Pirms divām nedēļām ANO Cilvēktiesību padome ir pieņēmusi vēsturisku rezolūciju Nr. 48/13, ar kuru atzina tiesības dzīvot drošā, tīrā, veselīgā un ilgtspējīgā vidē par cilvēktiesībām. Šī rezolūcija paver iespējas vietējām organizācijām un apvienībām aizstāvēt savas tiesības, kā arī motivē valdības izstrādāt un īstenot iekļaujošu vides aizsardzības regulējumu. Neskatoties uz to, ka vairākās valstīs tiesības uz tīru vidi jau ir atzītas par aizsargājamām tiesībām, šī rezolūcija ir svarīgs solis dienas kartības noteikšanā planētas mērogā. Tā ir atbilde uz globāliem procesiem saistībā ar vides apdraudējumu, klimata pārmaiņām, biodaudzveidības saglabāšanu un atkritumu mazināšanu.
Uzņēmējiem šī rezolūcija Nr. 48/13 uzliek vēl augstāku latiņu saistībā ar vides aizsardzību. Jau vairākus gadu desmitus ir iedzīvināts princips, ka personai, kas ir atbildīga par kaitējumu videi, ir pienākums to atlīdzināt, toties šobrīd iespējams kaitējums tiek saistīts ar cilvēka tiesībām, kas nozīmē, ka atbildīgajam biznesam ir jādarbojas preventīvi, gan mazinot iespējamā riska varbūtību un ietekmi, gan uzklausot cilvēktiesību aizstāvjus, vietējās organizācijas un iedzīvotājus.
Latvijā tiesības dzīvot labvēlīgajā vide ir iekļautas Satversmes cilvēktiesību sadaļā. Uzņēmumiem, kas darbojas dabas aizsardzības jūtīgās nozarēs ir jāņem vēra, ka dabas aizsardzības uztvere pasaulē strauji mainās: prakses, kas bija zem jautājuma zīmes iepriekš ļoti strauji pāriet aizlīgtajā kategorijā. Uzņēmējiem būtu rūpīgi jāpārskata savas prakses ņemot vēra šo attīstības tendenci.
CSR Latvia novembrī piedāvā pieteikties vairākiem pasākumiem, kas veicinās uzņēmumu izpratni par aprites ekonomiku. Šajā Ziņu lapā turpinām iepazīties ar labo praksi no uzņēmumiem, kuru kapitāls pieder ASV pilsoņiem vai korporācijām, kā arī ASV organizācijām, kas apvieno uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas, lai izskaustu nabadzību, stiprinātu cilvēktiesības un pilsoņu līdzdalību.– Arturs Evarts, CSR Latvia Valdes loceklis
CSR Latvia aktualitātes
Piesakies semināram 11.11. “Ilgtspējīgas attīstības atspoguļojums uzņēmumos”
“CSR Latvia” sadarbībā ar organizāciju “Estonian Roundtable for Development Cooperation” 11.novembrī no plkst. 9.30 līdz 12.30 ir aicinājusi vieslektorus Kristu Kampus, kas vada attīstību un starptautisko sadarbību Tallinas pilsētas stratēģijas centrā, kā arī Merili Vares, kas ir vadījusi NVO “Let’s Do It Foundation”, izglītojot un iesaistot vietējās kopienas, lai tās īstenotu bezatkritumu principus un virzītos uz aprites ekonomiku, vadīt semināru “Ilgtspējīgas attīstības atspoguļojums uzņēmumos”.
Semināra pirmajā daļā tiks pētīta ilgtspējīga attīstība, tās nozīme un nepieciešamība organizācijās ievērot ilgtspējības principus, sniedzot piemērus arī no Ziemeļvalstīm. Otrajā daļā uzmanība tiks pievērsta uz to, kā organizācijas var dot ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, izmantojot atbildīga patēriņa un ražošanas piemēru (12. IAM), un iepazīsimies ar aprites ekonomiku un aprites uzņēmējdarbības modeļiem.
Atbalsta un informē:
“Atbildīga biznesa vēstneši” 2021. gada rudens programma uzsākta
“Atbildīga biznesa vēstneši” 8. programmu uzsāk 13 dalībnieki no 8 uzņēmumiem. To vidū: “Domuss”, SIA, “UPB” A/S, “Augstsprieguma tīkls”, A/S, “Narvesen Baltija”, SIA, “SL Kitchen”, SIA, “Amber cosmetics”, SIA (zīmols “Vegan Fox”), “Baltic Candles Ltd”, SIA, “Lindstrom”, SIA un “Balcia Insurance SE”.
Programma sniedz ieskatu nacionālajās un globālajās tendencēs korporatīvās sociālās atbildības (KSA) un ilgtspējas jomās, kā arī palīdz attīstīt uzņēmuma ilgtspējas stratēģiju. Papildus, apmācību ietvaros vairāk kā 9 lektori no biznesa un NVO sektoriem dalās ar praktiskiem piemēriem un metodēm, kā veidot patiesi atbildīgu biznesu.
Piesakies nākamajai programmai, kas notiks 2022. gada sākumā, savlaicīgi. Raksti uz agnese@ksalatvija.lv
Atbalsta:
Informē:
Piesakies semināram 16.11 “Ilgtspēja personāla vadībā”
CSR Latvia sadarbībā ar Latvijas Personāla Vadīšanas Asociāciju 16. novembrī rīko tiešsaistes semināru, kura laikā tiks aplūkotas tēmas, kas saistītas ar personāla vadības lomu ilgtspējas un korporatīvās sociālās atbildības jautājumu iedzīvināšanu organizācijas kultūrā. Papildus tiks pārrunātas kādas kompetences nepieciešamas ilgtspējas speciālistiem un vadītājiem. Kā arī notiks pieredzes dalīšanās par to kādi ir izplatītākie darba uzdevumi ilgtspējas jomas personālam. Lektore: Agnese Alksne-Bensone.
CSR Latvia Biedru ziņas
Starptautiskā Kosmetoloģijas koledža saņem Baltic Prestige Awards
Žūrija atzinīgi novērtēja Starptautisko Kosmetoloģijas koledžu (turpmāk – SKK) par tās apņemšanos ievērot “zaļo” praksi organizācijas darbībā. Koledža piedalās un atbalsta bezatkritumu iniciatīvas, rīko nodarbības ārpus telpām, koordinē koku stādīšanas projektus un strādā, lai samazinātu papīra patēriņu iestādē. Kā ziedojumu Rīgas pilsētai, skola publiskā parkā iestādīja 90 ceriņu kokus – par katru skolēnu kurš iestājās 2020. mācību gadā. Koledža lepojas ar centību veicināt labu garīgo veselību un labklājību savos studentos, pasniedzējos un plašākā sabiedrībā.
SKK regulāri organizē pasākumus un apmācības stresa pārvarēšanai un mazināšanai, kā arī atbalsta vietējos sporta pasākumus. Sveicam un lepojamies!
VARAM rīko semināru ciklu par aprites ekonomiku
15.oktobrī norisinājās pirmais Vides aizsardzīvas un reģionālās attistības ministrijas (turpmāk – VARAM) seminārs par “Biznesa ieguvumi no aprites ekonomikas“. Seminārā piedalījās vairāki uzņēmumu pārstāvji, kuri savā praksē jau ievieš aprites ekonomikas principus, kā arī tie, kuri vēlas uzzināt, kā kļūt klimetatbildīgi un veidot atbildīgu biznesa modeli.
Kā norādā VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos pienākumu izpildītāja Rudīte Vesere, semināru gaitā gūtās atziņas radīs labu pamatu uzņēmumu pārejai uz klimatatbildīgu un apritīgu biznesa modeli. “Šie semināri ne tikai rosinās inovatīvās biznesa idejas un sniegs praktiskus apliecinājumus, kā efektīva resursu izmantošana un aprites ekonomikas principu ieviešana uzņēmējdarbībā palīdz strādāt efektīvāk un nopelnīt vairāk, bet dalība semināros ir arī iespēja pašiem ieteikt Eiropas Savienības atbalsta virzienus biznesam,” uzsver R.Vesere.
Nākamie semināri plānoti 5. un 26. novembrī plkst. 10:45 Zoom platformā. 26. novembra seminārs tiek rīkots sadarbībā ar CSR Latvia. Pieteikties dalībai var VARAM Facebook lapā vai rakstot ilze.putnina@medijutilts.lv
CSR Latvia sadarbība ar ASV vēstniecību Latvijā
“Citadele” – uzņēmuma pieeja pretkorupcijas jautājumiem
“CSR Latvia” un ASV vēstniecības sadarbības ietvaros turpmāk iepazīstināsim jūs ar labākajiem prakses stāstiem no ASV piederošiem uzņēmumiem Latvijā. Šajā izdevumā saruna ar Viktoru Grabecu, Atbilstības nodaļas vadītāju bankā “Citadele”, kuras laikā apskatījām uzņēmuma pieeju pretkorupcijas jautājumiem.
Jūsu uzņēmumam ir globālās vadlīnijas pretkorupcijas jomā – kā tās izpaužas praksē, un varbūt ir kādi īpaši pasākumi, kas palīdz ilgtspējas aspektu uzturēt, pilnveidot un stiprināt?
“Pretkorupcijas politika” ir galvenais dokuments, kurš šo jomu regulē (anti-bribery and corruption policy) uzņēmumā. Šī politika attiecas gan uz banku Latvijā, gan uz visu bankas grupu, kurā iekļauti gan meitas uzņēmumiem, gan ārvalstu filiāles. Galvenais, kas šajā politikā ir pateikts un kas tālāk tiek ar noteiktām procedūrām realizēts, ir skaidrs princips – bankai ir “nulles tolerance” pret jebkāda veida koruptīvām darbībām un šī “nulles tolerance” izpaužas gan profesionālajā jomā, pašai bankai, veicot komercdarbību, gan tās darbiniekiem strādājot gan bankā, gan ārpus bankas. Nav pieļaujamas nedz kukuļu došana, nedz kukuļu ņemšana, kā arī nekādi maksājumi un citi labumi. Un kas ir vēl svarīgi – mēs sagaidām līdzīgu attieksmi arī no saviem partneriem, klientiem, ko esam deklarējuši un arī praktiski sekojam līdzi.
Papildus vadām darbinieku mācības par šo tēmu. Tiklīdz jauns darbinieks kļūst par daļu no uzņēmumā šo jautājumu izskatām ievadmācībās, kā arī reizi gadā visiem esošajiem darbiniekiem notiek ikgadējas mācības. Šo mācību ietvaros mēs darbiniekiem sniedzam informāciju, balstoties uz piemēriem un reālu praksi, kādi ir korupcijas riski, lai tas būtu darbiniekiem maksimāli saprotamā valodā, lai nebūtu deklaratīvas frāzes. Šo mācību laikā darbiniekam ir pieejama gan teorija, gan tiek organizēta zināšanu pārbaude. Dalībnieki, sniedzot atbildes uz situāciju jautājumiem, pierāda vai praktiski ir sapratuši šos principus, kurus mēs deklarējam un sagaidām no darbiniekiem attiecībā uz kukuļošanas un korupcijas apkarošanu. Vēl šo mācību ietvaros mēs lūdzam darbiniekiem arī ikgadēji sniegt apliecinājumu (self-confirmation) par to, ka darbiniekam ir zināmas šīs prasības.
Bez šaubām papildus, kā es jau arī minēju, mēs sagaidām, ka mūsu sadarbības partneri ievēros to pašu, ko mēs. Arī attiecībā uz iepirkumu procedūrām – ja mēs slēdzam līgumus par pakalpojumiem, ko banka iegādājas no kāda partnera, vai veicam jebkādu sadarbību ar ārējiem partneriem, mēs līgumā paredzam noteiktus pienākumus.
Latvijā, protams, pastāv regulējums – jebkāda korupcija ir ar likumu aizliegta, pastāv krimināllikuma normas dažādās izpausmēs, kā arī Trauksmes celšanas likums. Ir nostiprināts ar likumu, ka cilvēkam ir iespēja ziņot tieši valsts iestādei – piemēram, mūsu gadījumā darbojas iekšējā trauksmes celšana, un ir atbilstošas procedūras, bet, ja darbiniekam nebūtu iespēju kāda veidā ziņot vai viņš tiktu ignorēts, tad par likumā noteiktajiem gadījumiem ir tiesības ziņot, un valstij ir attiecīgi jāreaģē uz to. Mēs cenšamies sekot līdzi labajai praksei, tāpat arī laiku pa laikam pēc iespējas piedalīties kādos izglītojošajos pasākumos – semināros, konferencēs – arī par šīm tēmām, un tādā veidā iegūt jaunu informāciju par tendencēm, ko dara, piemēram, citās valstīs lielās organizācijas, lai ņemtu vērā un iekļautu savos procesos.
Kura nodaļa vai persona ir atbildīga par šo aspektu pārraudzīšanu? Kā tieši pašlaik izskatās jūsu pieeja, lai jūs saglabātu šos augstos standartus, kad nav iespējas satikties ar darbiniekiem?
Viss darbojas tieši tāpat, izņemot to, ka normālos apstākļos cilvēki strādā birojā un, ja cilvēks grib ko ziņot, viņam ir iespēja piezvanīt, atnākt un izstāstīt, nevis izmantot trauksmes celšanas kanālu – tas ir vienīgais. Viss darbojas, tikai digitālajā vidē. Man tagad ir viens gadījums, kas nav korupcija, bet ar ētiku saistīts jautājums. Mēs saglabājam standartus, un arī digitāli to var risināt.
Atbildīga mums ir nodaļa “Atbilstības direkcija”. Šajā struktūrvienībā atbildīgs par šo jautājumu esmu es, kā arī citi kolēģi ir iesaistīti procedūru realizācijā.
Cik bieži Jūs saņemat ziņojumus par jebkāda tipa ar pretkorupcijas jautājumiem saistītiem pārkāpumiem?
Labi, ka par koruptīvām darbībām šo ziņojumu nav daudz, un par to var priecāties. Tie ir biežāk par notikumiem un procesiem, kas vairāk saistītas ar ētikas principiem. Pretkorupcijas un ētikas jomas ir cieši saistītas. Bet, protams, tiklīdz mēs saņemam informāciju, mums ir noteiktas iekšējās procedūras, kā mēs nekavējoties uz to reaģējam, un viss ir atrunāts un darbojas. Tā pati trauksmes celšana darbojas tā, lai mums ir iespēja reaģēt pietiekami ātri, un mēs arī atbilstoši noteiktajai kārtībai, piesaistot vajadzīgos cilvēkus, ja nepieciešams, risinām, izskatām un pārbaudām.
Kā atšķiras šīs procedūras, pieeja no tā, kā tas notiek ārpus Latvijas, un varbūt ir nepieciešams ko pielāgot, lai atbilstu Latvijas kontekstam?
Ja mums ir jebkāda politika, procedūra, tad mēs to, tostarp arī iekšējo pretkorupcijas regulējumu, jau izstrādājot, iesaistām visu grupu. Tie ir darbinieki, kas pārstāv grupas ārvalstu filiāles. Mēs viņus iesaistām, lai vienmēr tiktu ņemta vērā lokālā specifika, iespējams, tiesību akti, ko mēs Latvijā, vai citā valstī, nezinām kā mātes uzņēmums. Tādā veidā tā tiek ieviesta un darbojas visā grupā. Visi principi, procedūras, mācības, prasības pret partneriem un klientiem, attiecas uz pilnīgi visu grupu, jo mums ir vienota pieeja.
Papildus “CSR Latvia” un ASV vēstniecības sadarbības ietvaros šajā izdevumā vēlamies iepazīstināt jūs ar Vašingtonā bāzēto “InterAction” organizāciju, kas strādā, lai izskaustu nabadzību, stiprinātu cilvēktiesības un pilsoņu līdzdalību. Raina Fox, vecākā vadītāja izpildbirojā, sniedza ieskatu organizācijas darbībā.
Lūdzu, pastāstiet par darbu, ko veic “InterAction”? Kāda ir organizācijas misija un vīzija? Kas ir tie partneri, ar kuriem jūs sastrādājaties?
1984. gadā dibinātā “InterAction” ir lielākā starptautisko NVO un partneru alianse Amerikas Savienotajās Valstīs. Mēs mobilizējam savus partnerus domāt un rīkoties kolektīvi, lai atbalstītu pasaules nabadzīgākos un neaizsargātākos. Mūsu darbā mēs vadāmies pēc pārliecības, ka kopīgi mēs varam padarīt pasauli drošāku, taisnīgāku un vienlīdzīgāku.
Mēs apvienojam aptuveni 175 dalīborganizācijas, kas strādā vairāk nekā 100 valstīs. Tās iekļauj gan lielākas starptautiski pazīstamām NVO, piemēram, “Oxfam”, “Save the Children” un “CARE”, kā arī mazākas, kā piemēram, ARAHA (“American Relief Agency for Horn of Africa”) un “Cadasta”. Vienlaicīgi tā ir gan mūsu organizācijas stiprā puse, gan sarežģītība, ka mēs sadarbojamies ar tik plašu organizāciju loku. Vienmēr pastāv grūtības saglabāt līdzsvaru starp nepieciešamību pārstāvēt visu kopīgās vērtības un sarežģītu jautājumu risināšanu.
Vai jūs, lūdzu, varētu pastāstīt vairāk par savu pieeju? Kā jūs nosakāt prioritātes šajā ļoti plašajā jomā (cilvēktiesības), ar kuru strādājat?
Mums ir aptuveni 30 darba grupas dažādiem jautājumiem, ar kuriem strādājam, piemēram, pārtikas nodrošinājums, seksuālās izmantošanas un vardarbības novēršana, inovatīva finansējuma attīstība. Papildus šīm tēmām mēs arī darbojamies konkrētos reģionos, kā Jemena, Afganistāna un Haiti. Mūsu dalīborganizāciju pārstāvji sanāk kopā un dalās pieredzē un strādā tālāk, lai varētu izteikt politikas priekšlikumus un piedāvāt tos ASV valdībai, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijai. Šīs darba grupas arī attiecīgi nosaka prioritātes konkrētai tēmai konkrētajā laikā, protams, vienmēr ar mērķi, lai varētu ātri rīkoties, piemēram, lai kopīgi uzrakstītu pieprasījuma ziņojumus prezidentam Baidenam, ASV Kongresa darbiniekiem un citiem ANO vadītājiem. Par piemēru, Afganistānas darba grupa pēdējā laikā ir novadījusi vairākas iniciatīvas. Mūsu darbinieki bieži uzņemas interešu aizstāvības vadību, saņemot atbalstu no šīm grupām, šeit pāris piemēri.
Tikmēr mūsu organizācija kopumā katru gadu atjaunina savu stratēģiju, apspriežoties ar mūsu izpildkomandu (katras nodaļas vadītājiem) un mūsu direktoru padomi (kuru veido 29 dalīborganizāciju vadītāji). Tā kā valde sastāv tikai no vadītājiem, mēs atšķiramies no daudzām citām NVO, kuru valdēs varētu būt finansētāji, cilvēki, kas strādā peļņas organizācijās un citās jomās. Tā kā viņi visi strādā pie starptautiskās attīstības un humānās palīdzības, viņi ir spējīgi sniegt kritisku ieskatu par to, kā un kur noteikt prioritātes. Galu galā stratēģija tiek izstrādāta un atjaunināta, reaģējot uz pasaules notikumiem. Piemēram, mūsu 2019.–2022. gadu stratēģiskajā plānā, protams, sākotnēji nebija nekas saistībā ar pandēmiju, taču mēs izveidojām darba grupas, lai varētu attiecīgi reaģēt, kā arī strādājām ar rasu taisnīguma sacelšanos 2020. gada vasarā. Šī pilsoniskā aktivitāte pamudināja mūs noteikt daudzveidību, vienlīdzību un iekļaujošu vidi, kā galveno prioritāti mūsu stratēģiskajā plānā.
“Dalības un standartu komiteja” regulāri atjaunina savus standartus, un, lai organizācijas varētu saglabāt savu statusu kā dalīborganizācijas, tām ir jāatbilst šiem standartiem. Atjaunojot regulāri statusu organizācijā, biedri daudz mērķtiecīgāk virzās uz pārmaiņām. Mums ir arī divi konkrēti piemēri, kad dalībnieki ir parakstījušies, lai apņemtos sasniegt noteiktus mērķus – viens ir saistīts ar seksuālās izmantošanas un vardarbības novēršanu, otrs ir par iesaistīšanos klimata pārmaiņu mazināšanā. Mēs šobrīd izstrādājam organizāciju vienošanos/ apņemšanos par daudzveidību, vienlīdzību un iekļaušanu organizāciju kultūrā. Šīs apņemšanās ir mūsu organizācijas un mūsu koalīcijas centienu kulminācija, lai atbalstītu konkrētākas pārmaiņas šajās jomās – izvirza kopīgus mērķus, kurus sasniedz. Šo apņemšanos realizācijā ir iesaistīti biedru izpilddirektori, kas dod lielāku iespējamību, ka tās tiks realizētas.
Ar kādiem izaicinājumiem jūs saskaraties savā darbā?
Mūsu tīkls ir milzīgs ar dažādu veidu organizācijām un problēmām. Tas ir gan spēks, gan izaicinājums, jo ir dažas problēmas, kurām nevaram pieskarties, jo nav noteiktas vienošanās (piemēram, par abortu tēmu). Citos gadījumos mēs iesaistāmies pat tad, ja ne visi ir vienisprātis, piemēram, dažādība, vienlīdzība un iekļaušana ir būtiski jautājumu un izstrādājām standartus, ko var piemērot vietējā līmenī organizāciju biedri vai citi interesenti.
Savu darbu organizējam dažādos veidos atkarībā no politiskā klimata. Piemēram, ASV prezidenta Trampa administrācijas laikā mēs pārsvarā strādājām ar kongresmeņiem un mazāk ar izpildvaru. Tas bija stratēģisks lēmums, apzinoties, kur mūsu iesaiste būtu veiksmīgāka.
Organizācijas izaicinājums ir iekšējie resursi – cilvēki. Mēs esam organizācija, kurā ir aptuveni 55 cilvēki, ko daži uzskata par mazu (es to uzskatu par vidēju, jo esmu strādājis ļoti mazās organizācijās ar 3 darbiniekiem, bet dažām NVO ir simtiem darbinieku ASV un tūkstošiem visā pasaulē, tāpēc tas ir relatīvi), taču mūsu organizācija joprojām strādā ar tūkstošiem cilvēku tīklu, jo esam tīkla organizācija. Daži darbinieki jūtas noslogoti un vēlētos, lai mums būtu vairāk resursu, lai pieņemtu darbā vairāk cilvēku, kas uzņemtos vairāk projektu un risinātu vairāk problēmu.
Noslēgumā – kāds ir viens no jūsu organizācijas iedvesmas stāstiem?
Dažus varat apskatīt mūsu mājaslapā. Ņemiet vērā, ka, tā kā mēs esam aizstāvības organizācija, mūsu uzvaras un stāsti ir par darbu, ko darām kā koalīcija, veidojot kopējas pozīcijas un tās aizstāvot.
Viens no pēdējiem dokumentiem, ko radīja InterAction koalīcija – sniedza ASV Prezidenta Dž. Baidena administrācijai ieteikumus saistībā ar klimatu “Climate Compact”. Daudzus no ieteikumiem administrācija ir iekļāvusi savās iniciatīvās un atsaukusies uz šo ziņojumu.
Šis projekts ir tapis ar ASV valsts departamenta atbalstu. Tajā paustie viedokļi un secinājumi vai ieteikumi var neatspoguļot Valsts departamenta oficiālo nostāju.
Ziņas Latvijā, Eiropā un Pasaulē
ES taksonomija var stiprināt MVU zaļajā pārejā
Lai gan līdz 2026. gadam MVU joprojām ir oficiāli atbrīvoti no ES jaunās ilgtspējīgas finansēšanas taksonomijas, tiem būtu saprātīgi sagatavoties jau agrāk.
Papildus pieaugošajam lielo korporāciju spiedienam no augšas uz leju ievērot standartizētus ilgtspējības pārskatus, MVU var gūt labumu no palielinātām konkurences priekšrocībām un uzņēmumu noturības, jau laikus saskaroties ar ES taksonomiju.
Milzīgie izaicinājumi un bagātīgās iespējas klimata tehnoloģiju jomā
“Klimata tehnoloģijas nav tikai viena lieta, kas jāmaina. Mums ir 100 teritorijas, 1000 dažādas jomas, kuras ir jāizgudro no jauna, un nozares, kuras ir jārekonstruē,” saka Šons O’Salivans no “Breakthrough Energy Ventures”. Šāda mēroga izaicinājumi var radīt pārmaiņas, kas skars katru nozari un ikdienas dzīvi un rezultātā radīs sarežģītu problēmu un pretestības tīklu.
Eiropas ilgtspējīgās attīstības mērķu samits
No 11. līdz 14. oktobrim virtuāli norisinājās ikgadējais CSR Europe “Eiropas Ilgtspējas attīstības mērķi” (IAM) samits.
Šī gada samits atzīmēja šādu iniciatīvu aizsākšanos:
Tika publicēts pirmais Eiropas ilgtspējīgas rūpniecības barometrs, kas izstrādāts sadarbībā ar “Vigeo Eiris”, kas ir daļa no “Moody’s ESG Solutions”
Atklāta “Izejmateriālu pārskatas” (“Raw Materials Outlook”)— jauna “Drive sustainability” platforma, lai palīdzētu uzņēmumiem un ieinteresētajām pusēm pārraudzīt cilvēktiesību pārkāpumus un automobiļos izmantoto materiālu ESG jeb vides, sociālo un pārvaldības ietekmi.
Uzsākts projekts “Uzņēmumi iekļaujošai sabiedrībai” – izstrādāts sadarbībā ar “Enel Group” un “PwC Belgium”.
Līdz gada beigām samita video ieraksti pieejami bez maksas!
RIMI “Baltic Sustainability Awards”
Lai atzīmētu Baltijas līderus ilgtspējības jomā un uzsvērtu inovāciju pieaugošo nozīmi ilgtspējībā, “Rimi Baltic” piešķirs Ilgtspējas balvas.
Piesakies kādā no kategorijām:
- Ietekme – lieliem uzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, NVO un valsts iestādēm;
- Inovācijas – uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem;
- “Changemaker” – privātpersonām.
Pieteikšanās atvērta līdz 5. novembrim. Uzzini vairāk un piesakies šeit.
Uzvarētāji no visām Baltijas valstīm tiks paziņoti balvu pasniegšanas ceremonijas laikā “Future Form” konferencē 9. decembrī. Uzņēmumi, organizācijas, jaunizveidotie uzņēmumi un privātpersonas pieteicās balvām trīs kategorijās – ietekme, inovācija un pārmaiņu veidotājs. “CSR Latvia” kā ekosistēmas partneris atbalsta iniciatīvu un ir žūrijas dalībnieks, kur tās līdzdibinātāja un vadītāja Agnese Alksne-Bensone izvērtēs uzņēmumu sniegumu kategorijā “Ietekme”.
CSR Latvia aicina kļūt par ogranizācijas biedru, lai kopīgi sasniegtu organizācijas un to biedru mērķus:
1. Veicināt izpratni uzņēmumos un sabiedrībā par korporatīvo atbildību un ilgtspēju,
2. Virzīt atbildīga biznesa un ilgtspējas jautājumus tiesību aktos, uzņēmumu dienas kārtībā, izglītības sistēmā un sabiedrībā,
3. Atbalstīt sociāli atbildīgus un uz ilgtspēju orientētus uzņēmumus.
Ieguvumi kļūstot par biedru:
✔️ Reputācijas stiprināšana – atbildīga un ilgtspējīga organizācija,
✔️ Novērsti organizācijas ilgtspējas riski – saņemts atbalsts par aktuālajiem risinājumiem un izmaiņām ilgtspējas un korporatīvās atbildības jomās – dalība mācību programmās un iniciativās, kā arī mentoru atbalsts no biedru un CSR Latvia sadarbības partneru vidus,
✔️ Iespēja pievienoties ilgtspējas līderiem – ieviešot labo praksi,
✔️ Pieeja labākai praksei Eiropā – CSR Latvia ir CSR Europe biedri kopš 2014.gada.
Rakstiet uz agnese@ksalatvija.lv un uzziniet vairāk par to kā pievienoties CSR Latvia biedru pulkam.
CSR Latvia Ziņu lapas komanda
Agnese Alksne – CSR Latvia līdzdibinātāja un valdes priekššēdētāja
Zane Valujeva – CSR Latvia Ziņu lapas redaktore
Piesakieties turpmākai CSR Latvia Ziņu lapas saņemšanai šeit.
CSR Latvia ir biedrs šādās organizācijās:
CSR Latvia sadarbības partneri:
