“Neviens no galvenajiem jautājumiem, ar ko saskaras cilvēce, netiks atrisināts bez piekļuves informācijai” – Kristofs Delorē, “Žurnālisti bez robežām” ģenerālsekretārs. Atklatības pieprasījums šodien pastāv ne tikai no publiskā sektora organizācijām, bet skar arī privāto sektoru. Vai tā būtu atklātība par to, kādus produktus ražojam, to sastāvu, kādus pakalpojums sniedzam, vai par darba apsākļiem uzņēmumā, vai atklātība par cilvēktiesībām, pretkorupcijas pasākumiem un ētiku uzņēmumā, kā arī vides ietekmi – kopumā atklatība palielina uzņēmumam gan uzticamību, gan atbildību (accountability).
Katra uzņēmuma ziņā ir izdarīt izvēli, kāds atklātības līmenis tai ir pieņemams, izvērtējot gan tiesību aktu prasības, gan ietekmes pušu, tai skaitā investoru, klientu un sabiedrības pieprasījumu. Arī atklātība, līdzīgi kā citi ilgtspējas jautājumi, prasa paradumu maiņu, drosmi, prioritāšu noteikšanu un pakāpeniskumu, ieviešot izmaiņas.
Šajā Ziņu lapā mēs apskatām atklatības jautājumus trīs dažādos aspektos:
1) pretkorupcijas un pārvaldības jomā aicinām pievienoties jaunai iniciatīvai;
2) cilvēktiesību jomā dalāmies ar labo praksi;
3) apskatām starptautiska pētījuma rezultātus par vides ietekmes informācijas atklāšanu.
Tāpat par tradīciju ir kļuvis ik rudeni aicinājums pieteikties “Atbildīga biznesa vēstneši” programmai, lai apgūtu dažādas metodes, kā ilgtspēju padarīt par daļu no uzņēmuma kultūras un biznesa prakses.
Lai ražens rudens darba cēliens!
– Agnese Alksne-Bensone, CSR Latvia Valdes priekšsēdētāja
CSR Latvia aktualitātes
“Atbildīga biznesa vēstneši” 8.programma
Aicinām pieteikties uzņēmumu un organizāciju pārstāvjus – vadītājus, partnerus un speciālistus, kā arī ikvienu interesentu, kurš vēlas izprast un apgūt korporatīvās sociālās atbildības un ilgtspējas principus un apzināties savu ietekmi uz sabiedrību, vidi un nozari. “Atbildīga biznesa vēstneši” (ABV) programma īpaši piemērota personāla vadības, komunikācijas, ilgtspējas, vides, juridisko, darba drošības, risku vadības un mārketinga funkciju nodrošināšanai.
Piedaloties ABV programmā, iegūsi:
✔️ Zināšanas par korporatīvo sociālo atbildību, ilgtspēju un veidiem, kā vienkārši, bet efektīvi veicināt Jūsu uzņēmuma labklājību un peļņu ilgtermiņā, apzinoties un nekopromitējot sociālos un vides aspektus,
✔️ No pieredzējušiem lektoriem un uzņēmējiem saņemsiet prakstiskus padomus un iedvesmojošus piemērus,
✔️ Saņemsiet mentoru atbalstu, lai realizētu savas ilgtspējas un korporatīvās atbildības iniciatīvas pārstāvētajās organizācijās.
“Ilgtspēju apgūt mudina Swedbank Latvia” un šogad uzsāk sadarbību ar “Atbildīga biznesa vēstneši” programmu. Piesakoties dalībai ABV programmā, dalībnieki, kas ir Swedbank klienti, var pretendēt uz līdzmaksājumu 50% apmērā no dalības maksas. Tālākie noteikumi atbalsta saņemšanai šeit.Apmācību sākums 7.oktobrī, pieteikšanās ir atvērta līdz 28.septembrim, vietu skaits ir ierobežots. Plašāku informāciju par tēmām, norises laikiem un un agrās pieteikšanās atlaidēm iegūsiet šeit.
Atbalsta:

Informē:

Piesakies semināram “Ilgtspējīgas attīstības atspoguļojums uzņēmumos”
CSR Latvia sadarbībā ar organizāciju “Estonian Roundtable for Development Cooperation” 11.novembrī no plkst. 9.30 līdz 12.30 ir aicinājusi vieslektorus Kristu Kampus, kas vada attīstību un starptautisko sadarbību Tallinas pilsētas stratēģijas centrā, kā arī Merili Vares, kas ir vadījusi NVO “Let’s Do It Foundation”, izglītojot un iesaistot vietējās kopienas, lai tās īstenotu bezatkritumu principus un virzītos uz aprites ekonomiku, vadīt semināru “Ilgtspējīgas attīstības atspoguļojums uzņēmumos”.
Semināra pirmajā daļā tiks pētīta ilgtspējīga attīstība, tās nozīme un nepieciešamība organizācijās ievērot ilgtspējības principus, sniedzot piemērus arī no Ziemeļvalstīm. Otrajā daļā uzmanība tiks pievērsta uz to, kā organizācijas var dot ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, izmantojot atbildīga patēriņa un ražošanas piemēru (12. IAM), un iepazīsimies ar aprites ekonomiku un aprites uzņēmējdarbības modeļiem.
Atbalsta un informē:

CSR Latvia un ASV vēstniecības Latvijā sadarbība
Ar prieku paziņojam, ka CSR Latvia ir saņēmusi atbalstu no ASV vēstniecības Latvijā. Šīs sadarbības mērķis ir atpuguļot četrus labākos prakses stāstus no ASV kapitāla uzņēmumiem, kas strādā Latvijā, par tādām tēmām kā cilvēktiesību ievērošana piegādes ķēdēs, nediskriminācija un pretkorupcija. Pirmo iedesmas stāstu atradīsiet šajā ziņu lapas izdevumā.
Turpinām labo prakses piemēru izvērtēšanu – ja Jums ir zināms kāds uzņēmums, ko vēlaties mums rekomendēt, lūdzu sazinieties ar zane@ksalatvija.lv.
Latvijas un Norvēģijas biznesa uztvere par ilgtspēju
CSR Latvia sadarbībā ar Norvēģijas Karalistes vēstniecību Latvijā un Norvēģijas Tirdzniecības kameru Latvijā ir publicējusi pētījumu “Latvijas un Norvēģijas biznesa uztvere par ilgtspēju” rezulātus. Pētījuma prezentācijas, kā arī biznesa piemēri par ilgtspējas praksi ir publiski pieejami.
Jauna iniciatīva: Uzņēmumu atklātība Latvijā – pretkorupcijas pasākumu publiskošana
Eirobarometra dati norāda, ka vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nesamērigi liela saikne starp uzņēmējdarbību un politiku noved pie korupcijas valstī. Sabiedrības uztvere par korupciju ir satraucoša. Vairākums aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka vienīgais veids, kā gūt panākumus biznesā, ir saistīts ar tiešiem sakariem politikā, savukārt gandrīz puse uz korupciju raugās kā uzņēmējdarbības kultūras sastāvdaļu. “Sabiedrība par atklātību – Delna” (turpmāk – Delna) veiktā analīze par pašreizējo pretkorupcijas informācijas publiskošanas praksi uzņēmumos liecina, ka liela daļa no Latvijas ietekmīgākajiem un vērtīgākajiem uzņēmumiem vēl nav pievērsuši pietiekamu uzmanību atklātības jautājumiem kopumā, tai skaitā pretkorupcijas jautājumiem.
Lai uzlabotu Latvijas biznesa vides uzticamību un atbildību, CSR Latvia sadarbībā ar Delna ir uzsākusi darbu pie Atklāta biznesa vadlīniju izveides. Vadlīniju mērķis ir veicināt uzņēmumu atklātību par to praksi pretkorupcijas risku mazināšanā, pārvaldības caurspīdības veicināšanā, atklājot uzņēmuma īpašniekus un organizatorisko struktūru, politiskās iesaistes deklarēšanā un atklātību lobēšanas praksē. Šobrīd ir uzsāktas diskusijas ar uzņēmējiem, lai izvērtētu sagatavotos organizāciju ieteikumus un dalītos ar labo praksi. Ja Jūsu uzņēmumam ir viedoklis, interese vai labā prakse, ar ko vēlaties dalīties, lūdzu sazinieties ar projektu vadītāju: laura.tvardovska@delna.lv.
Projektu “Ceļā uz atklātu biznesa vidi Latvijā” finansē Zviedru instituts un Atklātības fonds, atbalsta Zviedrijas Kralises vēstniecība Latvijā.

CSR Latvia LAMPĀ diskutēja par ilgtspējīgām izvēlēm
20. augustā sarunu festivālā “Lampa”, kas šogad norisinājās gan klātienē, gan tiešsaistē, notika diskusija “Cik reāli ir izdarīt ilgtspējīgas izvēles, ja es jau šķiroju atkritumus?”. Ilgtspējīga organizāciju vadība un ilgtspējīga dzīvesveida piekopšana var būt iespējama tikai tad, ja šīs vērtības tiek praktizētas – seko arī rīcība. Iedzīvotāji tiek mudināti šķirot atkritumus, bet tās nav vienīgās izvēles. Tie, kas ir uzsākuši šo ilgtspējas ceļu, sāk ar eksperimentu vai pilotprojektu, saņem drosmi un dara. Šie eksperimenti izgaismo sistēmas trūkumus, nozaru īpatnības un atbalsta neesamību vai arī esamību.
Personīgais stāsts par to, kā veikt remontdarbus un “neapčakarēt” valsti, atklāja, kā izvēloties maksāt visus nodokļus darba ņēmējiem vai atrast videi nekaitīgus būvmateriālus, ir mainījis redzējumu par to, kā Latvijā ir vai nav iespējams praktizēt atbildīgas izvēles. Stāsts par to, kā pārliecināt daudzdzīvokļu nama iemītniekus sitlināt māju, atklāja klausītājiem, kādi ir bijuši argumenti, lai cilvēks izlemtu maksāt vairāk par nākotnes solījumu labākai dzīvei.
CSR Latvia Biedru ziņas
Delna un ASV vēstniecība Latvijā diskusija “Kā veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei Latvijā”?
Kā veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei Latvijā, un kādi faktori to ietekmē? Kā sabiedrības uzticēšanos ir ietekmējuši valdības COVID-19 laikā pieņemtie lēmumi, un kādas Latvijas demokrātijas problēmas šī krīze izgaismo?
Šīs diskusijas mērķis ir paplašināt informētību un izpratni par sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei, faktoriem, kas šo uzticēšanos ietekmē, un veidiem, kā to veicināt.
ATEA Global Services darbinieki apgūst vides aspektus
Samazināt, izmantot atkārtoti, atteikties, pārstrādāt, atjaunot – tas ir vienkāršāk nekā sākumā šķiet! Pagājušajā nedēļā mūsu ATEA CSR vēstniekiem bija iespēja apmeklēt Getliņi EKO digitālo ekskursiju, kurā mūsu komandas biedri tika iepazīstināti ar aprites ekonomikas modeli, biežāk sastopamajiem vides aizsardzības jautājumiem atkritumu apsaimniekošanā, kā arī padomiem un trikiem, kā veicināt atbildīgāku patēriņu gan privātajā dzīvē, gan birojā.
Mūsdienās uzņēmumiem ir jārāda piemērs – mūsu rīcība ietekmē darbiniekus, klientus un partnerus -, lai padomātu par savu ietekmi uz sociālo un vides labklājību. Pirmais solis, lai sasniegtu un ieviestu zaļākas iniciatīvas dzīvē, ir izglītot sevi. Lielākā daļa izmaiņu un ieradumu sākas personīgajā līmenī! Atzīstot apkārtējā dzīves cikla un zaļā iepirkuma nozīmi savā uzņēmumā, iespējams ne tikai ietaupīt izmaksas, bet arī samazināt oglekļa dioksīda emisiju ilgtermiņā.
Aicinām arī citus izmantot šo iespēju un pieteikties ekskursijai gan digitāli, gan klātienē un uzzināt vairāk par aprites ekonomikas modeli Getliņi EKO.
CSR Latvia sadarbība ar ASV vēstniecību Latvijā
“Cabot” – cilvēktiesību ievērošana kā uzņēmuma kultūras sastāvdaļa
CSR Latvia un ASV vēstniecības sadarbības ietvaros turpmāk iepazīstināsim jūs ar labākājiem prakses stāstiem no ASV piederošiem uzņēmumiem Latvijā, koncentrējoties uz tādām tēmām kā: cilvēktiesības, cilvēku tirdzniecības apkarošana, korupcijas apkarošanu, u.tml. Šajā izdevumā iepazīsimies ar “Cabot” – pasaulē vadošo speciālo ķīmisko vielu un veiktspējas materiālu uzņēmumu un tā biznesa praksi.
Jūsu uzņēmumam ir globālas vadlīnijas par cilvēktiesību ievērošanu. Kā tās izpaužas praksē (auditi, mācības, piegādātāju izvērtēšana), un vai Latvijā ir kādi īpaši pasākumi, lai šo ilgtspējas aspektu aktualizētu?
Uzņēmums “Cabot Corporation” ir pazīstams kā viens no pasaules līderiem drošības, veselības un vides darbības jomā šajā nozarē. Mēs nepārtraukti ieguldām ilgtspējībā, ko lielā mērā motivē mūsu kolēģu apņemšanās un centieni visā pasaulē. “Cabot” 2015. gadā ir parakstījis Apvienoto Nāciju Organizācijas Globālo līgumu “United Nations Global Compact”. Mēs esam apņēmušies gūt panākumus attiecībā uz ANO desmit principiem – vides, darba, cilvēktiesību un pretkorupcijas kategorijās.
Mēs atbalstām un novērtējam cilvēktiesības, un esam apņēmušies ievērot visus piemērojamos likumus un standartus, kas saistīti ar darba praksi un cilvēktiesībām visās mūsu darbības vietās, tostarp mūsu Globālā biznesa pakalpojumu centrā, kas atrodas Rīgā, Latvijā. Mēs vadāmies pēc starptautiskiem standartiem, kas ietverti ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un Starptautiskās Darba organizācijas deklarācijā par pamatprincipiem un tiesībām darbā.
Mēs esam apņēmušies veikt savu biznesu godprātīgi un uzskatām, ka mūsu pienākums ir ievērot cilvēktiesības attiecībā uz mūsu darbiniekiem, piegādātājiem, klientiem un kopienām. Mēs esam pārliecināti, ka katrs indivīds ir pelnījis, lai pret viņu izturētos cienīgi, godīgi, godprātīgi, ar cieņu un taisnīgumu. Mūsu apņemšanās ir skaidri iekļauta arī mūsu biznesa ētikas kodeksā un oficiālajā cilvēktiesību politikā.
Mūsu biznesa ētikas kodekss attiecas arī uz visiem mūsu darbiniekiem, amatpersonām, direktoriem un piegādātājiem. Kodekss nosaka ētiskas uzvedības un biznesa uzvedības standartus, ko mēs sagaidām visā mūsu organizācijā. Katru gadu visiem darbiniekiem ir jāveic apmācības par mūsu biznesa ētikas kodeksu. Mēs nodrošinām šīs apmācības 13 dažādās valodās mūsu globālajiem darbiniekiem – arī latviešu valodā. Kodekss aptver tādas tēmas, kā: cik svarīgi ir izturēties vienam pret otru ar cieņu, mijiedarboties ar mūsu klientiem un citām ieinteresētajām personām, ievērojot augstus ētikas standartus, un atbildīgi kalpot mūsu kopienām.
Mēs arī pieprasām, lai mūsu piegādātāji ievērotu mūsu biznesa ētikas kodeksu, kas dažos gadījumos prasa augstākus standartus, nekā to prasa vietējie likumi. Kā norādīts mūsu uzņēmējdarbības ētikas kodeksā, mēs uzskatām, ka sadarbojamies ar piegādātājiem un citiem, kas demonstrē augstus ētiskas uzņēmējdarbības standartus. Saskaņā ar mūsu piegādātāju rīcības kodeksa politiku piegādātājiem ir jāievēro visi vietējie vai valsts darba likumi attiecībā uz atlīdzību un darba laiku. 2010. gadā mēs ieviesām piegādātāju rīcības kodeksu, kas tika izplatīts vairāk nekā 10 000 piegādātājiem visā pasaulē. “Cabot” arī atbalsta un novērtē cilvēktiesības, un ir apņēmies ievērot visus piemērojamos likumus un standartus, kas saistīti ar darba praksi un cilvēktiesībām visās “Cabot” darbības vietās. Tas ietver likumus, kas attiecas uz bērnu un piespiedu darbu.
Lai nodrošinātu “Cabot” piegādātāju politiku izpratni, īstenošanu un izpildi, uzņēmums ar galvenajiem piegādātājiem reģionāli vada klātienes apmācības un pārskata piegādātāju rīcības kodeksu. Turklāt “Cabot” izmanto iekšēju piegādātāju kvalifikācijas procesu jauniem piegādātājiem un periodiski pārkvalificē pašreizējos piegādātājus.
Tā kā mūsu Rīgas birojs nodrošina nepārtrauktu procesu piegādi “Cabot” iekšējiem un ārējiem klientiem, piemēram, klientu apkalpošanas atbalstu, datu pārvaldību, transportēšanu, finanšu pakalpojumus un daudz ko citu, būtiska loma ir detalizētās politikas un augsta ētikas līmeņa nodrošināšanā katru dienu.
Kurš departaments vai cilvēks ir atbildīgs par šīs politikas ievērošanu? Vai ir bijuši kādi gadījumi, kas Jums ir licis “mainīt”, “uzlabot”, “ieviest” kādas izmaiņas cilvēktiesību ievērošanas/politikas jautājumā?
“Cabot” pieprasa, lai visi darbinieki, piegādātāji un klienti veic uzņēmējdarbību saskaņā ar mūsu vadlīnijām šajos jautājumos. Atbilstības birojs, kas ir pakļauts Direktoru padomes Revīzijas komitejai, pārrauga saziņu, izglītību un kodeksa ievērošanu, kā arī vispārējo atbilstību normatīvajiem aktiem.
“Cabot” direktoru padome regulāri pārskata mūsu atbilstības un ētikas politikas. Regulāri pārskatot mūsu atbilstības un ētikas politikas, mūsu direktoru padome pieņēma mūsu pašreizējo uzņēmējdarbības ētikas kodeksu, kas stājās spēkā 2014. gada 27. maijā un ir piemērojams visiem “Cabot” darbiniekiem, amatpersonām un direktoriem.
Papildus mēs arī esam pieņēmuši detalizētāku starptautisko pretkorupcijas atbilstības rokasgrāmatu, kuras mērķis ir sniegt turpmākus norādījumus par to, kā izvairīties no korupcijas riskiem un ievērot mūsu augstos ētikas standartus apstākļos, kas var rasties, veicot mūsu uzņēmējdarbību.
Cik bieži Jūs saņemat ziņojumus par cilvēktiesību pārkāpumiem? Kādā veidā Jūs risināt šīs situācijas? Kadēļ Jūs pievērsāties šim jautājumam? Kas Jūs motivēja?
“Cabot” biznesa kultūra sakņojas mūsu pamatvērtībās – godīgums, cieņa, izcilība un atbildība. Šīs vērtības nodrošina mūsu ētisku un pārredzamu darbību un ir būtiskas mūsu attiecībām ar klientiem, partneriem, izplatītājiem, akcionāriem un kolēģiem visā pasaulē.
Mēs rūpīgi meklējam iespējas sadarboties ar mūsu klientiem, investoriem, darbiniekiem, potenciālajiem darbiniekiem, piegādātājiem, regulatoriem un kopienām. Kā arī mēs atzinīgi vērtējam viņu atsauksmes, izmantojot darbinieku tikšanās, kopienas iesaistīšanās dienas, darbā pieņemšanas pasākumus, klātienes tikšanās un mūsu tīmekļa vietnes un sociālo mediju izmantošanu, lai izceltu galvenās kopienas iniciatīvas un uzņēmuma ziņas.
Šis projekts ir tapis ar ASV valsts departamenta atbalstu. Tajā paustie viedokļi un secinājumi vai ieteikumi var neatspoguļot Valsts departamenta oficiālo nostāju.

Ziņas Latvijā, Eiropā un Pasaulē
Eiropas ilgtspējīgās attīstības mērķu samits
No 11. – 14. oktobrim notiks Eiropas ilgtspējīgās attīstības mērķu (IAM) samits. Šogad uzsvars tiek likts uz mērķiem, mobilitāti, vadību un kolektīvu darbību, lai izveidotu pārtikušu un iekļaujošu sabiedrību, vienlaicīgi turpinot pāreju uz zaļākiem un digitāliem risinājumiem.
Samits norisināsies digitālā formātā, un iespējams piedalīties bez maksas. Tā ir lieliska iespēja vērot un piedalīties uz risinājumiem vērstās diskusijās starp augsta līmeņa biznesa līderiem, nozaru federācijām un ES politikas veidotājiem.
Publicēts 2021. gada “Sustainable Development Goals” indekss
Ziņojumā par ilgtspējīgu attīstību 2021. gadā ir apkopota visu ANO dalībvalstu aktuālākā informācija par COVID-19 pandēmijas radītās ārkārtas situācijas īstermiņa ietekmi uz ilgtspējas attīstības mērķiem (IAM), kā arī apraksts kā IAM ieviešana var sekmēt tālāku ilgtspējīgu attīstību. Indeksu sagatavoja ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla (SDSN) un “Bertelsmann Stiftung” neatkarīgu ekspertu komandas. Latvija tiek novērtēta ar 79,2 punktiem un atrodas 22. vietā, bet Igaunija 10.vietā un Lietuva 31 vietā. Latvijai vissliktākie rādītāji ir klimata pārmaiņu un atbildīga patēriņa mērķu sasniegšanā, bet progress vērojams vienlīdzībā, atjaunojamajā enerģijā, tīrā ūdenī, labklājīgā darbā un dzīvē uz zemes.
”Think Diversity – Baltic Business Forum”
Šī gada Baltijas daudzveidības biznesa foruma uzmanības centrā tika apskatīti tādi jautājumi kā daudzveidības pārvaldība Covid-19 pandēmijas laikā, korporatīvā atbildība un daudzveidība, daudzveidība un iekļaušanas politika, neiecietības patiesās izmaksas. Foruma laikā darba devēji dalījās iedvesmojošos stāstos.
Vai ilgtspējā ir potenciāls biznesa izaugsmei?
Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ilgtspēju uzskata par svarīgu sava biznesa sastāvdaļu. Kā liecina SEB bankas veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja, 33% MVU kā būtiskāko faktoru ilgtspējīgai darbībai norāda ieguldījumu darbiniekos, 27% aptaujāto uzņēmumu būtiski ilgtspējas principi ir caurskatāma finanšu plūsma, piegādes ķēde un iepirkumu vadlīnijas, kā arī produktu un materiālu aprite, savukārt 26% aptaujāto visbūtiskākais ir aiz sevis atstātais CO2 nospiedums – papīra patēriņš, “zaļā” elektrība un apkure, videi draudzīgs transports un ražošanas process.
Ko uzņēmumiem MVU segmentā nozīmē ilgtspēja un kā tā var veicināt biznesa izaugsmi? Kā nonākt līdz reālu pārmaiņu ieviešanai un ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties, īstenojot ilgtspējas principus uzņēmuma ikdienas procesos un lēmumos? Šie jautājumus un vēl vairāk tika apspriesti SEB banka Latvia rikotajā diskusijā “Vai ilgtspējā ir potenciāls biznesa izaugsmei”.
RIMI “Baltic Sustainability Awards”
Lai atzīmētu Baltijas līderus ilgtspējības jomā un uzsvērtu inovāciju pieaugošo nozīmi ilgtspējībā, Rimi Baltic izsludina Ilgtspējas balvas. Pieteikšanās balvām ir atvērta no 20. septembra līdz 20. oktobrim.
Uzvarētāji no visām Baltijas valstīm tiks paziņoti balvu pasniegšanas ceremonijas laikā “Future Form” konferencē 9. decembrī. Uzņēmumi, organizācijas, jaunizveidotie uzņēmumi un privātpersonas ir laipni aicināti pieteikties balvām trīs kategorijās – ietekme, inovācija un pārmaiņu veidotājs. CSR Latvia kā ekosistēmas partneris atbalsta iniciatīvu un kļūst par balvu žūrijas dalībniekiem, kur tās līdzdibinātāja un vadītāja Agnese Alksne – Bensone izvērtēs uzņēmumu sniegumu kategorijā “Ietekme”.
Uzņēmumi savos finanšu pārskatos neiekļauj klimata riskus
Tikai daži uzņēmumi, kas patērē daudz oglekļa, savos finanšu pārskatos iekļauj ar klimatu saistītus riskus, un tiem, kas arī atklāj informāciju par klimata riskiem, dati nesakrīt ar citiem ziņojumiem, kas pieejami publiski, liecina “Carbon Tracker Initiative” un “Climate Accounting Project” (KLP) pētījums.
No 107 novērtētajiem publiskajiem uzņēmumiem vairāk nekā 70% 2020. gada finanšu atklāšanā nav ņēmuši vērā klimata problēmas. Tikai katrs ceturtais ir atklājis vismaz dažus ar klimatu saistītus aprēķinus un pieņēmumus, ko viņi ir izmantojuši šo dokumentu sagatavošanai.
Turklāt 80% auditoruzņēmumi, kuru pienākums ir pārskatīt uzņēmumu finanšu pārskatus, nav norādījuši uz pierādījumiem, ka tie savos novērtējumos būtu ņēmuši vērā būtiskus ar klimatu saistītus jautājumus. Lielākā daļa auditoru arī nav snieguši nekādus komentārus par neatbilstībām starp finanšu pārskatiem un citiem publiskiem ziņojumiem, izvērtējot klimata jautājumus.

Oglekļa izsekotājs un klimata uzskaites projekts (Carbon Tracker and CAP) atklāja, ka aptaujātie naftas un gāzes uzņēmumi savos finanšu pārskatos un auditētajos ziņojumos iekļāvuši visvairāk informācijas par klimata risku. Četri no pieciem no šiem uzņēmumiem savos ziņojumos ir norādījuši uz mērķiem, kas saistīti ar klimatu, un 15% no tiem ir emisiju samazināšanas mērķi. Visi no tiem tika iekļauti finanšu pārskatos.
Oglekļa izsekotājs un klimata uzskaites projekts norāda, ka uzņēmumiem vajadzētu “uzlabot savu klimata pārvaldību”, lai tiktu ieviesta atbilstoša uzraudzība, iekšējā kontrole un riska pārvaldības sistēmas, un “atklāt kvantitatīvus ar klimatu saistītus aprēķinus un metodes”. Runājot par auditoriem, ieteikums ir sagatavot pierādījumus par savu darbu ar klimatu saistītos jautājumos un pārliecināties, ka viņu pārbaudītie finanšu pārskati nav pretrunā ar citu uzņēmumu sniegto informāciju par šiem jautājumiem.
CSR Latvia aicina kļūt par ogranizācijas biedru, lai kopīgi sasniegtu organizācijas un to biedru mērķus:
1. Veicināt izpratni uzņēmumos un sabiedrībā par korporatīvo atbildību un ilgtspēju,
2. Virzīt atbildīga biznesa un ilgtspējas jautājumus tiesību aktos, uzņēmumu dienas kārtībā, izglītības sistēmā un sabiedrībā,
3. Atbalstīt sociāli atbildīgus un uz ilgtspēju orientētus uzņēmumus.
Ieguvumi kļūstot par biedru:
✔️ Reputācijas stiprināšana – atbildīga un ilgtspējīga organizācija,
✔️ Novērsti organizācijas ilgtspējas riski – saņemts atbalsts par aktuālajiem risinājumiem un izmaiņām ilgtspējas un korporatīvās atbildības jomās – dalība mācību programmās un iniciativās, kā arī mentoru atbalsts no biedru un CSR Latvia sadarbības partneru vidus,
✔️ Iespēja pievienoties ilgtspējas līderiem – ieviešot labo praksi,
✔️ Pieeja labākai praksei Eiropā – CSRLatvia ir CSR Europe biedri kopš 2014.gada.
Rakstiet uz agnese@ksalatvija.lv un uzziniet vairāk par to kā pievienoties CSR Latvia biedru pulkam.
CSR Latvia Ziņu lapas komanda
Agnese Alksne – CSR Latvia līdzdibinātāja un valdes priekššēdētāja
Zane Valujeva – CSR Latvia Ziņu lapas redaktore
Piesakieties turpmākai CSR Latvia Ziņu lapas saņemšanai šeit.
CSR Latvia ir biedrs šādās organizācijās:

CSR Latvia sadarbības partneri:

