Sveicināti!

🇪🇺 Šobrīd Eiropa piedzīvo fundamentālu domāšanas maiņu — ilgtspēja vairs nav tikai par atbilstību noteikumiem. Tā palēnām kļūst par konkurētspējas, noturības un neatkarības pamatprincipu. Tas bija viens no svarīgākajiem punktiem nupat notikušajā organizācijas “CSR Europe” ilgtspējas samitā. 

Arī Latvija šobrīd atrodas pagrieziena punktā. Drošība un ilgtspēja nav pretmeti. Gluži pretēji – tie kopā veido stabilas un konkurētspējīgas ekonomikas pamatu. Mums vēl trūkst skaidri definētu nacionālo ilgtspējas mērķu ☝️ Turklāt ilgtspēja ir jāiekļauj Latvijas nakamās valsts stratēģijas plānošanas dokumentos. 

Tieši ar šādu mērķi – diskutēt, ko un kā darīt – Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma “CSR Latvia” kopā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL) un Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju 31. oktobrī organizē konferenci “Ilgtspēja ekonomikas noturībai” 🎯 Konferences mērķis ir vienoties par kopīgu rīcību ilgtspējas jautājumu iekļaušanu Latvijas stratēģiskajos attīstības dokumentos un saistītajos tiesību aktos, lai panāktu meistarīgu līdzsvaru ekonomiskai attīstībai vienlaikus sociālai labklājībai un vides ilgtspējai, neapdraudot nākamo paaudžu spēju rīkoties tāpat.

Bizness jau rīkojas – uzņēmumi arvien vairāk integrē ilgtspēju savās stratēģijās kā izaugsmes un risku vadības instrumentu. Tomēr šī pāreja nevar notikt izolēti – politiķiem un uzņēmumiem jāstrādā kopā, apzinoties, ka ilgtspēja ir ekonomikas pamats. Savukārt nevalstiskais sektors var būt tilts, kas savieno sabiedrības vajadzības, pierādījumos balstītus datus un arī politikas veidotāju intereses 🤝 Mēs ceram, ka šīs konferences rezultāts būs konkrētas rīcības plāns, kā ilgtpsēju padarīt par iespēju ilgtošai ekonomikas noturībai.  

❗️ Reģistrējoties konferenci var apmeklēt klātienē vai arī to varēs skatīties tiešsaistē – Saeimas tīmekļvietnē www.saeima.lv, kā arī parlamenta Facebook un Youtube kontos. 

Ar cieņu,
biedrības “CSR Latvia” valde – Agnese Alksne Bensone, Linda Austere, Arturs Evarts

Pasākumi

🌿 29. oktobrī no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 Rīgā, Audēju ielā 9 klātienes pasākums un diskusija “Zaļās industriālās teritorijas – konkurētspējas priekšrocības Latvijas ražotājiem?“

🎤 31. oktobrī no plkst. 13.30 līdz plkst. 17.00 Rīgā, Saeimā, Jēkaba ielā 11 norisināsies ekspertu un politikas veidotāju konference “Ilgtspēja ekonomikas noturībai“, ko rīko Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma “CSR Latvia” un “Foreign Investors’​ Council in Latvia (FICIL)”, kopā ar Latvijas Republikas Saeima Ilgtspējīgas attīstības komisiju.

♻️ 5. novembrī no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00 Rīgā, VEF Kultūras pilī “Latvijas Aprites ekonomikas forums“. 🧮 6. novembrī no plkst. 10.00 līdz plkst. 12.00 Rīgā, Audēju ielā 9 klātienes pasākums “Auditējamais vs auditors – ilgtspējas pārskatu auditēšanas pieredze“.

Biedru ziņas

🌳 “Luminor” banka organizējusi mitrāju atjaunošanas talku, kas šogad norisinājās Igaunijā. Šādas talkas uzņēmums organizē katru gadu pamīšus Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, lai novērstu nesamazinātās emisijas, kā arī lai mazinātu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.

🪜 Energofirma “JAUDA” oktobrī aktīvi piedalījās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotajā Vakanču gadatirgū. Pasākuma laikā interesentiem uzņēmums turpināja apliecināt savu pārliecību, ka ražošana nav tikai vīriešu profesija – uzņēmumā sievietes aktīvi darbojas inženierzinātnēs, ražošanā un vadībā, veicinot dažādību un stiprinot komandu.🏔️ Arī šogad “CleanR Grupa” iekļauta Latvijā vērtīgāko uzņēmumu sarakstā #TOP101, ko jau divdesmito gadu veido “Nasdaq Riga” un “Prudentia”. Savukārt “CleanR Grupas” darbinieku pārstāvniecības institūcijas izveides projekts – Darbinieku padome – saņēmis Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas (LPVA) augstāko atzinību 18 projektu konkurencē, iegūstot LPVA Gada projekta 2025 titulu. Apbalvojums piešķirts par ilgtspējīgas darbinieku pārstāvniecības sistēmas izveidi, kas stiprina iekļaujošu darba vidi un labas pārvaldības principus.

🔝 Kopumā Latvijā vērtīgāko uzņēmumu sarakstā #TOP101 ir iekļuvuši 6 Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma “CSR Latvia” biedri – “Getliņi Eko”, “CleanR Grupa”, “Valmieras stikla šķiedra”, “Rimi Latvija”, “Balcia”, “Rīgas ūdens”. Savukārt 26 Latvijas vērtīgāko uzņēmumu pārstāvji ir apmācību programmas “Atbildīga biznesa vēstneši” absolventi.

Vērtīgi resursi

📺 Turpinot aktualizēt un popularizēt aprites ekonomikas tēmu Latvijā, “CleanR Grupa” sadarbībā ar TV3 raidījumu “900 sekundes” īsteno raidījumu ciklu “Aprite darbībā“, kurā katru trešdienu apskatīs kādu no apritīguma tēmām caur praksē redzamiem piemēriem.

Latvijā

🪖 Diskusijas par llgtspējas informācijas atklāšanas likumu, Ekonomikas ilgtspējas likumu un Piesārņojuma likumu aizvadītajās nedēļās raisīja plašas diskusijas Saeimā, medijos un līdz ar to arī sabiedrībā. Opozīcija nebeidza uzsvērt, ka nākamā gada budžeta sastādīšanā ir jāfokusējas uz Latvijas drošības stiprināšanu, nostādot to pret ilgtspējas attīstības mērķiem. Līdz ar to finansēt valsts apņemšanos izpildīt ilgtspējas prasības – tā tiek uzskatīta par lieku greznību. Diemžēl, tikai neliela daļa sabiedrības un arī politiķu patiesi saprot ilgtspējas nozīmi. Tā nav izvēle. Ilgtspēja ir Latvijas drošība, savā viedokļa rakstā saka Biedrības “Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma CSR Latvia” valdes loceklis Arturs Evarts. Ieguldījumi ilgtspējā nav pretrunā ar aizsardzību. Tie ir ieguldījumi valsts pastāvēšanā. Tūlītējas investīcijas aizsardzība sargā mūs šodien, bet ilgtspēja garantē, ka būs, ko sargāt arī rīt. Latvijas drošība un ilgtspējīga attīstība ir savstarpēji papildinoši mērķi, kas stiprina vienu un to pašu pamatvērtību — mūsu valsts un tautas nākotni.

🚚 Eiropa līdz 2050. gadam paredz būtisku emisiju samazinājumu, un pakāpenisku pāreju uz bezemisiju transportu, tostarp stingrākas prasības attiecībā uz kravas transportlīdzekļu radītajām emisijām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai drīz nāksies no runām pāriet pie reālām investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās. Uzņēmumiem būs jāmeklē jauni risinājumi gan transporta parka modernizācijā, gan piegādes ķēdes efektivizācijā. Bet ar to vien nebūs pietiekami. Galvenos izaicinājumus un nepieciešamo rīcību iezīmē “Lidl Latvija” loģistikas vadītājs Mareks Freibergs.

🇱🇻 Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums paredz, ka no nākamā gada lielajiem uzņēmumiem būtu gada pārskatos jāietver informācija par vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem. Šo informāciju vajadzētu sagatavot saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartiem (ESRS).  Saeima, atsaucoties uz Omnibusa iniciatīvu, grozījusi likumu un atlikusi šo pienākumu uz diviem gadiem. Tas, protams, dod papildus laiku sagatavoties un izdarīt visus priekšdarbus bez steigas – dubultā būtisku novērtējumu, vērtību ķēdes analīzi, datu punktu apkopošanu, stratēģijas papildināšanu un finanšu datu sagatvošanu.

☝️ 6. novembrī Saeima skatīs steidzamības kārtā virzīto Ekonomiskās ilgtspējas likum. Tā mērķis ir stiprināt Latvijas konkurētspēju un virzību uz klimatneitralitāti, apvienojot klimata un ekonomikas politiku vienotā regulējumā. Tas nosaka principus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimata finansējuma izmantošanai, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu efektīvai apguvei. Likums nodrošina skaidru sistēmu, kā valsts un uzņēmumi var saņemt atbalstu energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu ieviešanai un citiem ilgtspējīgiem risinājumiem, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti.

Eiropā

🟩 Oktobrī Tallinā notika viens no nozīmīgākajiem ilgtspējas tēmai veltītajiem pasākumiem Baltijas reģiona “Impact Day 2025“. Paši organizatori teic, ka šogad tas atspoguļojis būtiskas pārmaiņas, kā tiek uztverta un īstenota ilgtspēja. Proti, tas, kas agrāk tika uzskatīts par atsevišķu iniciatīvu, tagad ir kļuvis par neatņemamu uzņēmējdarbības un ikdienas dzīves sastāvdaļu, arvien plašāk atzīstot ilgtspējas izšķirošo nozīmi drošības un noturības nodrošināšanā. Šī gada centrālā tēma: “Veidojot drosmīgu, pašpietiekamu Eiropu!” nozīmēja koncentrēšanos uz to, kā cilvēki, uzņēmumi un organizācijas var rast iespējas krīzes laikā un veidot nākotni ar lielāku pārliecību un neatkarību. Uz trim skatuvēm uzstājās vairāk nekā simts starptautisku ekspertu. Kopumā piedalījās vairāk nekā 1700 dalībnieki no 30 valstīm.

⌚️ Reklāmas, kurās “Apple Watch” tiek apzīmēts kā “CO₂ neitrāls”, ir maldinošas un pārkāpj konkurences likumu. Tā ir lēmusi Vācijas tiesa. Šis lēmums pieņemts laikā, kad Apple ASV saskaras ar kolektīvo prasību par līdzīgu jautājumu. Tiesnesis konstatēja, ka oglekļa emisiju kompensācijas, kuras Apple izmantoja, lai pamatotu savu oglekļa neitralitātes apgalvojumu, nevar uzskatīt par uzticamām oglekļa uzglabāšanai līdz 2050. gadam, kā to varētu pieņemt vairums patērētāju.

⛽️ Francijas naftas ieguves un pārstrādes uzņēmums “TotalEnergies” ir atzīts par vainīgu tā saucamajā zaļmaldināšanā. Šis ir pirmais gadījums Francijā, kad tiesa kādam enerģētikas uzņēmumam piemēroja valsts zaļmaldināšanas likumu. Tiesa Parīzē ceturtdien pasludināja spriedumu lietā, kurā “TotalEnergies” bija apsūdzēts patērētāju maldināšanā, apgalvojot, ka uzņēmums līdz 2050. gadam panāks nulles oglekļa emisiju līmeni, taču patiesībā turpināja palielināt naftas un gāzes ieguves apjomus. Tiesa uzskata, ka šādi uzņēmums ir negodīgi ietekmējis patērētāju izvēli. 

🤖 Autonomie roboti “ANYbotics”, kas paredzēti dažādu pārbaužu veikšanai, ir saņēmuši stratēģisku investīciju, kopumā piesaistot 150 miljonus ASV dolāru. “ANYbotics” mobilie roboti ir izstrādāti darbam vissmagākajos rūpnieciskajos apstākļos, lai uzlabotu uzraudzību, drošību un emisiju pārvaldību. Robots “ANYmal” spēj autonomi atklāt aprīkojuma problēmu pazīmes, piemēram, pārkaršanu, neparastas vibrācijas un noplūstošās gāzes emisijas, tostarp bīstamās vai tālu esošās teritorijās.

🌬️  Gēteborgā bāzētais enerģētikas inovāciju uzņēmums “Liquid Wind” ir spēris soli tuvāk nākamās paaudzes eDegvielas ražošanas rūpnīcas izveidei, saņemot 3,6 miljonu eiro atbalstu no Zviedrijas Enerģētikas aģentūras. Šis finansējums tiks izmantots rūpnīcas priekšizstrādes posmam. Paredzams, ka tā kļūs par vienu no lielākajām eMetanola ražotnēm Eiropā, un atradīsies Ernšeldsvīkā (Örnsköldsvik), Zviedrijā. “Liquid Wind” piedāvātais modelis, apvieno atjaunojamā ūdeņraža ražošanu ar vietējo oglekļa uztveršanu. 

🐌 Ir panākts būtisks progress siltumnīcefekta gāzu emisiju un gaisa piesārņojuma samazināšanā, taču Eiropas vides kopējais stāvoklis nav labs. Īpaši tas attiecas uz dabu, kas joprojām saskaras ar pārmērīgu izmantošanu un bioloģiskās daudzveidības zudumu. Paātrinātās klimata pārmaiņas rada arī steidzamus izaicinājumus, teikts Eiropas Vides aģentūras (EEA) jaunākajā vides stāvokļa ziņojumā. Prognozes par lielāko daļu vides tendenču ir satraucošas un rada nopietnus riskus Eiropas ekonomiskajai labklājībai, drošībai un dzīves kvalitātei. Ziņojumā uzsvērts, ka klimata pārmaiņas un vides degradācija rada tiešus draudus Eiropas konkurētspējai, kas ir atkarīga no dabas resursiem. Tajā arī norādīts, ka oglekļa neitralitātes sasniegšana līdz 2050. gadam ir iespējama tikai ar labāku un atbildīgāku zemes, ūdens un citu resursu pārvaldību. Dabas resursu aizsardzība, pielāgošanās un pasākumi klimata pārmaiņu mazināšanai, kā arī piesārņojuma samazināšana stiprinās būtisko sabiedrības funkciju noturību, kas ir atkarīgas no dabas, piemēram, pārtikas nodrošinājumu, dzeramā ūdens pieejamību un aizsardzību pret plūdiem. 

☀️ Saskaņā ar pētījumu, pirmo reizi šogad pasaules vēja un saules elektrostacijas ir saražojušas vairāk elektroenerģijas nekā ogļu spēkstacijas, iezīmējot pagrieziena punktu globālajā elektroenerģijas sistēmā. Klimata domnīcas “Ember” ziņojumā konstatēts, ka 2025. gada pirmajā pusgadā atjaunojamā enerģija ir apsteigusi pasaules pieaugošo elektroenerģijas pieprasījumu, kā rezultātā ir noticis neliels ogļu un gāzes izmantošanas samazinājums. Pasaulē saules enerģijas ražošana šī gada pirmajā pusgadā pieauga gandrīz par trešdaļu, salīdzinot ar to pašu periodu 2024. gadā, un nodrošināja 83% no globālā elektroenerģijas pieprasījuma pieauguma. Vēja enerģijas apjoms palielinājās par nedaudz vairāk nekā 7%, ļaujot atjaunojamajiem energoresursiem pirmo reizi aizstāt fosilos kurināmos.

😐 Eiropas Savienības valstis pašlaik apspriež priekšlikumus, kas rūpniecības nozarei nodrošinātu elastīgāku ceļu klimata mērķu sasniegšanai, liecina ziņu aģentūras “Reuters” zināmais ES dokumenta projekts. ES tikmēr cenšas iegūt valdību atbalstu jaunajam 2040. gada emisiju samazināšanas mērķim – samazināt tīrās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 90% līdz 2040. gadam. Ir plāns šo mērķi apstiprināt pirms ANO klimata samita COP30, kas notiks 6. novembrī.

✳️  Eiropas ilgtspējas pārskatu standarti (ESRS) ir standartizētu prasību kopums uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar Korporatīvās ilgtspējas pārskatu direktīvu (CSRD) ir pienākums sagatavot šādus pārskatus. ESRS ir 12 standarti. 2025. gada sākumā Eiropas Komisija ierosināja Omnibus vienkāršošanas paketi, lai samazinātu administratīvo slogu un uzlabotu pārskatāmību, kā rezultātā EFRAG (tehniskā institūcija, kas izstrādā šos standartus) izveidoja pārskatītu un vienkāršotu ESRS versiju. Te var apskatīt, kādas izmaiņas ir paredzētas.

✋ Ikvienam, kurš Eiropas Parlamenta balsojumā par Omnibus ilgtspējas vienkāršošanas paketes atkārtotu atvēršanu saskata cerību – ir jābūt piesardzīgiem. Balsojums bija slepens, kas ir gandrīz nebijis gadījums, un to pieprasīja tā dēvētā “Far Right Patriots Group” (tostarp Francijas “Nacionālā apvienība” un Viktora Orbāna partija “Fidesz”). Tāpēc pagaidām nav skaidrs, ko tas patiesībā nozīmē. Vai tas ir sākums jaunam labējo un galēji labējo vairākumam, kas gatavs vēl vairāk vājināt ilgtspējas paketi? Vai tomēr iespēja centriskiem spēkiem iejaukties un aizstāvēt ES Zaļā kursa pamatmērķus?

☝️ Eiropas Komisija ir publicējusi savu kopējo 2026. gada darba programmu, kas ietver 38 jaunus politikas mērķus tādās jomās kā, piemēram, konkurētspēja, pētniecība un inovācijas, aprites ekonomika, vienotais tirgus, enerģētika, klimats, aizsardzība, kapitāla tirgi, konkurence, tūrisms, izglītība un prasmes u.c. Programmas centrālā tēma ir vienkāršošana. Vairāk par programmu var uzzināt šeit.

Kļūsti par “CSR Latvia” biedru!

Ja Tu pārstāvi:

• uzņēmumu,
• nevalstisku organizāciju,
• izglītības iestādi,

šī ir Tava iespēja pievienoties augošai organizācijai, kas palīdzēs orientēties dažādos ilgtspējas aspektos!

Jaunumu vēstules autoru kolektīvs:

• Agnese Alksne – Bensone, biedrības “CSR Latvia” valdes priekšsēdētāja
• Ieva Treija, redaktore
• Tehniskais un satura atbalsts: Finday.lv