#10: Krievijas un Ukrainas kara ētikas dilemmas biznesā

Dilemmas un izaicinājumi ilgstpējīgiem uzņēmumiem

Nenoliedzami, situācija Ukrainā šobrīd ir vadošā tēma visās informācijas platformās un veidos, jo tai ir nozīmīgā loma ne tikai globālajā, bet arī Eiropas ekonomikā. Esošā situācija ir ietekmējusi teju katru no mums, tostarp arī uzņēmējus, kuri, realizējot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, šobrīd ir lielu izaicinājumu priekšā – kā saglabāt sociāli atbildīgu un uz ilgtspēju balstītu uzņēmējdarbību, vienlaikus nezaudējot savu preču un pakalpojumu noietu. Kā atsaukties uz lūgumu neatbalstīt Krievijā un Baltkrievijā ražotu produktu pirkšanu vai nodarboties šajās valstīs ar uzņēmējdarbību, kas nodokļu veidā ļauj Krievijai finansēt karu?

Lai pārorientēt savas piegādes ķēdes tā, lai izvairītos no šo valstu produktu vai pakalpojumu iegādes un sāktu uzņēmumus vērtēt caur jauniem kritērijiem. Kādiem? Kādas stratēģijas uzņēmumi izmanto šobrīd? Kas notiks “pēc” kara? Šī ir tikai neliela daļa no tēmām, kas apskatītas šajā Ziņu lapā, tostarp balstoties uz “CSR Latvia” biedru praktiskajiem pieredzes stāstiem. Tā kā “CSR Latvia” aktīvi iesaistās diskusijās un sniedz risinājumus uzņēmējiem, tostarp organizācijas biedriem par šiem un vēl citiem jautājumiem, tad šajā Ziņu lapā esam atspoguļojuši informāciju par to, ko “CSR Latvia” ir sasniegusi pērn un kas ir tie mērķi, kuri jāsasniedz 2022. gadā. Uzreiz droši varu apgalvot, ka ir paveikts patiesi daudz, vienlaikus – esam arī jaunu izaicinājumu priekšā. Turklāt ir ievēlētā jaunā “CSR Latvia” valde, bet par to visu lasiet plašāk šajā – nu jau desmitajā Ziņu lapas numurā.
– Agnese Alksne-Bensone, CSR Latvia Valdes locekle

CSR Latvia aktualitātes

Krievijas un Ukrainas kara ētikas dilemmas biznesā

Lai runātu par Krievijas un Ukrainas kara radītajām sekām ekonomikā, vispirms mēs vēlamies paust stingru nostāju, ka nosodām Krievijas agresiju un iebrukumu Ukrainā, vienlaikus mēs izsakām līdzjūtību Ukraiņu tautai. 

Mūsu reģionā sabiedrība apzinoties kara radīto humanitāro postu, nežēlību pret cilvēkiem un paaudzi, kas būs pieredzējusi karu ar visām tām izrietošajām sekām, vislielāko uzmanību pamatoti pievērš humanitāriem aspektiem. Dažādu jomu eksperti izsaka bažas arī par šīs situācijas tālejošām sekām. Šoreiz, nekāda veidā nemazinot humanitārā aspekta primāro lomu, vēlamies pielikt savu redzējumu par tām problēmām ar kurām saskarās biznesa pārstāvji.    

Šis konflikts izceļas ar vairākām apstākļiem, kas nebija novēroti līdzšinēja vēsturē mūsu reģionā. Nemaz nerunājot par efektu, kas tiek radīts mūsu kaimiņzemēm, Ukrainai ir zīmīgā loma ekonomikā un tā ir dziļi integrēta Eiropas ekonomiskajā landšaftā, tā ir  svarīgs pārtikas drošības elements, tā tiek dēvēta par Eiropas maizes klēti; Krievijas ekonomiskais un ģeogrāfiskais lielums, militārais spēks un pastāvīgā vieta ANO Drošības padomē; Eiropas atkarība no Krievijas energoresursiem; ekonomisko sankciju “smagums” kurām tiek pakļautā Krievija ir līdz šīm neredzēts efekts globālajai ekonomikai, kas seko līdzi Covid-19 izraisītai krīzei. Šo valstu ekonomika – to radītie produkti un pakalpojumi,  ir daļa no globālās ekonomikas un sekas mēs izjutīsim savā ikdienā, kaut vai lietojot energoresursus vai iepērkot pārtiku – viss kļūst dārgāks. 

Ukrainas atbildīgu uzņēmēju organizācija – CSR Ukraine, kuras vadītāja arī bija spiesta doties bēgļu gaitās, aicina globālo biznesa sabiedrību paust savu atbalstu Ukrainas centieniem aizstāvēt valsti. Viens no lūgumiem ir neatbalstīt Krievijā un Baltkrievijā ražotu produktu pirkšanu vai nodarboties šajās valstīs ar uzņēmējdarbību, kas nodokļu veidā ļauj Krievijai “sponorēt” karu. Korporatīvās atbildības un ilgtspējas ekspertu valodā tas nozīmē, ka uzņēmumiem ir jāpieņem lēmums izbeigt uzņēmējdarbību, kas nav atbildīga vai pārorientēt savas piegādes ķēdes. Piegādes ķēžu pārrorientāciju organizē tā, lai izvairītos no šo valstu produktu vai pakalpojumu iegādes un sāktu uzņēmumus vērtēt caur vēl vienu kritēriju – politiskā atbildība (political responsibility), blakus kritērijam – cilvēktiesību ievērošana produkta vai pakalpojuma izcelsmes valstī. CSRUkraine aicinājumam kā pirmie atsaucās to valstu atbildīga biznesa organizācijas, kas neatrodas kaimiņos un kurām tautsaimniecības no šīs sadarbības pārtraukšanas netiks ietekmētas. Pārējās valstīs tas ir atstāts katra uzņēmuma ziņā – pieņemt lēmumu vai šādu apņemšanos realizēs vai nē. 

Nav noslēpums, ka veicot uzņēmējdarbību Krievijas tirgū, uzņēmējs uzņēmās papildu riskus, rēķinoties ar investīciju nestabilitāti, sadarbības partneru spējai nodrošināt produkta un pakalpojuma kvalitāti un nepārtrauktību, kā arī rēķinājās ar ārējiem riska faktoriem –  augstu korupciju  un  birokrātiju. Vairāki uzņēmēji uztvēra 2008.gada konfliktu Gruzijā un 2014.gada Krimas aneksiju, ka skaidrus brīdinājumus. Tie pārdomāja savu investīciju plānu un attīstības iespējas Krievijā. Pie tam, ja uzņēmums ir deklarējis, ka ir korporatīvi sociāli atbildīgs un ilgtspējīgs, tad viena no pamat vērtībām šādam uzņēmuma jau pēc noklusējuma ir atbalsts cilvēktiesībām, tai skaitā izvērtēt vai tās tiek ievērotas valstīs ar kurām notiek sadarbība. Pēdējo gadu notikumi Krievijā un Baltkrievijā lika starptautiskajai sabiedrība konstatēt, ka tajās tiek pārkāptas cilvēktiesības. Pie tam pēdējie piemēri, kas sekoja pēc velēšanām Baltkrievijā un situāciju ar verda brīvību Krievijā no dažiem ekspertiem tika vērtēti, ka sistemātiski. Šādos apstākļos turpinot biznesa attiecības ar šiem valsītim likās pārāk riskanti. Apzinoties šo post factum secinājumu liekulību, tomēr nevar noliegt saikni starp cilvēktiesību ievērošanu un risku biznesa veikšanai.  

Nozares Latvijā kuras visvairāk skar šī kara negatīvās sekas – gan sadarbības pārtraukšana ar Krieviju un Baltkrieviju, gan Ukrainas ekonomikas sabrukums ir – kokrūpniecība, metāla apstrāde, transports, loģistika, pārtikas ražošana un lauksaimniecība. Kara laikā ir arī tie, kas var nopelnīt – pārsvarā tie uzņēmumi, kuri izmanto “nepilnības regulējumā” vai “haosu” ko rada ārkārtas situācija. Tā pat uzņēmējdarbības vidē redzam nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādiem nozaru spēlētājiem, uzliekot šīm nozarēm valstisku aizliegumu nesadarboties. Nozare, kuras šobrīd neveic sadarbību ar Krieviju, piemēram, avio pārvadājumi, ir nostādīta nelīdzvērtīgā konkurencē ar sauszemes transporta pārvadātājiem, kas turpina strādāt. Jautājums vai šāda politika ir valsts puses atbildība, izlīdzināt šis konkurences nepilnības, vai šādu  lēmumu – pārtraukt sadarbību, atstāsim tikai uz uzņēmumu vadītāju pleciem?

Stratēģijas, kuras izmanto uzņēmumi šobrīd:

• Iziet ārā no Krievijas un Baltkrievijas tirgus tie uzņēmumi, kuru zīmoli ir globāli un darbojas tiešā saskarsmē ar “patērētāju” (B2C), bet par pamatu tiek ņemts vērā reputācijas risks, kas veidojas tirgos ārpus Krievijas, lai nezaudētu pārdošanas citas valstīs un kopējo zīmola vērtību. Izejot no tirgus uzņēmumiem atbildīgi jāizturas pret darbiniekiem tajās valstīs, maksājot kompensācijas un arī izvērtējot replikācijas iespējas.
• Iziet ārā vai pārtrauc sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas valstu uzņēmumiem tie, kuru vērtības nesaskan ar šo valstu piekopto agresiju un cilvēktiesību pārkāpumiem. Pārsvarā šie uzņēmumi necieš lielus ekonomiskus zaudējumus, jo jau iepriekš ir samazinājuši sadarbības apjomus un ir spējīgi pārorientēt savas piegādes ķēdes. Parasti šie uzņēmumi atrodas kaimiņos agresoru valstīm.  
• Paliek Krievijas un Baltkrievijas tirgū tie uzņēmumi, kuri piegādā cilvēku dzīvībām svarīgus produktus un pakalpojumus, piemēram, farmācija. 
• Uzņēmumi paliek strādāt Krievijā un Baltkrievijā vai arī to piegādes ķēžu sadarbības partneri joprojām ir no šīm valstīm, bet to produkti un pakalpojumi  nav saistīti ar kara darbības vai režīma tiešu veicināšanu.
• Uzņēmumi paliek strādāt Krievijā un Baltkrievijā vai arī to piegādes ķēžu sadarbības partneri joprojām ir no šīm valstīm, bet to produkti un pakalpojumi ir saistīti ar kara darbības vai režīma atbalstu. Šeit bīstamība ir tāda, ka atkarībā no produkta nozīmīguma un piegādes ķēdes garuma, uzņēmuma vadība riskē tikt apsūdzēti smagos cilvēktiesību pārkāpumos. Piemēram, ja šie produkti vai pakalpojumi tiek izmantoti, lai veiktu kara noziegumus vai genocīdu – degviela, enerģija, telekomunikācijas, IT, šaujamieroči, dubultās nozīmes produkti, u.c.  

Ko uzņēmumam darīt savas korporatīvās sociālās atbildības ietvaros? 

1. Sagatavot savu atbildīga biznesa pozīciju par attieksmi pret Krievijas karu Ukrainā, skaidri paužot nostāju, kā arī skaidrojot, kā konkrēti rīkosies. Informēt par šo nostāju darbiniekus, sadarbības partnerus un plašāku sabiedrību. 
2. Veikt pasākumus, kas vērsti uz uzņēmuma darbinieku informēšanu par uzņēmuma rīcību krīzes gadījumā, ja uzņēmums tiks ietekmēts no ārējiem faktoriem kā kara sākums, uzņēmuma iziešana no tirgus u.c.
3. Pārliecināties par piegādes ķēdes atbilstību tām vērtībām, ko esam apņēmušies realizēt savā ikdienas darbā lokāli – kartēt piegādātājus, pieprasīt informāciju, vienoties par papildus nosacījumiem, auditēt, u.c. Šādā veidā uzņēmums jau gatavosies Eiropas Komisijas direktīvas ieviešanas procesam, kas nosaka, ka uzņēmumiem būs jāpārliecinās par to, ka piegādes ķēdē netiek pārkāptas cilvēktiesības un nav negatīva ietekme uz vidi (padziļinātās uzņēmuma izpētes jeb uzticamības pārbaudes (due diligence)). Šī direktīva arī paredzēs izstrādāt mehānismu, kā šādas neatbilstības novērst un kā rīkosies, ja šāds risks iestāsies. Šis kā obligāts pienākums attieksies uz lielajiem uzņēmumiem, kuru piegādātāji būs no trešajām pasaules valstīm, tai skaitā Krievijas un Baltkrievijas.
4. Noteikt robežas līdz kurai uzņēmums atbild vai ir potenciāls risks produktam vai  pakalpojumam tikt izmantotam  kara noziegumu vai genocīda izdarīšanā.  
5. Ievērot likumā noteiktās sankcijas un pārliecināties par patiesā labuma guvējiem.
6. Ja uzņēmums pārtrauc vai aptur darbību kara darbības skartajās un iesaistītajās valstīs, vienoties par rīcību attiecībā uz darbiniekiem un sabiedrību, piemēram, maksāt kompensācijas par darba zaudēšanu, izmaksāt dažas algas uz priekšu par dažiem mēnešiem, atbalstīt darbinieku un to ģimenes locekļu re-lokāciju, nodrošināt darbu citās struktūras, sniegt psiholoģisku atbalstu darbiniekiem un to tuviniekiem, atbalstīt darbinieku vēlmi doties militārajā dienestā, piemēram, saglabājot tiem darba vietas, veltīt finanšu līdzekļus humānās palīdzības sniegšanai (līdz 10% no apgrozījuma), pārskatīt sabiedrības atbalsta politiku u.c.

Kas notiks “pēc” kara?

Šobrīd mēs upurējam savas ikdienas vajadzības, īpaši karā iesaistīto valstu kaimiņvalstis, ne Rietumeiropas valstis, un to mēs pieņemam kā mūsu morālo pienākumu, lai karš nenonāktu līdz mūsu teritorijai. Tomēr, ilgtermiņā uzņēmumi nevar atrasties pastāvīgā “krīzes” režīmā. Par ilgtermiņa risinājumiem ir jādomā jau tagad. Jautājumi uz kuriem būs jāatrod atbildes: Kādi būs nosacījumi tiem Ukrainas bēgļiem, kas vēlēsies palikt Latvijā un vēlēsies strādāt, integrēties sabiedrībā? Kas jādara šobrīd, lai Latvijas uzņēmējiem būtu iespēja iesaistīties Ukrainas atjaunošanā? Apturot kādu nozaru darbību vai neatbalstot konkrētus uzņēmumus, kas cieš dēļ karā iesaistīto valstu ekonomisko attiecību pārtraukšanas, vai tiek plānoti kompensācijas mehānismi no nacionālā vai Eiropas Savienības budžeta? 

Šie un citi jautājumi vēl paliek neatbildēti, tādēļ mēs, organizācija Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma un tās biedri, aicinām aktīvi par šiem jautājumu diskutēt atbildīgās ministrijas un citas iesaistītās puses, bet uzņēmumus – paust nostāju un rīkoties atbildīgi.

– Agnese Alksne-Bensone, CSR Latvia valdes locekle un Arturs Evarts, CSR Latvia valdes loceklis

“Atbildīga biznesa vēstneši” programma nr. 9.

Sekmīgi ir uzsākusies “Atbildīga biznesa vēstneši” (ABV) devītā programma, kurā piedalās astoņi dalībnieki no septiņiem dažādu nozaru uzņēmumiem un organizācijām. To vidū ir Inga Krūkle no RP SIA “Rīgas satiksme”, Andis Rencis no SIA “Jūrmalas ūdens”, Anrijs Aumalis no SIA “Ekju”, Arturs Žipris no SIA “Mechanika Engineering”, Anita Skudra un Evita Vītola no SIA “Rīgas meži”, kā arī Elīna Pinto no NVO “#esiLV”.

Ir patiess prieks, ka programmas dalībnieki gūs ieskatu nacionālajās un globālajās tendencēs korporatīvās sociālās atbildības (KSA) un ilgtspējas jomās, kas palīdzēs attīstīt uzņēmuma ilgtspējas stratēģiju. Lai programmas ietvaros ieg;utu praktiskas zināšanas, tas papildu apmācību ietvaros vairāk nekā deiņi lektori no biznesa un NVO sektoriem sniegs praktiskus-uz savu pieredzi balstītus piemērus un metodes, kā veidot atbildīgu un ilgtspējīgu biznesu.

Esi starp pirmajiem un piesaki savu dalību ABV 10. programmai, kas sāksies jau šī gada 15. septembrī. Piesakies šeit.

“CSR Latvia” biedru sanāksmē ievēl valdi un vienojas par 2022. gada uzdevumiem

29. martā norisinājās ikgadējā “CSR Latvia” biedru sanāksme, kurā tika ne tikai ievēlēta jauna balde, bet kuras laikā tika sniegts ieskats par pagājušajā gadā sasniegto, kā arī izvirzīti mērķi 2022. gadam.

Ievēlot jauno valdi, biedri apliecināja uzticību esošajiem valdes locekļiem Agnesei Alksnei-Bensonei un Arturam Evartam, kas valdē darbosies nākamos divus gadus. Visas biedrības vārdā tika izteikts  liels paldies Artūram Jansonam par darbu valdē pēdējo divu gadu laikā. Tā kā organizācijas statūti paredz, ka valdē var darboties līdz trīs valdes locekļiem, tad ikviens interesents, kas ir arī “CSR Latvia biedrs”, ir aicināts pieteikt savu dalību līdz šī gada 10. septembrim.

2021. gada “CSR Latvia” sasniegumi:

• Biedrības apgrozījums ir pieaudzis par 107%;
• Uzsākta ārējā finansējuma piesaiste no fondiem un sadarbības partneriem;
• Ieviestas jaunas biedru attiecību iniciatīvas – ikmēneša tikšanās un mentorings biedru organizāciju valdēm;
• Ir izstrādāta “CSR Latvia” Ziņu lapas – digitālā žurnāla vadlīnijas, kā arī sagatavoti im publicēti jau seši izdevumi; 
• Ir publicēts un ikvienam interesentam ir pieejams pētījums “Latvijas uzņēmumu uztvere korporatīvās ilgtspējas un atbildības jomā”;
• Ir uzsākta “Nulles tolerance pret korupciju” iniciatīvas iespējošana sadarbībā ar organizāciju “Delna”;
• Ir izstrādāti risinājumi “Atbildīga biznesa vēstneši” absolventu iniciatīvu atbalstīšanai, piedāvājot reālus piemērus-risinājumus ilgtspējasas uzņēmējdarbības īstenošanai.

2022. gada “CSR Latvia” mērķi: 

1. Veicināt izpratni uzņēmumos un sabiedrībā par korporatīvo atbildību, 
2. Virzīt atbildīga biznesa un ilgtspējas jautājumus tiesību aktos, uzņēmumu dienas kārtībā, izglītības sistēmā un sabiedrībā, 
3. Atbalstīt sociāli atbildīgus un uz ilgtspēju orientētus uzņēmumus.

“CSR Latvia” biedru virtuālā rīta kafija

Ņemot vērā “CSR Latvia” biedru izteikto vēlēšanos, katra mēneša pirmajā piektdienā no plkst. 9.30 – 10.30 notiks biedru tikšanās jeb virtuālā kafija. Katrā no tikšanās reizēm ir paredzēts apskatīt kādu no ilgtspējas aktuālajām tēmām. Piemērām, pēdējā tikšanās reizē tika apskatīts ilgtspējas jautājums kontekstā ar situāciju Ukrainā. Lai biedru virtuālās kafijas tikšanās reizēs tiktu apskatītas patiesi aktuālākās tērmas, “CSR Latvia” valde un tās biedri ir aicināti ieteikt tēmas, par kurām vēlas aprunāties ar citiem vai dzirdēt ekspertu viedokli. 

“Atbildīga biznesa vēstneši” programmas ALUMNI dibināšana

21. aprīlī plkst. 16:00 notiks Atbildīga biznesa vēstneši programmas dalībnieku – absolventu pirmā tikšanās, kuras laikā dibināsim “ALUMNI” jeb “Absolventu” kopienu, kā arī apmainīsimies ar  pieredzi apmaiņa, lai novērtētu sasniegto un izzinātu jaunas izaugsmes iespējas. 

Pasākuma norises vieta: AS “Latvijas balzams” telpās, A.Čaka 160, Rīgā. Pasākumu atbalsta CSR Latvia zelta biedrs: Amber Bevarage group. 

Ja esi “Atbildīga biznesa vēstneši” absolvents, reģistrē savu dalību līdz 19.aprīlim šeit.

“CSR Latvia” raidījumā “Vides fakti”

Tā kā viens no “CSR Latvia” mērķiem ir izglītot iespējami plašāk par KSA un ilgstpējas jasutājumiem, tad Agnese Alksne-Bensone piedalījās raidījumā “Vides fakti”, kurā stāstīja par to, kādēļ biznesam ir svarīga vides ilgtspēja, un dalījās ar dažiem piemēriem no “Atbildīga biznesa vēstneši” programmas iniciatīvas projektiem šajā jomā. Noskaties raidījumu un uzzini, kā tas bija, ar uzņēmumiem runāt par ilgtspēju pirms 8-9 gadiem, kad tas nebija stilīgi.

Raidījumā apskatīti arī citi temati, tostarp, vai mākslīgais sniegs nav kaitīgs un vai dāvanas, ko saņemam kopā ar pirkumu, ir uzņēmumu labā prakse u.c.

Noskaties semināru “Nefinanšu ziņojumu sagatavošana”

Ikvienam interesentam ir pieejams semināra “Nefinanšu ziņojumu sagatavošana” video ieraksts, kas notika šī gada 9. martā un kurā savu viedokli pauda arī CSR Latvia valdes priekšsēdētāja Agnese Alksne-Bensone. CSR Latvia valdes priekšsēdētāja ne tikai dalījās ar viedokli par dažādu nefinanšu ziņojumu sagatavošanu, bet vienlaikus dalījās ar informāciju par ilgtspējas standartiem, kas izmantojami ilgtspējas ziņojumu sagatavošanai.

Neskatoties uz to, ka primāri seminārs bija paredzēts valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un to kapitāla daļu turētājiem, tajā tika sniegta vērtīga informācija ikvienam uzņēmējam par galvenajiem aspektiem kvalitatīvu ziņojumu sagatavošanā.

CSR Latvia Biedru ziņas

Nelikumīgi iegūtas un neskaidras izcelsmes līdzekļu legalizācijas novēršanas aktualitāte – kāpēc šobrīd aktuāli?

Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski palielinājis nelikumīgi iegūtas un neskaidras izcelsmes naudas legalizācijas novēršanas aktualitāti visā pasaulē, īpaši norādot uz apdraudējumu, ko “netīrā nauda” rada valstu nacionālajai drošībai.

Starptautiskā organizācija “Transparency International” (TI) norāda, ka demokrātiskās pasaules valstis līdz šim ir radījušas apstākļus, kuros šobrīd notiekošais karš Ukrainā ir iespējams, atļaujot korumpētām elitēm un valstu valdībām brīvi darboties, palielinot ietekmi Rietumu demokrātijās.

Šobrīd demokrātiskajās valstīs vērojami steidzīgi centieni šo novērst, cik vien ātri iespējams. ES, Kanāda, AK, ASV un citas valstis ievieš mērķētas sankcijas pret personām un uzņēmumiem, kas saistītas ar Kremli un nereti tiek turētas aizdomās par plaša mēroga koruptīvām un noziedzīgām darbībām. Ikvienai valstij ir jāvelta visi iespējamie resursi, lai pilnvērtīgi identificētu “netīro naudu”. Tādēļ TI aicina visas valstis ar steigu ieviest pretkorupcijas politikas, kas ilgstoši atliktas un ar kuru ieviešanu notikusi vilcināšanas.

Latvijā pēdējos gados ir noticis ievērojams progress sankciju piemērošanā un “netīrās naudas” identificēšanā. Tomēr lai arī Latviju var uzskatīt par labo piemēru citām valstīm, tas nenozīmē, ka var atslābt. Svarīgi ir, lai iestādes spēj sadarboties, kā arī rīkoties ātri.

“Amber Beverage Group” atbalsts Ukrainas cilvēkiem

Stipro alkoholisko dzērienu kompānija “Amber Beverage Group” (ABG) ir paziņojusi, ka uzņēmums stingri iestājas pret Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā un ir ziedojusi finanšu līdzekļus iniciatīvai “Stand With Ukraine”, lai sniegtu atbalstu tur, kur tas visvairāk nepieciešams. Vienlaikus ABG meklē iespēju piedāvāt darbu Ukrainas bēgļiem un atbalstīt ar pagaidu dzīvesvietu.

“Atea Global Services” iesaistās iniciatīvā “Uzņēmēji mieram”

Reaģējot uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai, vairāk nekā 100 uzņēmumi visā Latvijā, iekļaujot “Atea Global Services” apvienojās iniciatīvā “Uzņēmēji mieram”. Jau pirmajās 48 stundās kopš kustības uzsākšanas Ukrainas atbalstam tika saziedoti gandrīz pusmiljons eiro. Ar Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un citu partneru atbalstu ir izsūtītas vairākas palīdzības kravas un sniegts nepieciešamais atbalsts bēgļiem.

Starptautiskā Kosmetoloģijas koledža sniedz atbalstu Ukrainai kopā ar darbiniekiem un studentiem

Arī Starptautiskā Kosmetoloģijas koledža (SKK) ir sniegusi savu atbalstu Ukrainai un tās cilvēkiem. Marta beigās ir noslēdzies staigāšanas izaicinājums koledžas personālam un studentiem, kur par katru noieto km tiek ziedoti 0.10 EUR ziedot.lv Ukrainas atbalstam. Tiem dalībniekiem, kuri nogāja vismaz 150 km, papildus bija iespēja laimēt arī SKK salona dāvanu kartes 100 EUR vērtībā. SKK ir arī palīdzējusi masierei no Ukrainas iegādāties kušeti. Tāpat ir atbalsta pasākumi arī Latvijas organizācijām, piemēram, pārskaitīts ziedojums Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai.

Elīna Egle: ‘’Lai būtu zīles – ir jāstāda ozols”

“DAIF Latvija” un tās biedri atbalsta Ukrainu brīvības cīņā ar individuāliem un uzņēmumu finanšu ziedojumiem, aktīvi iesaistoties materiāltehnisko līdzekļu un humanitārās palīdzības iegādē un piegādēs. Uzņēmēji aktīvi veido savas iniciatīvas, partnerības un mērķprogrammas. Bet uzņēmēju galvenais uzdevums ir paredzēt papildu jaudas produktu un pakalpojumu ražošanai drošības un aizsardzības nozaru vajadzībām gan Ukrainas atbalstam, gan Latvijas vajadzībām.

Uzņēmumu piegādātāji ziņo par izejvielu un komponenšu pieprasījuma pieaugumu, kas rosina uzlabot plānošanu un savlaicīgi veikt pasākumus, lai samazinātu produktu izmaksas un piegāžu izpildes termiņus. “DAIF Latvija” aicina ziņot par izejvielu iztrūkumu, kas var negatīvi ietekmēt ražošanu un līguma termiņu izpildi, kā arī apkopo priekšlikumus Ekonomikas ministrijai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). Aktīvi noris duālā pielietojuma preču piegāde Ukrainas armijai sadarbībā ar Aizsardzības ministriju. Operatīvas palīdzības sniegšanai licenču izsniegšanai uzņēmumiem, kas nodrošina stratēģisko preču eksportu, veikti grozījumi normatīvajos aktos, pateicoties Ārlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas atsaucībai. Karadarbība Ukrainā apliecina, ka valsts drošības pamatā ir ilgtermiņa un mērķtiecīga sadarbība starp armiju, industriju, sabiedrību un sabiedrotajām valstīm. Ukrainā cīņa nav beigusies, tādēļ uzņēmumus aicina piedāvāt savus produktus ārkārtas iepirkumiem Ukrainas vajadzībām. 

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014.gadā Latvijas aizsardzības nozare un industrija, kā arī ES un NATO aizsāka industriālās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanu. Tikai stiprinot inovāciju uzņēmumos un ieguldot pētniecībā, ir iespēja apgādāt sabiedrotos kara laikā un sagatavoties arī ārkārtas situācijām epidēmijas apstākļos un klimata pārmaiņu ietvaros. “DAIF Latvija” biedri piedāvā dažādus tehnoloģiskos risinājumus — dažādas klases dronus, respiratorus, optikas ierīces, mobilās platformas, alternatīvas energoapgādei: dīzeļģeneratorus, atmīnēšanas iekārtas. Tas ir labs sasniegums, apzinoties, ka “DAIF Latvija” tika dibināta tikai 2013.gadā. Pašlaik būtiskākais uzdevums ir nostiprināt šīs nozares uzņēmumu industriālo bāzi, kas būtu pamats nākamajiem attīstības posmiem. Lai būtu produkti un risinājumi sabiedrības drošībai, lai būtu zīles – ir jāstāda ozols.

Turpināsies darbs arvien ciešākai civilmilitārai sadarbībai, piegādes ķēžu drošībai un integrācijai ES un NATO militāro spēju attīstībā. Karš ir apliecinājis skaudru realitāti – aizsardzības industrija un drošība ir sabiedrības ilgtspējas pamatā.

Uzņēmēju atbalsts Ukrainai – “Uzņēmēji mieram”

“Atbildīga biznesa vēstneši” 9. programmas ietvaros par biznesa sadarbību ar sabiedrību aicinājām viesos iniciatīvas “Uzņēmēji mieram” idejas autori Ievu Drīksnu no uzņēmuma “Mintos”.

Iniciatīvas autore stāsta, ka pēc idejas rašanās veikusi tikai dažus telefona zvanus un pēc dažām dienām jau bija jāatver fundraising, jo sniegt atbalstu Ukrainas un Krievijas karā cietušajiem Ukrainas cilvēkiem, bija pieteikušies jau ap 50 uzņēmumiem. Vienlaikus tika uzsākta sadarbība ar LR Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, lai varētu veikt organizētas un kontrolētas piegādes. Tā kā iniciatīva nāk no start-up vides, informācijas apmaiņa tajā tiek organizēta un veikta operatīvi, ir arī izveidota valde, kas atbild par līdzekļu izlietojumu. Pašlaik iniciatīvā ir iesaistījušies vairāk kā 200 uzņēmumu. Visciešākā sadarbība ir ar labdarības organizāciju ziedot.lv, ar kuru ikdienā notiek ļoti aktīvs darbs, organizējot humanitārās kravas.

Tāpat “Uzņēmēji mieram” sadarbojas ar Ārlietu ministriju, Latvijas vēstniecību Ukrainā un Ukrainas vēstniecību Latvijā. Palīdzības apjoms ir liels – dienā tiek izsūtītas 2-3, reizēm pat vairāk kravas mašīnas ar vidējo svaru ap 20 tonnām. Iniciatīvai augot, ir izveidota sadarbība arī ar citām valstīm, un ienāk kravas, piemēram, no ASV, ar kuru pārvirzīšanu “Uzņēmēji mieram” nodarbojas. Papildus pamatmērķim – palīdzības kravu nosūtīšanai uz Ukrainu – tiek palīdzēts arī ap 200 ukraiņu ģimenēm, kas ieradušās Latvijā. Ieva stāsta, ka darba ir ļoti daudz, tas ir dinamisks, un vienlaikus visi iesaistītie strādā arī savos pamatdarbos, bet, saņemot atgriezenisko saiti, gandarījums ir milzīgs.Uzņēmumi ir aicināti iesaistīties iniciatīvā, jo palīdzība būs vajadzīga vēl ilgu laiku.

Ziņas Latvijā, Eiropā un Pasaulē

“CSR Ukraine” nosoda Krievijas izvērsto karu Ukrainā

Ņemot vērā, ka CSR Latvia ilgus gauds sadarbojas ar CSR Ukraine, vēlamies publicēt organizācijas aicinājumu uzņēmumiem Krievijas kara pret Ukrainu laikā.

“CSR Ukraine” asi nosoda Krievijas militāro agresiju Ukrainā un aicina nekavējoties izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas valsts teritorijas. Viņuprāt, ir nepieņemami, ka 21. gadsimtā ar agresorvalsts rīcību tiek pārkāptas visas cilvēktiesības. “Mēs esam šokēti par civiliedzīvotāju iznīcināšanu un pārvēršanu ellē. Atbildība par to gulstas uz Krieviju. Un Krievija to visu dara ar “atbrīvošanas” saukli, kamēr viņu valstī tiek vajāti brīvie mediji un vārda brīvība, tiek īstenoti likumi, kas nosaka kriminālatbildību par tā saucamās “viltus” informācijas izplatīšanu par karu Ukrainā, paredzot cietumsodu līdz 15 gadiem,“ tā pauž “CSR Ukraine”.

“CSR Ukraine” aicina visus uzņēmumus un partnerus Ukrainā, kā arī citās ārvalstīs atbalstīt Ukrainu un pārtraukt visus biznesa kontaktus ar Krieviju, to valdību un uzņēmumiem. Pēc “CSR Ukraine” pasutā, mūsdienās strādāt Krievijā un ar Krievijas uzņēmumiem nozīmē sponsorēt karu Ukrainā, pārkāpjot visus sociālās atbildības un cilvēktiesību principus un pamatus. “CSR Ukraine”: Mēs aicinām jūs atzīt, ka finansiāls atbalsts agresorvalstij ir tikpat liels noziegums kā karš”.

Sociāli atbildīga biznesa apvienošana ap Ukrainu ir svarīgs solis uz uzvaru!

Piesakies vebināram par nākotnes sociālo taksonomiju

28. februārī Eiropas Komisija ir publicējusi galīgo ziņojumu par sociālo taksonomiju. Pamatojoties uz darbu, kas veikts pēdējos divos gados, šajā ziņojumā ir ierosināta ES sociālās taksonomijas struktūra saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu par ilgtspējīgām finansēm un pārvaldību. Lai labāk izprastu sociālās taksonomijas ietekmi uz uzņēmumiem. “CSR Europe” dalībnieki ir aicināti pievienoties vebināram 5. maijā, uz kuru reģistrācija ir iespējama šeit. 

Vienlaikus vērtīgi ir sekot līdzi “CSR Europe” notikumu kalendāram, lai uzzinātu par dažādām iniciatīvām nozaru ilgtspējai un tiesību aktu izmaiņām. 

Jauni globālie standarti ziņošanai par ilgtspēju no GRI

Lai organizācijām būtu iespēja laicīgāk reaģēt uz jaunām normatīvo aktu informācijas sniegšanas vajadzībām attiecībā uz ilgstpējības jautājumu ziņošanu, tostarp ES Korporatīvās ilgtspējas pārskatu sniegšanas direktīvas ietvaros, balstoties uz nākotni vērsto pieeju, ir pārskatīti līdzšinējie universālie standarti.

Tas ir nozīmīgākais atjauninājums kopš Globālās ziņošanas iniciatīvas (Global Reporting Initiative) pārejas no vadlīniju sniegšanas uz standartu noteikšanu 2016. gadā. Universālie standarti nostiprina ziņošanas pamatus, nodrošinot visaugstākā līmeņa pārredzamību attiecībā uz organizatorisko ietekmi uz ekonomiku, vidi un cilvēkiem.

Eiropas Komisijas noteikumi cilvēktiesību un vides aizsardzības ievērošanai globālajās vērtību ķēdēs

Eiropas Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu Korporatīvās ilgtspējas uzticamības pārbaudes direktīvai (CSDDD). Priekšlikuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un atbildīgu korporatīvo rīcību visās globālajās vērtību ķēdēs. Tā kā uzņēmumiem ir galvenā loma ilgtspējīgas ekonomikas un sabiedrības veidošanā, tiem ir jāidentificē un, ja nepieciešams, jānovērš, jāizbeidz vai jāmazina savu darbību negatīvā ietekme uz cilvēktiesībām, piemēram, bērnu darbs un darbinieku ekspluatācija, un uz vidi, piemēram, piesārņojums un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās.

Jaunie ES noteikumi veicinās zaļo pāreju un aizsargās cilvēktiesības Eiropā un ārpus tās. Lai gan vairākas dalībvalstis jau ir ieviesušas valsts līmeņa noteikumus un daži uzņēmumi ir veikuši pasākumus pēc savas iniciatīvas, tomēr ir vajadzīgi lielāka mēroga uzlabojumi, kurus ir grūti panākt ar brīvprātīgu rīcību. Šis priekšlikums attiecas uz uzņēmumu darbību, to meitasuzņēmumiem un vērtību ķēdēm (tiešas un netiešas biznesa attiecības).

“CSR Latvia”, kā “CSR Europe” biedri aktīvi iesaistās šī priekšlikuma diskusijās. Ja vēlies saņemt aktuālo informāciju – kopsavilkumu par jaunāko šajā tiesību aktā, kā arī sniegt savus priekšlikumus direktīvai, kļūsti par “CSR Latvia” biedru. Uzzini vairāk šeit.

CSR Latvia aicina kļūt par ogranizācijas biedru, lai kopīgi sasniegtu organizācijas un to biedru ilgtspējas mērķus:

1. Veicināt izpratni uzņēmumos un sabiedrībā par korporatīvo atbildību un ilgtspēju,
2. Virzīt atbildīga biznesa un ilgtspējas jautājumus tiesību aktos, uzņēmumu dienas kārtībā, izglītības sistēmā un sabiedrībā,
3. Atbalstīt sociāli atbildīgus un uz ilgtspēju orientētus uzņēmumus.

Ieguvumi kļūstot par biedru:

✔️ Reputācijas stiprināšana – atbildīga un ilgtspējīga organizācija,

✔️ Novērsti organizācijas ilgtspējas riski – saņemts atbalsts par aktuālajiem risinājumiem un izmaiņām ilgtspējas un korporatīvās atbildības jomās – dalība mācību programmās un iniciativās, kā arī mentoru atbalsts no biedru un CSR Latvia sadarbības partneru vidus,

✔️ Iespēja pievienoties ilgtspējas līderiem – ieviešot labo praksi,

✔️ Pieeja labākai praksei Eiropā – CSR Latvia ir CSR Europe biedri kopš 2014.gada.

Pievienojies biedru pulkam šodien!

CSR Latvia Ziņu lapas komanda
Agnese Alksne – CSR Latvia līdzdibinātāja un valdes priekššēdētāja

Zane Valujeva – CSR Latvia Ziņu lapas redaktore

Ieva Bethere – CSR Latvia projektu vadītāja

Piesakieties turpmākai CSR Latvia Ziņu lapas saņemšanai šeit. 

CSR Latvia ir biedrs šādās organizācijās:

CSR Latvia sadarbības partneri: