Sveicināti!

Lielā augusta vētra ir beigusies, taču tās mācības nevajadzētu aizmirst. Tā bija ne tikai ekstremāla laikapstākļu epizode, bet arī ārkārtīgi laba mācībstunda. Plaši elektroapgādes pārrāvumi, mobilo sakaru traucējumi, problēmas degvielas uzpildes stacijās, slimnīcās un veikalos, traucēta transporta kustība – vien dažas stundas parādīja, cik cieši mūsu ikdiena un ekonomika ir atkarīga no sistēmām, kuru darbību ikdienā uztveram kā pašsaprotamu. Turklāt ne jau tikai liels vējš, bet arī plūdi, intensīvas lietus gāzes un citi ektremāli laikapstākļi  šādas situācijas var radīt atkal un atkal. Biedrības “CSR Latvia” vadītāja Agnese Alksne – Bensone savā viedokļa rakstā apkopoja mācības pēc vasaras vētras, ko der atcerēties ik pa laikam. 

Ikmēneša kopīgajā biedru Rīta kafijā “CSR Latvia” biedri – “Rīgas meži”, “Rīgas Satiksme” un “Rīgas Namu pārvaldmnieks” – arī stāstīja gan par gatavošanos, gan piedzīvoto vētras laikā. “Lielākā mācība, pirmkārt, bija apziņa, ka ārkārtas situācijās izšķiroša nozīme ir savlaicīgiem sagatavošanās darbiem, atbildības definēšanai un efektīvai, regulārai komunikācijai. Otrkārt, elastība – pat labi izstrādāti plāni prasa pielāgošanu reālajai situācijai un prioritātēm, kuras var arī nebūt saistītas ar uzņēmuma, bet gan pašvaldības vai pat valsts mēroga prioritātēm. Tādēļ svarīgi ir nodrošināt operatīvu informācijas apriti. Vētra arī apliecināja, ka organizācijas noturība lielā mērā balstās uz darbinieku spēju sadarboties un operatīvi reaģēt,” saka Zane Pabērza, SIA “Rīgas meži” daļas “Dārzi un parki” vadītājas pienākumu izpildītāja, kura bija viena no runātājām biedru Rīta kafijas pasākumā septembra sākumā.

Kā labāk sagatavoties līdzīgām situācijām? Te būs visu dalībnieku galvenās atziņas:

• Izvērtēt riskus un sastādīt rīcības plānu – regulāri un savlaicīgi identificēt potenciālos apdraudējumus un izstrādāt rīcības bāzes scenārijus dažādām situācijām. Noteikt atbildīgos darbiniekus un definēt viņu uzdevumus.
• Nodrošināt nepārtrauktu darbību – paredzēt alternatīvus risinājumus ne tikai energoresursu apgādei, bet arī sakaru un komunikācijas nodrošināšanai, lai kritiskās funkcijas varētu turpināt darboties arī traucējumu gadījumā.
• Sagatavot darbiniekus – iepriekš noteikt skaidru informācijas aprites kārtību, definēt komunikācijas kanālus, organizēt regulāras apmācības un pievērst uzmanību darbinieku drošībai un informētībai.
• Analizēt un modelēt situācijas un pārbaudīt dienestu gatavību. 
• Prioritāšu noteikšana un secīgi arī dienestu koordinēšana. 
• Mākslīgā intelekta palīgu iesaistes izvērtēšana – biežāk cilvēki īpaši jau krīzes situācijā vēlas runāt ar īstu cilvēku. 

Lai labāk sagatavotos klimata pārmaiņu radītajiem riskiem, seko līdzi biedrības īstenota projekta “Sabiedrības izpratnes veicināšana par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi un iespējām  aktivitātēm”, ko finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments – veic pašnovērtējumu, lai noteiktu klimata pārmaiņu radītos riskus savam uzņēmumam, piesakies mācībām  un saņem visus nepieciešamos materiālus, lai vadītu mācības savā uzņēmumā, kā arī piedalies nozaru dialogā. Vairāk informācijas projekta mājaslapā šeit. 

Ar cieņu,
biedrības “CSR Latvia” valde – Agnese Alksne Bensone, Zanda Šadre, Arturs Evarts

“CSR Latvia” ziņas

🤩 Sveicam mūsu pulkā divus jaunus biedrus. Mūsu Sudraba biedrs ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “ZAAO”. Savukārt kā individuālā biedre ir pievienojusies Antra Birzule – ilggadēja ilgtspējas un korporatīvās sociālās atbildības jomas vadītāja dažādos uzņēmumos Baltijā. 

🔥 17. septembrī notiks biedrības un 15. Saeimas deputātu kandidātu pirmsvēlēšanu diskusija. Galvenās tēmas, kam pievērsīsimies – cilvēkkapitāls, dabas resursi, nodokļu politika un finanses ilgtspējas veicināšanai. Atbildētāju rindās būs pārstāvji no politiskajām partijām: “Apvienotais saraksts”, “Progresīvie”, “Nacionālā apvienība”, “Jaunā vienotība”, “Suverēnā vara/Jaunlatvieši”, “Latvija Pirmajā vietā”, “Latvijas attīstībai”, “Mēs mainām noteikumus”, Politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs”, “Zaļo un Zemnieku savienība” un “Austošā Saule Latvijai”. Biedri aicināti piedalīties klātienē. Reģistrācija šeit. 

👩‍🏫 30. septembrī no plkst. 13.00 līdz plkst. 17.00 notiks ilgtspējas vadītāju mācības par klimata riskiem. Tās būs mācībās par klimata pārmaiņu radīto risku mācīšanas metodiku darbiniekiem. Mācības ir bez maksas, bet ar nosacījumu, ka tās tālāk tiešām tiek vadītas arī sava uzņēmuma darbiniekiem. Dienas programma veidota tā, lai dalībniekiem pilnveidodu izpratni par fiziskajiem, pārejas, sistēmiskajiem un reputācijas riskiem, to iespējamo ietekmi uz uzņēmuma darbību un savstarpējo saistību. Iepazīstināsim ar mācību materiāliem un metodēm, kas palīdzēs par šiem jautājumiem saprotami runāt ar kolēģiem. Norises vieta: Audēju iela 9, Rīga. Pieteikšanās, aizpildot “Google Forms” anketu šeit.  

🌦️ Oktobrī biedrība “CSR Latvia” plāno uzsākt nozaru dialogus, kuros kopā ar nozaru asociācijām un uzņēmumiem identificēsim katrai nozarei būtiskākos klimata pārmaiņu radītos riskus, izvērtēsim to iespējamās sekas un pārrunāsim nepieciešamo rīcību risku mazināšanai un nozares noturības stiprināšanai. Darba semināru rezultātā plānots sagatavot nozaru rekomendācijas, kas palīdzēs uzņēmumiem labāk orientēties klimata risku pārvaldībā un noteikt turpmākos rīcības virzienus. Dialogā plānojam iesaistīt arī finanšu nozares pārstāvjus, lai diskutētu par finansējuma iespējām, investīciju prasībām un uzņēmumu pārejas plāniem. Reģistrācijai “Google Forms” anketa ir šeit. Datumi un nozares: 

• 9. oktobrī – transports (iespējamas izmaiņas);
• 16. oktobrī – būvniecība; 
• 27. oktobrī – enerģētika; 
• 29. oktobrī – ražošana; 
• 30. oktobrī – mežsaimniecība un lauksaimniecība.

📺 Biedrības “CSR Latvia” vadītāja Agnese Alksne-Bensone septembra sākumā piedalījās Austrumāfrikas Oglekļa tirgus forumā Ugandā. Pasākuma fokusā bija šādas tēmas:

• Orientēšanās oglekļa tirgus regulējumā un nacionāli noteikto devumu sasniegšana, izmantojot kombinēto finansējumu.
• Gatavība tirgus mehānismu ieviešanai, klimata investīciju apjoma palielināšana un oglekļa tirgus iespēju finansēšana.
• Ietekme uz kopienām – dažādu risinājumu attīstīšana, izmantojot atkritumu pārvēršanu vērtīgos resursos, e-mobilitāti, bioogli un dabā balstītus risinājumus.

Foruma laikā CSRLatvia vadītāja dalījās ar biedru “Rīgas ūdens” un “Laflora” sasniegumiem, ieviešot taksonomijas ziņošanas praksi. Foruma ieraksts skatāms “YouTube” šeit.

🙌 13. un 14. oktobrī Briselē notiks Eiropas Ilgtspējas samits. Samita mērķis ir vienuviet pulcēt pieredzējušus nozares profesionāļus, uzņēmumu vadītājus, politikas veidotājus, investorus un partnerus, lai kopīgi risinātu praktiskus jautājumus un pieņemtu lēmumus saistībā ar ilgtspēju, konkurētspēju un ilgtermiņa vērtības radīšanu uzņēmējdarbībā. Šī gada pamattēma – pievienotā vērtība materiālajiem resursiem, ūdenim, enerģijai, fokusējoties uz aprites ekonomiku, kā arī ilgtspējas pievienotā vērtība investoriem un patērētājiem. Biedrība “CSR Latvia” sadarbībā ar Vācijas atbildīga biznesa organizāciju “Ecosence” organizēs darbsemināru “The Next Age of Sustainability: What Businesses Need to Stay Competitive, Resilient and Future-Ready”, kurā par transformācijas pieredzi stāstīs arī mūsu biedrs “Laflora”. “CSR Latvia” biedriem 50% atlaide ieejas biļetei. Vairāk informācijas meklē samita mājaslapā šeit.

Biedru ziņas

🥇 Energofirma “Jauda” ir sagatavojusi savu pirmo Ilgtspējas un atbildīgas uzņēmējdarbības ziņojumu par 2025. gadu. Tas tapis brīvprātīgi, balstoties uz VSME standartu, un nodrošina ieskatu uzņēmuma līdzšinējā darbā un turpmākajā ilgtspējas attīstībā. Ziņojumā aplūkoti uzņēmumam būtiski jautājumi – pašu saražotās saules enerģijas izmantošana, produktu CO₂ pēdas mērīšana, materiālu aprite, darba vide, digitalizācija un atbildīga pārvaldība. Tajā apkopots gan paveiktais, gan pašreizējā situācija, veidojot pamatu turpmāko prioritāšu un uzlabojumu noteikšanai. Ziņojums pieejams uzņēmuma mājaslapā šeit.

🏆 Septembra sākumā plašākai sabiedrībai gan prezentēts jau otrais Latvijas Aprites ekonomikas indekss, gan godinātas pašvaldības, kas sasniegušas augstākos rezultātus indeksa kategorijās – gudra resursu pārvaldība, uzņēmējdarbības un ekonomikas transformācija, prasmīga saimniekošana un sabiedrības iesaiste. “Pašvaldību pašvērtējuma rezultāti rāda salīdzinoši augstus sasniegumus atkritumu šķirošanas infrastruktūras, digitalizācijas un ēku energoefektivitātes jomās. Pašvaldības investē atjaunīgo energoresursu izmantošanā, ēku renovācijā, digitālā dokumentu apritē un risinājumos, kas samazina resursu patēriņu,” skaidro Aprites ekonomikas indeksa vadošā pētniece, profesore Dr.oec. Dzintra Atstāja. Plašāka informācija par Aprites ekonomikas indeksu pieejama “CleanR” mājaslapā šeit.

Latvijā, Eiropā un pasaulē

📺 Augusta beigās Rīgas domē jau septīto reizi norisinājās Pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldības forums, kas veltīts labas pārvaldības un ētikas jautājumiem, interešu konfliktu risku novēršanai, kā arī citām aktualitātēm. Foruma mērķis ir ne tikai reizi gadā sadarbībā ar kapitāla daļu pārvaldībā iesaistītajām institūcijām izvērtēt Rīgas kapitālsabiedrību pārvaldības pieredzi, bet arī veicināt savstarpējo sadarbību un vienotu izpratni par korporatīvās pārvaldības principu nozīmi. CSR Latvia dalījās ar pieredzi par kopīgo iniciatīvu ar Sabiedrība par aktlātību Delna – “Nulles tolerance pret korupciju” ieviešanu, bet Rīgas kapitālsebiedrības diskutēja par prektorupcijas pasākumu ieviešanas izaicinājumiem. Foruma video ieraksts ir skatāms Rīgas Domes mājaslapā šeit.

🤖 Eiropas Savienībā (ES) ir stājusies spēkā regula “Mākslīgā intelekta (MI) akts“. Tā kā tas ir tiešā veidā saistīts ar principiem, kam “CSR Latvia” ikdienā pievērš lielu uzmanību, tā ir nonākusi arī biedrības interešu lokā. Regula ir sadalīta dažādu prasību piemērošanas laikaposmos. Tā stāsies spēkā 2027. gadā, kad regulai ir jābūt iekļautai gan nacionālajos tiesību aktos, gan uzņēmumiem ir jāsāk realizēt tās prasības. Regula mēģina panākt lielāku drošību tiem, kuri lieto MI sistēmas – lai tās ir uzticamas, nepārkāpj cilvēktiesības, ir lietotājam saprotamas. Regula arī skaidri pasaka – organizācijām un uzņēmumiem ir jāspēj kontrolēt šīs MI sistēmas. MI akts attiecas uz izstrādātājiem, ieviesējiem un arī tiem uzņēmumiem, kuri importē vai izplata MI sistēmas ES tirgū, arī tad, ja organizācija pati atrodas ārpus ES. MI skar arī uzņēmumu Ētikas kodeksus, vadlīnijas, pārvaldību, iekšējo kultūru, risku pārvaldību, intelektuālā īpašuma aizsardzību, iekšējās politikas un citus plānošanas dokumentus. 

🔌  MI uzplaukumam ir vēl arī citas blaknes. “Google” paziņojis, ka ieguldīs 13 miljardus eiro MI infrastruktūras attīstībā Somijā. Investīcijas paredzēts ieguldīt trīs jaunu datu centru būvniecībā, jau esoša centra paplašināšanā, kā arī enerģētikas projektos, lai nodrošinātu augošo pieprasījumu pēc MI pakalpojumiem. Igauņi ir noraizējušies – ja ne Igaunijā, ne Somijā netiks izveidotas jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas, tad šis projekts varētu ietekmēt elektroenerģijas cenu Igaunijā, paaugstinot to par puscentu par kilovatstundu. Iepriekš minētie ārkārtīgi energoietilpīgie datu centri nākamo 22 gadu laikā iegādāsies pusi no Somijas Lovīsas atomelektrostacijā saražotās elektroenerģijas. Tādējādi Somijā varētu samazināties elektroenerģijas pārpalikums, ko līdz šim tādas valstis kā Igaunija varēja iegādāties par zemu cenu. MI attīstības ietekmi uz vidi savā pārskatā padziļināti analizējusi arī Apvienoto Nāciju organizācija. 

👕 Saskaņā ar ES regulu lielajiem uzņēmumiem ES vairs nav atļauts iznīcināt nepārdoto apģērbu un apavus. Tā paredz, ka attiecīgajiem uzņēmumiem preces ir jāpārdod tālāk vai jāziedo, nevis jāiznīcina. Iznīcināšana dažkārt tiek uzskatīta par lētāku risinājumu nekā preču uzglabāšana, atjaunošana vai atkārtota piedāvāšana pārdošanai.

🍟 Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, kas papildina ES tiesību aktus par iepakojumu, no 2028. gada pārtikas piegādes lietotnēm būs jāpiedāvā klientiem iespēja izvēlēties atkārtoti lietojamu iepakojumu. Šāda iespēja šajās platformās bieži vien jau ir pieejama, taču pagaidām tā vēl nav obligāta prasība.

🥤 Igauņi iet vēl soli tālāk – iespējams, līdz 2028. gadam visām ēdināšanas un izklaides vietām būs jāpiedāvā atkārtoti lietojams iepakojums. Šis nacionālais likumprojekts ir saistīts ar ES Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regulu (PPWR), kas ir jau stājusies spēkā. Neskatoties uz to, ka Igaunijas restorānos un kafejnīcās vairākkārt lietojami trauki jau sen ir ierasta prakse, kinoteātros un ātrās ēdināšanas vietās uz vietas patērētajiem ēdieniem un dzērieniem joprojām pārsvarā izmanto vienreizlietojamu iepakojumu.

Kļūsti par “CSR Latvia” biedru!

Ja Tu pārstāvi:

• uzņēmumu,
• nevalstisku organizāciju,
• izglītības iestādi,

šī ir Tava iespēja pievienoties augošai organizācijai, kas palīdzēs orientēties dažādos ilgtspējas aspektos!

Jaunumu vēstules autoru kolektīvs:

• Agnese Alksne – Bensone, biedrības “CSR Latvia” valdes priekšsēdētāja
• Ieva Treija, redaktore
• Tehniskais un satura atbalsts: Finday.lv