Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma (KSA Latvija) iesniedza priekšlikumus jaunās valdības deklarācijai, kas vērsti uz jomām, kurās nepieciešams veikt izmaiņas, lai Latvijā stiprinātu atbildīgu biznesu un valsts līdzekļu (piederošo kapitālsabiedrību, publiskās naudas izlietošanu, investīciju piesaisti ekonomikai, ES fondu atbalsta piešķiršanu) atbilstošu novirzīšanu un investēšanu ekonomikā – ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un tautsaimniecības atbalstam.
KSA Latvija valdes priekšsēdētāja Agnese Alksne: „Jaunajai valdībai ir jāizstrādā nacionālā korporatīvās sociālās atbildības (KSA) stratēģija, kuras mērķis ir stratēģiski izvērtēt esošo normatīvo aktu atbilstību atbildīga biznesa atbalstam vai priekšrocību radīšanai, kā arī savu resursu atbildīgai investēšanai tautsaimniecībā. KSA uzņēmumos vairs jau sen nav tikai brīvprātīgas sabiedrības atbalsta iniciatīvas, bet tā ir kļuvusi par pamatu biznesa modeli. Valstīm savukārt tā ir iespēja ietekmēt savu resursu (piederošo kapitālsabiedrību[1], publiskās naudas izlietošanu[2], investīciju piesaisti ekonomikai, ES fondu atbalsta piešķiršanu[3]) atbildīgu novirzīšanu/investēšanu ekonomikā.”
Nacionālā KSA stratēģijas mērķis nav radīt jaunu slogu vai apgrūtinājumu esošiem tiesību aktiem, bet, piemēram, tos papildināt ar labas pārvaldības un sociālās atbildības veicināšanas risinājumiem.
Veicot priekšizpēti un apkopojot viedokli no dažādām ietekmes pusēm ar kurām konsultējas un kuras apvieno KSA Latvija, pieprasām iekļaut valdības deklarācijā un rīcības plānā sekojošus priekšlikumus:
- Sagatavot KSA nacionālo stratēģiju ar mērķi atpazīt un atbalstīt atbildīga biznesa praksi, kā arī veicināt atbildīgu valsts budžeta finanšu resursu investīciju un ieguldījumu privātajā sektorā, kā arī piesaistīt tautsaimniecībai atbildīgas investīcijas.
- Ieviest Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020.gadam principu, ka finansējums pieejams atbildīgam biznesam – ikviens eiro no nodokļu maksātāju naudas – valsts un pašvaldību budžeta, tiek ieguldīts un iztērēts atbildīgi – izvērtējot valsts un pašvaldību sadarbības partnerus, ņemot vērā atbildīga biznesa principus.
- Noteikt, ka atbildīgs bizness Latvijā ievēro Latvijas Republikas un citu valstu tiesību aktus, kurās uzņēmums darbojas, apzinās, vērtē un ziņo par uzņēmējdarbības ietekmi uz sabiedrību.
- Veicināt privātā sektora (tai skaitā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību) atbildīgu mijiedarbību ar sabiedrību, tā darbības un stratēģijas pamatā nodrošinot sociālo, vides, ētikas, cilvēktiesību, darbinieku, patērētāju un citu saistīto jomu uzlabošanas pasākumus, iesaistot dažādas ietekmes puses, paredzot ziņošanas ieviešanu par KSA.
- Integrēt ES direktīvu par uzņēmumu ne-finanšu ziņošanas esošajos normatīvajos aktos, nosakot diferencētu un sabalansētu ziņošanas praksi starp valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, lieliem uzņēmumiem un MVU (pēc Eiropas Savienības parametriem).
- Nodrošināt valsts kā kapitāldaļu turētāja (investora) atbildību valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā, t.sk. uzņēmumu stratēģijās iekļaut KSA principus un nodrošināt regulāru ne-finanšu ziņošanu par KSA stratēģisko mērķu sasniegšanu.
- Definēt sabiedrības vajadzības, lai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrība dividenžu politika, īpaši valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībā, atbalstu sabiedrības pieprasījumam – atbildīga biznesa praksei jomās kā sociālā un vides ietekmes novēršana, ētikas, cilvēktiesību, pretkorupcijas, dažādības vadības un patērētāju jomu uzlabojoši pasākumi, iesaistot dažādas ietekmes puses.
- Paredzēt nosacījumus atbildīgai investīciju piesaistei gan no ārvalstu, gan vietējiem investoriem, nosakot atbildīgu investīciju principus un institucionālo atbildību.
- Izstrādāt un nodrošināt atbildīga biznesa principus vērtējot pretendentus Eiropas Savienības fondos paredzētajam atbalstam un publiskajiem iepirkumiem.
- Uzsākt diskusiju par reinvestēto peļņu (nodokļu politikas stimuli), kā par vienu no atbalsta mehānismiem, jomās, kur privātais sektors uzņemas risināt valsts atbildības jomu neefektivitātes/neatbilstības sekas (piemēram, izglītība, veselība u.c.), tādā veidā uzņemoties risināt sociālās funkcijas.
- Nodrošināt patērētāju izglītošanu informējot sabiedrību un apvienojot spēkus ar nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem un viņu pārstāvošām biedrībām, par to, kas ir atbildīga uzņēmējdarbība un kāda ir biznesa ietekme uz sabiedrību, lai veicinātu patērētāju izvēli par labu atbildīgas uzņēmējdarbības atbalstam.
Par Eiropas Savienības KSA stratēģiju
2011.gada oktobrī Eiropas Komisija publicēja informatīvo ziņojumu „Jaunā Eiropas korporatīvās sociālās atbildības (KSA) politika 2011. – 2014.gadam”, kurā tika mainīti korporatīvās sociālās atbildības definīcijas akcenti, uzsverot kompāniju atbildību par ietekmi uz sabiedrību, veicot uzņēmējdarbību. Šajā definīcijā tika norādīts, ka, lai uzņēmums atbildīgi izturētos pret sabiedrību, uzņēmumu darbībā un stratēģijas pamatā jānodrošina sociālo, vides, ētikas, cilvēktiesību, pretkorupcijas, dažādības vadības un patērētāju jomu uzlabošanas pasākumi, iesaistot dažādas ietekmes puses.
Eiropas Savienība turpina strādāt pie jaunas KSA stratēģijas 2015 – 2020.gadam, kā arī iepriekšējās stratēģijas ietvaros ir pieņēmusi jaunu direktīvu par privātā sektora ne-finanšu ziņošanu, kas būtiski ietekmēs nacionālos normatīvos aktus, tai skaitā jaunpieņemto valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, gada pārskatu iesniegšanas normatīvo regulējumu, u.c. KSA Latvija aicina jauno valdību izstrādāt KSA nacionālo stratēģiju, kurā būtu iekļautas sekojoši atbalsta instrumenti – informatīvi, konsultatīvi, stratēģiski, ekonomiski, sistēmiski un juridiskas (normatīvie akti) atbildīga biznesa atbalstam.
Par KSA Latvija
KSA Latvija ir uzņēmumu un to ietekmes pušu nacionāla platforma korporatīvās sociālās atbildības jomā, kā arī pārstāv viedokli CSR Europe, kas vadošais korporatīvā sociālās atbildības jomas partneris Eiropas Komisijai.
Kontaktpersona:
Agnese Alksne,
Valdes priekšsēdētāja
E-pasts: agnese@ksalatvija.lv
Mob.tel.: + 371 29443666
[1] „Valsts kapitālsabiedrību un kapitālsabiedrību, kurās valstij pieder vairāk kā 50 procenti daļu (akciju), aktīvu vērtība 2012.gadā pēc Lursoft datiem ir vairāk kā 5 miljardi”, Pārresoru koordinācijas centra informācija: http://www.pkc.gov.lv/391-pkc-ir-sagatavojis-valsts-kapit%C4%81lsabiedr%C4%ABbu-akt%C4%ABvu-v%C4%93rt%C4%ABbas-un-pe%C4%BC%C5%86as-un-zaud%C4%93jumu-p%C4%81rskatu
[2] “Gadā apmēram 3 miljardi eiro un ap 5000 t. s. lielo* publisko iepirkumu – tāds ir pašvaldību un valsts pasūtījums privātajam sektoram Latvijā. Robežšķirtne, kura noteikta Publisko iepirkumu likumā, starp lielajiem un nelielajiem, kā tos sauc ikdienā, iepirkumiem ir 42 000 eiro (būvdarbiem – 170 000 eiro).” Aivars Kļavja raksts “Kam kalpo publiskais iepirkums”, Kapitāls, 2014.jūlijs.
[3]„Līdz 2020.gada Latvijai būs pieejami 4,4 miljardi Eiropas Savienības fondu līdzekļi”, Finanšu ministrijas paziņojums Diena, 2014.gada februāris: http://www.diena.lv/latvija/zinas/lidz-2020-gada-latvijai-bus-pieejami-4-4-miljardi-es-fondu-lidzekli-14043723