Eiropas Komisija (EK) ierosina izmaiņas korporatīvās ilgtspējas regulējumā Eiropas Savienībā (ES). 2025. gada 26. februārī EK publicēja pirmos un otros “Omnibusa vienkāršošanas pakotnes” priekšlikumus, lai vienkāršotu noteikumus attiecībā uz ilgtspēju un ES investīcijām (Omnibusa pakotnes vai priekšlikumi).
Pēc bijušā Eiropas Centrālās bankas prezidenta Mario Dragi ziņojuma pagājušajā gadā un 2025. gada sākumā izveidotā Konkurētspējas kompassa, Omnibusa pakotne ir pirmā no vairākām likumdošanas iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt konkurētspēju un atraisīt iespējas investēt vairāk. Ilgtspējas Omnibusa pakotne sola to panākt, vienkāršojot ES ilgtspējas pārskatu iesniegšanas un pārbaudes prasības uzņēmumiem, kas darbojas ES.
Omnibusa pakotne ir daļa no EK plašākas vienkāršošanas un īstenošanas programmas. Tā piedāvā dažādus grozījumus Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvā (CSRD), Korporatīvās ilgtspējas pārbaudes direktīvā (CSDDD), ES taksonomijā un Oglekļa robežkorekcijas mehānismā (CBAM).
Priekšlikumu galvenie mērķi ir samazināt regulatīvo slogu mazajiem uzņēmumiem (MVU), atvieglot atbilstību normatīvajiem aktiem tiem uzņēmumiem, uz kuriem tie attiecas, kā arī vienkāršot un racionalizēt ES procesus, lai atbalstītu ES mērķi veicināt ilgtspējīgu pāreju ES uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu.
Fona informācija: centieni stiprināt konkurētspēju sarežģītā ģeopolitiskā kontekstā
ES vēlme īstenot vienkāršošanu nav jauna iniciatīva. Omnibusa pakotne ir nākamais dokuments pēc EK izstrādātā Konkurētspējas kompasa (ieviests no 2025. gada 29. janvāra), Budapeštas deklarācijai par jauno Eiropas konkurētspējas vienošanos (ieviesta no 2024. gada 8. novembra), kā arī M. Dragi ziņojumam par konkurētspēju (publicēts 2024. gada 9. septembrī). Visos šajos dokumentos ir uzsvērta nepieciešamība vienkāršot regulējuma ietvaru.
Omnibusa pakotnes priekšlikumi iekļaujas šajā plašākajā kontekstā un pārstāv mehānismu, ar kuru EK cer sasniegt savu mērķi – līdz tās pilnvaru termiņa beigām 2029. gadā samazināt administratīvo slogu par 25 % un vismaz par 35 % mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).
Konkurētspējas veicināšana šķiet kļuvusi vēl steidzamāka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kuru raksturo pieaugoša nenoteiktība un riski. EK priekšlikuma paskaidrojošajā memorandā par grozījumiem CSRD un CSDDD (priekšlikums COM(2025)81) norādīts:
“CSRD un CSDDD šobrīd tiek īstenoti jaunā un sarežģītā kontekstā. Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu ir izraisījis enerģijas cenu kāpumu, no kā cieš ES uzņēmumi. Pieaug spriedze tirdzniecības attiecībās, jo ģeopolitiskais fons pastāvīgi turpina mainīties. Dažu citu nozīmīgu jurisdikciju atšķirīgā pieeja korporatīvās ilgtspējas ziņošanas un pārbaudes regulējumam rada jautājumus par šo tiesību aktu ietekmi uz ES uzņēmumu konkurētspēju. ES spēja saglabāt un aizsargāt savas vērtības cita starpā ir atkarīga no tās ekonomikas spējas pielāgoties un konkurēt nestabilā un reizēm arī naidīgā ģeopolitiskā situācijā.”
Paskaidrojošajā memorandā arī norādīts, ka:
“Konkurētspēja, kas cieši saistīta ar inovācijām, efektivitāti un ilgtspēju, ir būtiska ekonomiskās noturības veicināšanai un tam, lai ES uzņēmumi varētu attīstīties strauji mainīgajā globālajā vidē. Pašreizējā ekonomiskā situācija, ko raksturo strauja tehnoloģiju attīstība, mainīgas patērētāju prasības un pieaugoša globāla konkurence, ir bijusi nepieciešama ātra rīcība, lai aizsargātu ES konkurētspējas priekšrocības.”
Kas ir iekļauts Omnibusa pakotnē?
Omnibusa pakotnē ir vairāki atsevišķi pasākumi, kas attiecas uz dažādām direktīvām un priekšlikumiem, kuri tiks ieviesti vairāku gadu laikā.
Galvenie principi, kas ietverti Omnibusa priekšlikumos:
- samazināt to uzņēmumu skaitu, uz kuriem attiecas CSRD;
- saskaņot CSRD un CSDDD prasības;
- samazināt “noplūdes” principu, kur lielāku uzņēmumu ziņošanas prasības tiek netieši pārceltas uz mazākiem uzņēmumiem;
- dot uzņēmumiem vairāk laika, lai pielāgotos ziņošanas un pārbaudes pienākumiem;
- censties precizēt kompetenču sadalījumu starp dalībvalstīm un ES.
Avots: Vienkāršošana un īstenošana, Eiropas Komisija
Kā redzams, Omnibusa pakotnē ir “Pirmā Omnibusa pakotne par ilgtspēju” un “Otrā Omnibusa pakotne par investīciju vienkāršošanu”. Tiek gaidīta arī “Trešā Omnibusa pakotne”, kas koncentrēsies uz mazajiem un vidējiem vidēja izmēra uzņēmumiem (small & mid-caps). Tā dienasgaismu varētu ieraudzīt 2025. gada 2. ceturksnī.
Pirmā un Otrā Omnibusa pakotne ietver piecus dažādus pasākumus:
Pirmā Omnibusa pakotne ir:
- priekšlikums direktīvai, kas groza CSRD un CSDDD (kā arī attiecīgos Revīzijas direktīvas un Grāmatvedības direktīvas noteikumus);
- priekšlikums “apturēt laiku” — t.i., priekšlikums direktīvai, kas uz diviem gadiem atliek visu CSRD ietvaros paredzēto ziņošanas prasību piemērošanu uzņēmumiem, kuriem ziņošana bija paredzēta 2026. un 2027. gadā (t.s. “2. vilnis” un “3. vilnis”), kā arī līdz 2028. gadam atliek CSDDD transponēšanas termiņu un pirmo piemērošanas vilni;
- priekšlikums regulai, kas groza Oglekļa robežkorekcijas mehānisma regulu (CBAM);
- deleģētā akta projekts, kas groza Taksonomijas informācijas atklāšanas aktu un Taksonomijas klimata un vides deleģētos aktus, uz kuriem attiecas sabiedriskā apspriešana (papildus arī piedāvātie grozījumi CSRD attiecībā uz 8. pantu par Taksonomijas ziņošanu).
Otrā Omnibusa pakotne:
- priekšlikums regulai, kas groza InvestEU regulu.
Kādi ir ierosinātie grozījumi CSRD un CSDDD?
Omnibusa pakotnes priekšlikumu mērķis ir vienkāršot CSRD trīs galvenajos aspektos:
- Samazināt to uzņēmumu loku, uz kuriem attiecas CSRD, attiecinot to tikai uz “lieliem uzņēmumiem” ar vairāk nekā 1000 darbiniekiem un vai nu apgrozījumu virs 50 miljoniem eiro, vai bilances vērtību virs 25 miljoniem eiro (šis solis samazinātu CSRD tvērumu aptuveni par 80 %).
- Pieņemt deleģēto aktu, lai pārskatītu pirmo Eiropas Ilgtspējas ziņošanas standartu (ESRS) kopumu,
- izņemot tos, kas uzskatīti par mazsvarīgākajiem vispārējam ilgtspējas ziņojumam;
- dodot priekšroku kvantitatīviem datiem nevis aprakstošajam tekstam;
- skaidrāk nodalot obligātos un brīvprātīgos datu punktus;
- Atlikt uz diviem gadiem ziņošanas prasību piemērošanu “2. viļņa” un “3. viļņa” uzņēmumiem.
Papildus vienkāršošanai EK priekšlikums mērķē arī uz lielāku saskaņotību ar citiem ES tiesību aktiem. CSRD sliekšņu pārskatīšana ļautu ciešāk saskaņot šo direktīvu ar CSDDD. Turklāt EK apņemšanās pārskatīt pirmo ESRS kopumu ir daļa no mērķa panākt lielāku saskaņu ar citiem ES tiesību aktiem.
Svarīgi atzīmēt, ka, neskatoties uz spekulācijām par iespējamiem grozījumiem, dubultā būtiskuma princips arī turpmāk tiks piemērots CSRD ziņošanas prasībām. Dubultā būtiskuma princips nozīmē, ka uzņēmumiem jāziņo gan par iekšējiem ilgtspējas riskiem, gan par ārējām ietekmēm, ko var radīt viņu darbība.
Tomēr priekšlikumi paredz, ka uzņēmumiem, uz kuriem attiecas prasības, nav pienākuma iegūt informāciju, kas pārsniedz brīvprātīgajos standartos noteikto, no vērtību ķēdes uzņēmumiem, kuriem nav vairāk par 1000 darbiniekiem. Tas ir spēkā, ja vien nozarē attiecīgā ilgtspējas informācija nav vispārpieņemta un tiek koplietota starp uzņēmumiem.
Šie brīvprātīgie standarti tiks izstrādāti EK līmenī un, visticamāk, balstīsies uz EFRAG izstrādāto VSME standartu, t. i., brīvprātīgu standartu, kas paredzēts, lai nodrošinātu vadlīnijas MVU. Šis ir viens no piemēriem EK centieniem samazināt noplūdes ziņošanas slogu mazākiem uzņēmumiem.
Omnibusa pakotnes priekšlikumu mērķis ir precizēt un vienkāršot Korporatīvās ilgtspējas pienācīgas pārbaudes direktīvu (CSDDD), samazinot atbilstības slogu, tostarp:
- pielāgojot pienākumus attiecībā uz netiešajiem biznesa partneriem. Tas ierobežos uzņēmumu pienācīgas pārbaudes prasības līdz “1. līmeņa” biznesa partneriem, atbrīvojot no pienākuma izvērtēt ietekmi netiešo partneru līmenī, ja vien uzņēmumam nav ticamas informācijas, kas liecina, ka šajā līmenī jau ir vai varētu rasties negatīva ietekme;
- samazinot periodiskās pienācīgas pārbaudes uzraudzības biežumu no vienas reizes gadā uz vienu reizi piecos gados;
- precizējot (samazinot) ieinteresēto personu iesaisti, tādējādi izslēdzot noteiktas personas, tostarp patērētājus, no ieinteresēto personu definīcijas.
Pašreizējais CSDDD noteiktais pienākums “pieņemt un ieviest pārejas plānu klimata pārmaiņu mazināšanai” tiks arī grozīts, aizstājot pienākumu “ieviest” pārejas plānu ar pienākumu to “pieņemt” un izklāstīt īstenošanas pasākumus, ko uzņēmums plāno vai jau ir veicis.
Priekšlikumi arī paredzētu atcelt uzņēmumu pienākumu pārtraukt biznesa attiecības ar piegādes ķēdes partneriem, kuri nav novērsuši faktisku vai iespējamu negatīvo ietekmi uz vidi vai cilvēktiesībām. Taču, ja uzņēmums ir izsmēlis visas pienācīgas pārbaudes iespējas šo ietekmju novēršanai, tam ir jāsadarbojas ar savu biznesa partneri, lai rastu risinājumu. Pēdējais līdzeklis – biznesa attiecību pārtraukšana pavisam vai uz laiku.
Tāpat priekšlikumi paredz svītrot no Direktīvas šobrīd ietvertos noteikumus par civiltiesisko atbildību ES mērogā. Ja uzņēmumi neievēro CSDDD prasības, to atbildība būtu saskaņā ar attiecīgo valstu tiesībām. Papildus tam ir atcelta prasība par naudas sodu aprēķināšanu, balstoties uz vismaz 5% no uzņēmuma apgrozījuma visā pasaulē. Tā vietā EK sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādās sodu piemērošanas vadlīnijas.
Kā tiek ietekmēta ES taksonomija un CBAM?
Priekšlikumos ir iekļauti grozījumi noteiktos pienākumos saskaņā ar ES Taksonomijas regulu. Uzņēmumiem ar vairāk nekā 1000 darbiniekiem un neto apgrozījumu zem 450 miljoniem eiro, uz kuriem attiecas regula, tiktu piedāvāta elastīga “brīvprātīgas iesaistes” taksonomijas sistēma. Nepieciešamā atskaišu sniegšanas apjoma noteikšana būtu atkarīga no tā, vai uzņēmums apgalvo, ka tā darbība ir saskaņota vai daļēji saskaņota ar ES Taksonomiju, vai arī šādus apgalvojumus nesniedz.
Kā minēts iepriekš, Omnibusa pakotne ietver arī deleģētā akta projektu, kas groza:
- Taksonomijas informācijas atklāšanas deleģēto aktu.
- Taksonomijas klimata deleģēto aktu.
- Taksonomijas vides deleģēto aktu.
Pakotne arī ietver būtiskus grozījumus CBAM regulā, tostarp:
- ieviešot masā balstītu slieksni – 50 metriskās tonnas uz importētāju -, kas atbrīvotu lielāko daļu importētāju no pienākumiem saskaņā ar regulu;
- vienkāršojot atbilstības prasības tiem importētājiem, uz kuriem regula joprojām attiecas, tostarp atliekot CBAM deklarāciju iesniegšanas termiņu uz katra gada 31. augustu nevis 31. maiju kā noteikts šobrīd.
Saskaņošana ar ES politiku un dalībvalstīm
Priekšlikumos ir skaidri izcelta nepieciešamība nodrošināt atbilstību citām ES politikām, tostarp saglabāt ES Zaļā kursa elementus, kā arī saskaņā ar konkurētspējas kompasa mērķiem, piemēram, novērst valstu noteikumu sadrumstalotību un nodrošināt proporcionalitāti.
Svarīga izmaiņa būtu dalībvalstu ierobežošana noteikt stingrākas prasības nekā tās, ko paredz CSDDD, attiecībā uz konkrētām jomām, tostarp:
- pienākumu identificēt un novērst negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi;
- sūdzībām, paziņošanas mehānismiem un procedūrām.
Šīs izmaiņas pamatā ir vēlme nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES un samazināt iespējamo atšķirību rašanos, veicinot lielāku saskaņotību.
Ietekme uz uzņēmumiem ārpus ES
Omnibusa pakotnē ierosinātās izmaiņas ir nozīmīgas arī tiem uzņēmumiem, kas atrodas ārpus Eiropas, bet darbojas ES tirgū. Tiem uzņēmumiem, kurus skar regulas prasības, iespējams, nāksies pārskatīt savas atbilstības stratēģijas, lai nodrošinātu atbilstību grozītajām ziņošanas un pienācīgas pārbaudes prasībām.
Saskaņā ar priekšlikumu uz uzņēmumiem, kas atrodas ārpus ES, attieksies CSDDD, ja tie divos pēdējos secīgajos finanšu gados ES ir guvuši neto apgrozījumu, kas pārsniedz 450 miljonus eiro un uz tiem attiecas kāds no šiem punktiem:
- ir liela meitassabiedrība ES teritorijā (saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 3. panta 4. punktu jeb pārsniedz vismaz divus šos kritērijus – ir vidēji 250 darbinieki, 25 miljoni eiro bilances kopsumma un 50 miljoni eiro neto apgrozījums);
- ir ES filiāle, kas iepriekšējā finanšu gadā sasniegusi neto apgrozījumu – vairāk kā 50 miljonus eiro.
Svarīgi atzīmēt, ka 1000 darbinieku slieksnis šajā gadījumā netiek piemērots, tāpēc ārpus ES reģistrētie mātesuzņēmumi var tikt iekļauti CSRD regulas tvērumā, ja tiem ir meitassabiedrība ES, pat ja pati šī meitassabiedrība formāli neiekļaujas prasību piemērošanas tvērumā.
ES likumdošanas potenciālā ārpusteritoriālā ietekme rada bažas citās valstīs, tostarp ASV, kur pieaug pretestība ESG jeb vides, sociālajam un pārvaldības regulējumam. Piemēram, atbilde uz CSDDD bija 2025. gada 12. martā ASV senatora Bils Hagertija ierosinājums “Prevent Regulatory Overreach from Turning Essential Companies into Targets Act” (PROTECT USA Act). Ja šis likumprojekts tiktu pieņemts, tas aizliegtu valsts interesēm būtiskiem uzņēmumiem, tostarp kalnrūpniecības, ražošanas (t.sk. ieroču) un fosilā kurināmā sektoros strādājošajiem pakļauties jebkādam ārvalstu ilgtspējas pienācīgas pārbaudes regulējumam.
Kā uztver Omnibusa pakotnes priekšlikumus?
Par Omnibusa pakotni bažas ir izteikuši gan pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, gan nevalstiskās organizācijas. Tās uzskata, ka ierosinātās reformas ir pārāk tālejošas, samazinot uzņēmumu pienākumus un kavējot nopietnus centienus jau tagad risināt ar vidi, klimata pārmaiņām un cilvēktiesībām saistītās problēmas.
Uzņēmumu reakcija bijusi dažāda. Tā kā lielākā daļa priekšlikumu paredz ziņošanas un pienācīgas pārbaudes prasību samazināšanu, daži ekonomiskie un politiskie dalībnieki ir izteikušies pozitīvi, uzskatot šos pasākumus par ilgi gaidītu regulatīvā sloga mazināšanu. Savukārt citi ir apsūdzējuši EK būtiskas regulatīvās nenoteiktības radīšanā. Pat pirms Omnibusa pakotnes publiskošanas vairāki Francijas uzņēmumu ilgtspējas vadītāji aicināja EK saglabāt stingrus ESG standartus un nodrošināt politikas stabilitāti, savukārt citi uzņēmumi brīdināja par riskiem, kas saistīti ar jau pieņemtās likumdošanas pārskatīšanu.
Nesenā ziņojumā norādīts, ka dažas ES dalībvalstis iestājas par vēl plašākām izmaiņām. Francija ir ierosinājusi paaugstināt CSDDD piemērošanas slieksni līdz 5000 darbiniekiem, savukārt Nīderlande aicina pagarināt CSRD piemērošanas termiņu 1. vilnī iekļautajiem uzņēmumiem.
Kas tālāk?
Kopš Omnibusa pakotnes publiskošanas 2025. gada 26. februārī ir radušies jautājumi un spekulācijas par tās pieņemšanas laiku.
Nākamais solis ir Eiropas Parlamenta (EP) un Padomes izvērtējums priekšlikumiem un lemšana par to, vai priekšlikumus pieņemt pašreizējā redakcijā vai arī ierosināt papildu grozījumus un uzlabojumus. EK aicina likumdevējus šo procesu noteikt par prioritāti. Priekšlikumi, kas attiecas uz CSRD un CSDDD tvēruma grozīšanu un priekšlikums apturēt laiku, ir iesniegti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kas var aizņemt pat vairākus mēnešus.
Katrs no priekšlikumiem tiks virzīts atšķirīgā laikā. Omnibus I pakotne tika pieņemta Eiorpas Parlamentā aprīlī un attiecīgi pēc publikācijas oficiālajā ES vēstnesī dalībvalsīm būs jāveic izmaiņas tiesību aktos par paātrinātu procedūru priekšlikumam “apturēt laiku”. Dalībvalstīm tas būtu jāpārņem līdz 2025. gada 31. decembrim, tai skaitā Latvijai, kura ir jau pārņēmusi CSRD direktīvu nacionālajos tiesību aktos.
Savukārt priekšlikums par ziņošanas prasību grozīšanu saskaņā ar CSRD un CSDDD, visticamāk, tiks skatīts ilgākā laika posmā. Tiek pieļauts, ka šis priekšlikums, iespējams, netiks pieņemts līdz pat 2026. gada trešajam ceturksnim.
Svarīgākais, kas jāņem vērā — Omnibusa pakotne un tajā ietvertās izmaiņas šobrīd vēl ir tikai priekšlikuma statusā. Tādējādi ir iespējamas turpmākas izmaiņas un attīstība nākamajos mēnešos, kamēr notiek tās izvērtēšana, kas var paildzināt pieņemšanas procesu.
Biedrība “CSR Latvia” turpina informēt savus biedrus par regulējuma virzību un izmaiņām, kas skars uzņēmumus ilgtspējas informācijas aktlāšanas vai piegādes ķēžu novērtēšanas jomā. Tāpat biedrība arī aktīvi piedalās Finanšu minisrijas, Tieslietu ministrijas un citās publiskā sektora pārstāvju organizētajās darba grupās.
Te var iepazīties ar CSR Latvia pozīciju ilgtspējas regulējuma jomā: https://csrlatvia.lv/csr-latvia-un-ficil-sagatavojusi-vestuli-augstakajam-valsts-amatpersonam/