#16: EP deputātiem nāksies rēķināties ar zaļā kursa skeptiķiem

Jūn 21, 2024

Sveiciens!

Jūnija sākumā notikušo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti liecina, ka politiskajiem spēkiem nāksies rēķināties ar zaļā kursa skeptiķiem, kas saredz to kā šķērsli nevis iespēju jaunas ekonomikas veidošanas prakses atbalstīšanai. Debates par mērķu nesasniegšanas iemesliem, metodoloģiju pārskatīšanu un biznesa modeļu padziļināta analīze par “īstās negatīvās ietekmes” radītājiem turpināsies. To nevajadzētu uzskatīt par ļoti negatīvu pavērsienu. Drīzāk – par iespēju rast argumentus šīs ekonomikas transformācijas jēgpilnākai realizācijai.

“CSR Latvia” seko līdzi tiesību aktiem un rīcībpolitikām Eiropas un nacionālajā līmenī, lai saviem biedriem dotu iespēju jau laicīgi sagatavoties pārmaiņām un atbilstības nodrošināšanai savā biznesa praksē. Tādēļ, piemēram, vērtējot jauno Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādāto plānu, kā sasniegt mērķus klimata neitralitātes virzienā, redzam, ka lielākā daļa aktivitāšu ir vērstas uz atjaunīgās enerģijas attīstības virzienu. Mūsuprāt, tā ir neizmantota iespēja runāt par nozaru transformācijas plāniem jaunās ekonomikas kontekstā.

Viens no mūsu organizācijas ieteikumiem publiskajam sektoram ir izstrādāt datos balstītus nozaru ilgtspējas un transformācijas plānus zaļā kursa kontekstā un vienoties par privātā sektora atbalstu šīs transformācijas realizācijai. Protams, šī ir horizontāla iniciatīva, kas prasa ne tikai vērtēt klimata ietekmi uz nozarēm, bet arī sociālos izaicinājumus un iesaisti vai lomu starptautiskajās vērtību ķēdēs. Tādēļ publiskajam resoram ir liels izaicinājums redzēt kopbildi.

Par šo vēl priekšā sarunas un liels pārliecināšanas darbs. “CSR Latvia” valde turpinās sarunas ar biedriem un publisko sektoru par tiesību aktu izstrādi, lai ilgtspējas jautājumi būtu nevis apgrūtinājums, bet iespēja jaunu biznesa virzienu attīstībai. Par tiesību aktu jaunumiem, kas ir aktuāli biedriem, lasiet zemāk, jaunumu vēstulē. 

Kā katru gadu, “CSR Latvia” arī šogad piedalās Sarunu festivālā “LAMPA”. Valdes pārstāvji ir uzaicināti piedalīties ASV vēstniecības diskusijā par ekonomisko drošību, vērtējot gan investīciju iespējas un investoru bažas, tirdzniecības līgumu pārskatīšanu, ņemot vērā zaļā kursa ietekmi uz produktu un pakalpojumu konkurētspēju, kā arī citus ģeopolitiskos aspektus. Jaunumu vērstulē esam apkopojuši arī mūsu biedru dalību festivālā. 

Kā vēl vienu būtisku aktualitāti gribas uzsvērt faktu, ka esam iedzīvinājuši iniciatīvas “Nules tolerance pret korupciju” un “Baltic Circular Hotspot”, piesaistot partnerus un aktualizējot šo jautājumu plašākā ekspertu lokā un sabiedrībā. Šo iniciatīvu mērķis ir sistēmiski mainīt pastāvošos uzskatus par tādām tēmām, kā korupcija un aprites ekonomika, aicinot privāto sektoru uz konkrētu praktisku rīcību un sadarbību. Sīkāk par šo iniciatīvu mērķiem un sagaidāmajiem rezultātiem lasiet šajā jaunumu vēstulē. Pasākumu kalendārā mūsu mājas lapā šeit informēsim par notikumiem, kas saistīti ar šīm iniciatīvām.

Citiem pasākumiem un iespējām pilnveidot sava uzņēmuma biznesa praksi sekojiet līdzi mūsu sociālo tīklu kontiem Facebook un LinkedIn.

Lai priecīgi, atbildīgi un droši svētki,
“CSR Latvia” valde

Kļūsti par “CSR Latvia” biedru!

Ja Tu pārstāvi:

  • uzņēmumu,
  • nevalstisku organizāciju,
  • izglītības iestādi,

šī ir Tava iespēja pievienoties augošai organizācijai, kas palīdzēs orientēties dažādos ilgtspējas aspektos!

“CSR Latvia” ziņas

“CSR Latvia” saņem finansējumu “ASV Small Grant” projekta ietvaros

“CSR Latvija” saņēmusi finansējumu “ASV Small Grant” projekta ietvaros iniciatīvas “Nulles tolerance pret korupciju” popularizēšanai.

Projekta mērķis ir mudināt uzņēmumus apņemties īstenot šo principu, tādējādi veicinot caurskatāmības, pretkorupcijas politikas un informācijas publiskošanas vērtības gan atsevišķos uzņēmumos, gan plašākā uzņēmējdarbības vidē.

Projekta īstenošanas laikā no jūlija līdz decembrim plānots izveidot iniciatīvai veltītu interneta vietni, kur būs atrodama informācija – uzņēmumu pašvērtējums par pretkorupcijas politikas atklātību, rekomendācijas privātajam sektoram par pretkorupcijas atklātību, iespēja pieteikties “Nulles tolerance pret korupciju” apliecinājumam u.c. noderīga informācija. Šajā vietnē tiks atspoguļoti arī uzņēmumi, kuri ir apņēmušies atbalstīt iniciatīvu, parakstot apliecinājumu par “Nulles tolerance pret korupciju”.

24. oktobrī notiks starptautiska konference, lai iepazīstinātu ar globāliem un nacionāliem korupcijas jautājumiem privātajā sektorā un diskutētu par nepieciešamību integrēt pretkorupcijas pasākumus ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos, kā atsevišķu 18. mērķi (OECD BIAC rekomendācija). Pasākumā tiks prezentēta interneta vietne, pašnovērtējuma anketas rezultāti un izskanēs aicinājums parakstīt apliecinājumu privātajam sektoram, īpaši aicinot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības.

Top iniciatīva “Baltic Circular HotSpot”

Kā paātrināt pāreju uz aprites ekonomiku? Kāda situācija un izaicinājumi šajā jomā ir Baltijas valstīs? “CSR Latvia” pie viena galda ir pulcējusi ekspertus no Norvēģijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas, lai veidotu iniciatīvu “Baltic Circular HotSpot”.

Pirmajā tikšanās reizē eksperti stāstīja par situāciju savā valstī aprites ekonomikas jomā. Visi bija vienisprāt, ka aprites ekonomikas modeļa īstenošanai iztrūkst vienotas un sistemātiskas darbības plašākā – Baltijas un Skandināvijas valstu – mērogā.

Tāpēc šobrīd notiek darbs pie Baltijas Aprites ekonomikas sadarbības memoranda izveides un labākā sadarbības modeļa izvēles “Baltic Circular HotSpot” ietvaros. Tas ir pārņemts no “Nordic Circular HotSpot”. Iniciatīvas ietvaros tiks definētas konkrētas aktivitātes un mērķi, piemēram, analizēt materiālu plūsmas starp Baltijas un Skandināvijas valstīm, kopīgi meklētu biznesa risinājumus aprites nodrošināšanai kritiskajās materiālu ietilpīgajās nozarēs kā būvniecība, lauksaimniecība, pārtikas ražošana u.c.

Svarīgākie “CSR Latvia” notikumi

Iepriekšējie mēneši biedrībai bijuši gana aktīvi. Svarīgākie notikumi mums pašiem, ko patiesi izbaudījām kopā ar biedriem:

  • Meistarklase “Finanšu būtiskuma aspekts ESRS dubultā būtiskuma ietvaros” – eksperti Agnese Alksne Bensone (“CSR Latvia”) un Jekaterina Novicka (“Orients”) iepazīstināja gan ar globālām tendencēm regulatīvajā jomā, gan jau ar konkrētiem ESRS dubultā būtiskuma aspektiem, finanšu būtiskuma piemēriem un citiem praktiskiem jautājumiem.
  • Klimata spēle “Climate Fresk”, kas apvieno interaktīvus elementus un zinātniski pamatotus faktus. Apmācību laikā dalībnieki interaktīvā veidā iesaistās apmācību procesā un izzina cēloņu un seku sakarības, kas izraisa klimata pārmaiņas. Šī spēle veicina diskusijas starp dalībniekiem un ļauj izprasta savu ikdienas darbību ietekmi uz klimata pārmaiņām.
  • Atbildīga Biznesa vēstnešu programmas absolventu viesošanās “Rīgas Ūdens” vēsturisko sūkņu stacijā “Baltezers” un iepazīšanās ar uzņēmuma Ilgtspējas attīstības stratēģiju 2040. gadam.
  • Ilgtspējas brokastis biedriem – tradīcija, kas ir cieņā un turpināsies.

Biedru ziņas

“CleanR Grupas” uzņēmumi pērn novērsuši vairāk nekā 40 tūkstošus tonnu emisiju

AS “CleanR Grupa” uzņēmumi pērn novērsuši 41 937 tonnas siltumnīcefekta gāzu jeb SEG emisiju CO2 ekvivalenta, kas ir četras reizes vairāk nekā pašu radītās emisijas, proti, 11 835 tonnas CO2 ekvivalenta.  

2023. gadā veikts ietilpīgs darbs, lai aprēķinātu un uzskaitītu 1., 2. un 3. pakāpes emisijas. Iegūtie dati būs atskaite nākotnes progresa mērīšanai. “CleanR Grupa” uzņēmumu novērsto emisiju aprēķins balstīts tajā, cik daudz tiem ir izdevies samazināt noglabāto nešķiroto sadzīves atkritumu apjomu, vairāk sašķirojot, pārstrādājot un materiālus atgriežot saimnieciskajā apritē. Uzņēmuma SEG emisiju uzskaites sistēma ir pastāvīgi pilnveidojama, un “CleanR Grupa” ir uzņēmums, kas pie tās strādā.

“CleanR Grupa” bija pirmais uzņēmums vides pakalpojumu nozarē, kas sāka nefinanšu ziņošanas praksi un publicēja grupas līmeņa ilgtspējas pārskatu. Tagad, pilnveidojot ziņošanas praksi, ir papildināta grupas uzņēmējdarbības risku vadība un tai pievienota klimata risku izvērtēšana. Turklāt uzņēmums jau ir sagatavojis un apstiprinājis klimata risku samazināšanas un novēršanas plānu. Tā galvenie pīlāri ir transporta parka modernizācija, izmantoto energoresursu nomaiņa, kā arī ietekmes pušu izglītošana un iesaiste.

Vairāk informācijas “Clean R” mājas lapā šeit.

Latvijas ziņas

Darba devējiem iespēja pieteikties novērtējumam

Sabiedrības integrācijas fonds izsludinājis pieteikšanos divām novērtējumu programmām darba devējiem – “Dažādībā ir spēks!” (Dažādības veicināšana) un “Ģimenei draudzīga darbavieta” (Vieta ģimenei).

Darba devējiem līdz 6. septembrim ir iespēja pieteikties abiem novērtējumiem vienlaikus, aizpildot vienu tiešsaistes anketu interneta vietnēs www.vietagimenei.lvvai www.dazadiba.lv.

Aicina iesniegt komentārus aktualizētā Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) izstrādei

Šobrīd spēkā ir NEKP redakcija, kas apstiprināta 2020. gada 4. februārī. Kopš tā laika ir notikušas daudzas nozīmīgas un dinamiskas pārmaiņas globālā mērogā – pandēmija, enerģijas cenu kritums, karš Ukrainā un ar to saistītais enerģijas cenu nepieredzētais kāpums. Kopējās ģeopolitiskās izmaiņas būtiski ir ietekmējušas gan ES, gan nacionālo tautsaimniecību un regulējumu.

NEKP mērķis ir prezentēt detalizētu plānu, kā Latvija plāno sasniegt klimatneitralitāti. Plānā jābūt ietvertām piecām enerģētikas politikas dimensijām:

  • dekarbonizācija;
  • energoefektivitāte;
  • energoapgādes drošība;
  • iekšējais enerģijas tirgus;
  • pētniecība, inovācijas un konkurētspēja.

Ar plāna projektu var iepazīties Valsts Kancelejas mājas lapā šeit.

Atvērta atzinumu sniegšana Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumam 

Saeimas budžeta komisijā ir atvērta atzinumu sniegšana Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumam. “CSR Latvia” biedriem un visiem citiem interesentiem ir iespēja iepazīties ar visu dokumentu apjomu un sniegt viedokli, sazinoties ar biedrību. 

Plašāka informācija Saeimas mājas lapā šeit.

Pasaules ziņas

“Google” nācis klajā ar visaptverošu ceļvedi par pāreju uz iepakojumu bez plastmasas.

Ceļvedī atrodami praktiski padomi un apskats par materiāliem, kas būs noderīgi iepakošanas un ilgtspējas profesionāļiem. Uzsvars tiek likts uz centieniem izskaust plastmasu no elektronikas iepakojuma, izmantojot atjaunojamus un pārstrādājamus šķiedru materiālus.

Līdz ar to galvenās ceļvedī skartās tēmas ir plastmasas izaicinājumi iepakojumā, risinājumi plastmasas komponentu aizstāšanai un dažādas inovatīvas strukturālā dizaina stratēģijas.

Baltijas valstīs uzņēmumi paļaujas uz plastmasu tās daudzveidības un izmaksu efektivitātes dēļ, taču vienlaikus saskaras ar būtiskiem atkritumu apsaimniekošanas izaicinājumiem. Īpaši ar jauktu materiālu iepakojumu. Ir nepieciešams uzlabot patērētāju izpratni un šķirošanas praksi, lai samazinātu piesārņojumu pārstrādes procesos.

“Google” ceļvedis par iepakojumu bez plastmasas ir labs informācijas avots visiem tiem, kuri vēlas ieviest inovācijas ilgtspējīga iepakojuma jomā. Tas pieejams sociālajā tīklā “LinkedIn” šeit.

Pasākumi

Atvērta pieteikšanās apmācību programmas “Atbildīga biznesa vēstneši” rudens sesijai 

Tā būs Atbildīga biznesa vēstnešu (ABV) 14. programma. Tā ir piemērota uzņēmumu un organizāciju pārstāvjiem, kā arī ikvienam individuālajam interesentam. Programmas ietvaros ir iespēja izprast un apgūt korporatīvās sociālās atbildības (KSA) un ilgtspējas principus, apzināties savu ietekmi uz sabiedrību, vidi un nozari, kā arī uzlabot sava uzņēmuma biznesa rādītājus ilgtermiņā.

Piedaloties programmā, dalībnieki iegūst: 

  • ieskatu nacionālajās un globālajās tendencēs, tiesību aktu nosacījumos ilgtspējas jomās;
  • 8 praktiski pielietojamas metodes ikdienas darbam, kas palīdzēs risināt dažādus korporatīvās atbildības un ilgtspējas izaicinājumus vides ietekmes (t.sk. CO2, zaļmaldināšanas u.c.), sociālās ietekmes, pretkorupcijas, pārvaldības jomās, piegādes ķēdēs/ vērtību ķēdēs, kā arī sadarbībā ar ietekmes pusēm (finansētāji, iedzīvotāji, darbinieki, u.c.), ne-finanšu/ESG/ ilgtspējas ziņojumu sagatavošanas pamatprincipos pēc Ilgtspējas ziņošanas standartiem (CSRD/ESRS), u.c.;
  • iespēju satikt dažādu nozaru uzņēmumu un organizāciju pārstāvjus, kuri risina uzņēmuma atbildības un ilgtspējas izaicinājumus un dalās ar savu pieredzi;
  • 2 stundas individuālu mentoru atbalstu ilgtspējīga biznesa iniciatīvas izstrādē.

Cena, piesakoties līdz 1. jūlijam – 980 EUR. Piesakoties pēc 1. jūlija – 1189 EUR.
Apmācību programmas norises datumi: 3., 17. un 31. oktobris, 7., 14., 28. novembris un 12. decembris. 

Vairāk informācijas ABV programmas mājas lapā šeit.

“CSR Latvia” biedri sarunu festivālā “Lampa”

5. jūlijā 

  • 14:00 – 15:00 saruna “Lobēšana jeb interešu pārstāvība – kādas ir manas iespējas ietekmēt lēmumus?” (Reģionu skatuve). Rīko: Sabiedrība par atklātību – Delna sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu un “British Council” pārstāvniecību Latvijā. 
  • 14:00 – 15:30 diskusija “Uzliktais zīmogs – vīrietim vienmēr ir jābūt stipram!” (Mentālās veselības telts). Piedalās Santa Laimiņa, biedrības “Skalbes” valdes locekle, atbalsta tālruņa noziegumos cietušajiem 116006 vadītāja, psiholoģe.
  • 16:30 – 18:30 pieredzes apmaiņa “Zaļš vairs nav tikai zaļš – kā vērtēt vides, sociālos un pārvaldības ilgtspējas principus?” (Darba devēju telts). Piedalās: Agita Baltbārde, AS “CleanR Grupa” valdes locekle, ilgtspējas eksperte, Zanda Šadre, “Rimi Baltic” korporatīvās atbildības un komunikācijas direktore un Sabīna Alta, SIA “Laflora” attīstības direktore.
  • 17:00 – 18:30 paneļdiskusija “Pašnāvības vienādojums” (Nāves kafejnīca). Piedalās: Santa Laimiņa, biedrības “Skalbes” valdes locekle, atbalsta tālruņa noziegumos cietušajiem 116006 vadītāja, psiholoģe.
  • 17:00 – 18:30 diskusija “Amerikas Savienotās Valstis un Latvija: Veidojot spēcīgu, noturīgu ekonomiku” (Skatuve APGAISMO). Piedalās: Agnese Alksne-Bensone, “CSR Latvia” līdzdibinātāja, “Sustainability Partners” vadītāja
  • 18:00 – 19:00 diskusija “Sabiedrība kā atspere – izturēt spiedienu un atgriezties” (iESpēju Eiropas telts). Piedalās: Kristaps Eklons, Rīgas Ūdens drošības pārvaldnieks.
  • 18:00 – 19:30 diskusija “Latvietis globālajā darba tirgū” (Nākotnes darba telts). Piedalās: Mečislavs Maculēvičs, “Rimi Baltic” personāla direktors.
  • 18:30 – 19:30 diskusija “Vai izglītības sistēma ir dzirdējusi par aprites ekonomiku?” (Zaļā skatuve). Piedalās: Adriāna Kauliņa, TET ilgtspējas attīstības direktore. 
  • 19:00 – 20:30 saruna “Kad grāmatas lasīs lasītāju?” (Bibliotopija). Sarunu vada: Dr. art. Aija Freimane, profesore un dizaina pētniece “TU Dublin School of Art and Design”, Īrija.
  • 19:30 – 21:00 sarunu vakars “Vai no savām kļūdām var iemācīties vairāk neka skolā?” (Darba devēju telts). Rīko: LDDK sadarbībā ar Balticovo, Rimi Latvia, SIA Karavela, STIGA RM. 
  • 12:30 – 20:00 Sapņo lielus sapņus. Dzīvo jaudīgu dzīvi. Tu esi apdrošināts! (Lielo sapņu pietura). Rīko: Balcia apdrošināšana.
  • 12:30 – 21:00 Sociālais dialogs darba devēju izpildījumā (Darba devēju telts). Rīko: Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar “Laflora” un “CleanR Grupa”. 
  • 13:00 – 20:00 Izmests nav zudis (Poligons). Rīko: “Getliņi EKO”. Piedalās: Ričards Aksels Ozoliņš, “Getliņi EKO” Ārējās komunikācijas vadītājs.

6. jūlijā 

  • 11:00 – 12:30 diskusija un kulinārie paraugdemonstrējumi “Gardi un bez atkritumiem! Kā pareizi rīkoties ar pārtiku un radoši darboties virtuvē” (Ziemeļsala). Piedalās: Zanda Šadre, “Rimi Baltic” korporatīvās atbildības un komunikācijas direktore.
  • 13:30 – 15:00 vasaras darbnīca vecākiem un bērniem “Atrast kopīgu valodu” (miniLampa). Rīko: biedrība “Sāre khetene” un Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju tīkls.
  • 15:00 – 16:30 Pieredzē balstītu padomu darbnīca “Latvijas ekonomika: sacensība ar sevi vai ar kaimiņvalstīm?” (Darba devēju telts). Piedalās: Guntars Kokorevičs, AS “CleanR Grupa” Padomes priekšsēdētājs, LDDK viceprezidents.
  • 17:30 – 18:30 Diskusija “Profene tikai lūzeriem? Laužam mītus!” (Skatuve APGAISMO). Rīko : Asociācija “Latvijas Koks” sadarbībā ar “Latvijas Finieris”. Piedalās: Pauls Beķeris, AS “Latvijas Finieris” Korporatīvās komunikācijas vadītājs un Ivars Gražulis, projektu koordinātors, mašīnbūves un metālapstrādes struktūrvienībā Iekārtu rūpnīca.
  • 11:00 – 20:00 Sapņo lielus sapņus. Dzīvo jaudīgu dzīvi. Tu esi apdrošināts! (Lielo sapņu pietura). Rīko: Balcia apdrošināšana.
  • 11:00 – 21:00 Sociālais dialogs darba devēju izpildījumā (Darba devēju telts). Rīko: Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar “Laflora” un “CleanR Grupa”. 
  • 12:00 – 19:00, Izmests nav zudis (Poligons). Rīko: Getliņi EKO, Piedalās: Ričards Aksels Ozoliņš, “Getliņi EKO” Ārējās komunikācijas vadītājs.

Pasākumu videoieraksti

  • Konference “Bioekonomika Latvijā: cilvēks, sadarbība, ilgtspēja”– asociācijas “Latvijas koks” rīkota konference, kas skāra dažādus jautājumus. Tostarp – kā mainās darba tirgus? Kāda nozīme ir kvalifikācijai un pārkvalificēšanās iespējām? Kādi ir izaicinājumi darba devējiem un ņēmējiem? Vai ir iespējama vairāku ieinteresēto pušu veiksmīga sadarbība tautsaimniecības nozarēs? Lai cik plašs būtu jautājumu loks un skartās nozares, skaidrs ir viens – cilvēks vienmēr būs fokusā. Cilvēkkapitāla politiku uzņēmumiem ir jāveido pašiem. Konferences videoieraksts pieejams Facebook platformā šeit.
  • Diskusija “Ilgtspējas kompetenču ieviešana organizācijā” – Latvijas Personālvadītāju asociācijas un “CSR Latvia” organizēta diskusija. Šobrīd redzam, ka “Ilgtspējas vadītājs” būs jauna profesija ar visām no tā izrietošajām sekām – nepieciešamības pēc profesijas standarta, kompetenču pilnveides, kā arī izglītības sektora spējas sagatavot atbilstošus un zinošus speciālistus. Savukārt, uzņēmumiem, kas fokusējas uz  ilgtspējas ziņojumu un atskaišu sagatavošanu, process ietver, piemēram, uzņēmuma stratēģijas pilnveidi, domāšanas maiņu – vērtību un principu iedzīvināšanu uzņēmuma ikdienā, kā arī ikdienas procesu un uzdevumu pilnveidotošanu. Kuram darbiniekiem uzticēt pienākumu ieviest ilgtspēju uzņēmumā? Vai ilgtspējas vadītājs būs “universālais kareivis” vai ir jāveido komanda? Kādām prasmēm un kompetencēm jāpiemīt ilgtspējas vadītājam un speciālistam? Atbildes uz jautājumiem meklē diskusijas ierakstā LinkedIn platformā šeit.
  • Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu jautājumu un atbilžu pēcpusdiena “Zaļais kurss un ilgtspēja” – neskatoties uz to, ka ir zināmi parlamentā iekļuvušie deputāti, noskaties diskusiju, uz kuru bija atsaukušies deputātu kandidāti Inese Voika (Kustība “Par!”), Mārtiņš Staķis (Progresīvie), Artis Pabriks (Latvijas attīstībai), Inese Vaidere (Jaunā Vienotība), Reinis Pozņaks un Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts), Harijs Rokpelnis un Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku Savienība), Gatis Eglītis un Tālis Linkaits (Jaunā Konservatīvā Partija). Diskusijas ieraksts pieejams YouTube platformā šeit.

Jaunumi likumdošanā

Uzņēmumu pienācīga rūpība attiecībā uz ilgtspēju: Padome dod galīgo apstiprinājumu

Eiropas Padome oficiāli ir pieņēmusi direktīvu par pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju. Tādējādi tiek ieviesti pienākumi lielajiem uzņēmumiem saistībā ar to darbību nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām un vides aizsardzību. 

Direktīvā noteikta arī atbildība, kas izriet no šiem pienākumiem. Noteikumi attiecas ne tikai uz uzņēmumu darbību, bet arī uz meitasuzņēmumu un darījuma partneru darbību visā uzņēmumu darbību ķēdē.

Direktīva ieviesīs: 

  • ES mēroga standartus uzņēmumu uzticamības pārbaudei, kas visām ES dalībvalstīm jāiestrādā un jāievieš savās tiesību sistēmās;
  • pienākumu jēgpilni sadarboties ar ieinteresētajām personām, kuras ietekmē to darbība. Tātad arī ar darba ņēmējiem katrā vērtību ķēdes posmā;
  • uzticamības pārbaudes veikšanu attiecībā uz plašu cilvēktiesību, darba tiesību un vides standartu klāstu, kas aprakstīti atjaunināmos tiesību aktu pielikumos;
  • pasākumus, kas jāveic uzņēmumiem, lai izvairītos no riskiem. Tostarp jāmaina iepirkumu prakse un jānodrošina, ka to partneri ievēro cilvēktiesības un ētisku darba praksi. 
  • iespēju, ka cietušie varēs ES tiesās iesūdzēt uzņēmumus, kas neievēro savas saistības. 

Direktīvas teksts pieejams Eiropas Parlamenta mājaslapā šeit

Eiropas Padome pieņem ekodizaina regulu

Ekodizaina regulā noteiktas prasības ilgtspējīgiem produktiem. Tā aizstāj spēkā esošo Ekodizaina direktīvu un paplašina darbības jomu, attiecinot to ne tikai uz energoproduktiem, bet uz visām ES tirgus precēm. 

Regula attiecas uz visu veidu ražojumiem, tikai ar dažiem izņēmumiem (piemēram, automašīnām vai ar aizsardzību un drošību saistītiem ražojumiem). Ar jauno regulu tiek ieviestas jaunas prasības, piemēram, attiecībā uz ražojuma ilgmūžību, otrreizēju izmantošanu, modernizēšanu un labošanu, noteikumi par aprites cikla kavējošu vielu klātbūtni, energoefektivitāti un resursu efektivitāti, pārstrādātu saturu, atkārtotu ražošanu un pārstrādi, oglekļa un vides pēdu. Tiek ieviestas arī dažādas informācijas prasības, tostarp digitālā ražojuma pase. Komisija būs pilnvarota ar deleģētajiem aktiem noteikt ekodizaina prasības, un nozarei būs 18 mēneši laika, lai tās izpildītu.Direktīvas teksts pieejams Eiropas Parlamenta mājaslapā šeit

Apstiprināts Eiropas Savienības Dabas atjaunošanas likums

Eiropas Savienības Padome ir apstiprināja jaunu likumu, kas dod iespēju apturēt dabas izzušanu. 

Likums noteiks saistošus mērķus ekosistēmu, dzīvotņu un sugu atjaunošanai un palīdzēs veidot drošāku un veselīgāku nākotni, veicinot iespēju arī nākamajām paaudzēm saglabāt tīrus un veselīgus ūdeņus, augsni, apputeksnētāju populācijas, vecos mežus, mitrājus un citas dabas vērtības. Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas mājaslapā šeit

Jaunumu vēstules autoru kolektīvs:

  • Agnese Alksne – Bensone, biedrības “CSR Latvia” valdes locekle
  • Ieva Treija, redaktore
  • Tehniskais un satura atbalsts: Finday.lv