Prognozes 2022. gadam – kas ietekmēs uzņēmēju ilgtspēju un korporatīvo atbildību?
Sākoties trešajam pandēmijas gadam neziņa par jauniem darbības nosacījumiem un ierobežojumiem, kā arī pandēmijas attīstības gaitu, turpina uzturēt uzņēmumos spriedzi un nenoteiktību. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šādā situācijā esam iemācījušies būt elastīgāki, pieraduši reaģēt uz svārstībām, mainīt plānus un pielāgoties. Uzņēmumi, kas cer atgriezties pie “iepriekšējās” normālās dzīves, vilsies visvairāk, jo apstākļi ir mainījušies. Globāli tās ir piegādes ķēdes, kuras saskaras ar dažādu resursu trūkumu, reģionāli – enerģētikas krīze, bet lokāli – tie ir cilvēki.
Cilvēki ir izdeguši vai elastīgi nepārkvalificējas, pazaudē darbu pandēmijas nosacījumiem dēļ, vai priekšroka tiek dota vietējam darba spēkam un trešo valstu darba spēks tiek piesaistīts apgrūtinoši. Darbinieku trūkumu ietekmē arī tas, ka cilvēki vairs nevēlas atgriezties iepriekšējā darba ritmā, kur nav iespējams iegūt privātās un darba dzīves līdzsvaru.
Klienti, investori un darbinieki sagaida, ka uzņēmumi turpinās ieņemt vadošo pozīciju, lai pārvarētu ekonomisko un sociālo nevienlīdzību, rastu risinājumus darbinieku veselības nodrošināšanai, izdegšanai, darbaspēka trūkumam, piegādes ķēdes ierobežojumu pārvarēšanai, klimata pārmaiņu risinājumiem u.c. Attiecīgi tiek sagaidīta atbildības uzņemšanās par sabiedrības spēju ilgtermiņā funkcionēt vai populāri izsakoties – būt korporatīvi sociāli atbildīgi un ilgtspējīgi. Šie visi uzdevumi tiek veikti pie nosacījuma, ka uzņēmums realizē pamata uzdevums – pelnīta nauda ar izvēlēto biznesa modeli.
Pēdējo divu gadu laikā ir stājušies spēkā vairāki tiesību akti gan ES, gan Latvijā, kas iezīmē jaunus uzņēmējdarbības vides nosacījumus un prasības, kā arī priekšrocības tiem, kas veic ilgtspējīgu un korporatīvi sociāli atbildīgu biznesa praksi. Minēšu dažas tendences un prognozes, kas var ietekmēt uzņēmējdarbības vidi 2022. gadā. Pēc gada varēsim vērtēt vai tās ir uz palikšanu vai arī tā ir bijusi īsa parādība:
✔️ Latvijas apņemšanās ieviest klimata mērķus bez uzņēmēju iesaistes,
✔️ Ziņošana par ne-finanšu mērķiem un ilgtspējīgu biznesa praksi pieaugs,
✔️ CO2 emisijas pēda uzņēmumam un/vai produktam – iespēja “zaļmaldināšanai”,
✔️ Prastības piegādes ķēdēs – spēja pierādīt atbildīgu biznesa praksi prasīs zināšanas,
✔️ Darba vides spēja pielāgoties jaunajai “normālajai” situācijai – iespēja noturēt darbiniekus.
– Agnese Alksne-Bensone, CSR Latvia Valdes locekle
CSR Latvia aktualitātes
Piesakies “Atbildīga biznesa vēstneši” 2022. gada mācību programmām!
Ņemot vērā, ka ilgtspējas un korporatīvās sociālās atbildības tēmas ir kļuvušas arvien aktuālākas, šajā gadā esam sagatavojuši 4 “Atbildīga biznesa vēstneši” (ABV) mācību programmas. Aicinām pieteikties uzņēmumu un organizāciju pārstāvjus – vadītājus, partnerus un speciālistus –, kā arī ikvienu interesentu, kurš vēlas izprast un apgūt korporatīvās sociālās atbildības un ilgtspējas principus un apzināties savu ietekmi uz sabiedrību, vidi un nozari.
ABV programma īpaši piemērota personāla vadības, komunikācijas, ilgtspējas, vides, juridisko, darba drošības, risku vadības un mārketinga funkciju nodrošināšanai. Programmā iegūsiet zināšanas par korporatīvo sociālo atbildību, ilgtspēju un veidiem, kā vienkārši, bet efektīvi veicināt Jūsu uzņēmuma labklājību un peļņu ilgtermiņā, kā arī saņemsiet prakstiskus padomus un iedvesmojošus piemērus, ko varēsiet īstenot savā uzņēmumā. Tāpat sastapsieties ar zinošiem lektoriem un citiem līdzīgi domājošiem programmas dalībniekiem.
Uzzini vairāk par apmācībām šeit. Pieteikšanās uz 1. šī gada ABV programmu ir atvērta līdz 4. februārim. Apmācību sākums 10. februārī.
“Kā uzņēmējdarbībā domāt ilgtspējīgi?” – SEB Bankas seminārs
12. janvārī virtuāli notika SEB bankas Izaugsmes programmas lekcija “Kā uzņēmējdarbībā domāt ilgtspējīgi?”, kurā piedalījās Agnese Alksne-Bensone, CSR Latvia līdzdibinātāja un ABV programmas autore, un Marika Ģederte, Starptautiskās Kosmetoloģijas dibinātāja un vadītāja.
Tajā Agnese Alksne-Bensone iepazīstināja ar ilgtspējīgas attīstības tēmu un tās nozīmi, kāpēc uzņēmumiem par to ir nozīmīgi un izdevīgi domāt, kādi ir iespējamie izaugsmes virzieni un kā saglabāt līdzsvaru starp peļņas gūšanu un vides un sociālo ietekmi. Savukārt Marika Ģederte dalījās ar praktisko pieredzi par ilgtspējas prakšu ieviešanu savā uzņēmumā un atziņās, kas uzņēmumu vadītājiem varētu būt svarīgi, plānojot un sākot ieviest šīs prakses.
Latvijas Ziņojums ANO par ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu
Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) ir uzsācis darbu pie Latvijas Ziņojuma ANO par ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu, kas tiks prezentēts ANO Augsta līmeņa politikas forumā 2022. gada vasarā. Ziņojumu plānots sagatavot un saskaņot ar iesaistītajām pusēm līdz aprīļa vidum, lai pēc tam to varētu nodot apstiprināšanai Ministru kabinetam.
Ziņojuma izstrādē ir paredzēts iesaistīt valsts institūcijas, pilsonisko sabiedrību, t.sk.sociālos partnerus, pašvaldību un privāto sektoru pārstāvošas organizācijas, citas nevalstiskās organizācijas un akadēmisko vidi. PKC tīmekļvietnē marta otrajā pusē būs iespēja sniegt viedokli par Ziņojuma pirmo redakciju. CSR Latvia gatavo viedokli un aicina biedrus izteikties līdz 9.02., sazinoties ar agnese@ksalatvija.lv.
Diskusija “IAM ieviešana publiskā un privātā sektora organizācijās”
2. decembrī notika diskusiju cikla “Ilgtspēju būvējot. Latvija un Islande” otrā virtuālā diskusija “IAM ieviešana publiskā un privātā sektora organizācijās”, kurā piedalījās Islandes Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāve, Islandes valdības Dienaskārtības 2030 darba grupas priekšsēdētāja vietniece Áslaug Karen Jóhannsdóttir un Reikjavīkas universitātes pasniedzēja un Islandes uzņēmuma “Mannvit” ilgtspējas inženiere Sandra Rán Ásgrímsdóttir.
ĀM pārstāve dalījās ar informāciju par darba grupas lomu, atbildībām un aktivitātēm, kā arī instrumentiem, kas pieejami pašvadībām un uzņēmējiem, un 5 soļiem šo instrumentu izmantošanā. Savukārt Reikjavīkas universitātes pasniedzēja stāstīja par pieredzi par prakstisku IAM ieviešanu uzņēmumos Islandē.
Aicinām pievienoties plašajam CSR Latvia organizācijas biedru pulkam!
CSR Latvia aicina kļūt par ogranizācijas biedru, lai kopīgi sasniegtu organizācijas un to biedru mērķus:
✅ Veicināt izpratni uzņēmumos un sabiedrībā par korporatīvo atbildību un ilgtspēju,
✅ Virzīt atbildīga biznesa un ilgtspējas jautājumus tiesību aktos, uzņēmumu dienas kārtībā, izglītības sistēmā un sabiedrībā,
✅ Atbalstīt sociāli atbildīgus un uz ilgtspēju orientētus uzņēmumus.
Kļūstot par biedru, jūs palīdzēsiet veidot savas organizācijas atbildīgu un ilgtspējīgu reputāciju, novērst ilgtspējas riskus un pievienoties ilgtspējas līderiem, piekļūstot labākai praksei Eiropā. Mēs sniedzam atbalstu, lai jūs novērstu jebkādus negadījumus darbā, sasniegtu nulles toleranci pret korupciju un CO2 pēdu uzņēmumam vai produktam u.c.ilgtspējas mērķus, kā arī pilnveidotu savu ilgtspējas stratēģiju nākamajiem 5 gadiem.
Tagad ir ļoti piemērots laiks, lai pievienotos, jo pieaug pieprasījums pēc atbildīga biznesa, ilgtspējas riski tiek arvien vairāk apzināti un ņemti vērā un konkurence par resursiem pieaug. Kā izteicies Juris Sīlis, SIA “Jelgavas tiporgrāfija” līdzīpašnieks un CSR Latvia biedrs: “Šajā biedrībā katram ir iespēja papildināt savas zināšana un izprast savas ietekmes plašo dabu, kā arī dot ieguldījumu ilgtspējas jautājumu attīstīšanā Latvijā.”
Mūsu biedru vidū ir gan uzņēmēji, gan NVO pārstāvji un eksperti, kā arī ABV programmas absolventi. ABV absolventiem ir biedru dalības maksas atlaide pirmajam gadam. Rīkojam ikmēneša tikšanos ar visiem biedriem – pirmā šogad jau 4.februārī, kuras laikā diskutēsim un nospraudīsim biedrības 2022. Gada mērķus.
Raksti uz agnese@ksalatvija.lv un uzzini, kā pievienoties CSR Latvia biedru pulkam.
CSR Latvia Biedru ziņas
Elīna Egle, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja: Kā drošības un aizsardzības sektoros strādājošie uzņēmumi var palīdzēt sasniegt NATO un ES klimata mērķus?
NATO dalībvalstis 2021. gada 14. jūnijā vienojās par Klimata pārmaiņu un drošības rīcības plānu un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) ar biedriem un Latvijas Drošības un aizsardzības klastera (DAK) dalībniekiem uzsāka iekšēju diskusiju par iespējām mazināt ietekmi uz klimata pārmaiņām uzņēmumu līmenī un formulēt priekšlikumus šī plāna sasniegšanai Latvijas armijā.
DAIF Latvija ir iekļāvusies NATO Industrijas padomnieku studiju grupā, kas apvieno dalībvalstu industriju, lai sniegtu risinājumus, ierobežojot globālās temperatūras celšanos līdz 1,5 grādiem pēc Celsija skalas, samazinot neto emisijas par 50% līdz 2030.gadam un par 100% līdz 2050. gadam. NATO kopumā palielinās politisko spiedienu šo mērķu sasniegšanā, apzinoties klimata pārmaiņu dramatisko ietekmi uz Ziemeļameriku, Rietumeiropu un Dienvideiropu.
Šie mērķi papildina Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa prioritātes, Eiropas aizsardzības spēju programmu un ļauj piesaistīt Eiropas Aizsardzības fondā pieejamo finansējumu. Tādēļ svarīgi, ka drošības un aizsardzības sektoros strādājošiem uzņēmumiem ir skaidri investīciju virzieni un pieejams finansējums nākamajā ES struktūrfondu plānošanas periodā un ES prioritātēm 2021.-2027.gadam.
Pašlaik esam identificējuši virkni videi draudzīgu pasākumus, kurus varam realizēt biedru vidū, īstenojot pieeju ‘’patērēt mazāk, zaļāk un drošāk’’. Pausti ierosinājumu par atkalizmantošanas, kopradnes un koplietošanas pasākumu ieviešanu. Īpaša uzmanība pievērsta piegādes ķēdes vadībai un drošībai, pieprasot atbilstošu pasākumu ieviešanu arī no piegādātājiem, t.sk. veicinot transporta izmaksu samazināšanu un tuvākas piegādes. Uzņēmumi apsprieda labās prakses pārņemšanas mehānismus un adaptīvās ražošanas ieviešanu. Tāpat ir identificēti produkti un pakalpojumi ‘’zaļākai’’ armijai un drošības struktūrām, izmantojot jaunās, pieaugošās un pārmaiņu tehnoloģijas.
Šādu produktu un pakalpojumu ieviešanu DAIF Latvija un DAK apspriedīs kopā ar saviem sadarbības partneriem sektorālās darba grupās un citos sadarbības formātos arī turpmāk rodot efektīvākos un aktuālākos risinājumus, apzinot Nacionālo bruņoto spēku un Iekšietu ministrijas padotības iestāžu izvirzītos mērķus, ņemot vērā kopīgu atbildību par Civilās aizsardzības plāna ieviešanu un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos sasniedzamajiem rādītājiem.
Dzintra Atstāja, Banku augstskolas Profesore, Dr.oec., Ilgtspējas un efektivitātes laboratorijas vadītāja: noritējis hakatons “Sadarbība viedai un ilgtspējīgai teritoriālai attīstībai”
Mūsu sadarbības partnera Banku augstskolas Ilgtspējas un efektivitātes laboratorijas vadītāja profesore Dzintra Atstāja jau iepriekšējā ziņu izlaidumā informēja, ka Banku Augstskola (BA) sadarbībā ar Baltic Studies Centre (BSC) 2021. gada beigās iesaistījās Rudens skola-hakatons “Sadarbība viedai un ilgtspējīgai teritoriālai attīstībai” organizēšanā. Šobrīd pasākums ir noslēdzies un ir iespēja izvērtēt paveikto.
Esam kopīgi izveidojuši un vienu reizi novadījuši piecu nodarbību un praktisku uzdevumu ciklu mēneša garumā – hakatonu, kurā jauniešu komandas attīstīja savas idejas aprites ekonomikas veicināšanai. Attīstītās idejas bija saistītas ar atkritumu šķirošanas izaicinājumiem un degradētas vides revitalizāciju. Šādi projekti pieprasa dažādu pušu iesaisti un interešu salāgošanu. Programmas neatņemama sastāvdaļa bija intervijas un secinājumu prezentēšana darba gaitā. Mums bija ļoti patīkami redzēt, ka intervētās biznesa organizācijas kļuvušas visai atsaucīgas un gatavas iesaistīties jaunos korporatīvās sociālās atbildības projektos.
Apmācību programma veidota izmantojot jaunāko zinātnisko literatūru par aprites ekonomikas inovācijām, ilgstspējīgu biznesa modeļu izveidi, dažādu pušu iesaisti inovācijās un inovāciju gadījumu izpēti vairākos projektos gan pilsētās, gan laukos. Tagad šādu aktivitāti esam gatavi piedāvāt arī citām organizācijām. Kursa materiālus izstrādāja BSC pētnieki, balstoties uz viņu iepriekšējiem projektiem, un BA pētnieces, kas strādā Latvijas Zinātnes padomes finansētā pētniecības projektā “Quadruple Helix koncepts (QHC) kā pamats jaunās paaudzes PPP modelim” (lzp-2020/1-0062).
Artūrs Jansons, CSR Latvia valdes loceklis: depozīta sistēma – karalis ir kails?
Es tagad uzvedīšos kā tipisks latvietis un kritizēšu lietu, kura, principā bija vajadzīga, bet, ļoti ilgi “dzimusi”, respektīvi – taras depozīta sistēmu. Visu cieņu Zaļā brīvība par 20+ gadu ilgu cīņu par sistēmas ieviešanu, tomēr mani tagad nepamet sajūta kā tam mazajam puikam, kam vecāki solīja paradīt visu zvēru karali lauvu zooloģiskajā dārzā, bet, kad puika lauvu ieraudzīja, tad krātiņā sēdēja nošņurcis un saskumis lauva, kas nemaz neizskatījās pēc karaļa. Kas mani tajā sistēmā mulsināja, un mulsina joprojām?
Pirmkārt, manis paša subjektīvā motivācija to lietot – nelietošu, jo mani atkritumu apsaimniekotāji man nodrošina ekselentu iespēju šķirot pie pašas mājas, kas ir stipri ērtāk un vienkāršāk, nekā apkraujoties ar tukšo taru diebt uz tuvāko taromātru, otrkārt, papildus pārmaksātie un atpakaļ atgūstamie 10 centi par pudeli mani galīgi nemotivē krāt pudeles tādā veidā, ka redzam foto, ko pievienoju. Treškārt, depozīta sistēma iekļautais iepakojums satur kopā šķidrumus, kurus man un maniem bērniem vajadzētu censties lietot drīzāk mazāk, nekā vairāk, tāpēc, motivēt, teiksim, bērnus lietot sistēmu, jo var atgūt naudu, viņus aicina tikai vairāk pirkt saldinātus dzērienus (un man alu, attiecīgi), kas nav baigi veselīgi, maigi sakot.
Pirmkārt, manis paša subjektīvā motivācija to lietot – nelietošu, jo mani atkritumu apsaimniekotāji man nodrošina ekselentu iespēju šķirot pie pašas mājas, kas ir stipri ērtāk un vienkāršāk, nekā apkraujoties ar tukšo taru diebt uz tuvāko taromātru, otrkārt, papildus pārmaksātie un atpakaļ atgūstamie 10 centi par pudeli mani galīgi nemotivē krāt pudeles tādā veidā, ka redzam foto, ko pievienoju. Treškārt, depozīta sistēma iekļautais iepakojums satur kopā šķidrumus, kurus man un maniem bērniem vajadzētu censties lietot drīzāk mazāk, nekā vairāk, tāpēc, motivēt, teiksim, bērnus lietot sistēmu, jo var atgūt naudu, viņus aicina tikai vairāk pirkt saldinātus dzērienus (un man alu, attiecīgi), kas nav baigi veselīgi, maigi sakot.
Nākamais – daļējs attaisnojums sistēmas ieviešanai būtu tad, ja ražotāji sāktu ražot vairākreiz lietojamas (uzpildāmās) PET pudeles, ja to nav, tad depozīta sistēma ir tikai un vienīgi nevajadzīgs starpnieks starp ražotāju un PET pārstrādātāju, kurš līdz šim materiālu pārstrādei ieguva no sašķirotajiem atkritumiem un, no kopējiem atkritumiem izšķirojot laukā vērtīgāko, gan PET, gan alumīnija bundžas, gan stiklu. Depozīta sistēma arī neatrisinās un, nemaz arī tehniski nevarētu atrisināt, esošo atkritumu problēmu mežos. Tagad, strādājot ar dabas tūrisma infrastruktūras apsaimniekošanu, es redzu, ka dabas taku tuvumā vairāk dominē izmestās vienreizējās kafijas krūzītes un sviestmaižu iepakojumi, savukārt dziļāk mežā ir celtniecības atkritumi un autoservisu darbības paliekas, tātad atkritumi, kuru nenonākšana mežos ir jārisina pavisam citos veidos.
Kā pārliecināts atkritumu šķirotājs un aicinātājs neradīt atkritumus tur, kur tos var neradīt, es gribu teikt, ka depozīta sistēma kopumā ir solis uz priekšu, tikai sperts tik lēni, ka tā patieso efektu būs grūti novērtēt. Tomēr depozīta sistēmas attīstītājus es noteikti varētu aicināt pēc iespējas ātrāk domāt, kā paplašināt savācamo iepakojumu klāstu, kā piespiest ražotājus unificēt iepakojumu un maksimāli censties ražot vairākreiz lietojamo PET iepakojumu, kā arī neaizmirst, ka atkritumu šķirošanas infrastruktūra un iedzīvotāju informētība par šķirošanas nepieciešamību joprojām ir ļoti tālu no pilnības un depozīta sistēma šo robu rīcībā un zināšanas neaizpildīs pilnīgi noteikti.
CSR Latvia sadarbība ar ASV vēstniecību Latvijā
“CSR Latvia” un ASV vēstniecības sadarbības ietvaros turpmāk iepazīstināsim jūs ar labākajiem prakses stāstiem no ASV piederošiem uzņēmumiem Latvijā. Šajā izdevumā par Cognizant. Apskatījām uzņēmuma pieeju pretkorupcijas jautājumiem.
Jūsu uzņēmumam ir globālas vadlīnijas par pretkorpucijas ievērošanu. Kā tās izpaužas praksē (auditi, mācības, piegādātāju izvērtēšana), un vai Latvijā ir kādi īpaši pasākumi, lai šo ilgtspējas aspektu aktualizētu?
Cognizant ir starptautisks amerikāņu informācijas tehnoloģiju pakalpojumu un konsultāciju uzņēmums, kas palīdz saviem klientiem modernizēt tehnoloģijas, pārveidot procesus un pieredzi, tādējādi veicinot to spēju būt sekmīgiem mūsu strauji mainigajā pasaulē.
Cognizant ir ieviests vienots Ētikas kodekss, kas kopā ar uzņēmuma vīziju, mērķi un vērtībām kalpo kā ceļvedis labai uzņēmējdarbībai. Dzīvot saskaņā ar saprotamu vērtību, ētikas un standartu kopumu ir tas, kas veido uzticību mūsu klientos, un tas savukārt rada konkurences priekšrocības, veicina izaugsmi un stiprina mūsu zīmolu.
Ētikas kodeksu veido četri pamatprincipi:
- Mēs nopelnām uzticību ar savu darbu
- Mēs darām pareizas lietas pareizā veidā
- Mēs cienām cilvēkus un vidi
- Mēs veicam savus pienākumus atbildīgi
Uzzināt par Cognizant Ētikas kodeksu vairāk var šeit.
Ētikas kodekss nosaka augsta līmeņa nulles tolerances principus pret kukuļņemšanu un korpuciju. Cognizant globālā Pretkorupcijas politika un procedūras īsteno šo principu. Prekorupcijas politikā iekļautie nosacījumi ir vienkārši: mēs nekad nemaksājam kukuļus un nerīkojamies korumpēti, un mēs nekad neprasām to darīt trešajām personām mūsu vārdā. Atbalstot šo apņemšanos un aizsargājot Cognizant reputāciju, katram darbiniekam ir jāsaprot un jāievēro šādi pamatprincipi:
- Nē kukuļiem un citām priekšrocībām
- Būt samērīgiem pasniedzot dāvanas vai piedāvājot pasākumus
- Atlases process bez priekšrocībām
- Rēķinu, uzskaišu, finanšu pārskatu dati ir akurāti un pilnīgi
- Netiek veikti īpaši maksājumi, lai paātrinātu kādu proceduālu darbību
- Sekot līdzi trešo pušu ētiskai rīcībai
- Neveikt nepiemērotus labdarības vai sponsorēšanas maksājumus
- Samazināt korupcijas riskus visos uzņēmumu apvienošanas, pārņemšanas, kopuzņēmumu gadījumos.
Uzzināt vairāk par Cognizant Pretkorupcijas politiku var šeit.
Cognizant sadarbojas ar saviem piegādātājiem, lai nodrošinātu, ka viņi ievēro piegādātāju rīcības un cenšas uzlabot sava biznesa ilgtspējību.
Uzzināt vairāk par Cognizant Piegādātāju Rīcības standartiem vairāk var šeit.
Visi Cognizant darbinieki ir atbildīgi par augstas ētikas kultūras uzturēšanu. Tā ir ne tikai pareiza rīcība, bet arī neatņemamama daļa no mūsu apņemšanās sasniegt izcilību un centību būt atbildīgam korporatīvam uzņēmumam.
Mācoties – jebkurš darbinieks pārzina un ievēro mūsu politikas un procedūras veicot savus ikdienas pienākumus. Uzsākot darbu Cognizant tiek apgūtas nepieciešamās zināšanas un katru gadu tās tiek atjaunotas.
Apzinoties – ikviens darbinieks pievērš uzmanību uzlabojumiem savā jomā un seko līdzi tam, kā tas var ietekmēt Cognizant atbilstību dažādiem likumiem un regulējumiem, un reputāciju.
Esot vērīgiem – ikviens var droši ziņot par aizdomām par pārkāpumu, zinot, ka uzņēmums pasargās no iespējamās atriebības par to, ka rīkojāmies godprātīgi.
Kurš departaments vai cilvēks ir atbildīgs par šīs politikas ievērošanu? Vai ir bijuši kādi gadījumi, kas Jums ir licis “mainīt”, “uzlabot”, “ieviest” kādas izmaiņas pretkorupcijas ievērošanas/politikas jautājumā?
Galvenai atbildīgais par Prekorupcijas politiku Cognizant ir Galvenais Ētikas un atbilstības kontroles vadītājs. Savukārt Ētikas un atbilstības kontroles komanda ir atbildīga par tās ieviešanu un darbību visā uzņēmumā, tai skaitā arī Latvijā.
2016. gadā ASV iestādes kopā ar Cognizant veica pretkorpucijas politikas un procesu pārskatīšanu, kā rezultātā tika veiktas izmaiņas un uzlabojumi mūsu šībrīdējā politikā un programmā. Šodien ar lepnumu varam teikt, ka mēs ievērojam zelta standartus pretkorpucijas programmā.
Cik bieži Jūs saņemat ziņojumus par pretkorpucijas pārkāpumiem? Kādā veidā Jūs risināt šīs situācijas? Kadēļ Jūs pievērsāties šim jautājumam? Kas Jūs motivēja?
Cognizant ievērojam vairākus elementus, lai pretkorpucijas programmu būtu efektīvāka, kā noteikušas ASV valsts iestādes, un tas ļauj šai programmai būt stabilai un pilnīgai. Šie elementi ir sekojoši:
Pārraudzība un pārvaldība
Riska novērtējums
Politika un procedūras
Apmācība un saziņa
Disciplīna
Uzraudzība, izmeklēšana un audits
Sanācija, reaģēšana un profilakse.
Pretkorpucijas politiku papildina vairākas atbalstošas procedūras, lai sekmīgāk pārvaldītu galvenās korupcijas riska jomas, piemēram, trešās puses, dāvanas un izklaide, labdarības dāvināšana un pieņemšana darbā.
Lai arī cik iesakņojusies un spēcīga ir mūsu integritātes kultūra, mūsu reputācija var tikt sabojāta ar vienu nelielu kļūdu. Tāpēc mums vienmēr jābūt modriem, lai spētu saglabāt savu ētikas un atbilstības kultūru. Cognizant Ētikas kodekss, politikas un procedūras ir izstrādātas, lai palīdzētu mums to izdarīt.
Agnese Alksne-Bensone, korporatīvās atbildības un ilgtspējas eksperte, CSR Latvia līdzdibinātāja un valdes priekšsēdētāja: Bizness un cilvēktiesības – Amerikas Savienoto valstu un Eiropas Savienības pieredze
Bizness nav vientuļa sala, bet gan daļa no sabiedrības un pateicoties plašai informācijas pieejamībai un vēlmei būt tuvāk savam klientam, no uzņēmuma tiek prasīta “nostāja” sociālā taisnīguma jautājumos. Korporatīvai sociālais taisnīgums izpaužas, piemēram, kā klimata taisnīgums, Black Lives Matter, MeToo un citas nesenās progresīvās sociālās kustības. Šīs kustības ilustrē pieaugošās sabiedrības – ieinteresēto pušu, gaidas, ka uzņēmumi aktīvi un publiski demonstrēs savu nostāju vai attieksmi par vai pret šiem jautājumiem, piemēram, LBGTQ tiesībām, rasismu, sociālo nevienlīdzību, utt.[1]
Šīs tendences ietekmē patērētāju izvēli un zīmolu reputāciju, kā arī var ietekmēt spēju piesaistīt un noturēt darbiniekus, īpaši jaunāko paaudzi. Sociālais taisnīgums pašos pamatos ir cilvēka cilvēktiesību ievērošana. Tādēļ apskatam šajā rakstā to, kas šobrīd ir biznesa dienas kārtībā attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un vai ir būtiska atšķirība starp tiesisko regulējumu attiecībā uz uzņēmumiem, kas darbojas ASV vai Eiropas Savienībā.
Kāda loma ir biznesam cilvēktiesību ievērošanā?
Uzņēmumu darbība ietekmē miljoniem cilvēku visā pasaulē. Pat maziem uzņēmumiem ir piegādes ķēdes, kas aptver kontinentus. ANO Biznesa un cilvēktiesību vadlīnijas (UN Business and Human rights Guidelines) tika pieņemtas 2011.gadā[2]. Šīs vadlīnijas paredz valstīm, kuras ir apvienojušās ANO, sagatavot nacionālos rīcības plānus, lai šīs vadlīnijās minētos principus ieviestu dzīvē. Šo vadlīniju pamatā ir definētas lomu sadalījums starp valstīm un uzņēmējiem, lai cilvēktiesības tiktu ievērotas biznesa praksē.
ASV – cilvēktiesības un bizness – tiesiskais ietvars
ASV Demokrātijas, cilvēktiesību un darba birojs[3] sadarbojas ar uzņēmumiem, pilsonisko sabiedrību un līdzīgi domājošām valdībām, lai veicinātu cilvēktiesību ievērošanu uzņēmējdarbībā. Organizācija vada politikas centienus izplatīt un īstenot pamatprincipus, iesaistīties daudzu ieinteresēto pušu iniciatīvās un strādāt, lai rastu risinājumus steidzamiem cilvēktiesību politikas jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību. Arī ASV aktīvi iestājas par ANO “Bizness un cilvēktiesību vadlīnijas” pamatprincipiem un OECD vadlīnijām multinacionālajiem uzņēmumiem, kurās ir ietverti arī cilvēktiesību principi. Organizācija mudinām ASV uzņēmumus savā praksē piekopt augstus standartus un ievērot cilvēktiesības kopienās, kurās tie darbojas.
Darbības pieeja:
Veicināt un aizsargāt: Starptautisko cilvēktiesību tiesību aktu īstenošanas veicināšana un saistību attīstīšana globālajā uzņēmējdarbības un cilvēktiesību telpā ar galvenajām ieinteresētajām pusēm.
Vest sarunas radot telpu jaunu un kritisku jautājumu apspriešanai starp attiecīgajām ieinteresēto pušu grupām.
Izstrādāt un ieviest rīkus, mācības un norādījumi ASV valdības ierēdņiem, lai tie būtu efektīvāki sūtņi uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jautājumos.
ASV Nacionālais Cilvēktiesības un bizness rīcības plāns[4] ietver piecus rīcības virzienus:
Vadīties pēc labākā piemēram;
Sadarbība ar ieinteresētajām pusēm;
Atbildīgas uzņēmējdarbības prakses atvieglošana;
Pozitīvas darbības atzīšana;
Piekļuves nodrošināšana tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
Ik gadu ASV veic izpēti par dažādu valstu cilvēktiesību praksi. “Cilvēktiesību ziņojumi”[5] – aptver starptautiski atzītās individuālās, pilsoniskās, politiskās un darba ņēmēju tiesības, kā noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskos līgumos. ASV Valsts departaments saskaņā ar 1961. gada Ārējās palīdzības likumu un 1974. gada Tirdzniecības likumu iesniedz ziņojumus par visām valstīm, kas saņem palīdzību, un visām Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm ASV Kongresam. Tā pat ASV tiesību akti pieprasa ikgadēju ziņojumu Kongresam par starptautiski atzīto darba ņēmēju tiesību statusu valstīs, kuras ir tiesīgas saņemt pabalstus saskaņā ar Vispārējo preferenču sistēmu (GSP). Papildus šīm tiesībām vairākos ASV brīvās tirdzniecības nolīgumos starptautiski atzīto darba ņēmēju tiesību definīcijā ir iekļauta arī “diskriminācijas likvidēšana saistībā ar nodarbinātību vai profesiju”.
ES – cilvēktiesības un bizness – tiesiskais ietvars
Līdzīgi kā ASV, arī Eiropas Savienības valstis seko ANO Bizness un cilvēktiesības vadlīnijas, OECD multinacionālo uzņēmumu vadlīnijas, Starptautiskā Darba organizācijas (SDO) Deklarācijā minētajiem darba pamatprincipiem un tiesībām. 17 Eiropas Savienības valstis ir izstrādājušas savu darbības plānu kā ieviest cilvēktiesības un biznesa vadlīnijas nacionālajos tiesību aktos vai brīvprātīgās iniciatīvās[6]. Tomēr, apzinoties ka brīvprātības princips ne vienmēr sasniedz mērķi, Eiropas Savienība ir spērusi soli regulējuma virzienā.
Eiropas Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) ir publicējuši pamatnostādnes par uzticamības pārbaudi (due dilligence), lai palīdzētu ES uzņēmumiem novērst piespiedu darba risku to darbībā un piegādes ķēdēs saskaņā ar starptautiskajiem standartiem[7]. Vadlīnijas uzlabos uzņēmumu spēju izskaust piespiedu darbu no to vērtību ķēdēm, sniedzot konkrētus, praktiskus padomus par to, kā identificēt, novērst, mazināt un novērst tā risku.
Atbildīgu un ilgtspējīgu vērtību ķēžu veicināšana ir viens no nesenās ES tirdzniecības stratēģijas pīlāriem. Vadlīnijās tiek īstenota stratēģija, palīdzot ES uzņēmumiem jau veikt atbilstošus pasākumus, tādējādi saīsinot laiku, līdz tiks pieņemti tiesību akti par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību. Ar šo gaidāmo tiesību aktu tiks ieviests obligāts uzticamības pārbaudes (due dilligence) pienākums, kas liek ES uzņēmumiem identificēt, novērst, mazināt un ņemt vērā ilgtspējības ietekmi savās darbībās un piegādes ķēdēs. Ņemot vērā gaidāmo ietekmes novērtējumu, tas ietvers efektīvus darbības un izpildes mehānismus, lai nodrošinātu, ka piespiedu darbs neatrod vietu ES uzņēmumu vērtību ķēdēs.
ES tirdzniecības politika jau veicina piespiedu darba atcelšanu, izmantojot dažādus instrumentus. ES tirdzniecības nolīgumi ir unikāli, jo tie ietver saistošassaistības ratificēt un efektīvi īstenot visas SDO pamatkonvencijas, tostarp tās, kas attiecas uz piespiedu darbu. Vadlīnijas nodrošina arī vairākas ES Cilvēktiesību un demokrātijas rīcības plāna 2020.–2024. gadam prioritātes uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā. Šīs prioritātes ietver piespiedu darba izskaušanu un starptautiski atzītu uzticamības pārbaudes standartu veicināšanu.