Eiropas Savienības (ES) Zaļais kurss ir vērsts uz ekonomikas transformāciju divos būtiskos aspektos – tai ir jākļūst “zaļākai” un digitālai. Šīs transformācijas atbalstam tiek paredzēti ievērojami finanšu līdzekļi, kas jāorientē ES plāna realizācijai katrā no dalībvalstīm. Latvijas politikā vairāku gadu garumā ir pastāvējis uzskats, ka Latvija ir zaļākā valsts pasaulē tādēļ būtiski uzlabojumi nav jāveic. Tomēr zinātne un faktiskie pierādījumi norāda uz pretējo un liela daļa atbildības par negatīvo ietekmi uz vidi arī gulstas uz uzņēmēju pleciem.
Kā organizācija esam apņēmušies atbalstīt uzņēmumus, piedāvājot dažādus risinājumus, kā šo negatīvo vides ietekmi mazināt un vairot pozitīvo. Caur ietekmes apzināšanos, mērķu noformulēšanu un dažādu iniciatīvu mentorēšanu, esam palīdzējuši jau vairākiem uzņēmumiem noorientēties un uzsākt ilgtspējas iniciatīvas. Šajā Ziņu lapā smeļamies iedvesmu uzņēmumu un NVO piemēros.
– Artūrs Jansons, CSR Latvia Valdes loceklis
CSR Latvia aktualitātes
Aicinām noskatīties lekcijas ierakstu: ES Zaļais kurss un tā iespaids uz uzņēmējiem
Atbildīga biznesa vēstneši programmas ietvaros Eiropas Komisijas pārstāvis Mārtiņš Zemītis pastāstīja par ES Zaļo kursu. Tika apspriestas tā galvenās prioritātes un, kā kurss attieksies uz uzņēmējiem konkrētās nozarēs, īpašu uzmanību pievēršot finanšu, būvniecības, lauksaimniecības, energoefektivitātes sektoriem.
Ieraksts pieejams līdz 1.junijam
Atbildīga biznesa vēstneši programmas 7.izlaidums
Šajā pavasarī mācības pabeigs “Atbildīga biznesa vēstneši” programmas septītais izlaidums. Četras pilnas dienas un astoņi tematiskie bloki par ilgtspēju un korporatīvo sociālo atbildību – no personīgajām vērtībām līdz globālajiem ilgtspējas attīstības mērķiem; no konceptuālām dilemmām līdz praktiskiem risinājumiem par vides, sociālās ietekmes un pārvaldības tēmām. 29.aprīlī astoņi organizāciju pārstāvji pievienosies 62 absolventiem, prezentējot 6 ilgtspējas iniciatīvas par tēmām:
- nodarbinātības ilgtspēja,
- brīvprātīgās kustības attīstība organizācijā,
- vides ilgtspēja,
- ne-finanšu ziņošana,
- darbs ar ietekmes pusēm, u.c.
Esam lepni dalīties ar savām zināšanām un iedvesmot pārstāvjus no uzņēmumiem kā PSIA “Rīgas satiksme”, AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”, AS “Būvuzņēmums Restaurators”, SIA “Rītausma”, SIA “Atea Global Services”, AS “Latvijas Finieris”.
“Atbildīga biznesa vēstneša” 8 programmas sākums 2021.gada rudenī. Aicinām uz pieteikšanos, kā arī labprāt dalāmies ar tālāko saistošo informāciju. Sazinies: agnese@ksalatvija.lv
CSR Latvia Biedru ziņas
SIA “Atea Global Services” darbinieku labbūtības mērījumā novērojami darbinieku labbūtības uzlabojumi
Sadarbojoties diviem CSR Latvia biedriem – uzņēmumam SIA “Atea Global Sevices” un individuālajai ekspertei Signei Millerei – laika posmā no 10. marta līdz 7. aprīlim tika veikts uzņēmuma SIA “Atea Global Services” darbinieku labbūtības mērījums izlases grupai un testēts inovatīvs rīks labbūtības veicināšanai. Dabinieku labbūtība – mentālā veselība, labklājība un labsajūta darbā un darba un privātās dzīves balanss – ir būtiski aspekti, par kuriem it sevišķi jādomā attālinātā darba apstākļos.
Rūpes par darbinieku labbūtību atbilst arī Ilgtspējīgas attīstības mērķiem Nr. 3 (laba veselība) un Nr. 8 (labs darbs un ekonomikas izaugsme). Testa rezultātā novērojami darbinieku labbūtības uzlabojumi tādās kategorijās kā pozitīvas emocijas, iesaiste, attiecības, vientulības mazināšanās un laimes sajūtas pieaugums u.c. Plašāki mērījumu un testa rezultāti būs pieejami šī mēneša laikā.
Publicēta Rokasgrāmata trauksmes cēlējiem
Rūpējoties par caurspīdības un atklātības vērtībām, kā arī par cilvēktiesību pamattiesību – vārda brīvību, publiskajā un privātajā sektorā, mūsu biedrs Sabiedrība par atklātību – Delna (Delna) un Alianse pret korupciju Latvijā ir sagatavojuši un publicējusi Rokasgrāmatu trauksmes cēlējiem. Rokasgrāmata sniedz atbildes uz jautājumiem, par kādiem iespējamiem pārkāpumiem var celt trauksmi, kā to darīt un ar kādu aizsardzību trauksmes cēlējs var rēķināties, izlemjot neklusēt par kaitējumu sabiedrības interesēm. Rokasgrāmata palīdzēs potenciālajiem trauksmes cēlējiem sagatavoties ziņošanas procesam.
Delnas sagatavotie ieteikumi iepazīstina ar trauksmes celšanas procesa soļiem un sniedz atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem. Trauksmes celšana ir viena no cilvēku pamattiesībām – vārda brīvība, tiesības brīvi paust savu viedokli. Tā ir kā iespēja ar savu neklusēšanu veicināt likumīgu, godprātīgu, atklātu publiskā un privātā sektora – iestāžu un uzņēmumu – darbību. Trauksmes cēlējs var palīdzēt novērst korupciju, krāpšanu, kaitējumu sabiedrībai, veselībai vai videi, amatpersonu pārkāpumus vai citas prettiesiskas darbības, veicinot tiesisku rīcību.
Ekspertu viedoklis
Finanšu sektora prognoze: klimata pārmaiņu regulējumam būs zema ietekme uz uzņēmumu ziņošanas praksi Latvijā
– Linda Austere, CSR Latvia Biedre
Jaunajā Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā minēts, ka, “Atbilstoši Latvijas bankasnovērtējumam, klimata pārmaiņas ietekmēs Latvijas tautsaimniecību un attiecīgi arī tās finanšu sistēmu mazāk nekā citas ES dalībvalstis. [Tomēr] ir svarīgi ņemt vērā, ka būs ievērojama ES regulējuma [par klimatam nozīmīgas informācijas atklāšanu] ietekme [..]. Regulējums skars visus finanšu sektora dalībniekus: gan bankas, gan apdrošināšanas sabiedrības, gan arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, gan lielos uzņēmumus – tieši, gan mazos uzņēmumus – pastarpināti.” [1 FSAP 2021-2023]
Kādēļ šāds secinājums? Latvijas ekonomiku veido 99.5% mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Cīņās par regulējuma apjomiem, kā mērīt ietekmi, noteikt uzņēmuma atbildību pret vidi (pozitīvu vai negatīvu), mērīt rezultātus un veikt investīcijas negatīvo ietekmju mazināšanai, tas ir pārmērīgs slogs uz mazajiem uzņēmumiem visur ES. Bažas par nesamērīgu nākotnes prasību ietekmi šajā grupā redzama gan EFRAG ziņojumā, gan nesen publicētajā ANO Ekonomikas programmas un Eiropas Banku federācijas materiālā par ES Klimata Taksonomijas [kas tieši uz tām neattiecas] piemērošanu banku darbā.
Finanšu sektoram būs izšķiroša loma šī balansa saglabāšanā, respektējot gan regulējumu, gan katras lokālās ekonomikas iespējas un privātā sektora spējas transformēties uz jaunajiem biznesa modeļiem.
Kādi rīki šobrīd ir finanšu partneru rokās, lai noteiktu uzņēmuma ilgtspējas prioritātes un pienākumus? Vispirms tā ir atklātība, ne tikai par korporatīvo pārvaldību, kas šobrīd tiek prasīta no uzņēmumiem, bet arī pienākums informēt par sava uzņēmuma ESG (vides, sociālie, pārvaldības) faktoru apzināšanu un partneru dinamisku, tai skaitā, finanšu sektora, investoru, patērētāju, u.c., informēšanu par tiem.
Šiem apsvērumiem, datiem un mērķiem ir jākļūst par neatņemamu finanšu pārskata daļu. Šī pienākuma apjoms būs viens no sagaidāmajiem ES tiesību aktiem [2 EFRAG ziņojums], par kura iespējamo saturu vēl martā, izteicās īpaši veidota ES ekspertu grupa. Šis ir konceptuāls dokuments, kurā ziņošanas pienākums būs veidots informāciju atbilstoši biznesa dzīves ciklam: stratēģija [kas ietver/neietver biznesam nozīmīgus klimata jautājumus], ieviešana [biznesa plāns], rezultāti [atskaites punkti un mērījumi]. Ziņojot par katru no šiem posmiem, uzņēmumam būtu jāaptver visi trīs ESG aspekti. Eiropas Komisijas regulējuma piedāvājums tiesību aktam gaidāms šī gada rudenī.
49% Latvijas iedzīvotāju ir gatavi ikdienā pieņemt videi draudzīgākus lēmumus
– Agnese Alksne, CSR Latvia Priekšsēdētāja
Aktualizējoties ilgtspējas jautājumam, pagājušā gada oktobrī 2. gadu pēc kārtas “Orkla” grupa veica pētījumu par ilgtspējas jautājumu aktualitāti Baltijas un Ziemeļvalstu iedzīvotāju vidū. “Orkla” ilgtspējīgas dzīves barometrs iezīmē Latvijas iedzīvotāju ilgtspējas paradumus un attieksmi pret ilgtspējas jautājumiem. Kopumā pētījuma dati salīdzinājumā ar 2019. gadu nav radikāli mainījušies. 2020. gadā visu respondentu vidū ir pieaudzis satraukums par globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām, kā arī bažas par mežu izciršanu un atkritumu apsaimniekošanu, īpaši Baltijas reģionā.
Pētījumā respondentu viedokļi tika analizēti četrās sadaļās: attieksme pret ilgtspēju, ikdienas ilgtspējība, iepakojums un ikdienas uztura paradumi. Tika secināts, ka jaunieši un sievietes vairāk domā par klimata jautājumiem, kā arī šajā grupā ir pozitīvāka attieksme pret ilgtspēju un videi draudzīgāki ieradumi. Barometra prezentācijā “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons iepazīstināja, kas uzņēmumā ilgtspējas segmentā paveikts līdz šim un kas plānots tuvākajā nākotnē, savukārt kā īpašā viešņa pasākumā piedalījās Agnese Alksne, daloties ar ilgtspējas nozīmi biznesa attīstībā, uzņēmuma izaicinājumiem, ieviešot atbildīgus risinājumus, un riskiem piegādes ķēdēs. Uzzini tālāk par “Orkla” ilgtspējīgas dzīves barometrs.
Ziņas Latvijā, Eiropā un Pasaulē
Noritējis Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biznesa forums “Ziemeļvalstu pieeja Eiropas Zaļajam kursam: Pāreja uz zaļāku ekonomiku Latvijā”
Atbildīga biznesa vēstneša programmā Zaļās ekonomikas tēma mums ir labi zināma, attiecīgi aicinām tālāk iepazīties ar prezentēto informāciju 24.03.tiešsaistē notikušo Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biznesa foruma “Ziemeļvalstu pieeja Eiropas Zaļajam kursam: Pāreja uz zaļāku ekonomiku Latvijā”, kurā dažādu industriju Ziemeļvalstu uzņēmumu pārstāvji dalījās pieredzē par pāreju uz videi draudzīgāku biznesa modeli un eksperti stāstīja par ES Zaļā kursa ietekmi uz uzņēmējdarbību kopumā.
Foruma mērķis ir veicināt diskusiju starp Ziemeļvalstu investoriem, uzņēmumiem un sadarbības partneriem Latvijā, kas vērsta uz COVID-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās un sociālās krīzes pārvarēšanu, un uzsākot ceļu ES, Zaļā kursa virzienā. Vienlaikus forumā tika diskutēts par reģionālo sadarbību, ES atbalsta mehānismiem un investīciju piesaisti ilgtspējīgākas, klimatneitrālas un videi draudzīgas uzņēmējdarbības īstenošanai. Forums iezīmēja perspektīvas Ziemeļvalstu pieejai Zaļajam kursam Baltijā, lai veicinātu ciešāku sadarbību.
Latvijā aizliedz vienreizlietojamo plastmasas trauku tirdzniecību
MK ir apstiprinājis VARAM izstrādāto Plastmasu saturošu izstrādājumu likumprojektu, kā mērķis ir mazināt plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, kā arī veicināt aprites ekonomiku. Regulējumam paredzēts stāties spēkā 3. jūlijā. Jaunais regulējums paredz aizliegt vairāku vienreizlietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu tirdzniecību, to piedāvāšanu patērētājam bezmaksas, noteikt pārstrādātā materiāla obligāto minimālo īpatsvaru dzērienu polietilēntereftalāta iepakojumā u.c. iepakojumos.
Likumprojektā ietverts arī pienākums veidot ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas jauniem objektiem – mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas izstrādājumiem ar filtriem un tabakas filtriem, kā arī plastmasu saturošiem zvejas rīkiem – ražotājam nosakot atbildību par to, kā tiek apsaimniekoti no šīs preces radītie atkritumi. Noteikta arī prasība nodrošināt dzērienu iepakojuma dalītu vākšanu. Ar šo likumprojektu Latvija pārņem ES direktīvas prasības samazināt konkrētu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku patēriņu un to ietekmi uz vidi, kā arī prasību šādu izstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas attīstībai un pilnveidošanai.
Uzņēmumiem būs pienākums veikt padziļinātu izpēti par ilgtspēju sadarbojoties ar piegādes ķēdēm ārpus ES
Eiropas Parlamentā tiek virzīta likumdošanas iniciatīva, kura noteiktu uzņēmumiem par pienākumu veikt padziļinātu izpēti par savām piegāžu ķēdēm ārpus Eiropas. Uzņēmumiem, kuri grib darboties Eiropas tirgū, būtu jāspēj pierādīt, ka tie aktīvi kontrolē, vai to pašu ražotnēs, kā arī to sadarbības partneru vai meitasuzņēmumu ražotnēs ārpus Eiropas netiek izmantots bērnu darbs, pārkāptas vides aizsardzības vai labas pārvaldības prasības, piemēram, nenotiek vietējo amatpersonu kukuļošana u.tml. Šobrīd šādu kontroli veikt aicina OECD un ANO vadlīnijas, bet tās nav saistošas, un nesenā Eiropas Komisijas aptaujā divas trešdaļas uzņēmumu atzinuši, ka padziļinātu izpēti neveic.
COVID-19 pandēmija negatīvi ietekmē progresu dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību jomā
ANO Ilgtspējas attīstības 5. Mērķis ir dzimumu līdztiesības nodrošināšana pasaulē, kurā pēdējo desmitgažu laikā ir gūti panākumi: vairāk meiteņu iet skolā, mazāk meiteņu ir spiestas noslēgt priekšlaicīgas laulības, vairāk sieviešu strādā parlamentā un vadošos amatos, kā arī tiek reformēti likumi, lai veicinātu dzimumu līdztiesību. Taču joprojām pastāv diskriminējoši likumi un sociālās normas, sievietes ir nepietiekami pārstāvētas visos politiskās vadības līmeņos, un 1 no 5 sievietēm un meitenēm vecumā no 15 līdz 49 gadiem ziņo, ka ir notikusi fiziska vai seksuāla vardarbība ar intīmo partneri pēdējo 12 mēnešu laikā.
Turklāt korona vīrusa uzliesmojums ir saasinājis pastāvošo sieviešu un meiteņu nevienlīdzību visās jomās – sākot ar veselību un ekonomiku, beidzot ar drošību un sociālo aizsardzību. Sievietēm ir nesamērīga loma tostarp kā veselības aprūpes darbiniecēm un aprūpētājām mājās. Sieviešu neapmaksātais aprūpes darbs ir ievērojami pieaudzis skolu slēgšanas un vecāku cilvēku pieaugošo vajadzību dēļ. Gandrīz 60% sieviešu strādā “neformālajā ekonomikā”, kas rada lielāku risku nonākt nabadzībā. Pandēmija arī izraisījusi strauju vardarbības pieaugumu pret sievietēm un meitenēm, īpaši ģimenēs. Ievērojot mājsēdes pasākumus, daudzas sievietes ir ieslodzītas mājās kopā ar varmākām, bet piekļuve pakalpojumiem, kas var palīdzēt izrauties, ir ierobežota. Kā iespējams palīdzēt?
✅ Atbalstiet organizāciju MARTA, regulāri ziedojot ar “Mobilly” aplikāciju!
✅ Parakstiet “Think Diversity” hartu un sāciet praktizēt drošu darba vidi savā organizācijā!
CSR Latvia Ziņu lapas komanda
Agnese Alksne – CSR Latvia līdzdibinātāja un valdes priekššēdētāja
Zane Valujeva – CSR Latvia Ziņu lapas redaktore
Piesakieties turpmākai CSR Latvia Ziņu lapas saņemšanai šeit.
CSR Latvia ir atvērta jauniem biedriem. Rakstiet uz agnese@ksalatvija.lv un uzziniet kā pievienoties CSR Latvia biedru pulkam.
CSR Latvia ir biedrs šādās organizācijās:
CSR Latvia sadarbības partneri:
