Agnese Alksne

Biedrības „Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma” valdes priekšsēdētāja

 

Arvien biežāk jauni uzņēmēji izvēlas uzsākt savu biznesu sociālās atbildības motīvu vadīti, bet korporācijas, kas līdz šim veidojušas savas uzņēmumu stratēģijas, sāk apzināties, ka atbildīga uzņēmējdarbība ir ne tikai deklarāciju aprakstīšana, bet arī reāla biznesa prakse, tādēļ meklē un attīsta jaunus risinājumus – sociālās inovācijas.

 

Korporatīvajā vidē ir būtiski rīkoties, lai būt priekšā laikam, domāt par attīstību un vēršot skatu nākotnē, analizēt ilgtspējas izaicinājumus. Ar vien biežāk globālo uzņēmumu diskusijās par ilgtspēju izskan jauns vārdu savienojumu „sociālā inovācija”. Sociālā inovācija ir jauns risinājums, kas ir daudz efektīvāks, ekonomiskāks, ilgtspējīgāks nekā esošais risinājums jau tradicionālajiem produktiem un pakalpojumiem, kas novērš sociālas problēmas (vides, cilvēktiesību, diskriminācijas, sociāli ekonomiskos riskus, u.c.). Radītais risinājums vai inovācija galvenokārt attiecas uz sabiedrības kopumu, nevis uz kādu noteiktu indivīdu.[i]

 

Sociālās inovācijas ir radušās no uzņēmumiem jau pazīstamāk konceptiem – korporatīvā sociālā atbildība, uzņēmuma ilgtspēja vai vērtību ekonomika. Latvijā vairāk ir atpazīstams cits risinājums – sociālā uzņēmējdarbība un ikdienā runājot gadās, kad tos pieminot tiek lietota vienādības zīmes. Tomēr šie jēdzieni atšķiras pēc savas būtības un izpildījuma.

 

Sociālās uzņēmējdarbības mērķis ir uzlabot pasauli, tajā pašā laikā sociālās pārmaiņas var notikt ārpus to darbības lauka. Sociālajā uzņēmējdarbībā peļņa tiek novirzīta kādas sociālas problēmas risinājumam. Sociālās inovācijas, savukārt, fokusējas uz idejām un risinājumiem, kas rada pievienoto vērtību tradicionāliem pakalpojumiem un precēm. Sociālās inovācijas radīšanas procesā ir ietvertas ne tikai indivīdi vai organizācijas, bet sabiedrība kopumā.

 

Lai rastos efektīvas sociālo inovāciju idejas ir nepieciešamas vietas/ platformas, kur apmainīties ar idejām un vērtībām, ir jāpieņem, ka tas prasīs pārmaiņas lomās un attiecībās starp iesaistītajām pusēm, ir jāsaprot, ka risinājumos bieži vien privātais kapitāls tiks integrēts ar publiskā sektora un sabiedrības atbalstu. Turklāt jāatceras, ka pašas sarežģītākās problēmas sabiedrībā nav iespējams atrisināt uzņēmumam vienam pašam, neiesaistot NVO, sabiedrību vai privāto sektoru. Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma ir vieta, kur šobrīd satiekas NVO, bizness, eksperti un akadēmiskā vide.

 

Korporatīvi sociālā atbildība pasaulē ir piedzīvojusi vairākus attīstības posmus jeb laikmetus – alkatības, filantropijas, mārketinga, vadības un tagad ir iestājies atbildības laikmets. Tiesa jāatzīst, ka Latvijā vairumā gadījumu esam vēl iestrēguši pagātnē, t.i., esam joprojām, mārketinga un filantropijas laikmetā no korporatīvās sociālās atbildības uztveres viedokļa biznesa vidē, bet praktiski jau ļoti daudz darām vadības līmenī, pretendējot vairāk uz atrašanos vadības laikmetā.  

 

Lai Latvijas uzņēmumi nokļūtu atbildības laikmeta, to vadītājiem arvien vairāk jāizprot sava atbildība par sabiedrību – atbildību par tā produktu un pakalpojumu ietekmi uz sabiedrību gan ražošanas procesā, gan patēriņa laikā. Turklāt uzņēmumi un topošie uzņēmēji, saprot, ka piedāvājot inovatīvus risinājumus, kas uzrunā kādas sabiedrības grupas problēmas vai vajadzības, ir iespējams arī gūt peļņu. Jā – uzlabojot produktus un pakalpojumus var ne tikai padarīt pasauli labāku, bet arī var gūt peļņu.

 

Kā nokļūt līdz sociālajām inovācijām? Ja uzņēmums izvēlas atbildības konceptu padarīt par biznesa attīstības instrumentu, tad, izmantojot metodes, kā dzīves cikla analīzi, ietekmes pušu analīzi vai apskatoties uz uzņēmumu globālā ilgtspējas kontekstā, var nonāk pie inovācijām, kā uzlabot produktus un pakalpojumus, esot daļa no risinājuma, nevis vairot negatīvo ietekmi. Vēl uzņēmums var izmantot Ilgtspējas un atbildības brieduma novērtēšanas metodi, kuru piedāvā KSA Latvijas eksperti, lai noteiktu savas ietekmes un atbildības robežas, izvirzītu prioritātes un turpināt mērķtiecīgi pilnveidot organizāciju (vairāk: www.ksalatvija.lv).

 

 

Biedrība „Zied Zeme” radījusi pūļa finansēšanas vietni, kas nodrošina sistemātisku, pārskatāmu un organizētu rīku finansējuma piesaistei, ieguldītāju un atbalstītāju uzrunāšanai, idejas novešanai līdz īstenošanai dzīvē. Projekta īstenošanas 8 mēnešu laikā finansēti jau 12 projekti, kopā savācot 33 894 euro, kopiena (ieguldītāju skaits) sasniedzis jau gandrīz 1000. Attīstības sadarbības valstīs ir ierobežotas iespējas tradicionālo finanšu instrumentu vietā izvēlēties alternatīvus finanšu instrumentus. Šādas platformas pieredze būtu iespēja risināt šo problēmu. www.projektubanka.lv.

Tactile Eyesight komanda, gatavojot digitālu 3D drukas failu datu krātuvi grāmatām, kas paredzētas īpaši neredzīgo bērnu izglītošanai, radot iespēju materializēt tās kā Braila raksta un taktilo ilustrāciju grāmatas jebkur, kur pieejama 3D drukas tehnoloģija, literārie darbi, izziņas un mācību literatūru padara pieejamāku un pilnvērtīgāku neredzīgo cilvēku apmācībai. Jāņem vērā, ka attīstības sadarbības valstīs cilvēki ar invaliditāti aktīvi neiekļaujas sabiedrībā, tādēļ produkta pārnesei būtu jānotiek sadarbībā ar vietējām NVO un pašvaldības iestādēm, kuru pārziņā ir resursi šādām investīcijām. http://tactile-eyesight.website/

Just5 ir mobilie telefoni, kas, nodrošinot vienkāršotu un saprotamāku dizainu, ir spēruši lielu soli pretī tam, lai modernās tehnoloģijas būtu pieejamākas senioriem. Sabiedrības novecošanās un pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām ir aktuāla arī attīstības sadarbības valstīs, tāpēc interese par speciāli pielāgotām tehnoloģijām un to pieejamību senioriem, pastāv arī šajās valstīs. http://www.just5.com

SIA „Lattelekom” rada pievienotu vērtību tradicionālam pakalpojumam, ņemot vērā sabiedrības novecošanos un to, ka pakalpojuma lietotāji ir dažādi. Senioriem tikt līdzi jaunākajām tehnoloģijām nav viegls uzdevums, tādēļ tika radīts papildus pakalpojums senioriem, kuriem palīdz izprast labāk, kā lietot dažādos uzņēmuma pakalpojumus. Sabiedrības novecošanās un pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām ir aktuāla arī attīstības sadarbības valstīs.

Salaspils novada dome šogad atklāja trenažieru zāli cilvēkiem ar invaliditāti un senioriem. Sporta namā ir pieejamas nodarbības senioriem un personām ar kustību traucējumiem, kurā ne tikai tehniski viss ir pielāgots ērtai atbildīgai videi, bet arī nodrošināts atbilstošs personāls. Šis ir piemērs kā tradicionāls pakalpojums tiek paplašināts un piedāvāts grupām, kas tradicionāli tajā netiek uzskatītas par mērķauditoriju. Idejas pārņemšana attīstības sadarbības valstīs būs īpaši aktuāla, kurās notiek karadarbība vai tām ir augsts kara veterānu skaits, piemēram, Ukrainā.

 

---