Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma (turpmāk – CSR Latvia) kopā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (turpmāk – FICIL) ir sagatavojuši vēstuli augstākajām valsts amatpersonām “Ekonomikas transformācijas ceļa karte – iespējas biznesa konkurētspējas paaugstināšanai”, lai uzsāktu strukturētu dialogu par iespējām kopīgi sasniegt Eiropas Savienības zaļā kursa noteiktos mērķus un veicinātu biznesa konkurētspējas izaugsmi.
Ekonomikas transformācijas ceļa karte – iespējas biznesa konkurētspējas paaugstināšanai
Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma (turpmāk – CSR Latvia) kopā ar Ārvalstu
investoru padomi Latvijā (turpmāk – FICIL) ir sagatavojuši vēstuli augstākajām valsts
amatpersonām, ar aicinājumu rīkoties, lai kopīgi sasniegtu Eiropas Savienības zaļā kursa
noteiktos mērķus un veicinātu biznesa konkurētspējas izaugsmi.
ES un globālais konteksts
Ekonomikas paradigmas mainās: esam ceļā no peļņā orientēta biznesa modeļa uz biznesa
modeli, kas orientēts uz sabiedrības labuma veicināšanu, no fosilās enerģijas – uz atjaunīgo,
no lineāras – uz aprites ekonomiku, no intensīva resursu patēriņa – uz dematerializāciju.
Pēdējā dekāde ir aizvadīta dekarbonizācijas zīmē, aicinot uzņēmējdarbības spēlētājus
uzņemties līdzatbildību klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgot biznesa praksi, adaptējoties
jaunajam regulējumam, ģeopolitiskajai realitātei un izmaiņām starptautiskajās piegādes ķēdēs.
Nākamā dekāde iezīmēs ceļu no lineāras ekonomikas uz aprites ekonomiku, nosakot
uzņēmumiem mērķi samazināt materiālo resursu patēriņu (dematerializācija).
Latvijas uzņēmējdarbības loma un iespējas
Latvijas ekonomikai ir stabilas izaugsmes iespējas un liels potenciāls inovācijām un
investīcijām, kā arī iespēja ieņemt līdera pozīcijas ilgtspējīgu biznesa modeļu ieviešanā
starptautiskā mērogā (piemēram, kļūstot par starptautisko vērtību ķēžu dalībnieku).
CSR Latvia un FICIL uzskata, ka Latvijas uzņēmējdarbības vīzija varētu būt – kļūt par vienu
no līderiem ilgtspējas attīstības un inovāciju jomā. Uzskatām, ka esam ceļā uz dinamiskas,
ilgtspējīgas, un atjaunīgas aprites ekonomikas izveidošanu, kas balstīta uz atjaunīgās enerģijas
izmantošanu un moderniem tehnoloģiskajiem risinājumiem, izmantojot aprites ekonomikas, kā
arī bioekonomikas priekšnosacījumus un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības modeli. Dalība
starptautiskajās vērtību ķēdēs paredz, ka uzņēmumi ieņem būtisku lomu augstas dzīves
kvalitātes nodrošināšanā, sabiedrības nevienlīdzības mazināšanā un attīstības līdzsvarošanā,
esot daļai no globālām ilgtspējas iniciatīvām.
Arī FICIL uzsver, ka izšķirīga ir vairuma Latvijā strādājošo uzņēmumu iesaistīšanās Eiropas
Savienības klimata, enerģētikas un vides mērķu sasniegšanā. Diemžēl, pašlaik tikai neliela daļa
pārsvarā lielo un vidējo uzņēmumu Latvijā aktīvi iegulda ilgtspējīgā un aprites ekonomikas
principos balstītā sava uzņēmuma attīstībā. Vēl jo kritiskāk novērojam, ka ievērojamam
skaitam mazo un vidējo uzņēmumu Latvijā vēl nav izdevies apjaust, kāda jau tuvāko pāris gadu
laikā varētu izvērsties zaļās transformācijas prasību ietekme uz šo uzņēmumu darbību un spēju
saglabāt savu vietu piegādes un vērtību ķēdēs. Tāpēc turpinām aicināt steidzami rūpēties par
attieksmes un domāšanas veida maiņu gan uzņēmējdarbības vidē, gan sabiedrībā kopumā. Šīs
pārmaiņas ir nepieciešamas, lai Latvija spētu sekmīgi un savlaicīgi īstenot zaļo kursu un
pieredzēt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.
Šķēršļi vīzijas realizācijā
Uzskatām, ka ir nepieciešams ieguldīt Latvijas cilvēkkapitālā un inovācijās, lai varētu “ielēkt
vilciena pirmajos vagonos”, nevis ieņemt nogaidošu pozīciju vai “skriet pakaļ vilcienam”.
Tomēr pastāv vairāki izaicinājumi, kas var traucēt šīs vīzijas sasniegšanā:
- analizēt un noteikt nozaru ilgtspējas mērķus (nozaru politiku kontekstā vai veidojot
atsevišķus dokumentus); - īstenot efektīvāku starpnozaru dialogu, iesaistot uzņēmējus, akadēmisko sektoru un
sabiedrību, kā arī publisko sektoru nacionālajā un reģionālajā līmenī; - īstenot koordinētu un pārdomātu tiesību aktu un prasību izstrādi un ieviešanu (kopējs
resorisks redzējums par ilgtspējas regulējumu attiecībā uz uzņēmumiem, kurus
ietekmēs izmaiņas); - valdībai un likumdevējam respektēt starpnozaru dialoga rezultātā izstrādātos
risinājumus un ieteikumus, valsts politiku un likumdošanas aktus izstrādājot uz to bāzes
un saskaņā ar šo risinājumu un ieteikumu racionālo būtību; - ieviest koordinētu ilgtspējas rīcībpolitiku un īstenot vienotu pieeju visos valsts
pārvaldes līmeņos un nozarēs; - veicināt jēgpilnu un koordinētu sadarbību, atbalsot ilgtspējas iniciatīvu īstenošanu un
sadarbības veicināšanu starp dažādām nozarēm (piemēram, aprites ekonomikas jomā,
dekarbonizācijas projektu jomā, dematerializācijas jomā, u. c.); - proaktīvi, laicīgi un caurspīdīgi informēt uzņēmējus par gaidāmajām prasībām un
izmaiņām, kuru mērķis ir būtiski uzlabot vidi un veicināt zaļo kursu; - veicināt investīcijas ilgtspējas attīstībā, nodrošinot uzņēmumiem piekļuvi atbalsta
mehānismiem un finansējumam; - ieguldīt izglītības un zinātnes attīstībā, atbalstot izglītības un pētniecības programmas,
kā arī veicinot sadarbību starp mācību iestādēm ilgtspējas pētniecībā, par prioritāti
nosakot palielināt mūsu dalības iespējas eksporta tirgos.
CSR Latvia piedāvā:
- Nozaru ilgtspējas memorandu izveide
Nozaru ilgtspējas memorandu izveides pamatuzdevums ir noteikt nozares ilgtspējas mērķus,
veidot dialogu ar nozares ietekmes pusēm, vienoties par rīcību politikas jomā, nozares atbildību
un katra nozares spēlētāja apņemšanos, lai sasniegtu kopīgi izvirzītos mērķus.
CSR Latvia ir iespēja nodrošināt uzņēmumiem pieeju labākajiem piemēriem un rīkiem, kas
veicina kopīgu sociālo un ilgtspējas vērtību radīšanu. Apvienojot spēkus, mēs varam palīdzēt
pārveidot nozaru uzņēmējdarbības modeļus (tostarp darbaspēku, kopienas, klientu un piegādes
ķēdes), tādējādi padarot uzņēmumus videi draudzīgākus, elastīgākus un ilgtspējīgākus, kā arī
cilvēkorientētākus. Ar Ekonomikas ministrijas atbalstu šie memorandi var kalpot kā būtisks
tilts starp izvirzītajiem vērienīgajiem plāniem (kā, piemēram, “Taisnīga pāreja” (Just
Transition), ”Zaļā kursa rūpniecības plānu ieviešana” (Green deal industry plans), “Rūpniecība
5.0” (Industry 5.0)), tostarp atbalsts to praktiskā pielietošanā. Savukārt FICIL ir iespēja sniegt
saturisku atbalstu to nozaru ilgtspējas memorandu izveidē, kurās ir pārstāvēti FICIL biedri.
Tāpat FICIL savu iespēju robežās var nodrošināt plašāku publicitāti un atpazīstamību nozares
ilgtspējas memorandu nepieciešamībai, gan arī periodiskam to darbības izvērtējumam - Veidot koordinētu sadarbības platformu
Ir jāstrādā pie koordinētas un vienotas ilgtspējas rīcībpolitikas ieviešanas platformas, kuras
dienas kārtībā ir jēgpilni nodrošināt pārskatāmību un koordinētu rīcību par tiesību aktiem, kas
attiecas uz ilgtspēju, jaunu biznesa modeļu ieviešanu un ekonomikas transformāciju.
Ņemot vērā, ka kopš 2014. gada esam nacionālie sadarbības partneri organizācijā CSR Europe,
uzskatām, ka, CSR Latvia, ekspertīze ir atbilstoša šādas sadarbības platformas
līdzkoordinācijai. CSR Latvia biedru ekspertīze ietver tādas jomas kā vides ietekme,
cilvēktiesības, sociālā labklājība, korporatīvā pārvaldība, pretkorupcija u. c. ilgtspējas jomas.
Pagājušajā gadā stājās spēkā mūsu izstrādātais Restorānu un sabiedriskās ēdināšanas ilgtspējas memorands, un līdz 2024. gada beigām plānojam pabeigt Kūdras nozares ilgtspējas memorandu. - Pārvarēt plaisu atbildīgu materiālu/izejvielu jomā
CSR Latvia ir rosinājusi izveidot Baltic Circular HotSpot, kas apvieno aprites ekonomikas
spēlētājus, vienojoties par kopīgām darbībām – ar mērķi definēt materiālu plūsmas, veicināt
ietekmes pušu sadarbību un ilgtspējīgu vērtību ķēžu veidošanos Baltijas un Ziemeļvalstu
reģionā.
- Veicināt ilgtspējīgu finansējumu, izmantojot jēgpilnu informācijas atklāšanu
Atbalstām CSR Europe ierosinājumu paātrināt Kapitāla tirgu savienības (KTS) izveidi Eiropas
Savienības līmenī un izpētīt inovatīvus finansēšanas mehānismus, lai piesaistītu jaunus
resursus un talantus ilgtspējas veicināšanai. Šādi mehānismi ietver kopienās radītus projektus,
ietekmes obligācijas, jaukto finansējumu, platformu kopfinansējumu, jaunu uzņēmumu
inkubatorus, inovāciju paātrinātājus un garantijas. FICIL uzsver, ka KTS varētu būt nozīmīgs
papildus instruments zaļās ekonomikas finansēšanai un stimulēšanai. Apstākļos, kur Eiropas
Savienība jau pie zaļā kursa ieviešanas ir norādījusi, ka tā praktiska realizēšana nebūs
iespējama bez būtiskas privātā sektora finanšu līdzekļu iesaistes, ir būtiski atbalstīt un veicināt
KTS iniciatīvu un rūpēties par tās aktīvu darbību Latvijā.
Uzskatām, ka ES Korporatīvās ilgtspējas pārskatu sniegšanas direktīvas (CSRD) ieviestās
stingrākās informācijas atklāšanas prasības sniedz iespēju veicināt ilgtspējīgu attīstību. Tā
vietā, lai uz to raudzītos tikai kā uz atbilstības nodrošināšanu, CSRD ir instruments, ar kura
palīdzību nodrošināt informētu stratēģisko lēmumu pieņemšanu. Lai sekmētu šo pieeju, CSR
un FICIL aicina:
- Atbalstīt uzņēmējdarbības tīklus un apvienības, nodrošinot labāko praksi,
metodoloģiju un resursus pieejamību, lai sniegtu uzņēmumiem iespēju izmantot
ziņošanas standartus kā iespēju biznesa pilnveidei un konkurētspējas paaugstināšanai. - Izstrādāt visaptverošu informācijas atklāšanas sistēmu par sociālajiem un pārvaldības
jautājumiem, kas papildinātu klimata un vides taksonomiju. Šajos centienos būtu
jāizmanto dati, kas apkopoti izmantojot CSRD un Eiropas Ilgtspējas ziņošanas
standartus, neuzliekot papildu slogu uzņēmējiem. Mēs atbalstām brīvprātīgu divu
līmeņu Eiropas sociālo investīciju sistēmu, lai nodrošinātu būtisku uzņēmumu
ieguldījumu taisnīgas pārejas nodrošināšanā darbaspēkam, piegādātājiem, klientiem
un kopienām, kā arī lai atvieglotu piekļuvi būtiskiem sociālajiem pakalpojumiem
personām, kas atrodas neaizsargātā situācijā. - Ņemot vērā, ka šī informācija (dati par ietekmi ilgtspējas informācijas atklāšanas
kontekstā) tiek prasīta zinātniski balstītos pierādījumos par nozares ietekmi, tiek
rosināts arī pārskatīt metodoloģijas, sasaistot tās ar nozaru biznesa modeļiem, kā arī
veidot datu bāzes, kas palīdzētu uzņēmumiem pielāgoties jaunajai ekonomikai un
izstrādāt atbildīga biznesa stratēģijas ilgtspējas mērķu sasniegšanai un klimata, kā arī
sociālo risku mazināšanai.
- Veidot aizsardzības mehānismus ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem, izmantojot
tirdzniecības līgumus ar trešajām pasaules valstīm
Tirdzniecības līgums ir plaša mēroga nodokļu, tarifu un citu savstarpējo normu vienošanās, kas
bieži ietver arī ieguldījumu garantijas. Tas ir spēkā, ja divas vai vairākas valstis vienojas par
noteikumiem, kas nodrošina savstarpējas tirdzniecības iespējas. Visizplatītākie ir preferenciālā
un brīvās tirdzniecības veida tirdzniecības līgumi, kas tiek slēgti, lai samazinātu (vai atceltu)
tarifus, kvotas un citus tirdzniecības ierobežojumus precēm, kuras tiek tirgotas starp līguma
dalībniekiem. Pārskatot šos līgumus, veidojot jaunus tirdzniecības līgumus vai diskutējot par
starptautiskās tirdzniecības organizāciju turpmāko attīstību, aicinājums valdībai būtu ņemt vērā
Eiropas Savienības Zaļā kursa izvirzītos mērķus un kontekstu, lai nodrošinātu aizsardzības
mehānismus “jaunās ekonomikas” veicināšanai starptautiskajā līmenī.
CSR Latvia apvieno atbildīgus un ilgtspējīgus uzņēmumus, ekspertus, nevalstiskās
organizācijas un akadēmiskās vides pārstāvjus, kuru mērķis ir kopīgi strādāt pie korporatīvās
sociālās atbildības un ilgtspējas prakses ieviešanas ne tikai uzņēmumos, bet arī publiskajā
sektorā un valsts politikas dokumentos un tiesību aktos. CSR Latvia ir Eiropas lielākās
atbildīga biznesa pārstāvošās organizācijas – CSR Europe – biedrs. Šī organizācija apvieno
vairāk kā 10 000 uzņēmumu un 40 nacionāla līmeņa platformas un ir Eiropas Komisijas
sadarbības partneris, veidojot Eiropas Savienības korporatīvās sociālās atbildības un ilgtspējas
politiku dažādās jomās. Savukārt FICIL biedru vidū ir tie lielie uzņēmumi, kuros ir ieguldītas
nozīmīgas ārvalstu investīcijas un kuriem pieejamie resursi un zināšanas spēj kalpot par
paraugu un motivācijas avotu arvien plašākai un dziļākai zaļās ekonomikas principu ieviešanai
tirgū. FICIL pieejamā uzņēmēju praktiskā pieredze un zināšanas spēj sniegt būtisku devumu
CSR darbības lokā esošo jautājumu risināšanā un ieviešanā.
Ar cieņu,
Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības valdes priekšsēdētāja Agnese Alksne-Bensone
Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības valdes locekle Linda Austere
Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības valdes loceklis Arturs Evarts
Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektore Tatjana Guzņajeva