Korporatīvā sociālā atbildība (KSA) pēdējo divu gadsimtu laikā mainījusi savu formu, saturu un attīstījusies, pateicoties biznesa izpratnei par savu ietekmi un apkārtējo vidi un dažādām sabiedrības grupām, domājot par attīstību ilgtermiņā. Uzņēmumu atbildība palielinājusies pateicoties arī sabiedrības izdarītajam spiedienam, kas radies pieaugot  sabiedrības atbildībai un zināšanām par saviem, kā patērētāja, lēmumiem, iegādājoties preces un pakalpojumus. Jānorāda, ka uzņēmumi, kuri turpina apzināties savu negatīvo ietekmi uz ietekmes pusēm un ilgtermiņu, bet turpina to ignorēt, uzskata to par daļu no uzņēmuma biznesa stratēģijas. Šādu uzņēmuma darbību ietekmēt ir liels sabiedrības un to ietekmes pušu izaicinājums. Pērkot šāda uzņēmuma preces un pakalpojumus, sabiedrība atbalsta šādu uzņēmuma rīcību.

KSA jomas – uzņēmuma stratēģiskā vadība, reputācijas vadība, uzņēmumu ietekmes pušu risku vadība, nemateriālo aktīvu analīze, patērētāju un klientu attiecības, tirgus attiecības, vide, sabiedrība un sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm, komunikācijas vadība, sabiedrības izglītošana.

KSA attīstība globālajā pasaulē

1.     Alkatības laikmets. KSA programmas un pasākumi uzņēmumos iesākumā bija radīti, lai  aizstāvētu uzņēmumus un uzņēmējus. KSA bieži vien izmantoja, lai attaisnotu neētisku un jebkādi citādi nepieņemamu darbību. Šis posms aizsāka tā saucamo CSR 1.0 laikmetu, kad uzņēmumi sāka aizdomāties un apzināties nepieciešamību pēc sociāli atbildīgas rīcības, piemēram, darba attiecību kontekstā, taču līdz galam nesaprata tās nozīmi un milzīgās iespējas, ko atbildīga uzņēmuma politika var dot.

2.     Filantropijas laikmets. Nākamais solis par ko izšķīrās uzņēmumi ir sniegt dažāda veida atbalstu labdarības veidā sabiedrībai. Uzņēmumi ziedoja naudu dažādiem sabiedriskiem projektiem. Tika uzskatīts, ka ar to pietiek, lai uzņēmums būtu sociāli atbildīgs, un vairāk nekas nav nepieciešams. Lieki teikt, ka cilvēki sāka saprast, ka uzņēmums, kurš ziedo, nebūt nav atbildīgs pret tādiem ārējiem vides faktoriem, kas ietekmēja sabiedrības ikdienu, kā arī vistuvākās ietekmes puses – darbiniekus. Sabiedrībā uzņēmumus neslavēja, bet sāka šaubīties par to reputāciju, jo uzskatīja, ka tās tikai „atpērkas”. Pietrūka atgriezeniskā saite un ieguvumi ilgtermiņā, tādēļ uzņēmumi pievērsties citiem veidiem, kā risināt reputācijas problēmas.

3.     Mārketinga laikmets. Šajā KSA attīstības posmā uzņēmumi jau sāk veikt lielākus vai mazākus ieguldījumus atbildīgas un ilgtspējas nodrošināšanai uzņēmumā, bet motivācija saistīta ar iespēju par šo atbildību runāt ar sabiedrību, izmantojot to kā mārketinga komunikāciju.  Uzņēmumi, stāstot reklāmas kampaņas par to, cik atbildīgi ir, bieži vien „izkārtnes” izrādījās spožākas, nekā saturs un lielas izmaiņas uzņēmumā patiesībā netiek veiktas.  Pamazām sabiedrība sāk izprast KSA lielo nozīmi un ietekmi, kā arī sāk pieprasīt reālus pasākumus atbildības realizēšanai „reāli”.

4.     Vadības laikmets. Arvien vairāk attīstoties KSA konceptam, iekļaujot tādas jomas kā piegādes ķēdes, klientu attiecības un darba vides uzlabošana, ar vien vairāk atbildības politikas ieviešana kļuva par uzņēmuma vadības izšķiršanos. Šī tendence mudināja uzņēmumus pārdomāt savas darbības stratēģijas. Vadītāji un citi speciālisti sāk ar vien vairāk izprast KSA nozīmi ilgtermiņā un izmanto to savā labā, gūstot no tā arī lielāku peļņu, piemēram, KSA izmantojot kā risku vadības rīku, iesaistot ietekmes puses. Uzņēmumi definē KSA stratēģijas un jomas, kuras nepieciešams uzlabot, lai nākotnē varētu gūt iespējas attīstīties un pastāvēt ilgtermiņā.

5.     Atbildības laikmets. Pēdējā desmitgade ir pierādījusi to, ka KSA var būt uzņēmuma ilgtermiņa mērķis kas uzņēmuma jāsasniedz.  Uzņēmums vairs neaprobežojas tikai ar labdarības akcijām, vai risku vadību, bet gan stratēģiski plānoto uzņēmumu darbību iekļaujot atbildības konceptu visās tā darbības jomās.  Uzņēmumi izmanto KSA, lai uzlabotu tā rezultātus. KSA ir kļuvis par instrumentu darbības uzlabošanai, nevis reputācijas aizsardzībai. Visa darbība uzņēmumā notiek organiski it kā tas būtu organizācijas DNS kodā ierakstīts nosacījums. Šī pieeja daudz precīzāk raksturo KSA būtību – un akadēmiski pētnieki to ir nosaukuši par CSR 2.0.

Ikviena uzņēmuma vadība vai īpašnieki var pieņemt lēmumu realizēt KSA politiku ar mērķi, kas visprecīzāk atbilst uzņēmuma vajadzībām un izvērtēt biznesa ieguvumus ilgtermiņā.

KSA Latvija piedāvā veidot dažādas ietekmes pušu diskusijas un projektus, lai uzlabotu komunikāciju un nākotnē iegūtu gan bizness, gan sabiedrības grupa, kuras pusē ir zināšanas, pieredze un noformulētas vajadzības.

Uz kura pakāpiena atrodas Tavs uzņēmums?

Korporatīvā sociālā atbildība (KSA) pēdējo divu gadsimtu laikā mainījusi savu formu, saturu un attīstījusies, pateicoties biznesa izpratnei par savu ietekmi un apkārtējo vidi un dažādām sabiedrības grupām, domājot par attīstību ilgtermiņā. Uzņēmumu atbildība palielinājusies pateicoties arī sabiedrības izdarītajam spiedienam, kas radies pieaugot  sabiedrības atbildībai un zināšanām par saviem, kā patērētāja, lēmumiem, iegādājoties preces un pakalpojumus. Jānorāda, ka uzņēmumi, kuri turpina apzināties savu negatīvo ietekmi uz ietekmes pusēm un ilgtermiņu, bet turpina to ignorēt, uzskata to par daļu no uzņēmuma biznesa stratēģijas. Šādu uzņēmuma darbību ietekmēt ir liels sabiedrības un to ietekmes pušu izaicinājums. Pērkot šāda uzņēmuma preces un pakalpojumus, sabiedrība atbalsta šādu uzņēmuma rīcību.

KSA jomas – uzņēmuma stratēģiskā vadība, reputācijas vadība, uzņēmumu ietekmes pušu risku vadība, nemateriālo aktīvu analīze, patērētāju un klientu attiecības, tirgus attiecības, vide, sabiedrība un sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm, komunikācijas vadība, sabiedrības izglītošana.

1.Alkatības laikmets. KSA programmas un pasākumi uzņēmumos iesākumā bija radīti, lai  aizstāvētu uzņēmumus un uzņēmējus. KSA bieži vien izmantoja, lai attaisnotu neētisku un jebkādi citādi nepieņemamu darbību. Šis posms aizsāka tā saucamo CSR 1.0 laikmetu, kad uzņēmumi sāka aizdomāties un apzināties nepieciešamību pēc sociāli atbildīgas rīcības, piemēram, darba attiecību kontekstā, taču līdz galam nesaprata tās nozīmi un milzīgās iespējas, ko atbildīga uzņēmuma politika var dot.

2.Filantropijas laikmets. Nākamais solis par ko izšķīrās uzņēmumi ir sniegt dažāda veida atbalstu labdarības veidā sabiedrībai. Uzņēmumi ziedoja naudu dažādiem sabiedriskiem projektiem. Tika uzskatīts, ka ar to pietiek, lai uzņēmums būtu sociāli atbildīgs, un vairāk nekas nav nepieciešams. Lieki teikt, ka cilvēki sāka saprast, ka uzņēmums, kurš ziedo, nebūt nav atbildīgs pret tādiem ārējiem vides faktoriem, kas ietekmēja sabiedrības ikdienu, kā arī vistuvākās ietekmes puses – darbiniekus. Sabiedrībā uzņēmumus neslavēja, bet sāka šaubīties par to reputāciju, jo uzskatīja, ka tās tikai „atpērkas”. Pietrūka atgriezeniskā saite un ieguvumi ilgtermiņā, tādēļ uzņēmumi pievērsties citiem veidiem, kā risināt reputācijas problēmas.

3.Mārketinga laikmets. Šajā KSA attīstības posmā uzņēmumi jau sāk veikt lielākus vai mazākus ieguldījumus atbildīgas un ilgtspējas nodrošināšanai uzņēmumā, bet motivācija saistīta ar iespēju par šo atbildību runāt ar sabiedrību, izmantojot to kā mārketinga komunikāciju.  Uzņēmumi, stāstot reklāmas kampaņas par to, cik atbildīgi ir, bieži vien „izkārtnes” izrādījās spožākas, nekā saturs un lielas izmaiņas uzņēmumā patiesībā netiek veiktas.  Pamazām sabiedrība sāk izprast KSA lielo nozīmi un ietekmi, kā arī sāk pieprasīt reālus pasākumus atbildības realizēšanai „reāli”.

4.Vadības laikmets. Arvien vairāk attīstoties KSA konceptam, iekļaujot tādas jomas kā piegādes ķēdes, klientu attiecības un darba vides uzlabošana, ar vien vairāk atbildības politikas ieviešana kļuva par uzņēmuma vadības izšķiršanos. Šī tendence mudināja uzņēmumus pārdomāt savas darbības stratēģijas. Vadītāji un citi speciālisti sāk ar vien vairāk izprast KSA nozīmi ilgtermiņā un izmanto to savā labā, gūstot no tā arī lielāku peļņu, piemēram, KSA izmantojot kā risku vadības rīku, iesaistot ietekmes puses. Uzņēmumi definē KSA stratēģijas un jomas, kuras nepieciešams uzlabot, lai nākotnē varētu gūt iespējas attīstīties un pastāvēt ilgtermiņā.

5.Atbildības laikmets. Pēdējā desmitgade ir pierādījusi to, ka KSA var būt uzņēmuma ilgtermiņa mērķis kas uzņēmuma jāsasniedz.  Uzņēmums vairs neaprobežojas tikai ar labdarības akcijām, vai risku vadību, bet gan stratēģiski plānoto uzņēmumu darbību iekļaujot atbildības konceptu visās tā darbības jomās.  Uzņēmumi izmanto KSA, lai uzlabotu tā rezultātus. KSA ir kļuvis par instrumentu darbības uzlabošanai, nevis reputācijas aizsardzībai. Visa darbība uzņēmumā notiek organiski it kā tas būtu organizācijas DNS kodā ierakstīts nosacījums. Šī pieeja daudz precīzāk raksturo KSA būtību – un akadēmiski pētnieki to ir nosaukuši par CSR 2.0.

Ikviena uzņēmuma vadība vai īpašnieki var pieņemt lēmumu realizēt KSA politiku ar mērķi, kas visprecīzāk atbilst uzņēmuma vajadzībām un izvērtēt biznesa ieguvumus ilgtermiņā.

KSA Latvija piedāvā veidot dažādas ietekmes pušu diskusijas un projektus, lai uzlabotu komunikāciju un nākotnē iegūtu gan bizness, gan sabiedrības grupa, kuras pusē ir zināšanas, pieredze un noformulētas vajadzības.

Uz kura pakāpiena atrodas Tavs uzņēmums?

Informācijas avots

                                                  ANO Globālais līgums, Mājas lapa

                                 Ilgtspējas indekss, Mājas lapa

              Globālās ziņošanas iniciatīva (GRI), Mājas lapa

• panākt Globālā līguma principu iekļaušanu biznesa stratēģijā un darbībā;
• veicināt sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm, lai sekmētu sakārtotas un ētiskas biznesa vides veidošanos.

1. Uzņēmējiem ir jāatbalsta un jāievēro starptautiski pasludinātās cilvēktiesības.
2. Uzņēmums nedrīkst būt iesaistīts cilvēktiesību pārkāpumos.
3. Uzņēmumiem ir jāievēro biedrošanās brīvība, kā arī jāatzīst darbinieku tiesības slēgt koplīgumu.
4. Uzņēmēji nedrīkst izmantot piespiedu darbu.
5. Uzņēmēji nedrīkst izmantot bērnu darbu.
6. Uzņēmums nedrīkst pieļaut diskrimināciju nodarbinātības jomā.
7. Uzņēmumiem ir jāsaudzē apkārtējā vide.
8. Uzņēmumiem jāveicina atbildība par apkārtējo vidi.
9. Uzņēmumiem jāveicina videi draudzīgu tehnoloģiju attīstība un izmantošana
10. Uzņēmumiem ir jāstrādā pret korupciju visos tās veidos (gan pret kukuļdošanu, gan naudas vai citu labumu izspiešanu).

• Izteikt savu viedokli un dot ieguldījumu pasaules ilgtspējīgai attīstībai;
• Rast praktiskus risinājumus mūsdienu problēmām, kas saistītas ar globalizāciju, ilgtspējīgu attīstību un korporatīvo atbildību, ievērojot ieinteresēto pušu intereses;
• Paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju, jo attīstītā sabiedrībā brīvā tirgus apstākļos biznesa partneri, piegādātāji un klienti bieži dod priekšroku sadarbībai ar uzņēmumiem, kuriem ir laba reputācija;
• Attīstīt partnerattiecības ar citiem uzņēmumiem, valsts iestādēm, arodbiedrībām, nevalstiskām un starptautiskām organizācijām;
• Iegūt informāciju par citu uzņēmumu praksi problēmu risināšanā;
• Iegūt pieeju ANO zināšanu bāzei un izmantot to attīstības veicināšanai visā pasaulē.

Aktuālie ANO Globālā līguma biedri

ANO Globālais līgums (pdf)

Mājas lapa

Ilgtspējas indekss ir stratēģisks vadības instruments, kas balstīts uz starptautiski atzītas metodoloģijas, palīdzot Latvijas uzņēmumiem diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni. Vienlaikus tas sabiedrībai, valsts un nevalstiskajām organizācijām sniedz objektīvus kritērijus, lai uzslavētu un atbalstītu tādus uzņēmumus, kuri palīdz stiprināt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā.

Ieguvumi:

• palīdz uzņēmumiem attīstīt, ieviest un novērtēt atbildīgu uzņēmējdarbības praksi;
• palīdz integrēt korporatīvās atbildības principus biznesa stratēģijā;
• nodrošina vērtīgu analīzi, norādot gan uz veiksmīgākajiem sniegumiem, gan attīstības iespējām;
• piedāvā iespēju sekot līdzi sava snieguma dinamikai, kā arī salīdzināt to ar citu uzņēmumu sniegumu;
• sniedz iespēju izmantot indeksa rezultātus uzņēmuma komunikācijā.

Mājas lapa: https://www.incsr.eu/novertejumi/ilgtspejas-indekss/

Mājas lapa: www.globalreporting.org/