Viena lieta noved pie otras. Ekonomiskā darbība, kas patērē dabas resursus, tos neskaitot un neatjaunojot, noved pie klimata pārmaiņām, kas izraisa ekosistēmu zudumus, kas negatīvi ietekmē mūsu iztikas līdzekļus un spēju dzīvot labklājīgi — tas ir apburtais loks! Uzņēmēji ir racionāli un saimnieciski, tādēļ vēlas redzēt praktiskus risinājumus un iespējas strādājot ar vides aizsardzības, atjaunošanas un efektīvu resursu izmantošanas jautājumiem.
Novembris bija bagāts mēnesis tieši šādu piemēru iepazīšanai un nākotnes prespektīvu noskaidrošanai, gan izvērtējot COP 26 ANO klimata pārmaiņu konferences rezultātus, gan iedziļinoties Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas piedāvātajos aprites ekonomikas seimināros. Par labās prakses piemēriem stāstīsim arī šajā ziņu lapā, piemēram, kā pelnus atgriezt apritē. Viens no būtiskākajiem jaunumiem ilgtspējas jomā tiesību aktos attieksies uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, bet taksonomijas regulējuma ietekmi uz aizsardzības industriju vērtēs mūsu biedrs Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija.
Atzīmējot starptautisko pretkorupcijas dienu 9. decembrī, kopā ar mūsu biedru Sabierība par atklātību – Delna sagatavojuši gan “Atklāta biznesa vadlīnijas”, gan atklājuši jaunu biznesa iniciatīvu “Nulles toleranci pret korupciju”. Aicinām iesaistīties, parakstot pašapliecinājumu.
Lai mūsu sagatavotie jaunumi, piedāvātie resursi un labās prakses piemēri Jūs iedvesmo!
– Agnese Alksne-Bensone, CSR Latvia Valdes locekle
CSR Latvia aktualitātes
Vai uzņēmumam nepieciešams ilgtspējas vadītājs?
Līdz ar patērētāju pieprasījumu, Eiropas Savienības uzstādījumiem, kā arī augošo konkurenci par resursiem arvien vairāk uzņēmumu sāk pārdomāt savus iekšējos procesus un meklē iespējas, kā samazināt savu ietekmi uz vidi un pilnveidot citus ilgtspējas aspektus. Ilgtspējas jautājumi jau tagad gulstas ne tikai uz jaudīgiem korporatīvās sociālās atbildības projektu vadītāju pleciem, bet šie jautājumi skar vairākas uzņēmuma struktūras un prasa plašu komandas iesaisti, jo mainās kopējais skatījums uz ilgtspēju.
Tāpēc nepieciešams kāds, kas vada šīs pārmaiņas uzņēmumā un pieņem stratēģiskus lēmumus, lai sasniegtu uzstādītos mērķus. Tāpēc rodas jautājums, vai uzņēmumam nepieciešams ilgtspējas vadītājs? Viedokļa raksts no Agneses Alksnes-Bensones.
VARAM semināros – uzņēmumu aprites ekonomikas labās prakses piemēri
VARAM rīkotais semināru ciklis par aprites ekonomiku un atbildīgu ražošanu pulcēja vienkopus ekspertus un uzņēmējus, lai skaidrotu, kas ir aprites ekonomika un kā to iespējams ieviest uzņēmumā. 26. novembrī A.Alksne – Bensone stāsīja par uzņēmumu praksi vides ietekmes mazināšanai, stāstot par Atbildīga biznesa vēstnešu programmas absolventu ilgtspējas iniciatīvas projektiem.
Ierakstā var noklaustīties šos piemērus un arī stāstus par atbildīgu ražošanas praksi no atkrtumu samazināšanas līdz jaunu produktu radīšanai. Uzņēmumi kā ZAAO, Karavela, Balticovo dalījās ar savu pieredzi un ieguvumiem, ieviešot aprites ekonomikas principus.
Kā norādīja VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos pienākumu izpildītāja Rudīte Vesere, semināru gaitā gūtās atziņas rada labu pamatu uzņēmumu pārejai uz klimatatbildīgu un apritīgu biznesa modeli.
“Atklāta biznesa vadlīnijas” – 16 principi
“Atklāta biznesa vadlīnijas” ir veidotas, balstoties uz Delnas veikto un CSR Latvia ekspertu konsultēto analīzi par pašreizējām biznesa integritātes datu (tostarp pretkorupcijas programmu un procedūru, organizatoriskās struktūras un politiskās iesaistes datu) publiskošanas praksēm. Vadlīnijas var izmantot kā pašvērtējumu, lai izvērtētu esošo informācijas atklātības līmeni vai sāktu apzināties nepieciešamību par iekšējo pretkorucpijas sistēmu izveidi.
Tāpēc vadlīniju saturam ir divi mērķi:
1) palīdzēt uzņēmumiem attīstīt un uzlabot iekšējās korupcijas novēršanas programmas un,
2) norādīt uz informāciju, kuru publiskot, ja šādas programmas un prasības uzņēmums jau izpilda iekšēji, bet par tām nerunā.
Vadlīniju autoru mērķis nav panākt, ka tiek ziņots tikai ziņošanas pēc. Autori vēlas mudināt veidot iekšējās politikas, procedūras un to uzraudzību tā, lai būtu izprotami praktiskie soļi, kas nodrošina, ka uzņēmuma vadība, darbinieki, līgumpartneri u.c. puses šos principus ievēro, un tad pieņemt lēmumu par informācijas publiskošano, aprakstot šo labo praksi un rezultātus.
“COP26” – ANO Klimata pārmaiņu konferences Glāzgovā – būtiskais ir apslēpts detaļās!
COP26 atklāja ar vairākām iedvesmojošām uzrunām no pasaules līderiem, zinātniekiem un politiķiem, kas vienoti atbalstīja ideju, ka planēta Zeme ir mūsu vienīgās mājas, ka mums globālās sasilšanas robeža jānosaka pie 1,5 C un ka laiks rīkoties ir tagad – un kopā. No perspektīvas kā pārkārtot ekonomiku un to kā mēs dzīvojam, škiet, ka šie aicinājumi nāk par vēlu, jo tā būtu bijis jārīojas jau krietni agrāk, lai nenonāktu šādā situācijā. Šobrīd pārmaiņas skar daudzas nozares skarbāk kā citas, lai šīs pārmaiņas īstenotu. Viens ir skaidrs, tā kā līdz šim, vairs nevarēs un “pa jaunam” vēl trūkst zināšanas, resursu un mazliet arī ticības, ka būs patiešām citādi.
Galvenie secinājumi no līderu konferences arī ir saprotami, ir jāpiesaista publiskie līdzekļi šo mērķu sasneigšanai, jābūt izcilai sadarbībai ar privāto sektoru un jāķeras klāt oglekļa cenas noteikšanai un šīs pārmaiņas jāceis tā, lai ekonomikas politikas būtu saskaņotas un kāds reģions neciestu “klimata saudzēšanas” vai “bizness kā parasti” konkurencē.
Saskaņā ar Parīzes nolīgumu 195 valstis izvirzīja mērķi saglabāt vidējās globālās temperatūras izmaiņas zem 2°C un pēc iespējas tuvāk 1,5°C. Vienošanās ir. Jautājums kā mēs panāksim ka katras valsts tiesību akti, publiskā finansējuma oārdale nonāks patiešām pie šo mērķu sasniegšanas. Kā iesaistīsim privāto sektoru? Šobrīd šāds plāns nav. Ne vienā vien valstī tradicionālie biznesa modeļi no lauksaimniecības, transporta un citām nozarēm turpina lobēt intereses, piemēram, bremzējot pārmaiņu ātrumu – publiski deklarējot atbalstu, bet pēc tam dokumentos virzot priekšlikumus, kas neko nemaina vai neveic būtiskas izmaiņas nozares pārejai uz šiem klimata mērķiem. Privātajam sektoram un publiskajam sektoram vienīgā izdeja ir atklāts dialogs par šo mērķu ieviešanas sabalansēšanu, lai būtu jēgpilna transformācija un iespējas būtu nopelnīt šajās pārmaiņās visiem.
Jaunās Eiropas Savienības (ES) saistības un vienošanās:
- COP26 pirmo reizi vienojās paātrināt centienus pakāpeniski samazināt ogļu enerģijas un neefektīvās fosilā kurināmā subsīdijas, un atzina, ka ir nepieciešams atbalsts ceļā uz taisnīgu pāreju.
- Vienošanās uzliek saistības attīstītajām valstīm divkāršot kopējo pielāgošanās finansējuma daļu 100 miljardu ASV dolāru gada mērķa ietvaros 2021.–2025. gadam un pēc iespējas ātrāk sasniegt 100 miljardu ASV dolāru mērķi.
- Ir noteiktas pārredzamības un ziņošanas prasības visām pusēm, lai izsekotu virzībai uz to emisiju samazināšanas mērķiem. Noteikumos ir iekļauti arī 6. panta mehānismi, kas nosaka starptautisko oglekļa tirgu darbību, lai atbalstītu turpmāku globālo sadarbību emisiju samazināšanas jomā.
- Ursula fon der Leiena pārstāvēja Komisiju Pasaules līderu samitā paziņoja, ka tiks piešķirts finansējumu 1 miljardam eiro globālajam mežu finansēšanas solījumam.
- 2. novembrī ES paziņoja par taisnīgas enerģijas pārejas partnerību ar Dienvidāfriku un oficiāli uzsāka Global Methane Pledge, kopīgu ES un ASV iniciatīvu, kas ir mobilizējusi vairāk nekā 100 valstis, lai līdz 2030. gadam samazinātu kopējās metāna emisijas par vismaz 30 %. līdz 2020. gada līmenim.
- Uzsākta ES un katalizatora partnerība ar Bilu Geitsu un EIB prezidentu Verneru Hoieru.
- 100 miljonu eiro apmērā tiks finansēts Klimata pielāgošanās fonds, kas ir līdz šim lielākā apņemšanās Adaptācijas fondam, ko COP26 konferencē deva donori. Tas papildina dalībvalstu jau paziņoto ievērojamo ieguldījumu, kā arī apstiprina ES atbalsta lomu neformālajā pielāgošanās finansēšanas čempionu grupā.
Citas apņemšanās:
- Vairāk nekā 20 valstis ir apņēmušās pirmo reizi gan pakāpeniski pārtraukt ogļu spēkstaciju būvniecību, gan atteikties būvēt jaunas ogļu spēkstacijas, sperot vēl vienu soli uz nākotni bez oglēm. Avots – https://lnkd.in/dgczFxdj
- Metāns šonedēļ bija COP26 karsts temats, un ASV un ES solīja samazināt metāna daudzumu par 30%, salīdzinot ar 2020. gada līmeni. Metāns saglabā daudz vairāk siltuma CO₂, tāpēc tam ir galvenā loma temperatūras mērķu saglabāšanā saskaņā ar Parīzes nolīgumiem. Avots – https://lnkd.in/dA3N5PsV
- Starptautiskais finanšu pārskatu standartu fonds (IFRS) paziņoja par Starptautisko ilgtspējības standartu padomes izveidi, lai izveidotu globāli konsekventu ilgtspējības informācijas atklāšanu. Īsāk sakot, tas radīs vienotu globālu pārskatu sniegšanas standartu. Avots – https://lnkd.in/dZPVGfNh
→ Interesanti resursi: Leģendārais vides speciālists sers Deivids Attenboro pārliecinošā runā mudināja pasaules līderus “pārrakstīt mūsu stāstu” par klimata pārmaiņām.
Pievienojies iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”
CSR Latvia sadarbībā ar DELNA – Sabiedrība par atklātību uzsāk iniciatīvu uzņēmējiem “Nulles tolerance pret korupciju”.
“Mūsdienu tirgus attiecībās uzņēmumi, kas greizsirdīgi glabā savu panākumu noslēpumus, var radīt pretēju efektu – atturot darbiniekus no iesaistīšanās uzņēmuma attīstībā, klientus un partnerus no sadarbības vai mazināt sabiedrības uzticību uzņēmumam. Jaunais zelta standarts savstarpēji saistītajā pasaulē arvien vairāk ir caurspīdīgums,” uzsver Agnese Alksne-Bensone.
Aicinām uzņēmējus pievienoties Delnas un CSR Latvia iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”, vairāk lasi šeit.
Soļi:
- Aizpildi pašapliecinājuma deklarāciju, kurā apņemies ievērot “Biznesa atklātības principus”, veicināt nulles toleranci pret korupciju savā uzņēmumā un uzņēmējdarbības vidē;
- Nosūti deklarāciju Delnai;
- Paziņo par piecienošanos savā mājas lapā un/vai publiski;
- Seko līdzi iniciatīvas jaunumiem, kas būs vērsti uz atklātības un pretkorupcijas, ētikas uzlabošanu pasākumiem.
Lepjamies, ka pirmais uzņēmums, kas pievienojies šai iniciatīvai ir arī Atbildīga biznesa vēstnesis – SCHWENK Latvija!
CSR Latvia Biedru ziņas
Šaura izpratne par ilgtspēju apdraud Eiropas aizsardzības industrijas attīstību
Ilgtspēja ir kļuvusi par Latvijas un Eiropas Savienības (ES) vadmotīvu un galveno dzinējspēku dažādās rīcībpolitikās, ekonomikā un sabiedrībā kopumā. Tajā pašā laikā pastāv dabiska saikne starp ilgtspēju un aizsardzību — aizsardzība ir būtiska drošības sastāvdaļa, savukārt drošība ir priekšnoteikums mieram, labklājībai, starptautiskajai sadarbībai, kā arī ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. ANO to ir atzinusi Ilgtspējīgas attīstības mērķos kā 16. mērķi “Miers, taisnīgums, laba pārvaldība”. Palīdzot garantēt drošību, Eiropas aizsardzības nozares ražotāji, t.sk. pakalpojumu sniedzēji, de facto veic ārkārtīgi nozīmīgu ieguldījumu ilgtspējīgākai pasaulei.
DAIF Latvija aicina Latvijas pārstāvjus ES institūcijās nodrošināt, ka Eiropas tiesiskajā regulējumā aizsardzības nozares un inustrijas pasākumi kopumā netiktu kvalificēti kā “neilgtspējīgi”. Šāda rīcība vēl vairāk grautu aizsardzības nozarē strādājošo uzņēmumu reputāciju finanšu tirgū un vairotu publisko un privāto kredītiestāžu, apdrošinātāju un reitinga aģentūru nepatiku pret šo jomu. Tā arī negatīvi ietekmētu nozares tēlu plašākā sabiedrībā un spēju attīstīt un piesaistīt nepieciešamos talantus un prasmes. Tā atturētu aizsardzības jomas uzņēmumus proaktīvi uzlabot savu ilgtspējas praksi, kā arī palēninātu un galu galā iznīcinātu progresu, ko tie pēdējos gados ir sasnieguši savā ceļā uz ilgtspēju. Pat vēl ļaunāk, tas radītu sarežģījumus visai ekosistēmai kā tādai, ieskaitot civilos pasākumus, kas ir absolūti nepieciešami ES klimata mērķu sasniegšanai un kam ir nepieciešamas lielas investīcijas, lai to nodrošinātu . Nesen pieņemtajā Rīcības plānā par sinerģiju starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību Komisija atzīst nepieciešamību uzlabot aizsardzības industriju piekļuvi finansējumam.
Turklāt “EK arī atgādina par tās sniegto atbalstu Eiropas Investīciju bankas aizdevumu kritēriju pielāgošanai aizsardzības nozarei Līgumu ietvaros, kā norādīts 2016. gada Eiropas Aizsardzības rīcības plānā un Eiropadomes 2016. gada decembra secinājumos.” Komisijas atbalsts ar militāro aprīkojumu un infrastruktūru saistīto aktivitāšu iekļaušanai Eiropas Investīciju bankas aizdevumu programmās ir apsveicams, tomēr tas var nonākt pretrunā ar aizsardzības jomas pasākumu vispārīgu izslēgšanu no ES ilgtspējas regulējuma. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, mēs kategoriski aicinām ES nodrošināt, lai tās ilgtspējīga finansējuma politika atbilstu tās rūpnieciskajai stratēģijai un citām ar aizsardzību saistītām politikām.
Pētījumi un projekti ilgtspējai
Banku augstskolas profesore Dzintra Atstāja , kas ir CSR Latvia biedre, ir uzsākusi virkni projektu ilgtspējas jautājuma virzīšanai izgllītības programmu uzlabošanā un studentu iesaistīšanā. Par tiem sīkāk variet lasīt papildus resursos:
Zinātniskais institūts Baltic Studies Centre (BSC) sadarbībā ar Banku augstskolu un Latvijas Universitātes (LU) socioloģijas maģistra programmu organizē rudens skolu-hakatonu «Sadarbība viedai un ilgtspējīgai teritoriālai attīstībai». Skolas-hakatona ietvaros studenti apgūs teorētiskas un praktiskas zināšanas par viedu un ilgtspējīgu attīstību teritoriālā līmenī un sadarbības lomu ilgtspējīgu inovāciju attīstīšanā un īstenošanā. Skola piedāvās studentiem izstrādāt arī savas idejas jauniem risinājumiem par aktuālām ilgtspējīgas attīstības tēmām, tādām kā ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, aprites ekonomika, digitalizācija u.c.
Turpinās darbs pie attālināta studiju kursa izstrādes “Aprites ekonomika”. Projekta “Inclusive Digital Education – a Tool to Understand Circular Economy” mērķis ir, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, attīstīt studijas digitālā vidē, nodrošinot studiju iespējas jebkurā laikā un jebkurā vietā, studentam pašam patstāvīgi plānojot savu laiku un iegūstot vērtējumu par rezultātiem. Studiju kursu “Aprites ekonomika” izstrādās pieredzējusi profesionāļu komanda no Latvijas, Portugāles, Lietuvas, Itālijas un Albānijas, lai uz šīs pieredzes varētu piedāvāt arī citu studiju kursu izstrādi un mācībspēku apmācību. Projekta vadītājs: Dzintra Atstāja
Pirmo no trīs gadiem, ar pārliecinošiem rezultātiem noslēdz LZP FLPP projekts “Quadruple Helix koncepts (QHC) kā pamats jaunās paaudzes PPP modelim” Projekta mērķis ir radīt teorētisko un praktisko bāzi tāda inovatīva pārvaldības modeļa tiesiskā ietvara izstrādei, kas demonstrēs efektīvu, uz sabiedrības vajadzību vērstu publisko resursu pārvaldību, kas vērsts uz aprites ekonomikas (turpmāk – AE) perspektīvu ne tikai globālā līmenī, bet arī makro, meso un mikro līmeņa biznesa vidē. Projekta vadītājs: Dzintra Atstāja
CSR Latvia sadarbība ar ASV vēstniecību Latvijā
“NCH Advisors Inc” – uzņēmuma pieeja pretkorupcijas jautājumiem
“CSR Latvia” un ASV vēstniecības sadarbības ietvaros turpmāk iepazīstināsim jūs ar labākajiem prakses stāstiem no ASV piederošiem uzņēmumiem Latvijā. Šajā izdevumā saruna ar Edgaru Līvmani, NCH Advisors Inc galveno juristu, kuras laikā apskatījām uzņēmuma pieeju pretkorupcijas jautājumiem.
Jūsu uzņēmumam ir vadlīnijas par korupcijas apkarošanu. Kā tās izpaužas praksē (auditi, apmācības, piegādātāju izvērtēšana?) Un vai Latvijā ir kādi īpaši pasākumi šī ilgtspējas aspekta aktualizēšanai?
Mūsu galvenais ofiss, kas atrodas Ņujorkā, NCH Capital Inc, ir reģistrēts ASV vērtspapīru uzraudzības komisijā kā investīciju fondu pārvaldnieks, un līdz ar to jau kopš 2011. gada uz NCH tika attiecinātas dažādas šīs komisijas izvirzītās antikorupcijas un naudas atmazgāšanas novēršanas prasības. Kopš 2012. gada šīs visas prasības politiku veidā ir noformētas mūsu Ņujorkas birojā un ir saistošas visos NCH reģionālajos ofisos, tai skaitā arī Latvijas birojā. Šīs politikas ir gana detalizētas un jau 2012. gadā tās bija pietiekami izvērstas un modernas. Tagad daudziem uzņēmumiem ir šādas līdzīgas politikas, pat noteikti jau krietni izvērstākas. Mūsu politiku ietvaros tika noteiktas visas attiecīgās prasības. Pirmais stūrakmens – anti-korupcijas prasības. Mūsu politikās ir ļoti detalizēti aprakstīts kas ir korupcija un kas nav, kurā gadījumā, piemēram, dāvinājumu var uzskatīt par dāvanu, un kuros gadījumos tas tiek kvalificēts kā kukulis, un tamlīdzīgi. Otrs stūrakmens ir klientu pārbaude un naudas atmazgāšanas novēršanas nepieļaujamība. Papildus šiem diviem galvenajiem pīlāriem mūsu politikās un procedūrās ir iekļauti arī daudzi citi aspekti, bet šie ir divi galvenie.
Konkrēti mūsu birojā tas izpaužas sekojoši: pirmkārt, mēs esam, pārņēmuši mūsu Ņujorkas ofisa galvenās politikas, kuras kalpo kā jumta politikas; otrkārt, atbilstoši Latvijas apstākļiem esam izstrādājuši savas vietējās politikas, kas konkrētos aspektus papildina vai kaut kādā veidā ir specifiskas tieši mūsu gadījumam – Latvijas investīcijām. Mēs vadāmies pēc visām mūsu politikām, reāli pielietojam dzīvē, pārbaudot katru no mūsu īpašumu pircējiem, un arī lielos sadarbības partnerus.
Kura nodaļa vai persona ir atbildīga par šīs politikas ievērošanu?
Mūsu Ņujorkas birojs savulaik noteica, ka katra reģionālā ofisa galvenais jurists atbild par šiem jautājumiem. Attiecīgi katru gadu es vadu apmācības. Tās ir obligātas apmācības, kur es sagatavoju prezentāciju, kas tiek prezentēta visam mūsu Rīgas birojam. Par šīm apmācībām mēs atskaitāmies Ņujorkas birojam, gan es personīgi atskaitos, kā arī katrs darbinieks individuāli aizpilda informāciju speciāli tam paredzētā mājaslapā.
Vai šajā posmā, kopš tiek veikta šo vadlīniju ievērošana un apmācību vadīšana ir bijušas kādas situācijas, kas ir veicinājušas izmaiņas un uzlabojumus šajās vadlīnijās un to stūrakmeņos?Faktiski varētu teikt ka nē, jo mūsu kompānijas politika no pašiem pirmsākumiem (mēs Latvijā strādājam no 1996. gada), vienmēr ir bijusi rīkoties stingri saskaņā ar likumu, un arī ar pieņemtajām biznesa ētikas prasībām. Mūsu politikas no paredz visus svarīgākos darbības principus, un mēs vienmēr esam strādājuši caurspīdīgi, līdz ar to neveidojās situācijas, kurās politikas nesakristu ar faktisko situāciju un būtu maināmas. Mēs fokusējamies uz preventīviem pasākumiem, lai mēs tādās situācijās nemaz nenonāktu. Tiesa, šo gadu laikā ir bijuši politiku papildinājumi, tie mums notiek gandrīz katru gadu, taču tā vairāk ir detaļu pieslīpēšana. Reizēm esam papildinājuši politikas, parādoties kādām jaunām prasībām no uzraugošo institūciju puses.
Jūs minējāt, ka strādājat caurspīdīgi. Lūdzu pastāstiet kā tieši tas izpaužas jūsu organizācijā
Viens aspekts ir tāds, ka mums nekad nav bijusi dubultā grāmatvedība, kas deviņdesmitajos gados bija daudzos uzņēmumos. Visas naudas vienmēr iet tikai pārskaitījuma veidā. Kā arī mūsu struktūra un patiesā labuma guvēji arī ir viegli uzzināmi, pārbaudāmi, pat neskatoties uz to, ka mums ir diezgan sarežģīta struktūra – gan Latvijas līmenī un arī ārpus tās. Mums ir daudz kompāniju, uzņēmuma struktūra ir sazarota. Neskatoties uz to, tā ir absolūti caurskatāma. Pat pirms Latvijā tika ieviestas stingras prasības par patiesā labuma guvēja atklāšanu, mūsu struktūra visos tās posmos jau bija caurspīdīga līdz pat patiesā labuma guvējiem, un to vienmēr brīvi esam bijuši spējīgi uzrādīt auditoriem, bankām un uzraugošajām iestādēm. Mēs nekad neesam veikuši nekādus slēptos darījumus, piemēram ar kaut kādu viltus personu starpniecību. Visi darījumi notiek caur reālām, reģistrētām NCH struktūras meitas kompānijām.
Šis projekts ir tapis ar ASV valsts departamenta atbalstu. Tajā paustie viedokļi un secinājumi vai ieteikumi var neatspoguļot Valsts departamenta oficiālo nostāju.
“Atbildīga bizneša vēstneša” Iniciatīvas projekti
Krista Griķe, AryGames Latvia dibinātāja un vadošā spēļu metožu dizainere, ir pirmās Atbildīgā biznesa vēstneša programmas absolvente. Viņa dalās pieredzē par programmas laikā izstrādāto inciatīvas projektu.
Lūdzu pastāstiet sīkāk par savu iniciatīvas projektu – kā radās tā ideja?
Esmu 1. ABV programmas absolvente, 2018.gadā. Tajā laikā strādāju privātajā sektorā, biju Personāla attīstības un apmācību nodaļas vadītāja Baltijā, darbinieku skaits ap 2500. Ideja radās no ikdienas vajadzībām darbinieku apmācībās – atrast mūsdienīgu pieeju un padarīt efektīvāku apmācību procesu, racionāli izmantojot tam paredzētos finanšu līdzekļus:
- samazināt lielo skaitu ar lasāmām instrukcijām, noteikumiem, nolikumiem, korporatīvās kultūras filozofija un standarti, ētikas kodekss, u.tml., kas pēc izlasīšanas ātri aizmirstās, rezultātā ir tikai formāla parakstīšanās par iepazīšanos ar dokumentiem;
- apvienot vairākas sadrumstalotas apmācību tēmas, parādīt to kopsakarības, situāciju cēloņus un sekas, sasaistīt ar amata pienākumiem;
- taupīt un optimāli izmantot apmācībām paredzētu laiku – gan apmācību treneru, gan darbinieku. Samazināt treneru pārslodzi un izdegšanas riskus;
- tulkojams, viegli saprotams un pielietojama dažādās valodās.
Rezultātā tapa metode “Diplomāts”, kas ir pamats spēlei “Biznesa ētikas dilemmas”. Projekts ir pārtapis gatavā produktā, produkts testēts, pilnveidots un pieejams uzņēmumiem lietošanai. To lieto darbinieku apmācībās, t.sk. arī jauno darbinieku ievadapmācībās.
Kādu problēmu/-as šī iniciatīva risina?
Korporatīvās sociālās atbildības un ilgtspējas principi, rūpes par vidi, par darbinieku drošību un labbūtību, par veselīgu psiholoģisko klimatu darba vietās – šis ir ceļš, kuru izvēlās ar vien vairāk uzņēmumi. Tiek izstrādātas korporatīvās kultūras vadlīnijas, stratēģijas, noteiktas vērtības un ētikas kodeksi, atklātības un pretkorupcijas politikas, trauksmes celšanas mehānismi, dažādības vadības ieviešanas koncepcijas, un vēl daudz nozīmīgi iekšējie normatīvi. Svarīgi, lai tie ir ne tikai uz papīta nofiksēti un noglabāti mapēs. Svarīgi, lai tie strādā uzņēmuma mērķu labā, ir izprotami un pieņemti darbiniekiem visos līmeņos un amata kategorijās.
Mana iniciatīvas projekta idejas rezultātā radītā apmācību spēles metode ir tieši par šo. Metode, kuru var lietot jebkurā uzņēmumā, kurš izvēlējies iet korporatīvās atbildības un ilgtspējas ceļu. Tas ir rīks, ar kura palīdzību iepriekš minētie principi un nostādnes tiek efektīvā veidā mācītas un skaidrotas uzņēmuma darbiniekiem.
Spēle vienādo izpratni par darba devēja gaidām un darbinieka rīcībām ikdienas situācijās, īpaši sarežģītās, problēmu un konfliktu situācijās. Veido darbinieku spēju un prasmes rīkoties atbilstoši organizācijas izpratnei par pareizo un izvairīties no kļūdām. Tā vienlaikus māca un attīsta prasmes: sadzirdēt un atpazīt situācijas būtību; patstāvīgi pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību; argumentēt un izteikt savu viedokli; sadzirdēt un pieņemt atšķirīgus viedokļus; sadarboties komandā.
Ar kādām grūtībām esat saskārusies šīs iniciatīvas realizēšanas procesā?
Šo 3 gadu laikā esmu saskārusies ar 2 lieliem izaicinājumiem. Pirmais izaicinājums ir aizspriedumi un stereotipi spēļu metožu izmantošanai kā tādai apmācību procesā. Tie ir saistāmi ar mazu vai neesošu iepriekšējo pieredzi. Tipiskākie aizspriedumi un jautājumi ar kuriem esmu saskārusies: spēles ir paredzētas bērniem vai izklaidei, bet ne mācībām; bažas par metodes efektivitāti; izklausās nenopietni – mācību spēles. Visas bažas, jautājumi, aizspriedumi ir saprotami un loģiski. Tādēļ ir izveidota Demo versija, kuru var izmēģināt, izspēlēt, gūt personisko pieredzi un priekšstatu.
Otrs lielais izaicinājums ir COVID pandēmija. Sākās pandēmija un klātienes apmācības ar galda spēli un biznesa ētikas saturu zaudēja vietu uzņēmumu ikdienas prioritāšu augšgalā. Par prioritāti kļuva izdzīvošana, drošība, veselība, darbinieku psihoemocionālais stāvoklis, pāreja attālinātā darba režīmā. Īpaši pirmajā pandēmijas gadā. Taču “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”. Sāka veidoties pieprasījums pēc tiešsaistē lietojamas versijas un satura maiņas, tajā iekļaujot attālināto darbu, mājsēdi, veselību, u.tml. jautājumus. Bija liels izaicinājums īsā laikā atrast risinājumu. Spēle aug, aug līdz izaicinājumiem, pieprasījumam, pielāgojas situācijām. Ir atrastas versijas spēles adaptācijai tiešsaistē un papildināts tās saturs.
Kas konkrēti jums ir bijusi lielākā mācība/ ieguvums no dalības ABV programmā?
Ieguvumi ir vairāki. Vēlos akcentēt 2 no tiem. Pirmais lielais ieguvums ir sastaptie līdzīgi domājošie cilvēki un brīnišķīgie lektori. Otrs – iedvesma darboties, rīkoties un izstrādāt savu iniciatīvas projektu, atbalsts satura veidošanas un testēšanas procesā. Ir radīts praktiski pielietojams rīks – spēle. Spēle ar kuras palīdzību tikai dažu stundu laikā iespējams aiznest līdz saviem darbiniekiem korporatīvās kultūras, sociālās atbildības un ilgtspējas pamatprincipus un ļaut darbiniekiem tos sajust un pieņemt kā savus.
Kronospan ABV iniciatīvas projekts “Atkritumu samazināšana un atkritumu izmaksu optimizācija”
Kronospan Riga ir uzņēmums, kas skatās uz biznesa attīstību ilgtspējīgi, mērķtiecīgi un ir strādājis pēdējos gadus, optimizētu dažādus procesus uzņēmumā, tai skaitā, mērķtiecīgi samazinātot gan radītos atkritumus ražošanas un enerģijas patēriņa procesā, kā arī izmešus. Kronospan kopumā rūpnīcās ir investēti aptuveni 100 miljoni EUR vides aizsardzībai, saglabāšanai un izmešu samazināšanai. Šobrīd tuvojamies gandrīz CO2 negativitātei kokskaidu plātņu ražošanas procesā, kas notiek šeit pat Rīgā. Kronospan Riga ir atteikušies no fosilā kurināmā, pārejot uz biomasas kurināmo, taču tā rezultātā rodas pelni vidēji 500 t mēnesī. Kas, protams, ir būtisks atkritumu daudzums un apjomiem augot, tas arī attiecīgi palieinās.
Krosnopan Riga valdes priekšsēdētāja Vivita Vāvere – Ozola piedalījās “Atbildīga biznesa vēstneši” programmā un 2019. gada decembrī izstrādāja ilgtspējas iniciatīvu par Kronospan Riga pelnu apsaimniekošanu – atgriešanu apritē.
Tika izvirzīti sekojošie mērķi:
- Ieinteresēto pušu identificēšana un apzināšana – organizācijas, uzņēmumi, kas ir atbildīgi par pelnu apsaimniekošanu, par to, kam šie pelni būtu derīgi, kāda ir citu uzņēmumu interese un viedoklis šādu projektu realziācijā, u.c.
- Izpēte – izpētījām pelnu pielietojuma iespējas esošajā tiesību aktu regulējumā, dažādu saistīto nozaru attīstības īpatnības un specifiku, kā arī potenciālos ieguvumus abpusējai sadarbībai.
- Lobijs jeb interešu pārstāvniecība – izprotot tiesību aktus, iepirkumu politikas valstī, izvēlējāmies ceļu, kas visvairāk atbilst šobrīd nozaru un valsts gatavībai šādus pelnus atgriezt apritē.
- Gala produkts – izpētot iespējas, tika pieņemts lēmums kāds būs visizdevīgākais pelnu pārveides un/ vai pielāgošanas gala produkts un attiecīgi tā pielietojums, lai varētu to atgriezt apritē.
CSR Latvia ekspertu pētījuma rezultātā tika noteikti vairāki veidi kā pelnus tālāk izmantot. Pēc pētījuma ieteikumiem Krosnopan Riga pieņēma lēmumu pelnus sijāti, sekojot līdzi to fizikāli-mehāniski-ķīmiskajiem rādītājiem. Sijāšanas process deva iespēju savukārt nomainīja pelnu statusu no atkritumiem uz mēslojumu līdzekli. Šie mēslojumi tiek tālāk nodoti lielajiem lauksaimniekiem, kuri tos izmanto augsnes uzlabošanai. Tagad Kronospan Riga ir kļuvis par vienu no lielākajiem mēslojumu piegādātājiem Latvijā, kā arī uzņēmuma iekšienē pelnu apjoms, kas tiek utilizēts ir samazināts par 80%. Šī iniciatīva ir arī mudinājusi uzņēmumu tālāk optimizēt arī citu atkritumu utilizāciju vismaz par 50%. Finansiālais ieguvums arī ir būtisks aspekts šai iniciatīvai.
Ziņas Latvijā, Eiropā un Pasaulē
Ne-finanšu jeb ilgtspējas ziņojumi obligāti lielajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām
11. novembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, lai lielo valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbībā piemērotu labas korporatīvās pārvaldības ieteikumus.
Tika pieņemts likums, kas pieprasa izstrādāt ikgadējus ilgtspējas pārskatus (nefinanšu ziņojumi) lielajām valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām. Pārskati jāgatavo, ņemot vērā to būtisko ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību kopumā. Būs jāvērtē darbības ietekmi uz vides, sociālajiem un ar darbiniekiem saistītiem jautājumiem, cilvēktiesību ievērošanu un pretkorupcijas un kukuļošanas aspektiem.
Lielajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuru darbinieku skaits pārsniedz 500 darbiniekus, pirmais nefinanšu ziņojums ir jāgatavo jau 2022. gadā (par 2021. finanšu gadu). Savukārt tām lielajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuru darbinieku skaits pārsniedz 250 darbiniekus, šis pienākums sāksies 2026. gadā (par 2025. finanšu gadu).
CSR Europe sesija: KSA riska pārvaldība piegādes ķēdēs
CSR Europe “SDG Summit” laikā tika izskatītas korporatīvās sociālās atbildības, risku vadīšanas un piegāžu ķēžu saistošās tēmas. Šajā sesijā tiks apskatīts, kā efektīvi identificēt korporatīvās sociālās atbildības riskus un noteikt to prioritātes visā piegādes ķēdē, vienlaikus pozitīvi ietekmējot ilgtspējīgas attīstības mērķus. Tiešsaistes rīks “CSR Risk Check” un tā Prioritāšu noteikšanas modulis tiks iepazīstināts no diviem uzņemumiem – tie sniegs padziļinātu ieskatu par risku identificēšanu un prioritāšu noteikšanu.
Aicinām noskatīties ierakstu, lai pienācīgāk sagatavotos ES direktīvai par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību.
RIMI “Baltic Sustainability Awards”
Lai atzīmētu Baltijas līderus ilgtspējības jomā un uzsvērtu inovāciju pieaugošo nozīmi ilgtspējībā, “Rimi Baltic” piešķirs Ilgtspējas balvas.
Finālistu saraksts pieejams šeit.
Uzvarētāji no visām Baltijas valstīm tiks paziņoti balvu pasniegšanas ceremonijas laikā “Future Form” konferencē 9. decembrī. Uzņēmumi, organizācijas, jaunizveidotie uzņēmumi un privātpersonas pieteicās balvām trīs kategorijās – ietekme, inovācija un pārmaiņu veidotājs. “CSR Latvia” kā ekosistēmas partneris atbalsta iniciatīvu un ir žūrijas dalībnieks, kur tās līdzdibinātāja un vadītāja Agnese Alksne-Bensone izvērtēs uzņēmumu sniegumu kategorijā “Ietekme”.
CSR Latvia aicina kļūt par ogranizācijas biedru, lai kopīgi sasniegtu organizācijas un to biedru mērķus:
1. Veicināt izpratni uzņēmumos un sabiedrībā par korporatīvo atbildību un ilgtspēju,
2. Virzīt atbildīga biznesa un ilgtspējas jautājumus tiesību aktos, uzņēmumu dienas kārtībā, izglītības sistēmā un sabiedrībā,
3. Atbalstīt sociāli atbildīgus un uz ilgtspēju orientētus uzņēmumus.
Ieguvumi kļūstot par biedru:
✔️ Reputācijas stiprināšana – atbildīga un ilgtspējīga organizācija,
✔️ Novērsti organizācijas ilgtspējas riski – saņemts atbalsts par aktuālajiem risinājumiem un izmaiņām ilgtspējas un korporatīvās atbildības jomās – dalība mācību programmās un iniciativās, kā arī mentoru atbalsts no biedru un CSR Latvia sadarbības partneru vidus,
✔️ Iespēja pievienoties ilgtspējas līderiem – ieviešot labo praksi,
✔️ Pieeja labākai praksei Eiropā – CSR Latvia ir CSR Europe biedri kopš 2014.gada.
Rakstiet uz agnese@ksalatvija.lv un uzziniet vairāk par to kā pievienoties CSR Latvia biedru pulkam.
CSR Latvia komandas vārdā vēlamies pateikt lielu paldies jums visiem par lielisku un ražīgu gadu, neskatoties uz neskaitāmajām neparedzētajām situācijām un grūtībām. Mūs vada ticība, ka mēs no šī visa iziesim stiprāki nekā jebkad agrāk.
Lai Jums mierpilni Ziemassvētki un līksms Jaunais gads!
CSR Latvia Ziņu lapas komanda
Agnese Alksne – CSR Latvia līdzdibinātāja un valdes priekššēdētāja
Zane Valujeva – CSR Latvia Ziņu lapas redaktore
Piesakieties turpmākai CSR Latvia Ziņu lapas saņemšanai šeit.
CSR Latvia ir biedrs šādās organizācijās:
CSR Latvia sadarbības partneri:
