Šis jaunais 2021. gads CSR Latvia iesākās ar lielu prieku, tā kā tas 2. janvārī atzīmēja organizācijas astoto pastāvēšanas gadu! Lai gan bez krāšņām svinībām, taču ne būt mazāk svarīgi veltījām laiku atskatam par padarīto un sasniegto šo visu gadu laikā.
Konkrēti pagājušais gads mums visiem ir rādījies pārbaudījumu pilns, taču ar optimismu novērojām, ka ilgtspējas un korporatīvās atbildības jautājumi arvien vairāk kļūst par uzņēmumu un plašākas sabiedriskās domas dienas kārtības jautājumu. Nenoliedzami, saistībā ar COVID19 pandēmijas izraisīto ārkārtas situāciju, arī mēs šo gadu, kā jau daudzi, iesākam ar pacietības un pārmaiņu pieņemšanas izaicinājumiem. Viss apkārt notiekošais ir notestējis uzņēmumu spēju rīkoties atbildīgāk, publiskā sektora spēju apdomīgāk reaģēt ārkārtas situācijās, bet sabiedrību par spēju pielāgoties neskaitāmām pārmaiņām. Lai mums izdodas 2021. gadā, spēja pieņemt esošo, atlaist nenotikušo un priecāties par to, ko izdevies saglabāt un izlolot!
Par godu CSR Latvia astotajam pastāvēšanas gadam dalāmies ar organizācijas dibinātāju pārdomām, piedzīvoto un sasniegumiem:
Agnese Alksne, CSR Latvia līdzdibinātāja un valdes priekšsēdētāja: “Kopš 2007. gada esmu iesaistīta korporatīvās atbildības un ilgtspējas jautājumos, veidojot mācību programmas uzņēmējiem un stāstot par atbildīgu biznesa praksi, vadot ANO Globālā līguma kontaktpunktu un gatavojot memorandu par korporatīvās sociālās atbildības praksi, kā arī iesaistoties kā eksperts ilgtspējas novērtēšanas metodoloģijas izstrādē.
2013. gadā nodibinātā biedrība ir unikāla ar to, ka tā ir vieta, kur satiekas ne tikai atbildīgi uzņēmēji, bet arī eksperti un nevalstiskās organizācijas, kas vēlas meklēt ceļu uz dialogu ar privāto sektoru. Lielākais izaicinājums ir vienam otrā ieklausīties, izprast un apzināties ko ir iespējams darīt labāk un, iespējams, kopā. Piemēram, kā ar kapitāla palīdzību vairot uzņēmuma vērtību un veidot ilgtermiņa attiecības ar dažādām ietekmes pusēm?
Organizācija aug un mēs redzam cik dažādas tēmas par ilgtspēju interesē uzņēmumus un cik dažādās tēmās un reālos risinājumos sabiedrība vēlas lai privātais sektors iesaistās. Mēs neesam vieni, jo esam daļa no CSR Europe – lielākās atbildīga biznesa organizācijas Eiropā. Organizācijas biedri ir soli priekšā informatīvi par to, kas notiek Eiropas Komisijā, ko vēlas investori un kas notiks tuvākajos 5 gados regulējuma kontekstā. Šis ir īstais brīdis, lai uzņēmumi izvēlētos veltīt savu laiku un veidot atbildīga biznesa kultūru ne tikai savā uzņēmumā, bet arī dalītos ar praksi, sarunātos ar politikas veidotājiem, lai kopīgi rastu labākos risinājumus un celtu biznesa vides caurspīdību, ilgtspēju un vērtību.”
Elīna Egle, CSR Latvia līdzdibinātāja: “Mana pārliecība ir, ka ikvienu pārmaiņu pamatā ir cilvēks. Tehnoloģijas, ģeopolitiskie notikumi, pārmaiņas vidē vai ekonomikā ir tikai cilvēku izvēlēti instrumenti, kas virza pārmaiņas atbilstoši cilvēku interesēm un vērtībām. Izpratne par korporatīvās sociālās atbildības vērtībām nostiprinājās manā profesionālajā darbībā a/s “Aldaris”, kas bija viens no pirmajiem Latvijas uzņēmumiem, kas parakstīja ANO Globālo līgumu un ieviesa tā mērķus biznesa praksē.
Sākot darbu Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), es vēlējos turpināt šo vērtību īstenošanu Latvijas uzņēmējdarbības vidē. 2005. gadā LDDK kļuva par ANO Globālā līguma kontaktpunktu Latvijā. Savukārt 2009. gadā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas atbalstu izveidojām Latvijas korporatīvās sociālās atbildības platformu, kuras memorandu parakstīja 33 valsts iestādes, pašvaldības un uzņēmējus pārstāvošās biedrības. 2011. gadā tika izveidota KSA platforma, lai stiprinātu tās biedru sadarbību un pieredzes apmaiņu.
Kopš 2013. gada kopā ar domubiedriem Agnesi Alksni un Eduardu Filipovu esam daļa no CSR Latvia. Mūsu mērķis bija un paliek nemainīgs – virzīt KSA un ilgtspējas principu īstenošanu plašāk sabiedrībā un sniegt iespēju arvien vairāk profesionāļiem veicināt ANO Globālo kustību. Šobrīd dalība CSR Europe sniedz CSR Latvia plašu perspektīvu turpmākajam darbam, kas balstīts zinātniskās atziņās, starptautiskā biznesa pieredzē un iespējā virzīt pārmaiņas ar iniciatīvām politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu pilnveidošanā šajā jomā.
Raugoties pavisam tuvā nākotnē, saredzu virkni ES iniciatīvas attiecībā uz ekonomikas atveseļošanu un noturību, industrijas ilgtspēju, aprites un zaļo ekonomiku, kuru praktiska ieviešana dzīvē prasīs sabiedrības izpratni, publiskās pārvaldes tālredzību un biznesa briedumu.”
Eduards Filippovs, CSR Latvia līdzdibinātājs: “Runājot par uzņēmējdarbības DNS, CSR Latvia gadu gaidā ir kļuvusi par tādu kā hromosomu, kura ir ļoti nozīmīga, lai uzņēmumu turētu veselīgi kopā. Daudzu mūsu profesionālā darbība, motivācija un mērķis ir stiprināt uzņēmējdarbības vidi, un CSR Latvia ir kā organisks papildinājums uzņēmējdarbības pilnīgākai attīstībai un izaugsmei.
Ir būtiski šo informāciju padarīt pieejamu visiem, kuri vēlas uzzināt vairāk, veidot un kultivēt domubiedru grupas, kā, protams, arī Latvijā ir būtiska šādas organizācijas pastāvēšana.
Joprojām sekojam, uzturam, dalāmies. CSR Latvia ir domubiedru tīkls, kas ir fokusēts uz veselīgu domu apmaiņu, ideju radīšanu, atbalsta sniegšanu adaptācijai, kā arī palīdzības sniegšanu, lai sekmētu un uzturētu uzņēmēju izaugsmi – uz uzņēmējdarbību tendētam cilvēkam šāda tipa zināšanas ir must have.”
CSR Latvia aktualitātes
Aicinām uz dalību Atbildīga biznesa vēstnešu 7.programmai
Aicinām pieteikties uzņēmumu un organizāciju pārstāvjus – vadītājus, partnerus un speciālistus, kā arī ikvienu interesentu, kurš vēlas izprast un apgūt korporatīvās sociālās atbildības un ilgtspējas principus un apzināties savu ietekmi uz sabiedrību, vidi un nozari. Atbildīga biznesa vēstneša (ABV) programma īpaši piemērota personāla vadības, komunikācijas, ilgtspējas, vides, juridisko, darba drošības, risku vadības un mārketinga funkciju nodrošināšanai.
Piedaloties ABV programmā iegūsi:
Ieskatu nacionālajās un globālajās tendencēs korporatīvās sociālās atbildības (KSA) un ilgtspējas jomās, Praktiski pielietojamas metodes ikdienas darbam, kā risināt dažādus korporatīvās atbildības un ilgtspējas izaicinājumus, Satiksies ar dažādu industriju uzņēmumu un organizāciju pārstāvjiem, kas risina uzņēmuma atbildības un ilgtspējas izaicinājumus un dalās ar savu pieredzi, Saņemsi mentoru atbalstu ilgtspējīga biznesa iniciatīvas izstrādē.
Apmācību sākums 25. februārī, pieteikšanās ir atvērta līdz 12. februārim, vietu skaits ir ierobežots. Iegūstiet plašāku informāciju par tēmām un norises laikiem šeit.
→ Papildus aicinām noskatīties ABV info pusstundas ierakstu šeit, kuras laikā programmas autori un lektori detalizētāk izsklāstīja par apmācību norisi, praktiskām detaļām un ieguvumiem no dalības apmācībās.
Ekspertu viedoklis
Atbildīgi uzņēmumi nav tikai altruistiski bezprāši
Lieli, vidēji un arī mazi uzņēmumi arvien vairāk korporatīvo sociālo atbildību (KSA) un ilgtspēju vairs nesaredz kā altruistisku upurēšanos, bet gan drošāku ienākumu garantiju ilgtermiņā un arī īstermiņā. KSA un ilgtspēja ir vērā ņemami aspekti, aplūkojot 2019. gadā Latvijas 101 veiksmīgāko uzņēmumu saraksta pirmo divpadsmitnieku (līderos – AS “Latvenergo” un AS “Latvijas Valsts meži”).
Pēc publiski pieejamās informācijas ilgtspējas praksi analizē un publisko puse no aplūkotajiem uzņēmumiem, kaut gan laba vide, sociālo un pārvaldības aspektu analīze mijas ar izteiktu formālismu. Īpašs uzsvars teju ikvienam uzņēmumam ir pārvaldības kvalitāte, ietekmes pušu apzināšana un to iesaiste. Liela daļa izmanto ANO Globālā līguma 10 principu ietvaru. Visbiežāk sastopamā problēma ir tā, ka uzņēmumiem nav noteikti kvantitatīvi snieguma mērķi to prioritātēm, kas demonstrētu progresu, kā arī pārskati pārsvarā atskatās uz paveikto, bet daudz retāk piesaka sagaidāmas problēmas vai nosaka mērķus nākotnei. Kopumā Latvijā KSA no labas sabiedrisko attiecību disciplīnas kļūst par attīstības apsvērumu, tomēr jāturpina darbs par ziņošanas minimālo obligāto ietvaru un mērķiem, par ārēja apliecinājuma ilgtspējas pārskatam nozīmi un datu pieejamību.
Vīruss kā vides kvalitātes rādītājs
Koronavīrusu var uztvert kā indikatoru sabiedrības dominancei pār dabu, kuru esam sasnieguši šī gadsimta pirmajā pusē. Tagad tas netiek analizēts, bet kaut kad vēlāk, mēs noteikti sāksim grupēt sekas un cēloņus statistikai. Cilvēku dzīves kvalitāti lielā mērā nosaka vides, kurā viņi dzīvo, apstākļi. Ir tendence distancēties no problēmām, kuras nevaram redzēt ar acīm vai aptaustīt ar rokām. Tāpēc arī netiek saskatīta seku un cēloņu sakarība – slikta medicīniskā aprūpe, nekvalitatīva pārtika, slikts gaiss un ūdens pamazām sagrauj cilvēka imūnsistēmu, un tad atnāk šāds vīruss un pieliek ātru punktu, bet mēs no attāluma brīnāmies, kāpēc kaut kur tur mirst vairāk nekā citur.
Iniciatīvas projekti
Apspriedāmies par dažādiem ar KSA saistītiem jautājumiem ar Arturu Evartu, Amber Beverage Group Valdes locekli un Juridisko Direktoru, kā arī Atbildīga biznesa vēstneša (ABV) absolventu
1. Kāds bija Jūsu lielākais ieguvums no dalības ABV programmā?
Lielākais ieguvums no dalības ABV programmā bija iespēja paskatīties uz aplūkotajiem KSA jautājumiem sistēmā un saprast to mijiedarbību. Bieži vien jautājumi tiek apskatīti atrauti no konteksta, kad jautājums nešķiet dienas kārtībā svarīgākā lieta, un tā nozīme liekas mazāka, nekā ir patiesībā.
2. Kā nonacāt pie idejas iniciatīvas projektam par attālināta darba kultūru Amber Beverage Group?
Ideja iniciatīvas projektam par attālināta darba kultūru Amber Beverage Group radās prāta vētras rezultātā. Likās, ka šis jautājums mūsu organizācijā nebija tik ļoti apgūts, un bija daži gadījumi, uz kuriem vairāk skatījās kā uz izņēmumiem, nekā uz sistemātisku pieeju, toties ar laiku tādi gadījumi palika vairāk un vairāk, un parādījās nepieciešamība un ideja paskatīties uz to kompleksā. Ar iespējām, ko rada tehnoloģiju revolūcija, tapa skaidrs, ka ir plašāks jautājumu loks, kurš ir pareizi jāatrisina. Šobrīd arī likumdošanas jomā notiek pārmaiņas, bet mirklī, kad iedeja, parādījās man, vēl tādas regulas nebija, un tas likās ļoti svarīgi.
3. Kādas izmaiņas tika ieviestas ar attālināta darba uzsākšanu Amber Beverage Group darba ikdienā?
Kad vairāk cilvēku pāriet uz attālināto darbu, aktuālāka ir komunikācija, un komunikācijā tomēr ir ieguvums un iespēja aprunāties ar kolēģiem pie kafijas aparāta, kaut ko apspriest un izdomāt. Skaidrs, ka ar attālināto darbu tas ir grūtāk, un novērojums ir tāds, ka ir jārada iespējas cilvēkiem saiet kopā, lielākos vai ne tik lielos pulkos, grupās, lai apspriestu lietas, kas varbūt nav tik svarīgas, lai celtu klausuli un zvanītu priekšniekam, ziņotu, bet ko ļoti vērtīgi pieminēt, lai saprastu, kas notiek, un turētu roku uz pulsa. Mēs radījām iespējas apmainīties ar jaunumiem, viedokļiem un informāciju, lai komunikāciju uzlabotu.
Mēs arī lēmām, cik svarīgi ir tāds tehnisks jautājums kā slēgt video translāciju vai neslēgt – kopumā likās, ka var arī neslēgt, jo, ja cilvēks strādā no mājām, varbūt cilvēks nav gatavs, lai uz viņu 40 cilvēki skatās, no otras puses, protams, kad redz cilvēku, kad viņš runā, tas tomēr palīdz uzlabot komunikāciju. Tādi procesi kā “brainstrom” un apspriešana ir apgrūtināti, jo arī, kad vismaz vari redzēt cilvēka mīmiku, tas palīdz komunicēt. Mēs neesam ieviesuši kā obligāto prasību, ka vienmēr jāslēdz, bet novērojam, ka tas ir svarīgi.
4. Kas būs Jūsu nākamais ilgtspējas izaicinājums Amber Beverage Group?
Turpināt to pašu, ko esam iesākuši – process rit uz priekšu, mēs veltām diezgan daudz laika un pūļu, lai integrētu mūsu vairākas struktūrvienības vienā grupā, īpaši ja ir runa par uzņēmumiem, kuri ir pienākuši mūsu struktūrā ar savu vēsturi un track record, un mēs domājam par to, kā to iekļaut vienotā grupā, lai būtu ērti un uzņēmumi nezaudētu, arī paliktu kaut kas, kas jau bija iepriekš kultūras un ieradumu ziņā, bet vienlaikus mēs esam tomēr vairāk homogēni, tā teikt.
Tas nav viegli, īpaši kad ir runa par dažādām kultūrām, piemēram, mums diezgan interesanti klājas ar uzņēmuma integrāciju, kurš atrodas Meksikā – cita kultūra, ne Eiropas. Ir, protams, Eiropas, spāņu ietekme diezgan stipra, tomēr Meksika nav Spānija ir citādāk.
5. Kam Jūs ieteiktu vēl piedalīties ABV programmā?
Novēroju, ka uzņēmumi mēdz nodalīt kādu vienu atbildīgo par šo KSA jomu, un atbildīgais reti ir pats vadītājs – tad darba kārtība, ko šis speciālists nosaka pēc tam savā darba vietā, kā teicu sākotnēji, ir izrauta no konteksta, un nav saprotams ilgtermiņa mērķis. Kad pasaule mainās, ir jābūt ļoti elastīgam, lai varētu pielāgoties izaicinājumiem un sadarbības formām, vienlaikus nedrīkst pazaudēt ilgtermiņa mērķi, ko arī stiprina šī programma. Es ieteiktu piedalīties vadītājiem, lai nostiprinātu ilgtermiņā stratēģiskā līmeņa redzējumu – tas ir ļoti būtiski.
Ziņas Latvijā, Eiropā un Pasaulē
Jaunais Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss
Tieslietu ministrijas izveidotā Korporatīvās pārvaldības konsultatīvā padome ir izstrādājusi Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksu, kurā ietvertie principi apkopo labāko starptautisko praksi uzņēmumu pārvaldībā un var tikt piemēroti jebkuram uzņēmumam. Jaunajā kodeksā īpaša uzmanība ir pievērsta padomes lomai uzņēmumu stratēģijas izstrādē un ieviešanā, neatkarīgo padomes locekļu lomai, padomes sastāva dažādības aspektiem, iekšējai kontrolei un risku pārvaldībai, uzņēmuma iekšējās uzvedības kultūras un ētiskas uzvedības standartam, kā arī interešu konflikta vadībai.
Publicēts 2020. gada korupcijas uztveres indekss – Latvijas rezultāts ilgstoši stagnē
Starptautiskā pretkorupcijas organizācija “Transparency International” (TI) ir publicējusi 2020. gada korupcijas uztveres indeksu (KUI), kurā Latvijas rezultāts būtiski nav uzlabojies. Tas, salīdzinot ar 2019. gadu, ir pieaudzis par 1 punktu, sasniedzot 57 punktus (no 100), un Latvija ieņem 42. vietu kopā ar Kipru un Kostariku. Lai arī pieaugums ir pozitīvs, Latvijas KUI ilgstoši stagnē un ir pārāk zems, kā arī atpaliek no citām ES un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. 2020. gadā ES valstu vidējais KUI rezultāts ir 64, Latviju ierindojot 15. vietā starp 27 valstīm, savukārt OECD valstu vidējais KUI rādītājs ir 66 punkti, kas Latviju ierindo 28. vietā no 37 valstīm.
Apstiprināts jaunais Atkritumu apsaimniekošanas plāns 2021. – 2028. gadam – NVO pretenzijas nav ņemtas vērā
Vides konsultatīvā padome, kas sastāv no 20 nevalstiskajām vides organizācijām, ir neapmierināta ar jauno VARAM izstrādāto Atkritumu apsaimniekošanas plānu 2021. – 2028. gadam, jo tas paredz sadzīves atkritumu pieaugumu. Neskatoties uz vides nevalstisko organizāciju pretenzijām un ignorējot iesniegtos komentārus, pagājušajā nedēļā jaunais plāns valdībā ir apstiprināts. Lai gan plāna pirmais stratēģiskais virsmērķis ir novērst atkritumu rašanos un nodrošināt kopējā radīto atkritumu daudzuma ievērojamu samazināšanu, plāns izmantotajā aprites ekonomikas scenārijā paredz, ka 2028. gadā Latvijā tiks radītas 889 359 tonnas sadzīves atkritumu, kas ir par 15% vairāk nekā 2020. gadā.
Pieņemts jaunais Aprites ekonomikas rīcības plāns
Eiropas Komisija ir pieņēmusi jauno Aprites ekonomikas rīcības plānu, kas ir viena no galvenajām Eiropas zaļā kursa sastāvdaļām. Jaunais rīcības plāns iekļauj iniciatīvas par produktu dzīves ciklu, piemēram, to dizainu, aprites ekonomikas un ilgtspējīga patēriņa procesu veicināšanu, kā arī ar mērķi nodrošināt, lai izmantotie resursi tiktu saglabāti ES ekonomikā, cik ilgi vien iespējams. Rīcības plāns ievieš gan likumdošanas, gan neleģislatīvus pasākumus, kas vērsti uz jomām, kurās rīcība ES līmenī rada reālu pievienoto vērtību.
CSR Europe 2021. gada pasākumu programma
Publicēta “CSR Europe” 2021. gada pasākumu programma, kura sadalīta 6 tematiskajos blokos. Katram no tiem būs veltīti dažādi pasākumi, kā darbnīcas, atklāti un slēgti vebināri u.c. visa gada garumā.
Mācību iespējas un praktiski rīki korporatīvo pārskatu un ilgtspējīgu finanšu jomā
Sekojot ES politikas iniciatīvām korporatīvo pārskatu un ilgtspējīgu finanšu jomā, “CSR Europe” ir apņēmusies nodrošināt kompānijas ar ekskluzīvām mācību iespējām un praktiskiem rīkiem un pakalpojumiem, lai uzlabotu vides, sociālo un pārvaldības faktoru mērīšanu, ziņošanu un ietekmi. Šī iemesla dēļ 2021. gadā “CSR Europe” balstīsies uz savu jauno pieeju – gudru ietekmes mērīšanas, ESG korporatīvo pārskatu standartu un ieinteresēto personu dialogu kombināciju.
Publicēts ilgtspējīgāko pasaules kompāniju rangs “2021 Global 100”
Pētnieciskā žurnāla “Corporate Knights” ir publicējusi rangu “2021 Global 100”, kurā apkopotas 100 pasaules ilgtspējīgākās kompānijas. Ir novērots, ka šīs korporācijas pārspēj savus līdzgaitniekus pat par spīti COVID19 krīzei. Ranga līderis ir “Schneider Electric”, pagājušogad ieņemot vien 29.vietu, tālāk seko pagājušā gada uzvarētājs “Ørsted” un “Banco do Brasil”. Tā vietā, lai atmestu ilgtspējības solījumus, valstu valdības visā pasaulē izmanto iespēju atjaunot savas ekonomikas, investējot lielas naudas summas videi draudzīgās iniciatīvās ekonomikas atjaunošanas plānos. Visvairāk topā iekļauto firmu atrodas Eiropā (46) un Ziemeļamerikā (33), kā arī Āzijā (16), Dienvidamerikai (2), Austrālijai (2) un Āfrikai (1) krietni atpaliekot. Šogad topā nav iekļuvušas tādas milzīgas kompānijas kā “Toyota”, “BASF” un citas.
CSR Latvia komandas vārdā ceram, ka šis 2021. gads Jums būs lielisks, ražīgs un priekpilns!
CSR Latvia Ziņu lapas komanda
Agnese Alksne – CSR Latvia līdzdibinātāja un valdes priekššēdētāja
Krista Griķe – CSR Latvia valdes locekle
Zane Valujeva – CSR Latvia Ziņu lapas redaktore
Piesakieties turpmākai CSR Latvia Ziņu lapas saņemšanai šeit.
CSR Latvia ir atvērta jauniem biedriem. Rakstiet uz krista@ksalatvija.lv un uzziniet kā pievienoties CSR Latvia biedru pulkam.
CSR Latvia ir biedrs šādās organizācijās:
CSR Latvia sadarbības partneri:
