| Sveicināti! Mēs biedrībā “CSR Latvia” šobrīd pārskatām paveikto un veidojam nākamās piecgades stratēģiju 🚀 Stratēģijas pārskatīšana notiek laikā, kad ir jāspēj reaģēt uz būtiskiem ārējiem faktoriem, piemēram, nepieciešamību pēc klimata noturības pasākumiem, ģeopolitiskās drošības un rūpēm par cilvēku labklājību ilgtermiņā, vienlaikus saglabājot uzņēmumu konkurētspēju. Līdz šim mums ir izdevies izveidot vidi, kur apvienojam uzņēmumus, organizācijas un ekspertus, lai varētu dalīties ar ilgtspējas izaicinājumiem un saņemt atbalstu vienam no otra. Taču “sākt ar sevi” šodien nozīmē arī raudzīties plašāk un ieraudzīt gan kopskatu, gan tajā nepieciešamās pārmaiņas un mainīties pašiem, rādot piemēru. “Mums visiem – uzņēmējiem, politiķiem un izpildvarai – ir nepieciešama mērķēta un saskaņota rīcība ilgspējas stiprināšanā”, norādīja “CSR Latvia” biedri, tiekoties ikgadējā stratēģiskajā seminārā. “Latvijas Banka” eksperte Laura Treimane, daloties ar atziņām no Oksfordas ilgtspējīgu finanšu samita, skaidroja ka politiskie cikli ir pārejoši un īsāki par investīciju cikliem. Klimata neitralitātes mērķi joprojām ir jāsasniedz līdz 2050. gadam 🌤️ Kā norādīja uzaicinātie sadarbības partneri no Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL), nedrīkst šajās pārmaiņās aizmirst par cilvēkiem, jo to spēja veikt darbu un dzīvot kvallitatīvu dzīvi ir tieši atkarīga no tā, kāda ir uzņēmējdarbības vide un cik atbalstoša tā ir cilvēku labklājībai. Biedrības valde savukārt uzsvēra ka “Omnibuss” priekšlikumi šobrīd mazina prasības ziņot par ilgtspējas informāciju, bet tas nav atcēlis kopējos Eiropas Savienības (ES) mērķus. Tie ir vērsti uz ekonomikas pielāgošanu, lai spētu mazināt ietekmi uz klimata pārmaiņā un laicīgi adaptētos jaunajai “normālai” ekonomikas situācijai. 🗣️ Tāpēc biedrības “CSR Latvia” viens no mērķiem nākamajā piecgadē ir veidot dialogu starp likumdevējiem un dažādām nozarēm, lai ilgtspēja būtu ne tikai ES mērķis, bet par tās iespējām un stratēģisko virzienu mēs domātu savas – Latvijas – ekonomikas kontekstā. Jau šobrīd “CSR Latvia” biedri ir identificējuši nepilnības dažādu ilgtspējas jautājumu regulējumā un ir sagatavojuši priekšlikumus, lai tās novērstu, balstoties uz pierādījumiem un visu iesaistīto pušu interesēm. Gribam pie viena galda apsēdināt uzņēmumus, politikas veidotājus un ekspertus un kopīgi vienoties par risinājumiem, līdzsvarojot uzņēmējdarbības, vides un klimata mērķus. Biedrība “CSR Latvia” sadarbībā ar FICIL un Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu ir uzsākusi dialogu par kopīgas rezolūcijas izstrādei ilgtspējas jautājumu iekļaušanai Latvijas stratēģiskajos attīstības dokumentos un saistītajos tiesību aktos. Šis darbs turpināsies konferencē, kas norisināsies 31. oktobrī 🎙️ Tā vienkopus pulcēs Saeimas deputātus un tos uzņēmējus, kuri atbalsta ilgtspēju. Konferences mērķis ir diskutēt par rezolūcijas priekšlikumiem. Būtiskākie rezolūcijas virzieni ir trīs: – strukturēta valsts ilgtspējas stratēģija un cilvēkkapitāls; – ilgtspējas dati, pārvaldība un koordinācija; – finanšu instrumenti un ieguldījumi ilgtspējā. Konferencē būs aicināti piedalīties “CSR Latvia” biedri. Sazinieties ar mums par iespējām iesaistīties. Ar cieņu, biedrības “CSR Latvia” valde – Agnese Alksne Bensone, Linda Austere, Arturs Evarts Kļūsti par “CSR Latvia” biedru! Ja Tu pārstāvi: – uzņēmumu, – nevalstisku organizāciju, – izglītības iestādi, šī ir Tava iespēja pievienoties augošai organizācijai, kas palīdzēs orientēties dažādos ilgtspējas aspektos! Pieteikties CSR Latvia” ziņas Atvērta pieteikšanās jaunajam Atbildīga biznesa vēstnešu apmācību programmaiMācību programma “Atbildīga biznesa vēstneši” nodrošina ieskatu nacionālajās un globālajās tendencēs korporatīvās sociālās atbildības (KSA) un ilgtspējas jomās. Mācībās ir iespēja apgūt efektīvākās metodes un pieejas dažādu aktuālu jautājumu risināšanai un pricipu ieviešanai uzņēmuma ikdienā.Mācību programmas ilgums ir 5 dienas. Tajā iekļautas 11 tēmas. Dalībnieki saņem informāciju par 8 dažādām praktiski pielietojamām metodēm un arī mentora konsultāciju 2 stundu garumā savas Ilgtspējas iniciatīvas izstrādei. Vairāk informācijas un pieteikšanās programmas mājaslapā šeit. “CSR Latvia” sveic savā pulkā jaunos biedrus “Colliers Baltics Sustainability Services” “VA Government” “Valmieras stikla šķiedra” Pasākumi ☕️ 19. septembris no plkst. 10.00 līdz plkst. 12.00 – Ilgtspējas līderu brokastis. Tā ir esošo biedru pulcēšanās vieta un potenciālo biedru satikšanās, lai uzzinātu vairāk par biedrību, darbības virzieniem un mērķiem. Pieteikšanās šeit. Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļas pasākumi arī Latvijā No 18. septembra līdz 8. oktobrim visā Eiropā, tostarp Latvijā, jau vienpadsmito reizi norisināsies Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļa (European Sustainable Development Week). Nedēļas mērķis ir iedrošināt un iedvesmot sabiedrību rīkoties ilgtspējīgi, dalīties pieredzē, parādīt labos piemērus un stiprināt kopīgu izpratni par to, kā veidot sabalansētu nākotni – ekonomiski, sociāli un videi draudzīgi. 1. oktobrī Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļas ietvaros prof. Dzintra Atstāja aicina uz semināru un diskusiju par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem augstskolās un Latvijas zinātnes universitātēs. Vai Latvijā ir nepieciešama zinātne Ilgtspējīgai attīstībai vai Sociālo zinātņu apakšnozare? Pētnieki iepazīstinās ar pēdējā gada laikā gūtajām atziņām.Dienas kārtība ir atvērta, tāpēc vēl iespējams pieteikt savu pētījumu vai prezentāciju. Reģistrācija dalībai ir “Google Forms” anketā šeit, kur arī var paust vēlmi uzstāties. Meistarklase “Ziņošanas procesa uzsākšana izmantojot Brīvprātīgo ilgtspējas ziņošanas standartu jeb VSME” Praktiska meistarklase mazu un vidēju uzņēmumu darbiniekiem, kas ir atbildīgi par ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu – datu vākšanas procesa izveidi un ieviešanu, kā arī ziņojuma saturisko sagatavošanu. Meistarklasē būs iespēja detalizēti iepazīties ar Brīvprātīgo ilgtspējas ziņošanas standartu (VSME), tā būtību, struktūru un datu prasībām. Apskatīsim gan “Basic”, gan “Comprehensive” moduļus, kā arī iepazīsimies ar datu prasībām Vispārējai, Vides, Sociālajai un Pārvaldības sadaļai. Dalībniekie, praktiskajā daļā būs iespēja strādāt ar Ilgtspējas ziņojuma datu vākšanas plāna izveidi savam uzņēmumam. Lektori: Kristīne Nagle un Agnese Alksne-Bensone. Maksa par meistarklasi: 320 eiro, “CSR Latvia” biedriem – 280 eiro. Pieteikšanās, aizpildot reģistrācijas formu. Biedru ziņas Par 37 % mazāk CO₂ emisiju: Coca-Cola HBC Polija & Baltija prezentē jaunākos ESG rezultātus Kopš 2017. gada “Coca-Cola HBC Polija & Baltija” par 37 % ir samazinājusi CO₂ emisijas visā vērtību ķēdē. Šis progress palīdz grupai sasniegt tās ilgtspējas mērķi – “NetZeroby40” jeb neto nulles emisiju līmeni visā vērtību ķēdē līdz 2040. gadam. Būtiskākie principi: – Visas dzērienu ražošanai nepieciešamās izejvielas tiek iegūtas no piegādātājiem, kas ievēro ilgtspējīgas lauksaimniecības principus. – Elektroenerģija visās četrās rūpnīcās Polijā un Lietuvā nāk tikai no atjaunīgiem avotiem. Pēdējo trīs gadu laikā vien uzņēmums ir ieguldījis 4,2 miljonus eiro projektos, kuru mērķis ir uzlabot ražotņu energoefektivitāti. – Dzērienu transportēšana un izplatīšana tiek plānota tā, lai samazinātu CO₂ emisijas. Zemu emisiju autoparka daļa uzņēmumā sasniedz 93 %, kas ļāvis par 14 % samazināt oglekļa pēdas nospiedumu uz katru nobraukto kilometru, salīdzinot ar 2022. gadu. – Veikalos tiek ieviesti energoefektīvi ledusskapji – jau 72 % no tiem ir zemu emisiju modeļi. Pateicoties ledusskapju nomaiņai, ir izdevies šajā jomā radītos izmešus samazināt par 76 % kopš 2017. gada. “Lidl Latvija” publicējis pirmo Ilgtspējas ziņojumu “Lidl Latvija” un “Lidl Eesti” ir publicējis savu pirmo kopīgo Ilgtspējas ziņojumu. Šis ziņojums aptver 2022. – 2023. finanšu gadu, un ir pirmais atskats uz paveikto kopš darbības uzsākšanas Latvijā un Igaunijā. “Mūsu darbības mērķi fokusējas uz resursu saglabāšanu, bioloģiskās daudzveidības ievērošanu un klimata aizsardzību. Tos sasniedzam, cieši sadarbojoties ar piegādātājiem un partneriem, kā arī ievērojot kopīgās vadlīnijas, lai panāktu izmērāmu progresu. Tikpat svarīgs ir mūsu veikalu, noliktavu un biroju darbinieku ieguldījums. Godīga prakse un atklāts dialogs ir neatņemama mūsu stratēģijas daļa, līdzīgi kā fokuss uz klientu un darbinieku veselības un labklājības veicināšanu caur mūsu darbībām,” komentē Mačejs Urbanskis (Maciej Urbański), “Lidl Latvija” valdes priekšsēdētājs. Divu gadu laikā “Lidl Latvija” nodevis pārstrādei teju 20 tūkstošus tonnu dažādu materiālu – kartonu, plēvi, metālu un citus. Lielākā daļa dažādu iepakojuma materiālu un citu atkritumu tiek nodoti pārstrādei vai biogāzes ražošanai. 2024. gadā finanšu gadā tās bija 12074,15 tonnas atkritumu. Veikalos pieejamie bukleti, maisiņi konditorejas precēm un iepirkumu maisiņi jau daļēji tiek ražoti no pārstrādāta papīra. Depozīta sistēmas ietvaros 2024. finanšu gadā “Lidl” veikalos Latvijā tika nodoti vairāk nekā 35 miljoni iepakojuma vienību. “Luminor” publicē klimata pārejas plānu Klimata pārejas plāna mērķis ir virzīt “Luminor” uz ilgtspējīgu, noturīgu un zemu oglekļa nākotni. “Luminor” plāns iezīmē organizācijas apņemšanos samazināt ESG emisijas pašu darbībā un kredītportfeļos, veicināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu un paaugstināt kopējo zināšanu un izpratnes līmeni par ilgtspēju, klimata pārmaiņām un ar to saistītajiem riskiem. Luminor Ilgtspējas vadītāja Kadri Vunder Fontana norāda: “Mūsdienu strauji mainīgajā biznesa vidē pārejas plānošana vairs nav izvēles iespēja. Tā ir nepieciešamība. Uzņēmumi, kas pieņem ilgtspēju un pielāgojas zemu oglekļa emisiju ekonomikai, ne tikai uzplauks, bet arī kļūs par līderiem inovācijās un noturībā. Tie, kas vilcināsies, riskē kļūt nebūtiski nākotnē, kurā tirgus dinamiku nosaka atbildība pret vidi. “Luminor Group” tic, ka uz nākotni vērsti uzņēmumi ir unikālā pozīcijā virzīt paliekošas pārmaiņas jau šodien, vienlaikus nodrošinot savu nākotnes izaugsmi un panākumus. Pārejas laiks ir tagad. Un tas sākas ar pārejas plānošanu.” Rīgā apstiprināts viens no nozīmīgākajiem ūdenssaimniecības infrastruktūras projektiem SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu par Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” metāntenku parka paplašināšanu. Šis ir viens no apjomīgākajiem un inženiertehniski sarežģītākajiem ūdenssaimniecības projektiem Latvijā, kas būtiski uzlabos notekūdeņu dūņu apstrādes kapacitāti Rīgā un veicinās “Rīgas ūdens” stratēģisko virzību uz energoneitralitāti. Projekta līgumsumma ir 54,7 miljoni eiro. Būvdarbus plānots uzsākt jau šogad, bet noslēgt četru līdz piecu gadu laikā. 10 biedrības “CSR Latvia” biedri atzīti par ģimenei draudzīgu darbavietu Kopš 2020. gada Sabiedrības integrācijas fonds ir uzsācis izstrādāt un ieviest programmu “Ģimenei draudzīga darbavieta” ar mērķi veicināt ikviena darba devēju rūpes par savu darbinieku spēju būt saskaņā ar savu privāto un profesionālo darba dzīvi. Saskaņā ar jaunākajiem datiem 10 biedrības “CSR Latvia” biedri ir ieguvuši statusu “Ģimenei draudzīga darbavieta”. Tie ir: – Luminor – Lidl – Visma – Rīgas Satiksme – Getliņi EKO – Rīgas ūdens – Coca-Cola HBC – LatvijaRīgas meži – Rīgas Namu pārvaldnieks – Valmieras Stikla šķiedra Programmas ietvaros darba devējiem tīmekļvietnē “Vietagimenei.lv” ir iespēja pieteikties savas darba vides izvērtējumam un iegūt publisku ģimenei draudzīgas darbavietas statusu, kā arī saņemt atbalstu dažādu ģimenei draudzīgu prakšu ieviešanai organizācijā. Savukārt esošajiem un potenciālajiem darba ņēmējiem ir iespēja iepazīties ar informāciju par ģimenēm draudzīgām darbavietām un piemēriem, kā darba devēji var palīdzēt saviem darbiniekiem un viņu ģimenēm. Vērtīgi resursi 📹 Semināra ieraksts “Aprites ekonomika – gudra un resursefektīva saimniekošana” Aprites ekonomika ir pieeja, kas veicina resursu efektīvu izmantošanu, saglabājot tos apritē iespējami ilgi un tādējādi samazinot atkritumu rašanos. Tomēr šo principu ieviešana savā ikdienas saimniekošanā nav izvirzīta kā prioritāte ne Latvijas uzņēmumos, ne valsts iestādēs. Tā secināts biedrības “CSR Latvia” sadarbībā ar vides pakalpojumu uzņēmumu “CleanR Grupa” un mazumtirgotāju “RIMI Baltic” veiktajā pētījumā. Pētījumā noskaidrots, ka tikai 24 % uzņēmumu un 11 % valsts iestāžu savās organizāciju stratēģijās ir integrējuši aprites ekonomikas principus. Respondenti norāda, ka trūkst gan zināšanas, gan finanšu līdzekļi, un tieši tas šobrīd ir galvenais šķērslis aprites ekonomikas ieviešanai. Tāpat nav skaidrs valsts regulējums un vīzija attiecībā uz aprites ekonomikas attīstību – trūkst tiesību aktu, kā arī informācija par pašreizējo politiku un politikas attīstību tostarp ES līmenī. 📹 Seminārs “Attīstības sadarbība – privātā sektora iesaistes iespējas” Attīstības sadarbība ir finansiālas palīdzības un ekspertīzes sniegšana partnervalstīm ar mērķi veicināt šo valstu un to sabiedrības ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību. Ārlietu ministrija un Finanšu ministrija attīstības sadarbības ietvaros aicina Latvijas uzņēmumus iesaistīties gan grantu konkursos, gan Pasaules Bankas un arī Eiropas Reģionālās attīstības bankas projektos. Ja Tev ir interese iesaistīties, noskaties semināra ierakstu un uzzini, kā to izdarīt. Eiropā 🛍️ Uzņēmums “Marks & Spencer”, izmantojot pieaugošo pieprasījumu pēc lietota apģērba, atvērs lietotu apģērbu veikalu “eBay” platformā. Kopš mazumtirgotājs pirms 10 gadiem sāka apģērbu pārstrādes programmu “shwopping”, kas tagad pazīstama ar nosaukumu “Another Life”, tas ir savācis 36,5 miljonus lietotu apģērbu. 👚 Itālijas iestādes ir uzlikušas “Shein” 1 miljona eiro sodu par “maldinošiem vai noklusētiem” apgalvojumiem attiecībā uz vidi. Proti, ilgtspējas un sociālās atbildības vēstījumi “Shein” tīmekļa vietnē dažos gadījumos bijuši “neskaidri, vispārīgi un/vai pārmērīgi uzsvērti”, bet citos – “maldinoši vai noklusēti”, norādīja Itālijas konkurences uzraugs.Tā ir jau otrā reize dažu mēnešu laikā, kad Eiropas regulatori vēršas pret Ķīnas modes mazumtirgotāju. 🪫 Tallinā bāzētais jaunuzņēmums “Jälle Technologies” ir piesaistījis divus miljonus eiro pirmssēklas investīciju raundā, lai virzītu uz priekšu savu misiju. Jaunuzņēmuma mērķis ir iegūt vērtību no lietotām litija jonu baterijām, pārvēršot parasti atkritumos izmesto grafītu augstas pievienotās vērtības nākamās paaudzes oglekļa materiālos.  🏗️ Eiropas Komisija (EK) šovasar Seviļā, Spānijā sāka būvēt savu pirmo “net-positive” ēku. Tā ir ēka, kas ar atjaunojamo resursu palīdzību saražo vairāk enerģijas nekā patērē. EK to nosaukusi par ilgtspējas un inovāciju simbolu. Jaunā būve būs EK Kopīgā pētniecības centra ēka, kas pilnībā iemiesos jaunos Eiropas “Bauhaus” principus. Projekts mērķē pārsniegt oglekļa neitralitāti galvenokārt, ražojot saules enerģiju, kas ievērojami pārsniedz pašas ēkas vajadzības. Tā būs pirmā ES institucionālā ēka šādā mērogā, kas sasniegs enerģijas pozitīvo bilanci. 🌍 Eiropas tiesās līdz šim ir izskatītas gandrīz 450 ar ietekmi uz klimatu saistītas lietas, no kurām apmēram puse ir noslēgušās ar planētai pozitīvu lēmumu. Daudzas lietas joprojām gaida spriedumu. Kopumā par pusi no pasaules oglekļa dioksīda emisijām ir atbildīgi 36 uzņēmumi. ES pašlaik emitē gandrīz par 30% vairāk, nekā to atļauj tās pašas noteiktās prasības attiecībā uz klimatu. Pasaulē 📷 Izdota grāmata – fotoalbums “Atlas of the New World“. Fotogrāfi Edoardo Delille (Edoardo Delille) un Džūlija Piermartiri (Giulia Piermartiri) devās uz sešiem klimata ziņā īpaši neaizsargātiem reģioniem, cenšoties padarīt taustāmu realitāti, kas tiem prognozēta šī gadsimta laikā. Piemēram, Maldīvu salas vidēji atrodas tikai vienu metru virs jūras līmeņa un ir zemākā valsts pasaulē. Līdz 2050. gadam 80% salas teritorijas var kļūt neapdzīvojama, ja jūras līmenis turpinās celties pašreizējā tempā. 🌬️ Dabas katastrofas visā pasaulē šā gada pirmajā pusē radījušas ekonomiskos zaudējumus 117 miljardu eiro apmērā. Lielu daļu zaudējumu veidoja postošie ugunsgrēki Losandželosā. Kā liecina Šveices pārapdrošināšanas kompānija “Swiss Re” aplēses, apdrošināta bijusi puse dabas katastrofu radīto zaudējumu kopumš 80 miljardu dolāru vērtībā. Rēķinot 2025. gada cenās, apdrošināto zaudējumu summa ir gandrīz dubultojusies salīdzinājumā ar desmit gadu vidējo rādītāju. ✈️ Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem, līdz ar planētas sasilšanu pastiprinās arī gaisa bedru ietekme uz lidojumiem. Tas notiek šādi – klimata pārmaiņas palielina temperatūras atšķirības augšējā atmosfērā, kas padara vēja ātrumu nestabilāku un izraisa vairāk gaisa bedru tajā augstumā, kur lido lidmašīnas. Saskaņā ar 2023. gada pētījumu, spēcīgas gaisa bedres Ziemeļatlantijas reģionā – vienā no noslogotākajiem pasaules lidojumu maršrutiem – 2020. gadā bija par 55% biežākas nekā 1979. gadā. Tas pats pētījums konstatēja 41% pieaugumu virs ASV kontinentālās daļas. Un situācija turpinās pasliktināties – saskaņā ar 2017. gada pētījumu, gaisa bedres, kas pietiekami spēcīgas, lai radītu traumas, līdz gadsimta beigām globāli varētu kļūt divas vai pat trīs reizes biežākas. 🫤 Saskaņā ar klimata analītiķu datiem, lielākā daļa pasaules valdību nav atbilstoši rīkojušās, lai izpildītu ANO 2023. gada apņemšanos līdz 2030. gadm trīskāršot atjaunojamās enerģijas jaudu. Šī bezdarbība nozīmē, ka pasaule saglabās atkarību no fosilā kurināmā, kas nav savienojama ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu zem 1,5°C. Klimata domnīcas “Ember” ziņojums atklāj, ka tikai 22 valstis, lielākoties ES, ir palielinājušas savas ambīcijas atjaunojamās enerģijas jomā kopš brīža, kad vairāk nekā 130 valstis parakstīja atjaunojamo resursu vienošanos ANO klimata sarunās Cop28 Dubaijā gandrīz pirms diviem gadiem. Tas nozīmē, ka pasaules kopējie valstu atjaunojamās enerģijas mērķi šobrīd ir tikai par 2% augstāki nekā Cop28 laikā. 🇪🇺 + 🇨🇳 Jūlijā Pekinā tikās ES un Ķīnas pārstāvji. Viena no centrālajām tēmām – klimata pārmaiņu ierobežošana. Abas puses apņēmās līdz 2030. gadam būtiski palielināt ieguldījumus klimatneitralitātes virzienā un nostiprināt līderību globālajā klimata politikā. Klimata politika arvien vairāk kļūst par konkurētspējas faktoru globālajos tirgos. Eksperti uzsver, ka ES un Ķīnas sadarbība klimata jomā var nodrošināt būtisku ieguldījumu globālo emisiju samazināšanā. Tomēr lēmumu izpildes temps būs noteicošais faktors, lai līdz 2030. gadam abas puses spētu globāli nostiprināt savu līderību. 😲 “”Net-zero” banku alianse (NZBA)” – pasaulē lielākā finanšu koalīcija, kas apvieno finanšu nozares uzņēmumus rūpēs par klimatu – šobrīd apsver iespēju būtiski pārstrukturēt organizāciju. Šī ir ļoti slika ziņa… To var uzskatīt par globālu signālu tam, ka privātās bankas bez ASV līdzdalības nedosies zaļā kursa virzienā. 🛠️ Bez maksas un 5 valodās, tostarp latviešu valodā, pieejams ESG rīks. Tas ir izstrādāts, sadarbojoties valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmēju apvienībām no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Somijas. Rīks pieejams visās šajās nacionālajās valodās un angļu valodā. Rīks piedāvā iespēju novērtēt sava uzņēmuma ietekmi uz vidi, sociālo labklājību un ekonomisko ilgtspēju, izpētīt 10 galvenās jomas, saņemt pielāgotus ieteikumus, tādējādi atvieglojot ESG atskaišu sagatavošanu un piekļūt vadlīnijām, labās prakses piemēriem, izglītojošiem video un resursiem. Kļūsti par “CSR Latvia” biedru! Kļūsti par “CSR Latvia” biedru! Ja Tu pārstāvi: – uzņēmumu, – nevalstisku organizāciju, – izglītības iestādi, šī ir Tava iespēja pievienoties augošai organizācijai, kas palīdzēs orientēties dažādos ilgtspējas aspektos! Pieteikties Jaunumu vēstules autoru kolektīvs: Agnese Alksne – Bensone, biedrības “CSR Latvia” valdes locekle Ieva Treija, redaktore Tehniskais un satura atbalsts: Finday.lv |
