Latvijā ir ap 70 000 saimnieciski aktīvi uzņēmumi, no kuriem ap 1200 uzņēmumi iemaksā līdz 80% no visas nodokļu masas, ko valsts ir noteikusi. Vidējais mūžs Latvijas uzņēmumiem ir ap 8 gadiem, katrus piecus gadus tas lēnām pagarinās vidēji par 6 līdz 12 mēnešiem. Lai mēs dzīvotu ilgtspējīgā, sociāli drošā un labklājībā valstī, mums ir jāpanāk ka atbildīgi un ilgtspējīgi aug sistēmiskie lielie uzņēmumi, jo viņu lēmumi ietekmēs arī mazo un vidējo uzņēmumu rīcību un izaugsmi.
Lai to panāktu mana atbilde ir spert pirmo soli – apzināties, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis un doties ceļā, lai soli pa solim to pilnveidotu, mazināt negatīvo un vairojot pozitīvo ietekmi uz vidi, cilvēkiem un ekonomiku. Esam izveidojuši CSR Latvia ar mērķi dot platformu, kur “apzināties” savu ietekmi un atbalstīt tos, kas vēlas rīkoties. To var darīt piesakoties “Atbildīga biznesa vēstneši” programmai, kā arī smelties iedvesmu šajā ziņu lapā no ekspertu un biedru stāstiem.
– Agnese Alksne, CSR Latvia Valdes priekšsēdētāja
CSR Latvia aktualitātes
Atbildīga biznesa vēstnešu (ABV) programmas absolventu kopiena
CSR Latvia esam uzsākuši aktīvu darbu pie “Atbildīga biznesa vēstneši” (ABV) programmas absolventu kopienas izveides. Kopienas koordinatore Signe Millere stāsta, ka pirmais kopienas pasākums notiks jau šajā vasarā. “ABV programmas absolventu kopienas mērķis ir apvienot absolventus kuriem rūp ilgtspējīgs bizness un korporatīvā sociālā atbildība, kā arī vēlas turpināt dalīties ar pieredzi un zināšanām ar citām organizācijām, popularizējot ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu biznesu,” skaidro Signe Millere.
Kopienā aicināti pievienoties visi ABV programmas absolventi. Nākamās “Atbildīga biznesa vēstneši” programmas sākums plānots 2021.gada rudenī. Aicinām pieteikties dalībai programmā, sazinoties ar mums: agnese@ksalatvija.lv
Pieejams pētījums par Latvijas un Norvēģijas biznesa uztveri par ilgtspēju
CSR Latvia sadarbībā ar Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā (NCCL) un ar Norvēgijas vēstniecību Latvijā atbalstu, organizēja pētījuma un labās prakses pēcpusdienu (tiešraidi). Pasākumu atklāja Norvēģijas vēstnieks Latvijā H.E. Mr. Kristian Ødegaard, uzsverot ilgtspējas nozīmīgo lomu ekonomikas transformācijā, lai mēs dzīvotu video draudzīgi un sociāli labklājīgi, un to cik būtiska loma ir uzņēmumiem ieviešot šīs pārmaiņas.
Pētījuma rezultātus par Latvijas biznesa uztveri prezentēja Agnese Alksne, CSR Latvia vadītāja, norādot, ka šie dati atspoguļo uzņēmumu viedokli, kam atbildīga biznesa prakse nav sveša. Kā galvenos izaicinājumus uzņēmumi norādīja sadarbības veidošanu ar piegādes ķēdēm, palielinot savu organizācijas pievienoto vērtību, kā arī pasākumu realizāciju vides ietekmes samazināšanai. Lielākā motivācija būt atbildīgiem ir uzņēmuma tēls, atbildība pret klientiem, kā arī atbildība pret vidi. Atbildība pret vidi pirms pieciem gadiem veicot pētījumu nebija uzņēmumu prioritāte.
Par Norvēģijas biznesa uztveres pētījumiem pasākumā uzstājās:
→ Anita Bui, Sustainability HUB – Norway vadītāja, norādot, ka lielākoties Norvēģijas bizness saskarās ar izaicinājumu atbildīgi vadīt piegādes ķēdes un no ziņojumiem par ilgtspēju pāriet uz reālām biznesa modeli mainošām aktivitātēm.
→ Ilze Garoza, NCCL izpilddirektore stāstīja par pētījumu – Norvēģijas biznesa Latvijā uztvere par korporatīvo sociālo atbildību un ilgtspēju, iezīmējot ka šo uzņēmumu fokuss ir orientēties uz darbiniekiem un to labklājību, attiecīgi ilgtspējas iniciatīvas vēršot šajā virzienā.
Pasākuma otrajā daļā uzņēmumu pārstāvji diskutēja par izaicinājumiem ar kuriem saskaras uzņēmumos, ieviešot ilgtspējīgu biznesa praksi, un dalījās ar padomiem to pārvarēšanai. Labās prakses piemēros dalījās par atbildīgu mārketingu un dažādību produkta virzīšanai dažādos tirgos Amber Beverage Group valdes loceklis Arturs Evarts; par dzīves līdzsvaru darba vidē – ATEA Biznesa pakalpojumu centra vadītāja Ieva Hertela, bet par bioekonomiku un biznesa transformāciju stāstīja Māris Būmanis, Latvijas Finieris valdes loceklis.
“Uzņēmumu korporatīvās sociālās (KSA) atbildības uztveres mērījums 2020” ir pētījums, ko 2020. gadā īstenoja CSR Latvia sadarbībā ar Banku Augstskolu un Ilzi Garozu.
Pētījuma pamatā ir Korporatīvās atbildības tīkla FIBS (Somija) izstrādātā metodoloģija, ko ir pielāgojusi CSR Latvia, CSR Estonia un LAVA – CSR Lithuania. “Uzņēmumu KSA uztveres indeksā 2020” atspoguļoti dati, kas iegūti elektroniskas aptaujas veidā, laika periodā no 2020. gada aprīļa līdz 2020. gada maijam. Kopējais respondentu skaits – 31, iekļaujot gan starptautiskus uzņēmumus, gan lielus un vidēji lielus uzņēmumus un valsts kapitālsabiedrības. Aptauja pirmo reizi veikta 2015.gadā.
ABV7 izlaidums – iniciatīvas projekti
Šogad maijā noslēdzās septītā Atbildīga Biznesa vēstneši (ABV) programma, kuras laikā absolventi no SIA ATEA, AS Būvuzņēmums “Restaurators”, AS Latvijas Finieris, ALTUM, SIA Rītausma, PSAI Rīgas Satiksme un Linda Austere sagatavoja jaunas ilgtspējas iniciatīvas sadarbībā ar mentoriem. Šogad tēmas, kas interesēja absolventus bija saistītas ar iekšējā balansa atgūšanu, līdzsvarojot ilgtspējīgu biznesa praksi ar iekšējo procesu sakārtošanu un ārējo komunikāciju; sadarbība ar ietekmes pusēm – kartēšana un uzlabošana; darbinieku iesaiste ilgtspējas kultūras veidošanā uzņēmumā; sadarbības uzlabošana ar klientiem, lai rastu jēgpilnus risinājumu iepakojuma izmaksu mazināšanai.
Sadarbībā ar mentoriem – Agnese Alksne, Artūrs Jansons, Krista Griķe, Ieva Kustova un citiem uzņēmumu pārstāvji izpildīja programmas uzdevumu, būt daļa no pārmaiņām. CSR Latvia turpina sekot visiem absolventu iniciatīvas projektiem un atbalstīt tos realizācijas procesā. Līdz šim programmā ir piedalījušies 70 uzņēmumu pārstāvji un iniciējuši 45 ilgtspējas iniciatīvas.Pārmaiņas prasa laiku, pacietību un resursus. Par iniciatīvu rezultātiem stāstam Ziņu lapā, šoreiz ar stāstu dalās Marika Ģederte.
Aicinām pieteikties astotajai ABV programmai, kas sāksies 2021.gada rudenī. Sazinies: agnese@ksalatvija.lv.
CSR Latvia Valdes papildinājums
Jaunā CSR Latvia valde uzsāk darbu! Esošajiem valdes locekļiem – Artūrs Jansons un Agnese Alksne, pievienojas Arturs Evarts no Amber Beverage Group. Jaunās valdes prioritātes ir jaunu biedru piesaiste, iekšējo organizācijas procesu un komunikācijas pilnveide, kā arī jaunu iniciatīvu radīšana korporatīvi sociāli atbildīga un ilgtspējīga biznesa veicināšanai Latvijā.
CSR Latvia dalība Saruna festivālā LAMPA 2021 – “Cik reāli ir izdarīt citas ilgtspējīgas izvēles, ja neskaita atkritumu šķirošanu?”
Ilgtspējīga organizāciju vadība un ilgtspējīga dzīvesveida piekopšana ir realizējama tikai tad, ja šīs vērtības atspoguļojas ne tikai vārdos, bet arī darbos. Iedzīvotāji ir mudināti šķirot atkritumus, un ne tikai… Tie, kas ir uzsākuši šo ilgtspējas ceļu, saņem drosmi un sāk ar eksperimentu vai pilotprojektu. Šie eksperimenti izgaismo sistēmas trūkumus, nozaru īpatnības un atbalsta esamību vai arī neesamību.
Festivālā LAMPA CSR Latvia ir aicinājusi dalīties ar personīgajiem stāstiem. Pirmais stāsts būs par to, kā veikt remontdarbus un “nepiekrāpt” valsti, maksājot darba veicējamvisus nodokļus, vai atrast videi nekaitīgus būvmateriālus. Pieredze, kas mainīja redzējumu par to, kā Latvijā ir vai nav iespējams īstenot atbildīgas izvēles; Otrais stāsts būs par to, kā pārliecināt daudzdzīvokļu nama iemītniekus siltināt māju. Šis stāsts atklās klausītājiem kādi ir bijuši argumenti, lai mājas iemītnieki izlemtu maksāt vairāk par labākas dzīves solījumu nākotnei.
Saruna notiks 20.augustā Swedbank atbalstītajā teltī (par norises vietu un iespēju piedalīties klātienē vai attālināti informācija sekos).
Seko līdzi tālākai informācijai par CSR Latvia dalību LAMPA sarunu festivālā, biedrībasFacebook un LinkedIn kontos.
CSR Latvia Biedru ziņas
Eiropas Zinātnieku Nakts 2021
Banku augstskolas profesore Dzintra Atstāja šogad aktīvi iesaistījās EIROPAS ZINĀTNIEKU NAKTS 2021 aktivitātēs. Ikgadējais pasākums EIROPAS ZINĀTNIEKU NAKTS, kas notiek ar mērķi iepazīstināt sabiedrību ar zinātnes sasniegumiem un zinātnieku darbu, kā ik gadu pulcēja vienkopus zinātniekus un zinātnes interesentus, sniedzot iespēju iepazīties ar zinātnes sasniegumiem un jaunākajiem pētniecības projektiem.
Šogad EIROPAS ZINĀTNIEKU NAKTS notika 30. aprīlī – tiešsaistē. Ikviens dalībnieks varēja paviesoties īstās zinātnes laboratorijās un ieraudzīt zinātnieku ikdienu. Pasākuma laikā, no 18.00 līdz 23.00, platformā vienlaikus darbojās teju 20 tiešraižu kanāli, kuros bija iespējams vērot ap 15 dažādu Latvijas augstskolu un zinātnisko institūciju sagatavotos eksperimentu demonstrējumus, virtuālās ekskursijas, lekcijas, diskusijas, īsfilmas un citas aizraujošas aktivitātes.Lai dotu iespēju ērti atlasīt savām interesēm un vecuma grupai atbilstošākos notikumus, plašais aktivitāšu piedāvājums tika iedalīts trīs kategorijās:
→ Mazie pētnieki;
→ Izzinātāji;
→ Lielā zinātne.
Dzintra Atstāja pārstāvēja Latvijas zinātnes padomes fundamentāli lietišķos pētījumus Quadruple Helix koncepts (QHC) kā pamats jaunās paaudzes PPP modelim, COVID-19 ietekme uz ilgtspējīga patēriņa uzvedību un aprites ekonomiku, un Erasmus+projektu “Inclusive Digital Education – a Tool to Understand Circular Economy“ pastāstīja par rezultātiem un iecerēm. Pasākumam tika ierakstīts video par zaļo domāšanu un izveidotas plakātu prezentācijas.
Šādos pasākumos vispozitīvākais ir iespēja uzzināt, ko dara citi pētnieki Latvijā un iegūt atgriezenisko saiti par savu veikumu.
Kādam jābūt interešu pārstāvības regulējumam Latvijā?
Mūsu biedrs Sabiedrība par atklātību – Delna ar starptautiskajiem ekspertiem publiskajā diskusijā 2021. gada 23. aprīlī apsprieda plānoto interešu pārstāvības atklātības regulējumu Latvijā.
Kopš 2019. gada, kad Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izveidoja Darba grupu lobēšanas atklātības likuma izstrādei, notiek aktīvs darbs pie regulējuma izstrādes. 2021. gada sākumā notika regulējuma pamatprincipu sabiedriskā apspriešana, kuras rezultāta tika saņemti 16 atzinumi no valsts pārvaldes iestādēm, nevalstiskajām un biznesa organizācijām.
Šajā kontekstā biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā 23. aprīlī organizēja ekspertu forumu un apaļā galda diskusiju. Tās mērķis bija paplašināt informētību un diskusijas par to, kāda ir labākā starptautiskā prakse, kādam ir jābūt Latvijas interešu pārstāvības (lobēšanas) atklātības regulējumam. Uzaicinātie starptautiskie eksperti dalījās ar savu pieredzi un ieteikumiem regulējuma izstrādātājiem Latvijā. 13. Saeimas deputāti un Latvijas eksperti savukārt ar savu redzējumu par topošo Latvijas regulējumu un līdz šim paveikto, tajā skaitā arī izaicinājumiem.
Ekspertu viedoklis
Sarunā ar Mariku Ģederti, Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas (SKK) valdes priekšsēdētāju un ABV programmas absolventi par viņas un SKK ceļu uz ilgtspēju.
1. Vai varat, lūdzu ieskicēt SKK ilgtspējas attīstību ceļu? Kad un kā viss aizsākās?
Ar ilgtspējas jautājumiem pirmo reizi sastapos 2018. gadā, kad kļuvu par pirmā izlaiduma atbildīga biznesa vēstnesi. Tādi jautājumi kā piegādes ķēdes, modernā verdzība, dažādības vadība, ilgtspējīgās attīstības mērķi man bija salīdzinoši liels jaunums, tostarp, arī nekādas izpratnes nebija. Klausījos, mācījos, daudz lasīju un tikai pēc gada sāku aptvert tās jēgu un nozīmi. Transformējāmies paši un izstrādājot savu stratēģiju, vadījāmies pēc pasaules ilgtspējīgās attīstības mērķiem (www.sdgcompass.com), no 17 izvēlējāmies 5 – laba veselība un labbūtība, kvalitatīva izglītība, dzimumu vienlīdzība, atbildīgs patēriņš un zaļāka dzīve uz zemes. Sākām izvirzīt apakšmērķus, sasniedzamos rezultātus, tos analizēt un kopš tā laika mūsu darbība ir kļuvusi jēgpilna, kvalitatīvāka, caurspīdīga un saprotama arī citiem. Secīgi pārskatījām arī vīziju, misiju un uzņēmuma vērtības un attiecīgi visas politikas un principus. Pirmo reizi, jāsaka, ka dokumentu veidošana nebija viegla.
2. Vai varat, lūdzu, pastāstīt par ilgtspējas mērķu iedzīvināšanu SKK stratēģijā? Kādas grūtības nācās pārvarēt?
Nepietiek jau ar to, ka vadītājs ir apmācīts un it kā visu zina. Vislielākās izaicinājums bija to saprotami izskaidrot darbiniekiem, ne tikai tās jēgu un vajadzību, bet atrast veidu, kā tos apmācīt. Tā radās arī apmācību plāns un visi darbinieki šobrīd ir izglītoti kvalitātes sistēmās, dažādības jautājumos, labbūtībā. Man ir ļoti paveicies ar savu komandu, jo nemitīga izaugsme, mācīšanās un jaunu mērķu sasniegšana ir viens no mūsu panākumu stūrakmeņiem. 2019. gadā puse no mūsu darbiniekiem kļuva par studentiem, turpinot izglītoties dažādās pilnveides programmās. Esam burtiski paši iekāpuši studenta kurpēs, lai izprastu kā šodien jūtās students, meklējot kā padarīt studijas aizraujošas un profesionālas. Mēs pati katru dienu paši mācamies, kā kļūt labākiem, efektīvākiem un ātrākiem.
3. Vai varat, lūdzu, pastāstīt vairāk par SKK mērķiem: SOCIĀLI ATBILDĪGI, UZTICAMI, KOMPETENTI?
Kā mūsu uzņēmuma vērtības esam definējuši – esam sociāli atbildīgi, ievērojam cilvēktiesības, rūpējamies par vidi, kurā dzīvojam un izturamies godīgi pret visām ieinteresētajām pusēm. Esam uzticami – mēs nodrošinām un atbildam par sava darba kvalitāti un esam kompetenti – mācām citus un mācāmies paši, pilnveidojamies mūža garumā. Orientācija uz rezultātu un klientu, līderība un mērķa patstāvība, uz procesiem balstīta vadība, personāla attīstība un iesaistīšana, nepārtraukta mācīšanās, partnerattiecību veidošana un korporatīvā sociālā atbildība ir tikai daļa no aktivitātēm, kuras turpinām pilnveidot joprojām.
4. Jūsu stratēģijā minat dažādus lieliskus sasniegumus, kuri ir paveikti (EFQM, Dažādībā ir Spēks, u.c.) – lūdzu pastāstiet vairāk, kā šis process ir pagājis kā arī kādus ieguvumus jūs redzat no šādiem ārējiem jūsu darbības atzinumiem?
Jebkura atzinība liek sasniegt augstākus mērķus un kļūt efektīgākiem. Tas ir ļoti svarīga daļa no iekšējās motivācijas visai komandai kopumā. Kamēr nesaņēmām starptautisku atzinību, nebija īsti ticības, ka esam pietiekoši labi.
2019. gadā koledža saņēma kvalitātes pārvaldības sistēmas apliecinājumu – ISO sertifikātu 9001:2015, EFQM izcilības sertifikātu un Ilgtspējas indeksa 2019 sudraba kategoriju, kā arī starptautisku skaistumkopšanas nozares novērtējumu – prestižo CIBTAC gada balvu kategorijā “Jaunais CIBTAC centrs 2019”, kā arī “Dažādībā ir spēks” apbalvojumu par dažādības vadības elementu ieviešanu, dalīšanos labajā praksē un dažādu sabiedrības grupu iekļaušanas darba vidē veicināšanu.
Kā taustāmākais ieguvums ir tas, ka šobrīd augstākais novērtējums mums ir tas, ka esam nominēti citām starptautiskām balvām un praksēm. Latiņa ir pacelta ļoti augstu un tā tagad ir jānotur. Tas ceļ ne tikai konkurētspēju vietējā tirgū, bet paver daudz citas un jaunas iespējas. Kļūstam vēl drošāki un inovatīvāki dažādos ikdienas risinājumos.
5. Kāds būs jūsu nākamais SKK ilgtspējas izaicinājums?
Mēs joprojām turpinām aizsākto – būt par atbildīgu izglītības iestādi, kurā cilvēks ir galvenā vērtība. Ar dažādām iniciatīvām domājam par mūsu koledžas ilgtspēju, par dažādību, par vides aizsardzību. Esam definējuši savu “Handprint” (labo ietekmi) un “Footprint” (slikto ietekmi), kā arī sasniedzamos rezultātus. To sasniegšana būs liels izaicinājums. Viens no tiem ir sabiedrības stereotipu maiņa, proti, vīriešu piesaiste kosmetoloģijas studijām un kosmētikas iepakojumu optimizācija, lai neradītu videi negatīvu ietekmi nākotnē.
Ziņas Latvijā, Eiropā un Pasaulē
Apstiprināts CSR Latvia priekšlikums Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā
CSR Latvia sniedza priekšlikumu kopā ar vairākām nevalstiskajām organizācijām (NVO) par Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu. Priekšlikums, kas tika apstiprināts – par priekšnosacījumu ieviešanu specifiskā atbalsta saņemšanai – ilgtspējīgas attīstības atdevei investīcijām, sociāli atbildīgam iepirkumam. Sekosim līdzi šo nosacījumu izpildei realizējot plānu.
Eiropas Parlamenta jaunā likumdošana “due-diligence”
Eiropas Parlamentā tiek virzīta likumdošanas iniciatīva, kura noteiktu uzņēmumiem par pienākumu veikt padziļinātu izpēti jeb “due-diligence” pār savām piegāžu ķēdēm ārpus Eiropas. Tas ir, uzņēmumiem, kuri grib darboties Eiropas tirgū, būtu jāspēj pierādīt, ka tie aktīvi kontrolē, pašu ražotnēs un to sadarbības partneru vai meitasuzņēmumu ražotnēs ārpus Eiropas, lai netiek izmantots, piemēram, bērnu darbs, pārkāptas vides aizsardzības vai labas pārvaldības prasības (nenotiek vietējo amatpersonu kukuļošana).
Šobrīd šādu kontroli veikt aicina OECD un ANO vadlīnijas, bet tās nav pietiekami saistošas. Eiropas Komisijas nesenā aptaujā divas trešdaļas uzņēmumu atzinuši, ka padziļināto izpēti neveic.
Sazinies ar CSR Latvia, lai uzzinātu vairāk par to, kā šo iniciatīvu realizēt savā uzņēmumā un sagatavoties tiesību aktu izmaiņām.
CSR Europe biedru tīkla kopsapulce
CSR Latvia ir CSR Europe biedri un ik gadu notiek kārtējā biedru sapulce, kurā tiek apstiprināti organizācijas darbības rezultāti un lemts par turpmākajām prioritātēm Eiropas atbildīga biznesa atbalstam un par pozīcijām jaunajiem tiesību aktiem, kas šobrīd tiek veidoti realizējot Eiropas Zaļā kursa uzstādītos mērķus. Organizācijas paspārnē top likumdošanas priekšlikumi, nozaru un problēmjautājumu alianses, kā arī dažādi instrumenti, lai novērtētu ilgtspējas briedumu, integritāti un spētu uzlabot ilgtspējas praksi (nodokļu izsekojamība, nozaru ilgtspējas būtisko aspektu izvērtējums, u.c.).
Šie rīki, video ieraksti un pasākumi ir pieejami CSR Europe biedriem un – rakstiet uz agnese@ksalatvija.lv un uzziniet kā pievienoties CSR Latvia biedru pulkam.
CSR Latvia Ziņu lapas komanda
Agnese Alksne – CSR Latvia līdzdibinātāja un valdes priekššēdētāja
Zane Valujeva – CSR Latvia Ziņu lapas redaktore
Piesakieties turpmākai CSR Latvia Ziņu lapas saņemšanai šeit.
CSR Latvia ir atvērta jauniem biedriem. Rakstiet uz agnese@ksalatvija.lv un uzziniet kā pievienoties CSR Latvia biedru pulkam.
CSR Latvia ir biedrs šādās organizācijās:
CSR Latvia sadarbības partneri:
