļā kursa virzienu, pārmaiņās saskatot iespēju stiprināt Latvijas konkurētspēju. Trīs no šiem politiskajiem spēkiem iekļuva Saeimā ar dažādām sekmēm – Apvienotais Saraksts, Progresīvie un Jaunā Vienotība. 
• Tikpat daudz aicināja atteikties no Zaļā kursa vai tā prasībām. Un arī šie politiskie spēki ir iekļuvuši Saeimā. 
• Pārējie piedāvāja atsevišķus ilgtspējas pasākumus, vienlaikus citās jomās prasības mazinot, vai klimata jautājumiem nepievērsa uzmanību. 

Pašās klātienes debatēs šīs atšķirības nebija tik krasas. Iespējams, kandidāti pielāgojās auditorijai. Iespējams, mums kā diskusijas organizētājiem bija jāprasa konkrētākas atbildes. Tomēr saruna parādīja arī tās vērtības, kas ir svarīgas visiem – uzņēmumu konkurētspēja, enerģētiskā drošība, reģionu attīstība un efektīva valsts pārvaldība.

Tieši šeit arī jāturpina saruna par ilgtspēju.

Ko maksā pārmaiņas – un ko maksā to atlikšana?

Pretnostatījums “ilgtspēja vai Latvijas attīstība” nepalīdz pieņemt kvalitatīvus lēmumus. Tas ļauj izvairīties no sarežģītāka jautājuma – kuras pārmaiņas Latvijai nepieciešamas? Kādā secībā tās īstenot? Kā taisnīgi sadalīt izmaksas?

Apgalvojumam, ka ilgtspēja ir dārga, būtu jāseko aprēķinam. Cik maksā konkrētais pasākums? Kādu ieguvumu tas rada uzņēmumam, mājsaimniecībai un valstij? Kādas izmaksas saglabājas vai pieaug, ja neko nemainām?

Tikpat prasīgi jāvērtē arī solījumi par “zaļo izaugsmi”. Ar labu nodomu nepietiek. Nepieciešams finansējums, īstenošanas spēja un izmērāms rezultāts.

Uzņēmējiem vajadzīga paredzama vide. Uzņēmumiem, kuri jau iegulda energoefektivitātē, jaunās tehnoloģijās, darbinieku prasmēs, resursu taupīšanā un apritīgumā, jāzina, vai valsts politika viņu izvēlēto virzienu atbalstīs.

Partijas “Apvienotais saraksts” solījums – iespēja sasaistīt attīstību ar noturību

Partijas solījumos tieši ekonomika, enerģētika, reģioni un drošība veido ilgtspējas piedāvājuma pamatu. Šī sasaiste ir būtiska. Tā ir pieeja, kuru var vērtēt pēc praktiskiem rezultātiem. Tomēr izteiktajā piedāvājumā jābūt redzamam arī tam, kā ekonomikas un drošības mērķi sasaistīti ar klimata, dabas un resursu jautājumiem. Kā plānota ekonomikas transformācija, par kuru iestājas visa Eiropa un tās nozares? Vai mēs plānojam atpalikt?

Dalība debatēs ir sākums sarunai. Tagad jāturpina dialogs

Ir svarīgi, ka politiķi piekrīt sarunai ar uzņēmējiem un ilgtspējas praktiķiem. Šādai sarunai jābūt atvērtai arī tad, ja viedokļi atšķiras. Vienlaikus dalība diskusijā neatceļ atbildību par pateikto. Tādēļ biedrība turpinās darbu ar jaunievēlēto Saeimu un jaunizveidoto valdību, jo ilgtspējas jautājumi šajā redzējumā būs klātesoši neatkarīgi no tā, kā politiķi tos nosauks.

Ar cieņu,
biedrības “CSR Latvia” valde – Agnese Alksne Bensone, Zanda Šadre, Arturs Evarts

“CSR Latvia” ziņas

💡Biedrība “CSR Latvia” piedalās “Latvija 2050” un Nacionālā attīstības plāna ekspertu diskusijā. Organizācija ir pārstāvēta tautsaimniecība un konkurētspējas, izglītības un zinātnes, kā arī vides un klimata diskusijās. Līdz novembra beigām ekspertu grupas rezultāti tiks apkopoti un sagatavots redzējums par to, kādas ir Latvijas izšķiršanās attiecībā uz deviņām dilemmām un attiecīgi – kurš no trim scenārijiem visticamāk piepildīsies.

🌦️ Oktobrī biedrība “CSR Latvia” turpina nozaru dialogus, kuros kopā ar nozaru asociācijām un uzņēmumiem identificēsim katrai nozarei būtiskākos klimata pārmaiņu radītos riskus, izvērtēsim to iespējamās sekas un pārrunāsim nepieciešamo rīcību risku mazināšanai un nozares noturības stiprināšanai. Darba semināru rezultātā plānots sagatavot nozaru rekomendācijas, kas palīdzēs uzņēmumiem labāk orientēties klimata risku pārvaldībā un noteikt turpmākos rīcības virzienus. Dialogā plānojam iesaistīt arī finanšu nozares pārstāvjus, lai diskutētu par finansējuma iespējām, investīciju prasībām un uzņēmumu pārejas plāniem. Reģistrācijai “Google Forms” anketa ir šeit. Datumi un nozares: 

• 27. oktobrī – enerģētika; 
• 29. oktobrī – ražošana; 
• 30. oktobrī – lauksaimniecība.

☕️ Oktobrī “CSR Latvia” biedru ikmēneša pasākumā “Rīta kafija” dzirdējām Latvijas Iepakojuma sertifikācijas centra valdes locekļa Andra Osipova stāstu par jauno ES Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regulu (PPWR, Regula (ES) 2025/40).

Tā nosaka vienotas prasības visās ES dalībvalstīs, aptverot visa veida iepakojumu un iepakotās preces, kas tiek laistas ES tirgū. Regulas galvenais mērķis ir samazināt iepakojuma atkritumu apjomu, ierobežot nevajadzīgu iepakojumu un veicināt tā pārstrādājamību un atkārtotu lietošanu. Uzņēmumiem būtiski ir izprast savu lomu un atbildību piegādes ķēdē, tostarp prasības attiecībā uz iepakojuma atbilstības deklarācijām un tehnisko dokumentāciju. Regulas prasības tiek ieviestas pakāpeniski no 2026. līdz 2030. gadam. Nozīmīgākās izmaiņas ietver vienotu iepakojuma marķējumu, stingrākas prasības iepakojuma minimizēšanai un pārstrādājamībai, kā arī ierobežojumus noteiktiem vienreizlietojamā plastmasas iepakojuma veidiem. No 2030. gada paredzēti ierobežojumi, kas skars mazumtirdzniecību, sabiedrisko ēdināšanu, viesnīcu sektoru un e-komerciju. 

🥐 27. novembrī notiks “CSR Latvia” rīkotās “Ilgtspējas brokastis“, uz kurām, kā ierasts, aicināti gan biedrības esošie biedri, gan tie, kuri vēlas uzzināt vairāk par biedrību. Reģistrēšanās obligāta šeit. 

🗓️ 9. decembrī Starptautiskajā pretkorupcijas dienā biedrība “Delna – sabiedrība par atklātību” sadarbībā ar “CSR Latvia” iniciatīvas “Nulles tolerance pret korupciju” ietvaros sveiks jaunos biedrus. 

👕 Galvenās atziņas pēc “Nordic-Baltic Textile Circularity Forum 2026“:

• Reģionālā sadarbība ir būtiska – Baltijas valstīs katrā atsevišķi nav pietiekama tekstila atkritumu apjoma, lai nodrošinātu ekonomiski pamatotu industriālās pārstrādes infrastruktūru. Nepieciešami kopīgi risinājumi.
• Ražotāju paplašinātajai atbildībai ir jābūt vairāk par tikai atkritumu savākšanas finansēšanu. Tai jākļūst par instrumentu, kas veicina funkcionējošu aprites materiālu tirgus attīstību.
• Ne visiem aprites risinājumiem ir vienāda ekonomiskā vērtība. Lietotie tekstilizstrādājumi jāuztver kā resurss, kura vērtību iespējams palielināt ar kvalitatīvu šķirošanu, izsekojamību un izpratni par tirgus pieprasījumu.
• Ar inovācijām vien nepietiek. Lai jaunās tehnoloģijas kļūtu ekonomiski dzīvotspējīgas, nepieciešami pietiekami lieli materiālu apjomi, uzticami dati, investīcijas un stabils pieprasījums.

🇪🇺 Kamēr Latvijā politiskajās diskusijās arvien biežāk dzirdama skepse par ilgtspēju, Eiropas biznesa un politiskie līderi turpina meklēt risinājumus, kā nostiprināt Eiropas pozīcijas pasaulē, izmantojot ilgtspējīgu ekonomikas transformāciju kā konkurētspējas, noturības un ekonomiskās neatkarības instrumentu. Tas bija viens no būtiskākajiem vēstījumiem organizācijas “CSR Europe” rīkotajā “European Sustainable Industry Summit 2026“. Pasākums pulcēja Eiropas Komisijas pārstāvjus, uzņēmumu vadītājus, nozaru ekspertus un ilgtspējas organizācijas no dažādiem pasaules reģioniem. Plašāks apskats “CSR Latvia” valdes priekšsēdētājas Agneses Alksnes-Bensones ierakstā LinkedIn šeit. 

Biedru ziņas

🌳 Asociācija “Latvijas Koks” organizē reģionālo konferenču ciklu. Pasākumu mērķis ir veicināt datos un zināšanās balstītu sarunu par bioekonomikas un meža nozares devumu Latvijas reģionu attīstībai. Konferencēs nozares eksperti, pētnieki, uzņēmēji, pašvaldību un valsts institūciju, kā arī augstskolu pārstāvji diskutēs par bioekonomikas ieguldījumu vietējā ekonomikā, nodarbinātībā un konkurētspējā. Katra konference būs pielāgota konkrētā reģiona aktualitātēm, sasaistot jaunāko pētījumu datus ar vietējo pieredzi, uzņēmējdarbību un attīstības iespējām. Vēl vari paspēt piedalīties:

• 4. novembrī Daugavpilī
• 12. novembrī Ventspilī
• 25. novembrī Liepājā

Latvijā, Eiropā un pasaulē

✅ Publicēta Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu (ESRS) galīgā versija. Deleģētā regula stāsies spēkā 2026. gada 10. novembrī un tiks piemērota finanšu gadiem, kas sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk. Tas nozīmē, ka uzņēmumi, uz kuriem attiecas grozītās ilgtspējības pārskatu sniegšanas prasības, 2027. finanšu gada pārskatu sniegšanai izmantos pārskatīto ESRS, un pārskati tiks publicēti 2028. gadā. Uzņēmumi, kuriem saskaņā ar esošo režīmu ir jāziņo par 2026. finanšu gadu, var izvēlēties piemērot pārskatītos ESRS jau šim finanšu gadam. Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi arī atsevišķu brīvprātīgu ilgtspējības ziņošanas standartu uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas obligātās CSRD ziņošanas prasības. Tas stāsies spēkā no 2027. finanšu gada un noteiks arī jaunu vērtību ķēdes ziņošanas ierobežojumu. Baltijas valstu kontekstā valdības nav iebildušas pret Omnibus direktīvu. Uzņēmumiem būtu jāseko līdzi jaunajiem grozījumiem, tiklīdz būs gatava jauno izmaiņu transponēšana valsts līmenī pirms attiecīgajiem audita datumiem.

♻️ Eiropas Parlamentā (EP) nonācis Aprites ekonomikas akts (Circular Economy Act). ES mērķis ir līdz 2030. gadam divkāršot aprites materiālu izmantošanas – no aptuveni 12% līdz 24%. Būtiska loma šī mērķa sasniegšanā būs jaunajam Aprites ekonomikas aktam (Circular Economy Act), kura uzdevums būs stiprināt otrreizējo izejvielu vienoto tirgu, mazināt šķēršļus atkritumu un pārstrādāto materiālu apritei starp ES dalībvalstīm un palielināt pieprasījumu pēc aprites  risinājumiem, tostarp nosakot prasības pārstrādāta materiāla izmantošanai. Vienlaikus aprites ekonomika arvien vairāk kļūst par daļu no ES rūpniecības politikas. Tas nozīme, ka tā vairs nav saistīta tikai ar resursu efektīvāku izmantošanu un atkritumu samazināšanu. Aprites ekonomika tiek sasaistīta arī ar konkurētspēju, kritiski svarīgo izejvielu atgūšanu un ES stratēģiskās autonomijas stiprināšanu. EP to skatīs 11. novembrī.

🇪🇺 Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena EP 16. septembrī uzstājās ar runu par stāvokli ES, iepazīstinot ar EK prioritātēm nākamajam gadam un savu redzējumu par spēcīgāku un neatkarīgāku Eiropu. Savā runā viņa pievērsās galvenajiem izaicinājumiem un prioritātēm, ar kurām saskaras ES: Eiropas drošības un aizsardzības stiprināšanu, konkurētspējas veicināšanu, turpmāka atbalsta sniegšanu Ukrainai, zaļās un digitālās pārkārtošanās paātrināšanu, kā arī demokrātijas, sociālo tiesību un Eiropas vienotības aizsardzību mainīgajā un arvien nestabilākajā pasaulē.

🌐 Pasaules Ekonomikas forums publicējis ziņojumu “Ilgtspējas vadītāju nākotnes perspektīvas” (Chief Sustainability Officers’ Outlook). Ziņojumā apkopoti 103 Pasaules Ekonomikas foruma globālās ilgtspējas vadītāju kopienas pārstāvju viedokļi par ilgtspējas pārkārtošanās procesa attīstību. Kopumā 63 % aptaujāto uzskata, ka nākamā gada laikā progress saglabāsies līdzšinējā līmenī vai paātrināsies. Savukārt vidējā termiņā par galvenajiem progresa veicinātājiem tiek uzskatīti pārliecinošāki ekonomiskie ieguvumi uzņēmumiem un lētākas praktiski plašāk izmantojamas tehnoloģijas. Vienlaikus politikas nenoteiktība, īstermiņa spiediens un ģeopolitiskā nestabilitāte veicina nevienmērīgu progresu dažādos tirgos un nozarēs.

🌡️ Jauns latviešu zinātnieku pētījums analizē, kā dažādi pārvaldības modeļi ietekmē uzņēmumu spēju un gatavību iesaistīties pārejā uz 1,5 °C mērķim atbilstošu ekonomiku, jo tam ir nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas ražošanas un patēriņa sistēmās. Taču pētījuma autori norāda, ka  uz scenārijiem balstītajos ilgtspējas pētījumos uzņēmumu loma šādu pārmaiņu veicināšanā joprojām nav pietiekami aplūkota. Esošajos scenārijos uzņēmumi bieži tiek uzskatīti par klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu īstenotājiem, nevis par pārvaldības procesā iesaistītiem dalībniekiem, kuru darbību ietekmē politikas pasākumi, institūcijas un sabiedrības gaidas. Šajā rakstā minētais pētniecības trūkums tiek risināts, analizējot ieinteresēto pušu vērtējumus par ar uzņēmējdarbību saistītiem klimata politikas pasākumiem dažādos pārvaldības modeļos, kas paredzēti nākotnes attīstības scenārijiem atbilstoši 1,5 °C mērķim.

🔗 Globālais profesionālo pakalpojumu uzņēmums EY ir paziņojis par jauna ietvara “EY Sustainability Value Bridge” ieviešanu. Tā mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem izprast un kvantitatīvi novērtēt saikni starp ilgtspējas un klimata riskiem un iespējām, kā arī to ietekmi uz uzņēmumu finanšu rezultātiem. Saskaņā ar EY sniegto informāciju jaunais ietvars tiek ieviests laikā, kad pastāv risks, ka ilgtspējas jautājumi varētu zaudēt savu prioritāro nozīmi. Vienlaikus klimata pārmaiņu, dabas, vides un citu ar ilgtspēju saistītu procesu radītās finansiālās sekas kļūst arvien būtiskākas un arvien biežāk izpaužas laika periodā, ko uzņēmumu vadība aptver savā stratēģiskajā plānošanā.

☝️ Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma (UNDP) ir izstrādājušas ISO/UNDP 53001 — pasaulē pirmo starptautisko standartu, kas palīdzēs pārvaldīt organizāciju ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem uzņēmumiem joprojām ir pārvērst šīs apņemšanās konkrētā, sistemātiskā un izmērāmā rīcībā. ISO/UNDP 53001 nodrošina praktisku ietvaru, kas palīdz:

• integrēt ilgtspējīgas attīstības mērķus organizācijas pārvaldībā, stratēģijā un ikdienas darbībā;
• novērtēt un uzraudzīt progresu;
• stiprināt atbildību un caurskatāmību;
• uzlabot organizācijas sniegumu ilgtspējīgas attīstības jomā.

Kļūsti par “CSR Latvia” biedru!

Ja Tu pārstāvi:

• uzņēmumu,
• nevalstisku organizāciju,
• izglītības iestādi,

šī ir Tava iespēja pievienoties augošai organizācijai, kas palīdzēs orientēties dažādos ilgtspējas aspektos!

Jaunumu vēstules autoru kolektīvs:

• Agnese Alksne – Bensone, biedrības “CSR Latvia” valdes priekšsēdētāja
• Ieva Treija, redaktore
• Tehniskais un satura atbalsts: Finday.lv