Sveiciens!
Pirms 10 gadiem biedrības “CSR Latvia” vīzija bija radīt vietu un vidi, kur satiekas dažādas ietekmes puses, kā arī padara uzņēmējus zinošākus par to ietekmi uz vidi, cilvēktiesībām, sociālajiem aspektiem un ekonomisko izaugsmi. Tāpat par savu uzdevumu uzskatījām globālo izaicinājumu pārtulkošanu un ieviešanu lokālos risinājumos, veidojot tiltu starp biznesu, nevalstiskajām organizācijām (NVO) un nozares ekspertiem.
Pēc cītīga darba 10 gadu garumā varam ar lepnumu teikt, ka:
- organizāciju veido 34 biedri – uzņēmumu un NVO pārstāvji, eksperti;
- 12 reizes sekmīgi noritējušas “CSR Latvia” radītās programmas “Atbildīga biznesa vēstneši” mācības. To veidošanā iesaistīti deviņi eksperti ar biznesa un nevalstisko organizāciju pieredzi. Kopumā apmācīti 120 vēstneši no 65 uzņēmumiem. Programmā radītas 88 ilgtspējas iniciatīvas;
- izveidota programmas “Atbildīga biznesa vēstneši” (ABV) absolventu kopiena;
- īstenotas divas uzņēmēju iniciatīvas – “Nulles tolerance pret korupciju” un “Ilgtspējas memorands restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē”.
Šobrīd liekam komatu un esam gatavi iezīmēt nākamās desmitgades vīziju un izaicinājumus:
- “Ilgtspējas vadītājs” būs jauna profesija ar visām no tā izrietošām sekām – nepieciešamību pēc profesijas standarta, kompetenču pilnveides, izglītības sektora gatavības sagatavot atbilstošus un zinošus speciālistus;
- jomas sakārtošanai ir nepieciešams “tiesiskais ietvars” jeb vienota izpratne par šīs nozares tiesību aktiem un to ietekmi uz uzņēmumu konkurētspēju. Līdztekus ir jāspēj nepazaudēt arī galveno mērķi – veidot tādu biznesa modeli, kas ir ilgdzīvojošs, pelnošs, respektējot ietekmi uz vidi, sociālajiem aspektiem un pārvaldību;
- veidosim jaunus tiltus un sadarbības ar nozarēm, lai atbalstītu tās pārmaiņu ceļā uz jauno ilgtspējas ekonomiku;
- biedrība ir un būs vieta, kur mēs atbalstām savus biedrus, regulāri tiekoties. Nodrošinām mentoru atbalstu uzņēmumu valdēm, stiprinām ABV Absolventu kopienu. Informācijas aprites nolūkos izplatām ziņu lapu. Esam vienmēr atvērti arī citām radošām idejām biedru atbalstam. Mūsu mērķis ir panākt, ka mūsu biedri ir pirmie, kuri uzzina jaunumus;
- stiprināsim Baltijas organizāciju sadarbību ilgtspējas jomās.
Šeit ir pieejamas bildes no 10 gadu jubilejas svinībām. Bet nu gan pietiks svinēt. Jāķeras pie darba un jauno mērķu sasniegšanas.
Lai mierpilna gatavošanās svētkiem,
“CSR Latvia” valde
Kļūsti par “CSR Latvia” biedru!
Ja Tu pārstāvi:
- uzņēmumu,
- nevalstisku organizāciju,
- izglītības iestādi,
šī ir Tava iespēja pievienoties augošai organizācijai, kas palīdzēs orientēties dažādos ilgtspējas aspektos!
“CSR Latvia” biedru rīta kafijas tēma “Taksonomija”
Biedru rīta kafija ir ikmēneša tikšanās, kurās biedri uzzina par aktualitātēm ilgtspējas jomā, diskutē un uzdod jautājumus ekspertiem un citiem biedriem. Šajā reizē gribētu atskatīties uz pasākumu, kurā jaunā biedre Evija Tambaka dalījās savās zināšanās par taksonomiju.
ES ir izstrādājusi zinātniski pamatotu klasifikācijas sistēmu ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām jeb Taksonomijas regulējumu. Tas nodrošinās ieskatu saimnieciskās darbībās, kas vērstas uz ES izvirzīto vides mērķu sasniegšanu.
Taksonomijas regula vērtē saimniecisko darbību attiecībā pret sešiem vides mērķiem:
- klimata pārmaiņu mazināšana;
- pielāgošanās klimata pārmaiņām;
- ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība;
- pāreja uz aprites ekonomiku;
- piesārņojuma novēršana un kontrole;
- bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
Šobrīd ir pieņemta pirmā Taksonomijas deleģētā regula par klimata mērķiem. Tā ievieš tehniskās pārbaudes kritērijus nosacījumiem, kuriem iestājoties, tiek uzskatīts, ka konkrēta saimnieciskā darbība būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām. Izmantojot šos kritērijus, arī tiek secināts, vai saimnieciskā darbība būtiski nekaitē citiem vides mērķiem. Tehniskās pārbaudes kritēriji ir definēti atbilstoši nozarēm, kurās saskatāms vislielākais potenciāls veicināt klimata neitralitāti un pielāgošanos klimata pārmaiņām (piemēram, enerģētika, mežsaimniecība, ražošana, transports, būvniecība, nekustamais īpašums, ūdensapgāde). Sīkāku ieskatu iekļautajās nozarēs un saimnieciskajās darbībās var gūt ar Taksonomijas kompasu.
Taksonomijas regulējums ir arī caurspīdīguma un informācijas pieejamības nodrošināšanas rīks, kas nosaka pienākumu tos papildināt lielajiem finanšu un nefinanšu nozares uzņēmumiem, kuriem jau šobrīd ir pienākums gatavot nefinanšu paziņojumus. Tiem ir jānorāda, cik lielā mērā šo uzņēmumu veiktā saimnieciskā darbība atbilst Taksonomijas regulējuma noteiktajiem pārbaudes kritērijiem. Savukārt finanšu sektora dalībniekiem, kuri sniedz dažādus finanšu pakalpojumus, ir pienākums norādīt, cik lielā mērā uzņēmumi un saimnieciskā darbība, ko tie finansē caur šiem finanšu produktiem, atbilst Taksonomijas regulējuma noteiktajiem kritērijiem. Paredzams, ka nākotnē finanšu sektora dalībnieki (piemēram, bankas) varētu būt ieinteresētas nodrošināt izdevīgāku finansējumu uzņēmumiem, kuru saimnieciskā darbība atbilst Taksonomijas izvirzītajiem mērķiem, vai ierobežot finansējuma pieejamību tiem, kas neatbildīs šīm prasībām. Tāpat ir paredzams, ka arī publisko iepirkumu procedūrā varētu tikt iekļauti ar ilgtspēju saistīti papildu kritēriji.
Arī lielajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām saskaņā ar Publiskas personas kapitāldaļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu jāgatavo nefinanšu paziņojums, būtu vērtīgi jau tagad iepazīties ar Taksonomijas zaļo klasifikācijas sistēmu un novērtēt, vai un kādā mērā saimnieciskās darbības, ko tās veic, ir vērstas uz Eiropas izvirzīto vides mērķu sasniegšanu.
Jānorāda, ka tiem uzņēmumiem, kas tiks pakļauti Ilgtspējas ziņošanas direktīvai, būs jāveic taksonomijas izvērtējums tām darbības jomām, kas ir iekļautas regulā kā kritiskās nozares. Diskutējot ar “CSR Latvia” organizācijas biedriem, esam apzinājuši, ka tas radīs papildu administratīvo un finanšu slogu. Dažiem uzņēmumiem pat nesamērīgu ar potenciālajiem ieguvumiem.
Mums ir jauni biedri!
Organizācijai “CSR Latvia” pievienojies uzņēmums “Getliņi EKO” un individuālā biedre Evija Tambaka.
“”Getliņi EKO” jau daudzus gadus ir uz ilgtspēju vērsts uzņēmums, jo savā darbībā nodrošina pilnu aprites ekonomikas ciklu. 2022. gadā spērām platu soli ilgtspējas virziena – sākām apzināt datus, strukturēt tos, lai jau tuvākajos gados varētu būt eksperti gan siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju aprēķinos, gan ilgtspējas ziņošanā.
“CSR Latvia” kolēģiem un arī man personīgi bija pirmais atspēriena punkts, kas “Atbildīga biznesa vēstnešu” mācību programmā palīdzēja izprast vides, sociālās atbildības un pārvaldības standartu būtiskumu un turpmāk pievērst īpašu uzmanību uzņēmuma ilgtspējas aspektu izpētei un iedzīvināšanai. Esam pagodināti būt organizācijas biedrs. Turpmāk atbalstīsim biedrību gan ar zināšanām, gan labprāt jautāsim padomu, lai sasniegtu uzņēmuma izvirzītos stratēģiskos mērķus.”
Līga Šmite, “Getliņi EKO” Vides un attīstības pārvaldes vadītāja
Pieejams semināra “Direktīvas priekšlikums par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju” ieraksts
Oktobrī Tieslietu ministrija organizēja semināru “Direktīvas priekšlikums par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju”. Tagad pieejams tā ieraksts.
Semināra mērķis bija iepazīstināt direktīvas priekšlikuma tvērumā iekļautos uzņēmumus attiecībā uz prasībām, kas saistīti ar direktīvas priekšlikumā noteiktajiem pienākumiem. Direktīvas priekšlikums paredz veicināt lielo uzņēmumu ilgtspējīgu un atbildīgu rīcību, paredzot uzņēmumiem ievērot pienācīgu rūpību to darbībās, lai novērstu negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi.
Seminārā piedalījās ilgtspējas nozarē pieredzējuši speciālisti, kuri izklāstīja prasības, kas ir noteiktas direktīvas priekšlikumā. Viņi arī dalījās sava uzņēmuma pieredzē un izaicinājumos, ar ko saskaras, veicot šos pienākumus praksē.
Noslēgts ēdināšanas nozares ilgtspējas memorands
Ēdināšanas nozare ir pirmā Latvijā, kas, balstoties uz pašiniciētu plašu un padziļinātu pētījumu un detalizētiem kritērijiem, ir noteikusi sev turpmākos darbības principus, lai nodrošinātu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības kritērijus ēdināšanas nozarē Latvijā. Memoranda idejas autors ir Jānis Jenzis, programmas “Atbildīga biznesa vēstneši” absolvents.
Rezultātā Latvijas restorānu biedrība un “CSR Latvia” kopīgi izstrādāja ēdināšanas nozares memorandu, ko parakstīj vairākas organizācijas no publiskā, izglītības un nevalstisko organizāciju sektora, tai skaitā Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Līdz ar to memoranda partneri pauž gatavību ievērot un atbalstīt noteiktos principus un virzīties uz caurspīdīgu, godīgu, zaļu un ilgtspējīgu ēdināšanas jomu Latvijā.
“Memorands par ēdināšanas nozares ilgtspēju” apvieno 19 Ilgtspējas principus, kas būtu jāievēro uzņēmumiem, lai tie atbildīgi izturētos pret savu sociāli ekonomisko ietekmi, vides ietekmi, pārvaldību un piegādes ķēdēm. Šie 19 prinicpi ietver vairāk nekā 150 kritērijus, kas norāda, kā šos principus ieviest, mērīt un novērtēt.
“Ceram ka memorands būs labs pirmais solis nozares pievienotās vērtības apzināšanā. Vēl liels darbs priekšā šo principu iedzīvināšanā biznesa praksē, bet pirmie soļi ir sperti. Pateicamies “CSR Latvia” mentoru komandai, kas palīdzēja šo ideju realizēt, kā arī ministrijām un augstskolām par atbalstu šī memoranda mērķu stiprināšanai turpmāk,” saka Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.
Memorandu iespējams lejupielādēt “CSR Latvia” mājaslapā šeit.
Biedru ziņas
Darbu sāk Latvijā pirmais būvgružu, būvmateriālu un remonta lietu apmaiņas punkts
Ar mērķi attīstīt aprites ekonomiku, samazināt radīto būvniecības atkritumu apjomu un nodrošināt to atkārtotu izmantošanu atkritumu apsaimniekotājs “CleanR” ir atklājis Latvijā pirmo būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punktu.
No oktobra tas ir pieejams ikvienam iedzīvotājam. Tur bez maksas var nodot, paņemt vai apmainīt atkārtotai lietošanai derīgus būvmateriālus, remonta lietas, interjera priekšmetus un strādājošu elektrotehniku. Tāpat apmaiņas punktā noteiktas kvalitātes būvgružus var iemainīt pret grunti vai šķembām, kas iegūtas otrreizējā pārstrādē.
Plašāka informācija pieejama uzņēmuma “CleanR” mājaslapā šeit.
Aptauja: kur smēķētāji izmet izsmēķus?
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27 % smēķētāju mēdz izmest cigarešu izsmēķus notekā, aprakt tos smiltīs vai sniegā, tā cenšoties nepiegružot vidi. Savukārt 8–9 % izsmēķu nereti nonāk zemē vietās, kur jau ir piegružots vai tuvumā nav atkritumu tvertnes.
“Katrs vidē vai ūdens aprites sistēmā nonākušais izsmēķis ir liela problēma, jo tas satur kaitīgas vielas – smēķēšanas laikā cigaretes filtrs absorbē vairāk nekā 4000 kaitīgo savienojumu. Nonācis dabā, tas sadalās mikroplastmasas šķiedrās aptuveni 15 gadus, turpinot šajā laikā piesārņot vidi un radīt riskus augsnes auglībai un cilvēka veselībai,” brīdina uzņēmuma “Zaļā josta” vides izglītības vadītāja Aija Caune.
Aptauju veica ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums “Zaļā josta” un konsultāciju uzņēmums “AC Konsultācijas”. Plašāka informācija par aptaujas rezultātiem ir pieejama uzņēmuma “Zaļā josta” mājaslapā šeit.
Prezentē pētījumu par patērētāju paradumiem Baltijas valstīs
19 % patērētāju Latvijā nav būtiski, vai uzņēmumiem, no kuriem viņi iegādājas produktus vai pakalpojumus, ir saistība ar Krieviju. Vienlaikus tas ir ļoti svarīgs aspekts 41 % aptaujāto patērētāju. Lietuvā tas ir ļoti būtiski 47 %, bet Igaunijā – 48 % patērētāju.
Pētījumā analizēts, kādas ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas patērētāju gaidas no uzņēmumiem ilgtspējas jomā. Tajā arī apskatīts, kuri ilgtspējas aspekti visvairāk ietekmē patērētāju lēmumus. Secināts, ka Latvijas un Lietuvas patērētājiem ir vismazākā pārliecība par produkta ilgtspēju, pērkot tīrīšanas līdzekļus un sadzīves ķīmiju (46 % Latvijā un 44 % Lietuvā), bet Igaunijas patērētājiem lielākās bažas ir par apģērbiem (38 %). Kas attiecas uz pakalpojumiem, kuri rada bažas par ilgtspēju, pētījums apliecina, ka Latvijā un Lietuvā tie ir būvniecības un renovācijas pakalpojumi (attiecīgi 48 % un 47 %), savukārt Igaunijā – skaistumkopšana (35 %).
Plašāks pētījuma rezultātu apskats pieejams komunikācijas aģentūras “Miltton Latvia” mājaslapā šeit.
Publicē augu valsts pārtikas pieejamības topu
1. novembrī Pasaules vegānisma dienā noslēdzās deviņu mazumtirgotāju sacensība neatkarīgajā reitingā “Veikalu Vegvērtējums”, kas ik gadu vērtē augu valsts pārtikas pieejamību Latvijā.
“CSR Latvia” biedrs “Rimi” jau ceturto gadu pēc kārtas ir reitinga līderpozīcija, savukārt vēl viens organizācijas biedrs “Lidl” šogad ieņēmis 4. vietu. Apsveicam!
Pētījumu rīko biedrība “Dzīvnieku brīvība” programmā “Augi & Draugi”.
“Reitan Convenience Latvia” Baltijas soļošanas izaicinājumā uzvar latvietis
Oktobra sākumā noslēdzās trīs nedēļu ilgas sacensības starp visām trim Baltijas valstīm, kurās piedalījās uzņēmuma “Reitan Convenience Latvia” darbinieki. #Walk15 rezultātā kopīgi apiets apkārt zemeslodei, nostaigājot 61,4 miljonus soļu!
Uzņēmuma darbinieki vētrā, lietū, jebkādos apstākļos, skrēja, gāja pārgājienos, darīja labus darbus, veicinot aktīvāku dzīvesveidu un CO2 izmešu mazināšanu. Ejot, “audzēja” virtuālos kokus, ko 2024. gada pavasarī kopīgi iecerēts pārvērst īstos kokos. 10 000 soļi = 1 koks!
Visa izaicinājuma laikā visvairāk soļu nostaigāja Rūdolfs Grūbe no Latvijas.
Latvijā un pasaulē
Baltijas Ilgtspējas un inovāciju balvas iegūst jaunuzņēmums “Puroceans Technology” un “Augstsprieguma tīkls”
Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas svinīgajā ceremonijā 7. decembrī tika paziņoti balvas ieguvēji sešās kategorijās – uzņēmumi un cilvēki, kuri Baltijā īstenojuši ilgstpējīgus un inovatīvus risinājumus.
Latvijas jaunzņēmums “Puroceans Technology” saņēma galveno balvu klimata inovāciju kategorijā par izstrādāto tehnoloģiju, kas izmanto gaisa burbuļus, lai efektīvi attīrītu naftas un plastmasas atkritumus no jūras dzelmes.
Sociālo iniciatīvu kategorijā, kas izceļ sasniegumus un projektus, kuru mērķis ir uzlabot sabiedrības labklājību, galveno balvu ieguva Latvijas uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” par lomu Ukrainas energoinfrastruktūras atjaunošanā.
Kategorijā “Ilgtstpējas vēstneši” žūrijas atzinību ieguva uzņēmuma “Mitigate” izpilddirektore Jana Trapāne. Žūrija kā būtisku ieguldījumu ilgtspējas veicināšanā novērtēja viņas ieguldījumu uz datiem balstītas ilgtspējības veicināšanā uzņēmējdarbībā, iestājoties par ESG (Environmental, Social, and Governance) kritēriju izmantošanu riska pārvaldībā un lēmumu pieņemšanā.
Enerģētikas tehnoloģiju kategorijā balvu saņēma Lietuvas jaunuzņēmums “PVcase”, kas palīdz automatizēt saules enerģijas projektu izstrādi, novēršot neefektivitāti un augstās izmaksas.
Kategorijā “Pilsētvides attīstība” balvu ieguva igauņu uzņēmums “R8 Technologies”, kas piedāvā mākslīgā intelekta risinājumu klimata neitralitātei nekustamā īpašuma nozarē. Tas varētu radīt ievērojamu enerģijas ietaupījumu un samazināt oglekļa emisijas.
Igauņi plūca laurus arī kategorijā “Aprites ekonomika”, kur balvu saņēma “Ringo Eco” – iniciatīva, kas ievieš inovatīvu atkārtoti lietojamu iepakojumu modeli, izmantojot lietošanas, savākšanas, mazgāšanas un atkārtotas izmantošanas ciklu.
Jau trešo gadu pēc kārtas inovāciju vadības uzņēmums “Helve” un balvas vadošais partneris “Rimi Baltic” Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas ceremonijā apbalvo ilgtspējīgus inovāciju projektus un iniciatīvas. Pieteikumus vērtēja pieredzējusi 52 pārstāvju žūrija.
Aktualizēts Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam projekts
Valsts Kancelejas mājaslapā novembrī publicēts aktualizētais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam projekts un tā kopsavilkums, kas iesniegts izvērtēšanai Eiropas Komisijā.
Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030.gadam ir politikas plānošanas dokuments, ar kuru tiek noteikti Latvijas mērķi un to izpildes pasākumi šādā nozarēs vai darbībās:
- siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums un oglekļa dioksīda piesaistes palielinājums;
- atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājums;
- energoefektivitātes uzlabošana;
- enerģētiskās drošības nodrošināšana;
- enerģijas tirgu infrastruktūras uzturēšana un uzlabošana;
- inovāciju, pētniecības un konkurētspējas uzlabošana.
Aktualizētais projekts un informatīvais ziņojums skatāms Valsts Kancelejas mājaslapā šeit.
Jaunumi no EFRAG par ilgtspējas ziņošanas direktīvas ieviešanas standartiem
Eiropas Finanšu pārskatu konsultatīvā grupa (EFRAG) ir iesniegusi Ilgtspējas Ziņošanas padomei darba programmu “Ilgtspējas ziņošana 2024”, norādot kad un kādi nodevumi ir nepieciešami.
- Ieviešanas vadlīnijas vērtību ķēdēm un būtiskuma novērtējumam – apstiprināta melnraksta versija līdz 2023. gada beigām. Pēc tam būs 30 dienu periods, lai sabiedrība var paust savu atgriezenisko saiti. Fināla versija tiek gaidīta 2024. gada janvārī.
- Eiropas Ilgtspējas ziņošanas standarts uzskaitītajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī Brīvprātīgis Eiropas Ilgtspējas ziņošanas standarts neuzskaitītajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – 2024. gada janvārī melnraksta versija četrus mēnešus publiskajā apspriešanā. Tehniskie ieteikumi tiks iesniegti Eiropas Komisijai 2024. gada novembrī.
- Nozarei specifisks Eiropas Ilgtspējas ziņošanas standarts – Eiropas Komisija ir atlikusi nozarei specifisku standartu ieviešanu līdz 2026. gada jūnijam. Eiropas Komisija ir arī precizējusi, ka no EFRAG līdz šim termiņam nesagaida gala versijas 40 nozarēm specifiskajiem standartiem.
- Nozarei specifiski standarti, kam vajadzētu būt prioritātei, ir vispārīga nozaru standartu pieeja, nozaru standartu klasifikācijas un standarti divām lielas ietekmes nozarēm (iespējams, degvielai, gāzei un kalnrūpniecībai) un, iespējams, vēl divām nozarēm 2024. gada pirmajā pusē. Eiropas Ilgtspējas ziņošanas standarts finanšu sektoram – joprojām tiek veidota nominācijas komiteja, kas izvēlēsies konsultējošās grupas biedrus. Standartu veidošanas izpētes procesu attiecībā uz vērtību ķēdes izstrādes vadlīnijām finanšu sektoram ir plānots sākt līdz 2023. gada beigām. Melnraksta veidošana sāksies 2024. gada otrajā pusē.
- Eiropas Ilgtspējas ziņošanas standarts ne ES grupām – Eiropas Komisija ir pārcēlusi ieviešanas termiņu no 2024. gada jūnija uz 2026. gada jūniju. Melnraksts publiskai apspriešanai tiks nodots 2024. gada ceturtajā vai 2025. gada pirmajā ceturksnī.
Vairāk informācijas EFRAG mājaslapā šeit.
COP28 valstis vienojas par virzību prom no fosilā kurināmā
ANO augstākā līmeņa sanāksmē par klimata pārmaiņām (COP28) valstis parakstīja vienošanos par pāreju no fosilā kurināmā izmantošanas, taču tās nevarēja panākt vienprātību par pilnīgu šo resursu izmantošanas pārtraukšanu.
Pēc gandrīz trīsdesmit gadu ilgušām sarunām pasaule ir sagaidījusi skaidru lēmumu par atjaunojamās enerģijas ieviešanu un fosilā kurināmā aizstāšanu. Tas arī bija visvairāk gaidītais solis no COP28, uzsver “Pasaules Dabas fonds”. Vairāk par iespaidiem no COP28 iespējams izlasīt fonda mājaslapā šeit.
Eiropas zaļās obligācijas: Padome pieņem jaunu regulu ilgtspējīga finansējuma veicināšanai
Eiropas Padome ir pieņēmusi regulu, ar ko izveido Eiropas zaļo obligāciju standartu. Regulā ir noteiktas vienotas prasības obligāciju emitentiem, kuri savām vides ziņā ilgtspējīgām obligācijām vēlas izmantot apzīmējumu “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB”.
Vides ziņā ilgtspējīgas obligācijas ir viens no galvenajiem instrumentiem tādu ieguldījumu finansēšanai, kas saistīti ar zaļajām tehnoloģijām, energoefektivitāti un efektīvu resursu izmantošanu, kā arī ilgtspējīgu transporta infrastruktūru un pētniecības infrastruktūru. Eiropas zaļās obligācijas tiks saskaņotas ar ES ilgtspējīgu darbību taksonomiju un tiks darītas pieejamas ieguldītājiem visā pasaulē.
Emitenti varēs apliecināt, ka tie finansē likumīgus zaļos projektus, kas ir saskaņā ar ES taksonomiju. Investoru uzticēšanās zaļajiem ieguldījumiem uzlabosies, pateicoties sistēmai, kas samazina zaļmaldināšanas radītos riskus un galu galā stimulējot kapitāla plūsmas vides ziņā ilgtspējīgos projektos.Vairāk par regulu ilgtspējīga finansējuma veicināšanai var uzzināt Eiropas Padomes mājaslapā šeit. Infografika ir pieejama šeit.
Informācijai par finansēm un ilgstpēju būs vienots informācijas punkts
Eiropas Parlaments plenārsēdē ir apstiprinājis trīspusēju vienošanos par Eiropas Vienoto pieejas punktu (ESAP).ESAP būs centralizēts digitālās pieejas punkts, kur varēs iegūt finanšu un ar ilgtspēju saistītu informāciju, ko sniedz Eiropas uzņēmumi saskaņā ar atsevišķiem ES noteikumiem. Platforma būs pieejama no 2027. gada un tās ieviešana notiks trīs posmos. Sīkāk par tiem iespējams uzzināt Eiropas Ilgtspējīgu investīciju foruma “LinkedIn” lapā šeit.
Jaunumu vēstules autoru kolektīvs:
- Agnese Alksne – Bensone, biedrības “CSR Latvia” valdes locekle
- Ieva Treija, redaktore
- Tehniskais un satura atbalsts: Finday.lv