Sveiciens pavasarī!
Pasaulē nav citas tik ietekmīgas zinātniskas iestādes kā Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (Intergovernmental Panel on Climate Change – IPCC). Tās nesen publicētais ziņojums nevarētu būt vēl drūmāks.
Tas vēsta, ka visa pasaule piedzīvo siltumnīcefekta gāzu emisiju sekas, un tās ir postošas. Taču IPCC arī saka – vēl ir cerības. Tāpēc tā piedāvā vadlīnijas, kas palīdzēs izvairīties no seku pastiprinošajiem riskiem. Mēs jau reiz pierādījām, ka visa pasaule var apvienoties, lai palīdzētu Ukrainai, un Eiropa pēc gāzes piegādes pārtraukšanas spēja ātri un gandrīz nesāpīgi pāriet uz alternatīvo enerģiju. Šī pieredze dod cerību, ka varēsim apvienoties un pāriet uz zemu oglekļa emisiju aprites ekonomiku. Un tas notiks tieši brīdī, kad pasaulei tas ir visvairāk vajadzīgs.
Tātad, saskaņā ar IPCC mums šobrīd ir divas iespējas. Pirmā – stingri likumi un direktīvas. Otrā – vairāk ieguldījumu zema oglekļa satura aprites ekonomikā, lai padarītu nozari komerciāli pievilcīgāku. Tad vairāk uzņēmumu tai pievērsīsies, kas veicinās vēl vairāk izmaiņu.
Vienkāršs piemērs: vienreizējās plastmasas izskaušana visā Eiropas Savienībā (ES). Regulējums nosaka – jāmainās –, un bizness veikli pārorientējas. Visa vienreiz lietojamā plastmasa burtiski dažu mēnešu laikā pēc regulas ieviešanas izzuda. Taču aizliegt plastmasu nav risinājums. Tā vietā ir nepieciešams radīt industriālās simbiozes, proti – tas, kas vienai nozarei ir lieks, to citā jomā varētu atgriezt atpakaļ apritē un radīt jaunus produktus.
Tajā pašā laikā krasas pārmaiņas nav iespējamas bez investīcijām zemu oglekļa emisiju nozarē. 2020. gadā ieguldījums #carbonremoval jeb oglekļa savākšanas tehnoloģijā bija apaļa nulle dolāru. Savukārt 2022. gadā tie jau bija 13,8 miljardi ASV dolāru. Mēs nevaram aizmirst par naftu un gāzi. Nav jēgas šos resursus nepārtraukti demonizēt. To turētājiem ir visi finanšu, tehnoloģiskie, intelektuālie un cilvēkresursi – tas ir kapitāls, kas jāizmanto, un nozare jāaicina pie sarunu galda. Tikai kopā iespējams veikt lēcienu globālās ekonomikas #dekarbonizācijā.
Šomēnes “CSR Latvia” biedri tikās ar Baltijas un Norvēģijas kolēģiem, lai diskutētu par mūsu organizāciju lomu aprites ekonomikas un klimata neitralitātes veicināšanā. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas CSR organizācijas vienojās, ka turpinās regulāri sazināties, lai pārņemtu labo praksi viena no otras organizāciju kapacitātes stiprināšanā savā valstī – gan darbā ar biedriem, gan arī meklējot jaunus sadarbības risinājumus ilgtspējas regulējuma jomā. Būtiska vienošanās panākta arī ar Norvēģijas partneriem par turpmāku sadarbību aprites ekonomikas jomā.
Savukārt 14. aprīlī notika konference par apritīgu iepakojumu. Tajā piedalījās pārtikas un dzērienu ražotāji. Īpašs prieks, ka visas pieejamās biļetes uz pasākumu tika izpārdotas. Līdz ar to jāsecina, ka tēma ir aktuāla, interesanta un vajadzīga. Turpināsim. Bildes no pasākuma pieejamas šeit.
Radošu garu un atvērtu prātu pārmaiņām un notikumiem,
“CSR Latvia” valde
Kļūsti par “CSR Latvia” biedru!
Ja Tu pārstāvi:
- uzņēmumu,
- nevalstisku organizāciju,
- izglītības iestādi,
šī ir Tava iespēja pievienoties augošai organizācijai, kas palīdzēs orientēties dažādos ilgtspējas aspektos!
Ar rekordlielu dalībnieku skaitu startē 11. Atbildīga biznesa vēstnešu mācību programma.
Pilnā sparā šobrīd notiek mācības 16 jaunajiem atbildīga biznesa vēstnešiem. Tie pārstāv tādus uzņēmumus kā “Rīgas Satiksme”, Putnu fabrika “Ķekava”, “Getliņi EKO”, “Eco Baltia”, “Rīgas Meži”, “Swedbank Latvia”, CSDD, “Dobeles dzirnavnieks”, “Groglass”. Vēlam visiem veiksmi mācībās!
Atbildīga biznesa vēstnešu mācību programma ir atbilde pieaugošajam pieprasījumam pēc ilgtspējas speciālistiem. Šādu “gatavu” speciālistu ir ļoti maz, bet nepieciešamība pēc tiem aug saistībā ar prasībām pret uzņēmumiem šajā jomā. Atbildīga biznesa vēstnešu programmā ir jāmācās vien piecas dienas!
Ko iegūst mācību dalībnieki?
- zināšanas par korporatīvo sociālo atbildību un ilgtspēju;
- kā vienkārši, bet efektīvi veicināt uzņēmuma labklājību un peļņu ilgtermiņā, apzinoties un nenonākot pretrunā sociālajiem un vides aspektiem;
- praktiskus padomus un ievesmojošus piemērus no pieredzējušiem lektoriem;
- mentoru atbalstu, lai realizētu ilgtspējas un korporatīvās atbildības iniciatīvas savā organizācijā.
Programma ir īpaši piemērota profesionāļiem, kuri ikdienā savā organizācijā nodrošina personālvadības, komunikācijas, ilgtspējas, vides, juridiskās, darba drošības, risku vadības vai mārketinga funkcijas.
Atbildīga biznesa vēstnešu programma tiek realizēta jau piecus gadus. Ir noslēgušās 10 programmas, kurās ir realizētas 70 ilgtspējas iniciatīvas. Programmā piedalījušies vairāk nekā 50 uzņēmumi, to absolvējuši vairāk nekā 100 profesionāļi. Tagad viņi visi darbojas Alumni programmā, turpinot komunikāciju par aktualitātēm ilgtspējas jomā.
“CSR Latvia” programmas Atbildīga biznesa vēstneši Alumni kopiena
Kas notiek pēc tam, kad speciālisti absolvē Atbildīga biznesa vēstnešu programmu? Viņiem ir vēlme turpināt tikties, pārrunāt aktualitātes un uzzināt jaunumus. Tā radās ideja dibināt Alumni kopienu.
Atbildīga biznesa vēstnešu Alumni kopiena četras reizes gadā organizē tikšanos pie kāda no absolventiem ar mērķi apmainīties ar pieredzi ilgtspējas stratēģiju ieviešanas jomā. Tāpat absolventi ir ierosinājuši iniciatīvu “Drauga plecs”, dodot iespēju dalībniekiem uzzināt viedokli un saņemt padomu par svarīgākajiem ilgtspējas jautājumiem. Iespējams, nākotnē taps jaunas kopīgas iniciatīvas.
2023. gadā plānotās tikšanās:
- 17.05.2023. – “Schwenk Latvija”;
- septembrī – “Reitan Convenience Latvia” (“Narvesen”, “Caffeine”);
- decembrī – “Amber Beverage Group”.
Kļūsti par Atbildīga biznesa vēstnesi, kas pēc tam dod iespēju pievienoties absolventu kopienai! Vairāk uzzini Atbildīga biznesa vēstnešu programmas mājas lapā.
Savukārt, ja zini kādu uzņēmumu, nevalstisko organizāciju vai izglītības iestādi, kam būtu vērtīgi pievienoties “CSR Latvia”, aicini kļūt par biedru un pieteikties biedrības mājas lapā.
“CSR Latvia” biedru “Rīta kafija” katra mēneša pirmajā piektdienā
Ņemot vērā “CSR Latvia” biedru vēlēšanos tīkloties un apmainīties zināšanām un viedokļiem, katra mēneša pirmajā piektdienā no plkst. 9.30 līdz 10.30 notiek attālināta biedru tikšanās jeb virtuālā kafija. Katrā tikšanās reizē paredzēts apskatīt kādu ilgtspējas tēmu.
Tuvākie pasākumi:
- 12.05.2023. – “Ukraina – ilgtspējas dzīvotspēja kara apstākļos”;
- 02.06.2023. – biedru tematisko darba grupu rezultātu un aktivitāšu prezentācijas.
“CSR Latvia” valde un organizācijas biedri ir aicināti ieteikt tēmas, par kurām ir interese aprunāties ar citiem vai dzirdēt ekspertu viedokli.
Ko darīt ar dūņām? “Jūrmalas ūdens” ilgtspējas iniciatīva.
Atbildīga biznesa vēstnešu programmā katram dalībniekam ir jāizstrādā kāda ilgtspējas iniciatīva. Turpmāk katrā jaunumu vēstule iepazīstināsim ar kādu no tām, lai dotu iedvesmu arī citiem. Šoreiz pašvaldības uzņēmuma “Jūrmalas ūdens” valdes priekšsēdētāja Anda Renča stāsts:
“Uzņēmumam “Jūrmalas ūdens”, attīrot notekūdeņos, ievērojamos daudzumos rodas blakusprodukts – dūņas. Populārākais to pārstrādes veids ir kompostēšana, bet tam ir vajadzīga liela teritorija un īpaša tehnika. Turklāt kompostēšanas cikls ir garš – gads vai pat vairāk. Mums tādas teritorijas nav. Līdz šim dūņas nodevām pārstrādei koģenerācijas vietām, bet tas mums izmaksāja diezgan dārgi. Meklējām risinājumus. Viens no tiem ir bio lauku veidošana. Tas nozīmē, ka dūņas mēs varētu noglabāt lielos baseinos, kas mums šobrīd ir pieejami un netiek izmantoti. Tur iestādītu kārklus, kas ļoti ātri aug. Un tālāk šo produkciju nākamajā ciklā varam izmantot kā kurināmo šķeldu. Blakus plānojam arī izvietot saules paneļus, kas labvēlīgi ietekmētu pašu kārklu audzi. Otrs risinājums dūņu izmantošanai ir pirolīzes rezultātā iegūt ogli. Tālāk to mēs varam izmantot gan kā mēslojumu apstādījumiem pilsētā, gan pētījumu nolūkos. Kopumā par Atbildīga biznesa vēstnešu programmu varu teikt, ka tā dod iespēju paskatīties uz lietām citādāk, ne tikai no finansiālo ieguvumu perspektīvas. Un beigās izrādās, ka šādi labums ir gan uzņēmumam, gan globāli sabiedrībai. Tā arī ir tā ilgtspēja, kas ir aktuāla tēma visā pasaulē.”
Plašāka informācija par šo iniciatīvu un uzņēmuma stratēģiju ir atrodama “Jūrmalas ūdens” mājas lapā šeit.
Biedru ziņas
Jauns studiju kurss “Aprites ekonomika”
Banku augstskola piedāvā izmēģināt jauno studiju kursu “Aprites ekonomika”, kas izstrādāts “ErasmusPlus” projektā “Inclusive Digital Education – a Tool to Understand Circular Economy” kopā ar kolēģiem no “ArtSmart” (Latvija), Albānijas, Lietuvas, Itālijas un Portugāles. Studiju kursa saturs ir pieci moduļi trīs grūtību līmeņos:
1) Vispārīgi par aprites ekonomiku;
2) Patēriņš;
3) Ražošana;
4) Atkritumi;
5) Aprites ekonomikas biznesa modeļi, inovācijas un investīcijas.
Projekta vadītāja ir “CSR Latvia” biedre, Banku augstskolas profesore, Dr.oec. Dzintra Atstāja.
Augstskolām ir iespēja “Moodl” ievietot testa jautājumus, lai studenti var nokārtot studiju kursu divu kredītpunktu (3 ECTS) apjomā.
Jauna grāmata “Latvijas drošības un aizsardzības industrijas stāsti”
Grāmata ļaus atskatīties uz militārās industrijas attīstību pirms Otrā Pasaules kara, Padomju laikā, militāro tehnoloģiju attīstību, kā arī aizsardzības nozares attīstību, Latvijai pievienojoties NATO un ES.
Grāmatas līdzautore ir biedrības “CSR Latvia” līdzdibinātāja Elīna Egle: “Mana pārliecība ir, ka Latvija būs ilgtspējīga, ja tā būs droša, aizsargāta. Šeit dzīvos uzņēmīgi cilvēki, kuri līdzīgi, kā mūsu iepriekšējās paaudzes, radīs inovatīvus un eksportspējīgus produktus armijām un drošības dienestiem Latvijā un pasaulē. Tikai drošā valstī varam attīstīt zaļu, apritīgu, apzinīgu, atbildīgu dzīvesziņu un uzņēmējdarbību.”
Iedzīvotāju uztverē “Lidl” atzīts par ilgtspējīgāko uzņēmumu Latvijā
Eiropas lielākajā zīmolu ilgtspējas pētījumā “Sustainable Brand Index 2023”, kas pēta iedzīvotāju ilgtspējas uztveri, “Lidl” ir ieņēmis pirmo vietu Latvijā.
Uzņēmums ir ieguvis augstāko novērtējumu ne tikai pārtikas mazumtirdzniecībā, bet arī visu pētījumā iekļauto uzņēmumu kopvērtējumā.
Pētījumā par Latviju tika analizēti 50 produktu un pakalpojumu zīmoli no astoņām tautsaimniecības nozarēm, aptaujājot 1000 respondentus. Indeksa pētījumā 65% Latvijas respondentu atzina, ka zīmola ilgtspēja ietekmē viņu lēmumu iegādāties preces vai pakalpojumus. Tas gan ir nedaudz mazāk nekā 2022. gadā, kad ilgtspējas jautājumus par būtiskiem preču vai pakalpojumu izvēlē atzina 68% aptaujāto.”Sustainable Brand Index” ir lielākais neatkarīgais zīmolu ilgtspējības pētījums Eiropā, kuru kopš 2011. gada veic Stokholmā bāzētā pētījumu aģentūra “SB Insight”. Pētījums mēra, kā patērētāji uztver 1549 zīmolu ilgtspējību, balstoties uz 80 tūkstošu klientu viedokli astoņās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Dānijā, Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā un Nīderlandē.
Ziņas Latvijā un Pasaulē
Publiskota Valsts Kontroles jaunākā revīzija “Vai Latvijā ir izveidoti priekšnosacījumi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai?”
Pirms septiņiem gadiem arī Latvija apņēmās virzīties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tomēr līdz šim ne valsts, ne pašvaldību līmenī nav darīts pietiekami, lai pilnvērtīgai virzībai būtu visi priekšnoteikumi. Kopumā Latvijā darbs ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem notiek bez procesa virsvadības, konkrēta plāna, uzdevumu un atbildības sadalījuma. Rezultātā sabiedrības izpratne par mērķiem un to nozīmi joprojām ir zema.
Lai sasniegtu šos mērķus, nozīmīga loma ir pašvaldībām – līdz pat 65% no 169 ilgtspējīgas attīstības mērķu apakšmērķiem ir saistīti ar pašvaldību kompetenci. Un tieši pašvaldības būs izšķirošais posms, lai mērķus sasniegtu.
Neko nemainot, pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas aprēķina Latvija līdz 2030. gadam būs sasniegusi vien 30 jeb 18% no ilgtspējīgas attīstības mērķu apakšmērķiem. Progresa trūkums un negatīvās tendences ilgtspējīgas attīstības mērķu rādītājos liecina, ka Latvijā steidzami jāsāk politiska virsvadība, kopīgiem spēkiem augstā pārresoriskā līmenī risinot izaicinājumus, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus.Vairāk par revīzijas rezultātiem Valsts Kontroles mājas lapā šeit.
Sievietes visā pasaulē joprojām cīnās par savu pārstāvniecību vadošos amatos
Parlamentu savienība un organizācija “ANO sievietes” ir izveidojušas karti “Sievietes politikā: 2023. gads”. Tajā pieejama atjaunināta statistika par sievietēm vadošos amatos un valstu parlamentos, par pamatu ņemot 2023. gada 1. janvāra datus. Tie parāda, ka visā pasaulē visos lēmumu pieņemšanas līmeņos sievietes ir nepietiekami pārstāvētas un ka līdz dzimumu paritātes sasniegšanai politiskajā dzīvē vēl ejams tāls ceļš.
Pēc sieviešu skaita Ministru Kabinetā Latvija dala 23. vietu ar Šveici un Lietuvu. Savukārt ar pārstāvniecību parlamentā situācija ir nedaudz sliktāka – Latvija ierindota 69. vietā.Šeit apskatāma pasaules karte, kur attēlota sieviešu pārstāvniecība politiski nozīmīgos amatos.
Pētījums atklāj Latvijas izaicinājumus filantropijas jomā
Ir publicēti pētījuma “Filantropija un korporatīvā sociālā atbildība” pētījuma rezultāti. Zemāk minētas galvenās attīstības barjeras attiecībā uz biznesu un indivīdu sociālo iesaistīšanu Latvijā:
- makrovadlīniju un vienotas ieviešanas vietas trūkums;
- grūtības teoriju pārvērst praksē;
- sociālās tēmas nav apvienotas ar ikdienas darbu;
- veicināšanas, paraugu, labas prakses un pierādījumu trūkums;
- nepietiekams stimuls sociālajai iesaistei privātajā un publiskajā iepirkumā;
- negatīva ietekme uz ziedojumiem saistībā ar 2018. gada nodokļu reformu;
- mazas nodokļu atlaides individuālajiem ziedotājiem;
- pārskatu iesniegšanas problēmas;
- sociālo struktūru uzņēmējdarbības potenciāla neizmantošana;
- nav nodokļu atvieglojumu investoriem, kuri ir ieinteresēti līdzekļu ieguldīšanā projektos ar ietekmi.
Pētījumu iespējams lejupielādēt šeit.
8 darbības, kas samazinātu ietekmi uz klimatu
Klimata pārmaiņu starpvaldību padome publicējusi kopsavilkumu par tās sesto novērtējuma ziņojumu. Daudzos no mums tas raisījis depresīvas pārdomas par stāvokli klimata politikā. Tomēr mēs nedrīkstam ļauties bezcerībai un apātijai, jo katrs pozitīvs solis var nest pārmaiņas.
Tālāk minēti astoņi praktiski veidi, kā atsevišķi cilvēki un visa sabiedrība kopā var cīnīties par mērķi samazināt gaisa temperatūru par 1,5 °C:
- jāsamazina metāna emisijas;
- jāaptur atmežošana;
- jāatjauno citas noplicinātās zemes;
- jāmaina saimniekošana laukos un savi ēšanas paradumi;
- jāpalielina saules un vēja enerģijas izmantošana;
- jāiegulda enerģijas efektivitātes uzlabošanā;
- jāizbeidz akmeņogļu dedzināšana;
- jānosaka klimata pārmaiņas par visu lēmumu pieņemšanas centrālo aspektu.
Ir vēl simtiem iedarbīgāku un efektīvāku pasākumu, ko mēs varētu veikt, bet šīs darbības jau būtu labs sākums!
Izmaiņas Atjaunojamo energoresursu direktīvā
30. martā tika panākta provizoriska vienošanās starp ES Padomi un ES Parlamentu par Atjaunojamo energoresursu direktīvas atjaunināšanu (#REDIII). Daži svarīgākie sarunu rezultāti:
- ES kopējais atjaunojamās enerģijas mērķis 2030. gadam ir palielināts no pašreizējiem 32% līdz 42,5%. Tas nozīmē, ka Latvijai atjaunojamās enerģijas mērķis 2030. gadam varētu būt robežās no 58 līdz 62%.
- Transporta jomā degvielas piegādātajiem līdz 2030. gadam būs jānodrošina atjaunojamo energoresursu īpatsvars 29% apmērā vai alternatīvi par 14,5% jāsamazina siltumnīcefekta gāzu intensitāte pārdotajā degvielā, izmantojot atjaunojamos energoresursus.
- Attiecībā uz ilgtspējības kritēriju piemērošanas robežu cietajai biomasai ir samazināts slieksnis no 20 MW līdz 7,5 MW. Tas nozīmē, ka nākotnē pieaugs to cieto biomasas kurināmo izmantojošo staciju skaits, kam jāpierāda biomasas ilgtspējība.
- Rūpniecībā ik gadu vajadzēs palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu par 1,6%.
- Ēkās 2030. gadā vajadzēs izmantot vismaz 49% atjaunojamās enerģijas. Tas paredz pakāpenisku atjaunojamo energoresursu mērķu palielināšanu apkurē un dzesēšanā, līdz 2026. gadam valsts līmenī palielinot to par 0,8% gadā un no 2026. līdz 2030. gadam – par 1,1%.
Eiropas Parlamentam un Padomei, kas pārstāv ES dalībvalstis, vēl oficiāli jāapstiprina panāktā vienošanās. Kad šis process būs pabeigts, direktīva tiks publicēta ES Oficiālajā vēstnesī. Pēc tam tā stāsies spēkā.
Eiropas Komisija ir iesniegusi priekšlikumu direktīvai par skaidri formulētu vides prasību pamatojumu un paziņošanu, nepadarot neizdevīgu tādu produktu un pakalpojumu izveidi, kas patiesi aizsargā vidi un uzlabo cikliskumu. Tajā pašā laikā ir svarīgi arī izvairīties no zaļmaldināšanas.
Kādi ir šī priekšlikuma galvenie mērķi?
- Paaugstināt ES vides aizsardzības līmeni un veicināt paātrinātu zaļo pāreju uz ciklisku, tīru un klimatam nekaitīgu ekonomiku.
- Aizsargāt patērētājus un uzņēmumus no zaļmaldināšanas un sniegt patērētājiem iespēju dot savu ieguldījumu zaļās pārejas paātrināšanā, pieņemot informētus iepirkšanās lēmumus, kas pamatoti uzticamos apgalvojumos un marķējumos par ietekmi uz vidi.
- Uzlabot tiesisko drošību attiecībā uz atbilstību vides aizsardzības prasībām un vienlīdzīgiem apstākļiem starptautiskajā tirgū, kā arī palielināt to komersantu konkurētspēju, kas pieliek pūles, lai paaugstinātu savu produktu un darbības vides ilgtspēju.
Jaunumu vēstules autoru kolektīvs:
- Agnese Alksne – Bensone, biedrības “CSR Latvia” valdes locekle
- Ieva Treija, redaktore
- Tehniskais un satura atbalsts: Finday.lv